TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2018. gada 11. jūlijā (*)
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Direktīva 1999/5/EK – Radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu atbilstības savstarpējā atzīšana – Saskaņotu standartu esamība – Nepieciešamība izgatavotājam vērsties pilnvarotajā iestādē – Pilnvarotās iestādes identifikācijas numura uzlikšana
Lieta C‑192/17
par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija) iesniedza ar lēmumu, kas pieņemts 2017. gada 23. februārī un kas Tiesā reģistrēts 2017. gada 13. aprīlī, tiesvedībā
COBRA SpA
pret
Ministero dello Sviluppo economico.
TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs K. Vajda [C. Vajda] (referents), tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] un K. Likurgs [C. Lycourgos],
ģenerāladvokāte: J. Kokote [J. Kokott],
sekretārs A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],
ņemot vērā rakstveida procesu,
ņemot vērā apsvērumus, ko sniedza:
– Itālijas valdības vārdā – G. Palmieri, pārstāve, kurai palīdz P. Garofoli, avvocato dello Stato,
– Eiropas Komisijas vārdā – G. Gattinara un D. Kukovec, pārstāvji,
ņemot vērā pēc ģenerāladvokāta uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
1 Lēmums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu (OV 1999, L 91, 10. lpp.), kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs) (OV 2009, L 188, 14. lpp.) (turpmāk tekstā – “Direktīva 1999/5”).
2 Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā starp COBRA SpA un Ministero dello Sviluppo economico (Ekonomikas attīstības ministrija, turpmāk tekstā – “MISE”) par pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru uz COBRA ražotām iekārtām un to iepakojumiem.
Atbilstošās tiesību normas
Savienības tiesības
3 Direktīva 1999/5 ir atcelta un aizstāta ar Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvu 2014/53/ES (2014. gada 16. aprīlis) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz radioiekārtu pieejamību tirgū un ar ko atceļ Direktīvu 1999/5/EK (OV 2014, L 153, 62. lpp.), kas stājās spēkā 2016. gada 13. jūnijā. Tomēr, ņemot vērā pamatlietas faktu norises laiku, šis lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu tiek izskatīts atbilstoši Direktīvai 1999/5.
4 Direktīvas 1999/5 preambulas 14., 27. un 32. apsvērumā bija noteikts:
“(14) tā kā jārūpējas, lai radioiekārtas un telekomunikāciju termināla iekārtas neradītu tādus draudus veselībai, no kuriem var izvairīties;
[..]
(27) tā kā sabiedrības interesēs ir saskaņoti Eiropas līmeņa standarti saistībā ar radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu izstrādāšanu un ražošanu; tā kā atbilstība šiem saskaņotajiem standartiem rada pieņēmumu par atbilstību pamatprasībām; tā kā atļauti citi veidi, kā parādīt atbilstību pamatprasībām;
[..]
(32) tā kā radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām, kas atbilst attiecīgajām pamatprasībām, vajadzētu ļaut atrasties brīvā apritē; tā kā vajadzētu ļaut šādu iekārtu nodot ekspluatācijā tai paredzētajam nolūkam; tā kā nodošana ekspluatācijā var būt pakļauta atļauju izsniegšanai attiecībā uz radio spektra izmantošanu un ar iekārtu saistīto pakalpojumu nodrošināšanu.”
5 Šīs direktīvas 1. panta “Darbības joma un mērķis” 1. punktā bija paredzēts:
“Šī direktīva izveido regulējošo sistēmu radioiekārtu un telekomunikāciju termināla iekārtu laišanai tirgū, brīvai apritei un nodošanai ekspluatācijā [Kopienā].”
6 Minētās direktīvas 2. pantā “Definīcijas” bija paredzēts:
“Šajā direktīvā lieto šādas definīcijas:
[..]
c) “radioiekārta” ir ražojums vai attiecīga tā sastāvdaļa, kas var nodrošināt komunikāciju, izmantojot radioviļņu izstarošanu un/vai saņemšanu, lietojot zemes/visuma radio komunikāciju spektru;
[..]
h) “saskaņoti standarti” ir tehniskās specifikācijas, kuras saskaņā ar Komisijas sniegtām pilnvarām atbilstīgi [Eiropas Parlamenta un Padomes] Direktīvai 98/34/EK [(1998. gada 22. jūnijs), ar ko nosaka informācijas sniegšanas kārtību tehnisko standartu un noteikumu jomā (OV 1998, L 204, 37. lpp.)] izklāstītajai kārtībai pieņēmusi atzīta standartizēšanas iestāde, lai izveidotu Eiropas līmeņa prasības, atbilstība kurām nav obligāta.”
