Prasība, kas celta 2021. gada 2. augustā – Nomura International un Nomura Holdings/Komisija

(Lieta T-455/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Nomura International plc (Londona, Apvienotā Karaliste) un Nomura Holdings, Inc. (Tokija, Japāna) (pārstāvji: W. Howard, advokāts, M. Demetriou un C. Thomas, Barristers-at-law, un N. Seay un S. Whitfield, Solicitors)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt – pilnā vai daļējā apmērā – Komisijas 2021. gada 20. maija lēmuma lietā AT.40324 (European Government Bonds) attiecībā uz LESD 101. pantā un EEZ līguma 53. pantā paredzēto procedūru (turpmāk tekstā – “lēmums”) 1. panta ceturto aizzīmi un līdz ar to pilnā vai daļējā apmērā atcelt Komisijas konstatējumu par atbildību attiecībā pret prasītājām;

pakārtoti atcelt – pilnā vai daļējā apmērā – lēmuma 2. panta otro aizzīmi un līdz ar to pilnā vai daļējā apmērā atcelt prasītājām uzlikto naudas sodu;

vēl pakārtotāk – būtiski samazināt ar lēmuma 2. panta otro aizzīmi prasītājām uzlikto naudas sodu līdz apmēram, ko Vispārējā tiesa uzskatītu par atbilstīgu, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītājas izvirza desmit pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka atbildētāja ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatēdama, ka prasītājas bija iesaistījušās LESD 101. panta 1. punkta EEZ līguma 53. panta pārkāpumā mērķa dēļ.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas veiktajā aplūkojamās saziņas kvalificēšanā un līdz ar to tās secinājumā, ka tā ir vērsta pret konkurenci, ir pieļauta kļūda faktisko un/vai tiesisko apstākļu vērtējumā.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļauta kļūda faktisko un/vai tiesisko apstākļu vērtējumā attiecībā uz apgalvotā prasītāju pārkāpuma ilgumu.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka secinājumā, ka laikā no 2011. gada 18. janvāra līdz 2011. gada 28. novembrim notika vienots un turpināts pārkāpums, ir pieļauta kļūda faktisko un/vai tiesisko apstākļu vērtējumā.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti būtiski procedūras noteikumi un Līgumu prasības attiecībā uz atbildību, tajā skaitā saistībā ar Komisijas izklāstītajiem konstatējumiem, veidu, kādā tā kvalificējusi nozīmīgos saziņas gadījumus un vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošana attiecībā uz prasītāju dalības ilguma konstatēšanu.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka tā, pieņemdama pārdošanas apjoma aizstājēju, kas faktiski balstīts uz būtiski neprecīziem pieņēmumiem, kuru izmantošanu Komisija neesot attaisnojusi, ir pieļāvusi kļūdu faktisko apstākļu vērtējumā; turklāt ierosinātā metodika ir kļūdaina pati par sevi.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka nav ievēroti vispārējie tiesību principi, proti, samērīguma princips un vienlīdzīgas attieksmes princips, un ka uzliktajam naudas sodam ir jābūt konkrētam katra pārkāpēja gadījumā saistībā ar prasītājām uzliktā naudas soda aprēķinu, kas balstīts uz Komisijas izmantoto pārdošanas apjoma aizstājēju.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka saistībā ar Komisijas izklāstu par pārdošanas apjoma aizstājēju nav ievērotas tiesības uz aizstāvību un nav izpildīts pienākums norādīt pamatojumu.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pieļautas kļūdas faktisko apstākļu vērtējumā un ka nav ievērots vienlīdzīgas attieksmes princips, raksturojot prasītāju iesaistīšanās apgalvotajā pārkāpumā smagumu.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka prasītājām uzliktā naudas soda aprēķinā nav atzīts, ka tas, ka prasītājām bija tikai ierobežota loma, ir atbildību mīkstinošs apstāklis.

____________