CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS
(otrā palāta)
2011. gada 15. septembrī
Lieta F‑6/10
Yannick Munch
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB)
Civildienests – Pagaidu darbinieki – Nosacījums, saskaņā ar kuru līgums tiek izbeigts, ja darbinieks netiek iekļauts konkursa rezerves sarakstā – Atklātie konkursi ITSB/AD/02/07 un ITSB/AST/02/07 – Pieņemamība – EPSO un konkursa atlases komisijas attiecīgās pilnvaras – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. pants – Pagaidu darbinieku līgumu atjaunošana uz noteiktu laiku
Priekšmets Prasība, kura iesniegta saskaņā ar LESD 270. pantu, kas piemērojams EAEK līgumam saskaņā ar tā 106.a pantu, un ar kuru Y. Munch lūdz atcelt ITSB 2009. gada 12. marta lēmumu, ar kuru, sākot no 2009. gada 15. oktobra, tiek izbeigts viņa pagaidu darbinieka līgums, kā arī lūdz piespriest ITSB atlīdzināt zaudējumus
Nolēmums Atcelt ITSB 2009. gada 12. marta vēstulē iekļauto lēmumu, sākot no 2009. gada 15. oktobra, izbeigt prasītāja darba līgumu. Piespriest ITSB samaksāt prasītājam starpību starp atalgojuma apmēru, uz kuru viņš varētu pretendēt, ja viņš būtu turpinājis strādāt savā amatā, un atalgojumu, bezdarbnieka pabalstu vai jebkādiem citiem aizstājošiem pabalstiem, kurus viņš varēja turklāt faktiski saņemt kopš 2009. gada 15. oktobra. ITSB samaksā prasītājam zaudējumu summu EUR 2000 apmērā. ITSB sedz savus tiesāšanās izdevumus un atlīdzina prasītāja tiesāšanās izdevumus.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Pagaidu darbinieka līguma noteikums, saskaņā ar kuru darba attiecību saglabāšanai darbiniekam jābūt iekļautam atklāta konkursa rezerves sarakstā – Ietveršana
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)
2. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Vēstule, kas adresēta pagaidu darbiniekam un kurā viņam tiek atgādināts par viņa līguma beigu datumu – Izslēgšana – Līguma grozīšana – Lēmums nepagarināt līgumu –Ietveršana
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)
3. Ierēdņi – Prasība – Nelabvēlīgs akts – Jēdziens – Pagaidu darbinieka līguma noteikums, saskaņā ar kuru darba attiecību saglabāšanai darbiniekam jābūt iekļautam atklāta konkursa rezerves sarakstā – Administrācijas lēmums, kurā tiek konstatēts, ka darbinieks nav ticis iekļauts minētajā sarakstā, un ar kuru tiek īstenots noteikums par līguma izbeigšanu – Ietveršana
(Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punkts)
4. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Uz nenoteiktu laiku noslēgti līgumi, kuros ietverts noteikums par to izbeigšanu, kas piemērojams tikai neiekļaušanas atklātā konkursa rezerves sarakstā gadījumā
5. Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības
(Tiesas Statūtu 21. panta pirmā daļa un I pielikuma 7. panta 3. punkts; Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunkts)
6. Eiropas Personāla atlases birojs (EPSO) – Konkursu ierēdņu iecelšanai amatā norise – EPSO loma – Palīdzība atlases komisijai – Pakārtota loma attiecībā pret atlases komisijas lomu
(Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta pirmā, ceturtā un piektā daļa)
7. Ierēdņi – Pagaidu darbinieki – Pieņemšana darbā – Uz noteiktu laiku noslēgta līguma grozīšana par līgumu uz nenoteiktu laiku un noteikuma par līguma izbeigšanu, ja darbinieks netiek iekļauts atklāta konkursa rezerves sarakstā, ietveršana – Grozījumi, kas tiek interpretēti kā uz noteiktu laiku noslēgta līguma pagarināšana
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 2. panta a), b) un d) punkts un 8. panta pirmā un otrā daļa; Padomes Direktīvas 1999/70 pielikuma 3. klauzulas 1. punkts)
8. Ierēdņi – Prasība – Neierobežota kompetence – Strīdi, kas saistīti ar finansēm Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē – Jēdziens
(Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkts)
1. Gan iepriekšējai administratīvai sūdzībai, gan prasībai saskaņā Civildienesta noteikumu 90. panta 2. punktu ir jābūt vērstai pret nelabvēlīgu aktu, kas rada saistošas tiesiskās sekas, kuras tieši un nekavējoties ietekmē prasītāja intereses, būtiski grozot tā juridisko stāvokli.