7 Šīs pašas direktīvas 3. panta “Pamatprasības” 1. punktā bija noteikts:
“Visām ierīcēm jāatbilst šādām pamatprasībām:
a) lietotāja vai jebkuras citas personas veselības un drošības aizsardzība, ietverot mērķus, kas attiecas uz [Padomes] Direktīvā 73/23/EEK [(1973. gada 19. februāris) par dalībvalstu tiesību aktu saskaņošanu attiecībā uz elektroiekārtām, kas paredzētas lietošanai noteiktās sprieguma robežās (OV 1973, L 77, 29. lpp.)] ietvertajām drošības prasībām, taču nepiemērojot sprieguma limitu;
b) drošības prasībām, kas attiecas uz elektromagnētisko saderību, kas noteikta [Padomes] Direktīvā 89/336/EEK (1989. gada 3. maijs) par dalībvalstu tiesību aktu tuvināšanu attiecībā uz elektromagnētisko saderību (OV 1989, L 139, 19. lpp.)].”
8 Direktīvas 1999/5 5. panta “Saskaņotie standarti” 1. punktā bija paredzēts:
“Ja ierīce atbilst attiecīgajiem saskaņotajiem standartiem vai to daļām, kuru atsauces numuri publicēti Eiropas Kopienu Oficiālajā Vēstnesī, dalībvalstis pieņem, ka ir nodrošināta atbilstība tām 3. pantā minētajām pamatprasībām, kas ietvertas attiecīgajos saskaņotajos standartos vai to daļās.”
9 Šīs direktīvas 7. panta “Nodošana ekspluatācijā un tiesības savienot” 1. punktā bija noteikts:
“Dalībvalstis ļauj nodot ierīci ekspluatācijā paredzētajam mērķim, ja tā atbilst 3. pantā noteiktajām pamatprasībām un pārējiem attiecīgajiem šīs direktīvas noteikumiem.”
10 Minētās direktīvas 10. pantā “Atbilstības novērtējuma procedūras” bija noteikts:
“1. Atbilstības novērtējuma procedūras, kas noteiktas šajā pantā, izmanto, lai parādītu ierīces atbilstību 3. pantā noteiktajām attiecīgajām pamatprasībām.
[..]
3. Uz telekomunikāciju termināla iekārtām, kas neizmanto zemes/visuma radiosakariem piešķirto spektru, un radioiekārtu uztvērējām daļām attiecina II, IV vai V pielikumā aprakstītās procedūras pēc izgatavotāja izvēles.
4. Ja izgatavotājs izmantojis 5. panta 1. punktā minētos saskaņotos standartus, uz radioiekārtu, uz kuru neattiecas 3. punkts, attiecina III, IV vai V pielikumā aprakstītās procedūras pēc izgatavotāja izvēles.
5. Ja izgatavotājs nav pielietojis 5. panta 1. punktā minētos saskaņotos standartus vai pielietojis tos daļēji, uz radioiekārtu, uz kuru neattiecas šī panta 3. punkts, attiecina IV vai V pielikumā aprakstītās procedūras pēc izgatavotāja izvēles.
[..]”
11 Šīs pašas direktīvas 11. pantā “Pilnvarotās iestādes un uzraudzības iestādes” bija noteikts:
“1. Dalībvalstis paziņo Komisijai iestādes, kuras tās norīkojušas 10. pantā minēto attiecīgo uzdevumu veikšanai. Izraugoties norīkojamās iestādes, dalībvalstis piemēro VI pielikumā izklāstītos kritērijus.
2. Dalībvalstis dara zināmas Komisijai to teritorijā reģistrētas iestādes, kuras veiks ar šīs direktīvas darbību saistītos uzraudzības uzdevumus.
[..]”
12 Direktīvas 1999/5 12. panta “CE marķējums” 1. punktā bija paredzēts:
“Ierīcēm, kas atbilst visām attiecīgajām pamatprasībām, jābūt apzīmētām ar VII pielikumā minēto CE atbilstības marķējumu. Izgatavotājs, tā pilnvarotais pārstāvis Kopienā vai persona, kas atbild par ierīces laišanu tirgū, ir atbildīgi par marķējuma uzlikšanu.
Ja tiek izmantotas III, IV vai V pielikumā izklāstītas procedūras, bez marķējuma vēl jābūt arī 11. panta 1. punktā minētās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuram. Radioiekārtām vēl papildus jānorāda iekārtu kategorijas identifikators, ja šāds identifikators ir piešķirts. Iekārtai var uzlikt jebkuru citu marķējumu ar noteikumu, ka tādējādi netiek samazināta CE marķējuma redzamība un salasāmība.”
