Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, ko 2024. gada 9. aprīlī iesniegusi Curtea de Apel Bucureşti (Rumānija) – Axpo Energy Romania SA/Agenţia Naţională de Administrare Fiscală, Guvernul României

(Lieta C-251/24, Axpo Energy Romania)

Tiesvedības valoda – rumāņu

Iesniedzējtiesa

Curtea de Apel Bucureşti

Pamatlietas puses

Prasītāja: Axpo Energy Romania SA

Atbildētāji: Agenţia Naţională de Administrare Fiscală, Guvernul României

piedaloties: Ministerului Energiei

Prejudiciālie jautājumi

Vai Direktīvas (ES) 2019/944 ¹ 3. panta 1., 3. un 4. punkta, un 9. panta 2. punkta tiesību normas, tās skatot kopā ar LESD 101. panta 1. punktu, saskaņā ar kurām dalībvalstīm ir jānodrošina elektroenerģijas tirgus dalībniekiem vienlīdzīgi un nediskriminējoši konkurences apstākļi, ir jāinterpretē tādā nozīmē, ka tās liedz dalībvalstij tādu papildu nodokļu pienākumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums par tirdzniecības darbību ieviest diferencēti, tikai noteiktiem dalībniekiem, kas veic darījumus enerģijas vairumtirgos, kā, piemēram, piegādātājiem, kas veic tirdzniecības darbības, izslēdzot citas dalībnieku kategorijas, kā, piemēram, koģenerācijas elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotājus, kā arī tos, kuru ražošanas jaudas ir nodotas ekspluatācijā pēc 2022. gada 1. aprīļa?

Vai LESD 101. panta un 102. panta tiesību normas, saskaņā ar kurām dalībvalstis nevar pieņemt pasākumus, kuri nepieļauj, ierobežo vai izkropļo konkurenci iekšējā tirgū, vai ierobežo vai kontrolē ražošanu vai tirgus, vai līdzvērtīgos darījumos ar dažādiem tirdzniecības partneriem piemēro atšķirīgus nosacījumus, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās liedz dalībvalstij ieviest tādu papildu nodokļu pienākumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums par tirdzniecības darbību tikai noteiktiem dalībniekiem, kas veic darījumus enerģijas vairumtirgos, kā, piemēram, piegādātājiem, kas veic tirdzniecības darbības, izslēdzot citas dalībnieku kategorijas, tādas kā koģenerācijas elektroenerģijas un siltumenerģijas ražotāji, kā arī tie, kuru ražošanas jaudas ir nodotas ekspluatācijā pēc 2022. gada 1. aprīļa, tādējādi radot neizdevīgus konkurences apstākļus subjektiem, kuriem ir piemērojams maksājums?

Vai LESD 107. panta 1. punkta un 108. panta 3. punkta tiesību normas par dalībvalstu pienākumu paziņot valsts atbalstu ir jāinterpretē tādējādi, ka tāds valsts tiesiskais regulējums kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums par tirdzniecības darbību ir uzskatāms par valsts atbalstu, kam ir piemērojams paziņošanas pienākums un kas ir piešķirts subjektiem, kuri ir atbrīvoti no maksājuma samaksas?

Vai Regulas Nr. 2019/943 ¹ 3. panta a), b), h) un p) punkta, un 10. panta 1., 4. un 5. punkta tiesību normas, tās skatot kopā ar šīs regulas 22. un 23. apsvērumu, Direktīvas 2019/944 5. panta 1., 3. un 4. punktu, kā arī Regulas Nr. 2022/1854 ² 8. pantu, kas regulē principus, kuri attiecas uz cenu veidošanu enerģijas vairumtirgū, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās liedz dalībvalstij ieviest tādu papildu nodokļu pienākumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums par tirdzniecības darbību? Vai, interpretējot minētās tiesību normas, maksājums var būt uzskatāms par samērīgu kontekstā, kurā nav ņemtas vērā tirdzniecības darbības veicošo tirgus dalībnieku darbības izmaksas? Vai, interpretējot minētās tiesību normas, maksājums var būt uzskatāms par nediskriminējošu kontekstā, kurā to piemēro tikai daļai no vairumtirgus dalībniekiem, kuri veic enerģijas iepirkšanas un tālākpārdošanas darbības?

Vai LESD 28., 30. un 35. panta tiesību normas, Regulas Nr. 2019/943 3. panta tiesību normas un Direktīvas 2019/944 3. panta tiesību normas, kurās ir paredzēts aizliegums ieviest likumdošanas šķēršļus pārrobežu elektroenerģijas plūsmām starp dalībvalstīm, ir jāinterpretē tādējādi, ka tās liedz dalībvalstij ieviest tādu papildu nodokļu pienākumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums par tirdzniecības darbību, kas laikposmā no 2022. gada 1. septembra līdz 16. decembrim paredzēja apgrūtinošāku formulu eksporta darījumiem, kurā netika atzīta nekāda peļņa, savukārt iekšzemes pārdošanas gadījumā tika atzīta teorētiska peļņa 2 % apmērā? Vai, interpretējot minētās tiesību normas, Eiropas Savienības tiesības liedz ieviest tādu maksājumu, kas no 2022. gada 16. decembra paredz maksājuma iekasēšanu tikai eksportam paredzēto enerģijas daudzumu pārdošanas gadījumā, bet ne enerģijas importa gadījumā?

Vai Direktīvas 2006/112 ¹ 401. panta tiesību normas, kas liedz dalībvalstīm ieviest apgrozījuma nodokļus papildus pievienotās vērtības nodoklim, liedz dalībvalstij ieviest tirgus dalībniekiem, kas veic tirdzniecības darbību, tādu papildu nodokļu pienākumu kā OUG n. 27/2022 paredzētais maksājums par tirdzniecības darbību?

____________

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva (ES) 2019/944 (2019. gada 5. jūnijs) par kopīgiem noteikumiem attiecībā uz elektroenerģijas iekšējo tirgu un ar ko groza Direktīvu 2012/27/ES (OV 2019, L 158, 125. lpp.).

¹ Eiropas Parlamenta un Padomes Regula (ES) 2019/943 (2019. gada 5. jūnijs) par elektroenerģijas iekšējo tirgu (OV 2019, L 518, 54. lpp.).

¹ Padomes Regula (ES) 2022/1854 (2022. gada 6. oktobris) par ārkārtas intervenci augsto enerģijas cenu problēmas risināšanai (OV 2022, L 261I, 1. lpp.).

¹ Padomes Direktīva 2006/112/EK (2006. gada 28. novembris) par kopējo pievienotās vērtības nodokļa sistēmu (OV 2006, L 347, 1. lpp.).