Šajā sakarā noteikuma par līguma izbeigšanu, saskaņā ar kuru darba attiecību saglabāšanai darbinieka uzvārdam jābūt iekļautam Eiropas Personāla atlases biroja organizēta atklāta konkursa rezerves sarakstā, iekļaušana pagaidu darbinieka līgumā pati par sevi ir tāda, kas tieši un nekavējoties ietekmē šī darbinieka intereses, būtiski grozot viņa juridisko stāvokli, ņemot vērā vismaz lielāka vai mazāka mēra nenoteiktību, kas ir šim darbiniekam par esamību minētā konkursa rezultātā izveidotajā rezerves sarakstā.
(skat. 32. un 33. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2000. gada 13. jūlijs, T‑87/99 Hendrickx/Cedefop, 37. punkts.
Civildienesta tiesa: 2009. gada 2. jūlijs, F‑19/08 Bennett u.c./ITSB, 65. punkts un tajā minētā judikatūra.
2. Akts, kurā salīdzinājumā ar agrāko aktu nav ietverts neviens jauns apstāklis, ir tikai šo agrāko aktu apstiprinošs akts, un šī fakta dēļ tam nevarētu būt tāda iedarbība, lai sāktos jauns prasības termiņš. Konkrēti vēstule, lai tikai atgādinātu darbiniekam viņa līguma noteikumus, kas attiecas uz tā darbības beigu termiņu un kas neietver nevienu jaunu apstākli attiecībā uz šiem noteikumiem, nav nelabvēlīgs akts.
Savukārt nelabvēlīgs akts ir jebkādi līguma grozījumi, bet tas attiecas tikai uz situāciju, kad tiek grozīti noteikumi, ja vien attiecīgās izmaiņas neietver līguma vispārējās nozīmes grozīšanu. Tāpat situācijā, ja līgums var tikt pagarināts, administrācijas pieņemtais lēmums to nepagarināt ir nelabvēlīgs akts, kas ir atsevišķs no attiecīgā līguma un kas var būt sūdzības un prasības priekšmets likumā noteiktajos termiņos. Tādējādi tāds lēmums, kas pieņemts pēc dienesta interešu un ieinteresētās personas situācijas atkārtotas izvērtēšanas, ietver jaunu apstākli salīdzinājumā ar sākotnējo līgumu un nav uzskatāms tikai par tā apstiprinājumu.
(skat. 50.–53. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1980. gada 10. decembris, 23/80 Grasselli/Komisija, 18. punkts; 1987. gada 9. jūlijs, 329/85 Castagnoli/Komisija, 10. un 11. punkts; 2006. gada 14. septembris, C‑417/05 P Komisija/Fernández Gómez, 45.–47. punkts.
Pirmās instances tiesa: 2001. gada 2. februāris, T‑97/00 Vakalopoulou/Komisija, 14. punkts; 2003. gada 1. aprīlis, T‑11/01 Mascetti/Komisija, 41. punkts.
Civildienesta tiesa: 2011. gada 15. aprīlis, F‑72/09 un F‑17/10 Daake/ITSB, 36. punkts.
3. Vēstule, kurā administrācija secina, ka pastāv jauns notikums vai situācija, un no tā izdara tiesību normā vai līguma noteikumā paredzētus secinājumus attiecībā uz iesaistītajām personām, ir nelabvēlīgs akts, jo ar to tiek mainīts to personu juridiskais stāvoklis, uz kurām tas attiecas.
Tā ir administrācijas lēmuma gadījumā, ar kuru konstatē pagaidu darbinieka uzvārda neiekļaušanu konkrētā atklātā konkursa rezerves sarakstā un piemēro noteikumu par šī līguma izbeigšanu, kas ietverts viņa līgumā; noteikumu, kas rada šī līguma izbeigšanu gadījumā, ja iestājas konkrēts notikums, proti, tiek izveidots minētajā noteikumā paredzētais konkursa rezerves saraksts, kura datums līguma noslēgšanas brīdī nebija zināms. Šāds lēmums, kurš groza darbinieka juridisko stāvokli, ir nelabvēlīgs akts, par kuru var iesniegt sūdzību un, attiecīgā gadījumā, prasību.
Tā kā līguma izbeigšanas noteikuma iekļaušana ir sarežģītas darbības subjekts, darbiniekam ir jābūt iespējai netieši apstrīdēt šī noteikuma likumību, tāpat arī individuālo piemērojamību, ja administrācija pieņem lēmumu to piemērot darbības beigu posmā.
(skat. 58., 59. un 95. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: Daake/ITSB, minēts iepriekš, 34. un nākamie punkti.