13 Šīs direktīvas III pielikumā, kurš attiecas uz atbilstības novērtēšanas procedūru, kas minēta 10. panta 4. punktā (Iekšējā ražošanas kontrole un īpašās ierīču pārbaudes), bija noteikts:
“Šis pielikums sastāv no II pielikuma un turpmāk minētajām papildu prasībām.
Katram ierīces tipam visi svarīgie radio testu kompleksi jāveic izgatavotājam vai viņa vārdā. To testu kompleksu noteikšana, kurus uzskata par svarīgiem, ir izgatavotāja izvēlētās pilnvarotās iestādes pienākums, izņemot gadījumu, ja testu kompleksi ir noteikti saskaņotajos standartos. Pilnvarotajai iestādei pienācīgi jāņem vērā iepriekšējie lēmumi, ko pilnvarotās iestādes pieņēmušas, darbojoties kopā.
Izgatavotājam vai tā pilnvarotajam pārstāvim, kas reģistrēts Kopienā, vai personai, kas atbildīga par ražojuma laišanu tirgū, jādeklarē, ka šīs pārbaudes ir veiktas un ka ierīce atbilst pamatprasībām, un ražošanas procesa laikā produktam jāuzliek pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs.”
14 Atbilstoši minētās direktīvas VII pielikuma 3. punktam, kas attiecas uz šīs pašas direktīvas 12. panta 1. punktā minēto iekārtu marķēšanu, CE marķējums jāuzliek precei vai tās datu plāksnītei. Papildus to uzliek iepakojumam, ja tāds ir, un pavaddokumentiem.
Itālijas tiesības
15 2001. gada 9. maija decreto legislativo n. 269 –Attuazione della direttiva 1999/5/CE riguardante le apparecchiature radio, le apparecchiature terminali di telecomunicazione ed il reciproco riconoscimento della loro conformità (Leģislatīvais dekrēts Nr. 269/2001 par Direktīvas 1999/5/EK par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu) (2001. gada 7. jūlija GURI Nr. 156 parastais pielikums; turpmāk tekstā – “Leģislatīvais dekrēts Nr. 269/2001”), tā redakcijā, kas bija spēkā faktu rašanās brīdī, 11. panta 3. punktā bija paredzēts, ka “uz telekomunikāciju termināla iekārtām, kas neizmanto zemes un visuma radiosakariem piešķirto spektru, un radioiekārtu uztvērējām daļām attiecina šī dekrēta II, IV vai V pielikumā aprakstītās atbilstības novērtēšanas procedūras pēc izgatavotāja izvēles”.
16 Atbilstoši šī likumdošanas dekrēta 11. panta 4. punktam, “ja izgatavotājs izmantojis 5. panta 1. punktā minētos saskaņotos standartus, uz radioiekārtu, uz kuru neattiecas 3. punkts, attiecina III, IV vai V pielikumā aprakstītās procedūras pēc izgatavotāja izvēles”.
17 Minētā leģislatīvā dekrēta 13. pantā bija noteikts, ka “ierīcēm, kas atbilst visām 3. pantā minētajām piemērojamām pamatprasībām, jābūt apzīmētām ar VII pielikumā minēto CE atbilstības marķējumu. Izgatavotājs, tā pilnvarotais pārstāvis Eiropas Savienībā vai persona, kas atbild par ierīces laišanu tirgū, ir atbildīgi par marķējuma uzlikšanu. Ja tiek izmantotas šī dekrēta III, IV vai V pielikumā izklāstītas procedūras, bez marķējuma vēl jābūt arī 12. panta 1. punktā minētās pilnvarotās iestādes identifikācijas numuram”.
18 Šī paša leģislatīvā dekrēta III pielikumā bija paredzēts, ka “katram ierīces tipam visi svarīgie radio testu kompleksi jāveic izgatavotājam vai viņa vārdā. To testu kompleksu noteikšana, kurus uzskata par svarīgiem, ir izgatavotāja izvēlētās pilnvarotās iestādes pienākums, izņemot gadījumu, ja testu kompleksi ir noteikti saskaņotajos standartos”.
Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi
19 COBRA ir uzņēmums, kas darbojas plaša patēriņa elektronikas nozarē un ar preču zīmi “Pascal” pārdod retranslatoru lietošanai mājas apstākļos, kuru uzstāda pie audio vai video signāla avota, tas saņem šī avota signālu un pārsūta to klausīšanai vai skatīšanai televizorā, kas ir novietots attālumā līdz 100 metriem. Šai pārsūtīšanai tiek izmantots elektromagnētisko viļņu spektrs un to veido pārraide ar radiofrekvenču palīdzību.
20 MISE kompetencē ir pārbaudīt šāda veida ierīces Itālijā. 2011. gada 18. maijā, veicot pārbaudi, tā konstatēja, ka iekārtas ar šo preču zīmi eksemplāros, kuri tika piedāvāti pārdošanai, nedz uz iekārtas, nedz uz tās iepakojuma nebija uzdrukāts pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs atbilstoši Direktīvai 1999/5, bet tas bija norādīts vienīgi kopā ar šo iekārtu piegādātajā rokasgrāmatā.
21 MISE, uzskatot, ka, lai tiktu ievērotas Direktīvā 1999/5 un Leģislatīvajā dekrētā Nr. 269/2001, ar kuru ir nodrošināta [direktīvas] transponēšana Itālijas tiesībās, paredzētās prasības, šai norādei ir jābūt uz pašas iekārtas, neatbilstošajām precēm piemēroja administratīvo konfiskāciju un uzlika COBRA sodu. Turklāt 2011. gada 22. jūnijā tā uzlika pienākumu šai sabiedrībai pielāgot konfiscēto preču eksemplārus, kā arī Itālijas tirgū esošo preču eksemplārus.
22 COBRA par šo lēmumu cēla prasību Tribunale amministrativo regionale per il Lazio (Lacio Reģionālā administratīvā tiesa, Itālija), norādot, ka šis lēmums esot balstīts uz kļūdainu Direktīvas 1999/5, it īpaši tās III pielikuma otrās daļas, izpratni. Šī tiesa prasību noraidīja, nospriežot, ka Direktīva 1999/5 un Leģislatīvais dekrēts Nr. 269/2001 prasot veikt pilnvarotās iestādes, kas ir atbildīga par aplūkotās preču zīmes “Pascal” iekārtas atbilstības pārbaudes pareizību, norādi. Pēc tam COBRA iesniedza kasācijas sūdzību Consiglio di Stato (Valsts padome, Itālija), kurā tā atkārtoti norādīja uz apstrīdētā lēmuma neatbilstību Direktīvai 1999/5.
23 Consiglio di Stato (Valsts padome) konstatēja, ka attiecīgās iekārtas ietilpst Direktīvas 1999/5 piemērošanas jomā, jo tās ir radioiekārtas šīs direktīvas 10. panta 4. punkta izpratnē. Tā precizē, ka saskaņā ar minētās direktīvas 5. pantu attiecībā uz saskaņotajiem standartiem atbilstošajām precēm tiek pieņemts, ka ir nodrošināta atbilstība tās 3. pantā minētajām pamatprasībām. Tā turklāt norāda uz nesaskaņotību, kas parādās Direktīvā 1999/5 attiecībā uz radioiekārtu atbilstību šīs direktīvas 3. pantā norādītajām pamatprasībām. Saskaņā ar minētās direktīvas 12. panta 1. punkta otro daļu ierīcēm, kas atbilst visām attiecīgajām pamatprasībām, jābūt apzīmētām ar tās VII pielikumā minēto CE atbilstības marķējumu, taču minētajā tiesību normā esot paredzēts arī, ka, ja tiek izmantota III pielikumā izklāstītā procedūra, bez marķējuma vēl jābūt arī pilnvarotās iestādes identifikācijas numuram. Turpretī, Consiglio di Stato (Valsts padome) ieskatā, no šī III pielikuma izriet, ka, ja veicamo svarīgo radio testu kompleksi ir noteikti saskaņotajos standartos, nav nepieciešams, ka CE marķējuma uzlikšanai, papildus tiek pievienots pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs.
24 Consiglio di Stato (Valsts padome) uzskata, ka ir neloģiski un pretrunā samērīguma un piemērotības principiem, paredzēt pilnvarotās iestādes iesaistīšanos, ja pastāv saskaņoti standarti Eiropas līmenī. Šāda pieeja tiekot apstiprināta ar Komisijas paskaidrojošo piezīmi attiecībā uz Direktīvas 1999/5 interpretāciju, saskaņā ar kuru, ja saskaņotajos standartos ir norādīti visi svarīgo radioiekārtu tehnisko testu kompleksi, izgatavotājam, kurš tos izpilda, uz preces nav jānorāda pilnvarotās iestādes numurs.
25 Šādos apstākļos Consiglio di Stato (Valsts padome) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:
“1) Vai Direktīva [1999/5] ir jāinterpretē tādējādi, ka izgatavotājam, kas izmanto III pielikuma otrajā daļā paredzēto procedūru, ja pastāv saskaņoti standarti, kuros ir definēti veicamie svarīgie radio testu kompleksi, ir jāvēršas pilnvarotā iestādē un CE marķējumam (kas apliecina atbilstību minētajā direktīvā noteiktām pamatprasībām) papildus jāpievieno šīs pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs?
2) Gadījumā, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai izgatavotājam – pēc [Direktīvas 1999/5] III pielikuma otrajā daļā paredzētās procedūras izmantošanas, ja pastāv saskaņoti standarti, kuros ir definēti veicamie svarīgie radio testu kompleksi, tomēr brīvprātīgi paziņojot par savu nodomu pilnvarotajai iestādei, lūdzot tai apstiprināt minēto testu sarakstu, – CE marķējumam, kas apliecina atbilstību [šajā direktīvā] noteiktajām pamatprasībām, papildus ir jāpievieno pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs?
3) Gadījumā, ja atbilde uz iepriekš uzdoto pirmo jautājumu ir apstiprinoša, vai izgatavotājam – pēc [Direktīvas 1999/5] III pielikuma otrajā daļā paredzētās procedūras izmantošanas, ja pastāv saskaņoti standarti, kuros ir definēti veicamie svarīgie radio testu kompleksi, tomēr brīvprātīgi paziņojot par savu nodomu pilnvarotajai iestādei, lūdzot tai apstiprināt minēto testu sarakstu, kā arī brīvprātīgi pievienojot iesaistītās iestādes identifikācijas numuru, – ir jānorāda iestādes identifikācijas numurs uz preces un uz tās iepakojuma?”
Par prejudiciālajiem jautājumiem
Ievada apsvērumi
26 Pirmkārt, ir jāsecina, ka prasītājas pamatlietā izmantotā procedūra, lai novērtētu attiecīgās iekārtas atbilstību Direktīvas 1999/5 3. pantā paredzētajām pamatprasībām, no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu skaidri neizriet. Tomēr otrais iesniedzējtiesas uzdotais jautājums ir balstīts uz premisu, saskaņā ar kuru izgatavotājs ir vērsies pilnvarotajā iestādē, bet vienīgi tādēļ, lai tiktu apstiprināts saskaņoto standartu ietvaros veicamo svarīgo radio testu kompleksu saraksts. Tātad iesniedzējtiesai ir jāatbild, balstoties uz šo premisu, atstājot šīs tiesas ziņā pārbaudīt šīs premisas pareizību.
27 Otrkārt, ir jānorāda, ka atbilstoši Direktīvas 1999/5 1. panta 1. punktam šī direktīva ir piemērojama tādām radioiekārtām, kā tās ir definētas tās 2. panta c) punktā. No lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka attiecīgā iekārta ir radioiekārta šīs pēdējās minētās tiesību normas izpratnē.
Par pirmo jautājumu
28 Ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 1999/5 12. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka radioiekārtu izgatavotājam, kad tas izmanto šīs direktīvas III pielikuma otrajā daļā paredzēto procedūru un piemēro saskaņotos standartus, lai noteiktu šajā daļā minētos testu kompleksus, ir jāvēršas šīs direktīvas 11. panta 1. punktā norādītajā pilnvarotajā iestādē un tātad CE marķējumam jāpievieno šīs iestādes identifikācijas numurs.
29 Interpretējot Savienības tiesību normas, ir jāņem vērā ne tikai to teksts, bet arī to konteksts un tiesiskā regulējuma, kurā šī norma ir ietverta, izvirzītie mērķi (spriedumi, 2000. gada 19. septembris, Vācija/Komisija, C‑156/98, EU:C:2000:467, 50. punkts; 2011. gada 25. oktobris, eDate Advertising u.c., C‑509/09 un C‑161/10, EU:C:2011:685, 54. punkts, un 2017. gada 26. jūlijs, Jafari, C‑646/16, EU:C:2017:586, 73. punkts).
30 Šajā ziņā Direktīvas 1999/5 12. panta 1. punkta otrās daļas formulējums pats par sevi varētu likt domāt, ka, ja tiek izmantota minētās direktīvas III pielikumā paredzētā atbilstības novērtēšanas procedūra, CE marķējuma uzlikšana uz radioiekārtas prasa, lai šim marķējumam tiktu pievienots pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, kas minēts šīs direktīvas 11. panta 1. punktā.
31 Tomēr, ņemot vērā šajā 12. panta 1. punkta otrajā daļā veikto atsauci uz III pielikumā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru, lai veiktu šīs tiesību normas gramatisko interpretāciju, ir jāatsaucas uz minētā III pielikuma formulējumu.
32 Šajā ziņā no attiecīgā pielikuma, uz kuru ir izdarīta atsauce minētajā 12. panta 1. punkta otrajā daļā, formulējuma izriet, ka pilnvarotās iestādes iesaistīšanās atbilstības novērtēšanas procedūrā, kura tajā ir paredzēta, nav jebkurā gadījumā nepieciešama.
33 Proti, pirmām kārtām šīs novērtēšanas procedūras ietvaros svarīgos radio testu kompleksus veic vai nu “izgatavotājs” pats, vai arī “viņa vārdā”. Otrām kārtām šajā pielikumā ir noteikts, ka “to testu kompleksu noteikšana, kurus uzskata par svarīgiem, ir izgatavotāja izvēlētās pilnvarotās iestādes pienākums, izņemot gadījumu, ja testu kompleksi ir noteikti saskaņotajos standartos”.
34 Tādējādi no Direktīvas 1999/5 III pielikuma formulējuma izriet, ka iekārtas atbilstību pamatprasībām, kuras saskaņā ar šīs direktīvas 10. panta 1. punktu ir tās, kas ir norādītas minētās direktīvas 3. pantā, var pierādīt pats izgatavotājs, ja tas ir veicis visus svarīgos radio testa kompleksus, kas noteikti saskaņotajos standartos. Līdz ar to vienīgi saskaņā ar šī pielikuma tekstu šī novērtēšanas procedūra neprasa jebkurā gadījumā pilnvarotās iestādes iesaistīšanos nedz svarīgo radio testu kompleksu izvēlē, nedz arī lai veiktu minētos testu kompleksus.
35 No tā izriet – ja izgatavotājs atbilstības novērtēšanas procedūras, kas minēta Direktīvas 1999/5 III pielikumā, piemērošanas gadījumā ir izmantojis saskaņotos standartus, minētās Direktīvas 1999/5 12. panta 1. punkta otrās daļas formulējums, lasot to kopsakarā ar tās III pielikumu, ir jāinterpretē tādējādi, ka tas neprasa, lai tiktu iesaistīta pilnvarotā iestāde un līdz ar to – lai CE marķējuma uzlikšanai uz radioiekārtas papildus tiktu uzlikts šādas iestādes identifikācijas numurs.
36 Šādu interpretāciju apstiprina Direktīvas 1999/5 12. panta 1. punkta otrās daļas konteksts.
37 Proti, atšķirīga interpretācija izraisītu to, ka pilnvarotajai iestādei būtu jāiesaistās tādā situācijā, kurā attiecīgās radioiekārtas atbilstība pamatprasībām, kas ietvertas minētās direktīvas 3. pantā, var tikt prezumēta jau iepriekš.
38 Šajā ziņā Direktīvas 1999/5 10. pantā ir paredzēta novērtēšanas procedūra, lai pierādītu iekārtas atbilstību minētajām tās 3. pantā ietvertajām pamatprasībām. Minētā 10. panta 4. punktā ir noteikts, ka, ja izgatavotājs ir pielietojis saskaņotos standartus, uz radioiekārtu attiecina šīs direktīvas III, IV vai V pielikumā minētās novērtēšanas procedūras pēc izgatavotāja izvēles. Kā tika norādīts šā sprieduma 34. punktā, minētās direktīvas III pielikumā minētā novērtēšanas procedūra neprasa pilnvarotās iestādes iesaistīšanos jebkurā gadījumā.
39 Turklāt Direktīvas 1999/5 5. panta 1. punktā ir paredzēts, ja ierīce atbilst šīs direktīvas 2. panta h) punktā definētajiem “saskaņotajiem standartiem”, kas ir “tehniskās specifikācijas, kuras [..] pieņēmusi atzīta standartizēšanas iestāde, lai izveidotu Eiropas līmeņa prasības, atbilstība kurām nav obligāta”, no tā izriet arī prezumpcija par atbilstību pamatprasībām.
40 Šī prezumpcija ir apstiprināta gan Direktīvas 1999/5 preambulas 27. apsvērumā, kurā ir paredzēts, ka “atbilstība [..] saskaņotajiem standartiem rada pieņēmumu par atbilstību pamatprasībām”, un “atļauti citi veidi, kā parādīt atbilstību pamatprasībām”, gan minētās direktīvas III pielikumā, kurā saistībā ar tajā paredzēto procedūru izgatavotājs ir atbrīvots no pienākuma vērsties pilnvarotajā iestādē, ja iekārtu atbilstība ir novērtēta, izmantojot saskaņotos standartus.
41 Līdz ar to iekārtu atbilstība pamatprasībām tiek prezumēta, izmantojot saskaņotos standartus, un, ņemot vērā šī sprieduma 34. punktā ietverto interpretāciju, saskaņā ar kuru pilnvarotās iestādes iesaistīšana nav nepieciešama, ja radioiekārtas izgatavotājs ir izmantojis šos standartus, izgatavotājam, kurš Direktīvas 1999/5 III pielikumā minētās novērtēšanas procedūras piemērošanas ietvaros izmanto saskaņotos standartus, nevar uzlikt pienākumu iesaistīt pilnvaroto iestādi un tātad uz radioiekārtas uzliktam CE marķējumam papildus pievienot šīs iestādes identifikācijas numuru.
42 Šāda Direktīvas 1999/5 12. panta 1. punkta otrās daļas un šīs direktīvas III pielikuma interpretācija turklāt atbilst minētās direktīvas izvirzītajam mērķim. Proti, no šīs pašas direktīvas preambulas 14. un 32. apsvēruma izriet, ka tās mērķis ir nodrošināt preču brīvu apriti, ierobežojot šķēršļus šai brīvai apritei ar valsts prasībām, kas ir nepieciešamas un samērīgas, vienlaicīgi raugoties, lai radioiekārtas neradītu tādus draudus veselībai, no kuriem var izvairīties.
43 Šajā ziņā atbilstoši Direktīvas 1999/5 1. pantam tādējādi ir izveidots tiesiskais regulējums šādu ierīču laišanai tirgū, brīvai apritei un nodošanai ekspluatācijā Savienībā. Šīs direktīvas 7. pantā savukārt ir paredzēts, ka dalībvalstis ļauj nodot šīs ierīces ekspluatācijā paredzētajam mērķim, ja tās “atbilst [..] pamatprasībām”. Šīs prasības ir definētas Direktīvas 1999/5 3. pantā un aptver tostarp lietotāja veselības un drošības aizsardzību.
44 Kā tas tika konstatēts šī sprieduma 39. un 40. punktā, Direktīvas 1999/5 5. pantā ir ieviesta prezumpcija, saskaņā ar kuru šīs direktīvas 3. pantā ietvertās pamatprasības ir izpildītas, ja iekārta atbilst saskaņotajiem standartiem. Līdz ar to šādā situācijā pilnvarotās iestādes iesaistīšanās nav nepieciešama, lai nodrošinātu, ka minētās iekārtas nerada tādu risku veselībai, no kura ir iespējams izvairīties, un tātad tā nav nepieciešama lietotāja veselības un drošības aizsardzībai.
45 Šādu interpretāciju apstiprina fakts, ka pilnvarotās iestādes funkcija, kā tā ir definēta Direktīvas 1999/5 11. panta 1. punktā, ir vienīgi to “attiecīgo uzdevumu veikšana”, kas saistīti ar šīs direktīvas 10. pantā paredzētām novērtēšanas procedūrām, nevis sertificēt visu iekārtu atbilstību direktīvas 3. pantā ietvertajām pamatprasībām.
46 Turklāt papildus Direktīvas 1999/5 12. panta 1. punkta otrās daļas formulējuma, konteksta, kā arī pēdējās minētās mērķa analīzei šā sprieduma 35. punktā ietverto interpretāciju apstiprina Komisijas paskaidrojošā piezīme attiecībā uz Direktīvas 1999/5 interpretāciju. Sadaļā ar nosaukumu “Ambiguity in Annex III to the Directive” no šīs piezīmes izriet, ka, ja saskaņotajos standartos ir norādīti visi svarīgie radio tehnisko testu kompleksi saistībā ar radioiekārtu, izgatavotājam, kurš tos izpilda, uz šīs iekārtas nav jānorāda pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs. Minētajā piezīmē ir uzsvērts, ka pilnvarotā iestāde neiesaistās Direktīvas 1999/5 III pielikumā minētajā atbilstības procedūrā, ja izgatavotājs ir pielietojis saskaņotos standartos, un ka līdz ar to šīs direktīvas 12. panta 1. punkta otrajā daļā izteiktais pienākums nav piemērojams, ja izgatavotājs ir pielietojis saskaņotos standartus.
47 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, uz pirmo jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 1999/5 12. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka radioiekārtas izgatavotājam, ja tas izmanto minētās direktīvas III pielikuma otrajā daļā paredzēto procedūru un piemēro saskaņotos standartus, lai noteiktu šajā daļā minētos testu kompleksus, nav jāvēršas šīs pašas direktīvas 11. panta 1. punktā norādītajā pilnvarotajā iestādē un tātad tam CE marķējumam nav jāpievieno šīs iestādes identifikācijas numurs.
Par otro jautājumu
48 Ar otro prejudiciālo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā jautā, vai Direktīvas 1999/5 12. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka radioiekārtas izgatavotājam, kurš ir izmantojis šīs direktīvas III pielikumā paredzēto procedūru, pielietojot saskaņotos standartus, kuros ir definēti veicamie svarīgie radio testu kompleksi, CE marķējumam papildus ir jāpievieno tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, kurā tas brīvprātīgi vērsās, lai gan tam nebija pienākuma, lai apstiprinātu svarīgo radio to testu kompleksu sarakstu, kas ietverti minētajos saskaņotajos standartos.
49 Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, šādam izgatavotājam nevar būt pienākuma CE marķējumam pievienot pilnvarotās iestādes identifikācijas numuru, ja izgatavotājs šajā pēdējā minētā iestādē ir vērsies brīvprātīgi, lai apstiprinātu to svarīgo radio testu kompleksu sarakstu, kas ietverti minētajos saskaņotajos standartos.
50 Proti, ciktāl izgatavotājs piemēro Direktīvas 1999/5 III pielikuma otrajā daļā minēto atbilstības novērtēšanas procedūru un izmanto saskaņotos standartus, lai noteiktu minētajā daļā norādītos testu kompleksus, tam nav jāvēršas pilnvarotajā iestādē un tātad tam CE marķējumam nav jāpievieno šīs iestādes identifikācijas numurs, no tā izriet, ka izgatavotājam nevar būt pienākums CE marķējumam pievienot šādas iestādes identifikācijas numuru, ja tas šādā iestādē ir vērsies brīvprātīgi.
51 Šādu interpretāciju apstiprina fakts, kā rakstveida apsvērumos ir norādījusi Komisija, ka gadījumā, ja pilnvarotā iestāde nav atbildīga par šo testu kompleksu izvēli, tās identifikācijas numura norādīšanas pienākumam, ņemot vērā šī sprieduma 40. punktā norādītos apsvērumus, nebūtu jēgas.
52 Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz otro jautājumu ir jāatbild, ka Direktīvas 1999/5 12. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka radioiekārtas izgatavotājam, kurš ir piemērojis minētās direktīvas III pielikumā paredzēto procedūru, pielietojot saskaņotos standartus, kuros ir definēti veicamie svarīgie radio testu kompleksi, CE marķējumam papildus nav jāpievieno tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, kurā tas brīvprātīgi vērsās, lai gan tam nebija pienākuma, lai apstiprinātu to svarīgo radio testu kompleksu sarakstu, kas ietverti minētajos saskaņotajos standartos.
Par trešo jautājumu
53 Ņemot vērā uz pirmo un otro jautājumu sniegtās atbildes, uz šo trešo jautājumu nav jāatbild.
Par tiesāšanās izdevumiem
54 Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība ir stadija procesā, kuru izskata iesniedzējtiesa, un tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.
Ar šādu pamatojumu Tiesa (devītā palāta) nospriež:
1) Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 1999/5/EK (1999. gada 9. marts) par radioiekārtām un telekomunikāciju termināla iekārtām un to atbilstības savstarpējo atzīšanu, kurā grozījumi izdarīti ar Eiropas Parlamenta un Padomes Regulu (EK) Nr. 596/2009 (2009. gada 18. jūnijs), 12. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka radioiekārtas izgatavotājam, ja tas izmanto minētās direktīvas III pielikuma otrajā daļā paredzēto procedūru un piemēro saskaņotos standartus, lai noteiktu šajā daļā minētos testu kompleksus, nav jāvēršas šīs pašas direktīvas 11. panta 1. punktā norādītajā pilnvarotajā iestādē un tātad tam CE marķējumam nav jāpievieno šīs iestādes identifikācijas numurs.
2) Direktīvas 1999/5, kurā grozījumi izdarīti ar Regulu Nr. 596/2009, 12. panta 1. punkta otrā daļa ir jāinterpretē tādējādi, ka radioiekārtas izgatavotājam, kurš ir piemērojis minētās direktīvas III pielikumā paredzēto procedūru, pielietojot saskaņotos standartus, kuros ir definēti veicamie svarīgie radio testu kompleksi, CE marķējumam papildus nav jāpievieno tās pilnvarotās iestādes identifikācijas numurs, kurā tas brīvprātīgi vērsās, lai gan tam nebija pienākuma, lai apstiprinātu to svarīgo radio testu kompleksu sarakstu, kas ietverti minētajos saskaņotajos standartos.
[Paraksti]