4. Piedāvājot vairākiem darbiniekiem, kas veiksmīgi piedalījušies iekšējās atlases procedūrās, noslēgt pagaidu darbinieka līgumu uz nenoteiktu laiku, kurā ietverts noteikums par tā izbeigšanu, kas piemērojams tikai gadījumā, ja ieinteresētā persona netiek iekļauta atklāta konkursa rezerves sarakstā, kā arī skaidri apņemoties ieinteresētās personas paturēt [iestādē darbā] pastāvīgi, ar nosacījumu, ka tās ir iekļautas rezerves sarakstā, un vēlāk ierobežojot divu konkursu rezultātā izveidotā piemēroto kandidātu sarakstā iekļauto laureātu skaitu ar precīzu aizpildāmo amatu skaitu, iestāde radikāli un nepārprotami samazina visu minēto darbinieku iespējas izvairīties no noteikuma par līguma izbeigšanu piemērošanas un tādējādi daļēji atņem piemērojamības jēgu savām līgumsaistībām, ko tā uzņēmusies attiecībā pret saviem pagaidu darbiniekiem.
Tādējādi noteikums par izbeigšanu nevar tikt piemērots pēc atklāta konkursa, kurā var piedalīties jebkurš dalībvalstu pilsonis, ja pastāv piemēroto kandidātu saraksts, kas samazināts līdz vienam vai tik ierobežotam uzvārdu skaitam, ka attiecīgo darbinieku izredzes izvairīties no tā piemērošanas ir nesaprātīgi niecīgas, ņemot vērā saistības, ko uzņēmusies iestāde attiecībā uz saviem pagaidu darbiniekiem. Citiem vārdiem sakot, ja vien netiek sagrozītas administrācijas līgumsaistības, šāds piemēroto kandidātu saraksts neietilpst līguma atcelšanas noteikumā.
(skat. 78. un 79. punktu)
5. Saskaņā ar Civildienesta tiesas Reglamenta 35. panta 1. punkta e) apakšpunktu prasības pieteikumā ir jāietver izvirzītie faktiskie un tiesību pamati un argumenti. Šiem elementiem jābūt pietiekami skaidriem un precīziem, lai dotu iespēju atbildētājam sagatavot savu aizstāvību un Vispārējai tiesai izlemt prasību, attiecīgā gadījumā neizmantojot citu informāciju. Lai prasība būtu pieņemama, tai nav obligāti jābūt garai un detalizētai. Ir pietiekami, ja no paša prasības pieteikuma formulējuma īsumā, bet saskanīgi un saprotami izriet pamata būtiskie elementi. Tas tā ir vēl jo vairāk, ņemot vērā, ka saskaņā ar Tiesas Statūtu I pielikuma 7. panta 3. punktu tiesvedības Civildienesta tiesā rakstveida process principā iekļauj tikai vienreizēju procesuālo rakstu apmaiņu, ja vien Civildienesta tiesa nepieņem citādu lēmumu, jo šī pēdējā minētā tiesvedības Civildienesta tiesā īpatnība izskaidro, ka atšķirībā no tā, kas ir paredzēts Tiesas Statūtu 21. panta pirmajā daļā, Tiesā un Vispārējā tiesā pamatu un argumentu izklāsts prasības pieteikumā nevar būt kopsavilkuma veidā.
(skat. 91. un 92. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2009. gada 12. marts, F‑4/08 Hambura/Parlaments, 49. un 50. punkts un tajos minētā judikatūra.
6. No Civildienesta noteikumu III pielikuma izriet, ka konkursa norises procedūras regulējuma pamatā ir princips par pilnvaru dalīšanu starp iecēlējinstitūciju un atlases komisiju. Šī Civildienesta noteikumos paredzētā divvaldība, kas ir administratīvās varas pašierobežošanas izpausme, nolūkā nodrošināt Savienības personāla atlases procedūras pārskatāmību atspoguļo likumdevēja gribu neatstāt tikai iestādei vienai pašai sarežģīto uzdevumu atlasīt attiecīgo personālu, bet, izmantojot atlases komisiju (kurā ir pārstāvēta arī iestāde), šī uzdevuma izpildē piedalās arī personas, kuras neietilpst iestādes hierarhiskajā sistēmā, it īpaši darbinieku pārstāvji. Šīs pilnvaru dalīšanas ietvaros iecēlējinstitūcijai, kā it īpaši izriet no Civildienesta noteikumu III pielikuma 1. panta pirmās daļas un minētā pielikuma 4. panta, pirmkārt, pēc apspriešanās ar Apvienoto komiteju ir jāsagatavo paziņojums par konkursu un, otrkārt, ir jāizveido to kandidātu saraksts, kuri atbilst Civildienesta noteikumu 28. pantā minētajiem pirmajiem trīs nosacījumiem, lai viņus varētu iecelt ierēdņa amatā. Pēc tam, kad iecēlējinstitūcija šo sarakstu ir nosūtījusi atlases komisijas priekšsēdētājam, pašai atlases komisijai, kā ir norādīts Civildienesta noteikumu III pielikuma 5. pantā, pirmkārt, ir jāizveido to kandidātu saraksts, kuri atbilst paziņojumā par konkursu noteiktajām prasībām, otrkārt, ir jāorganizē pārbaudījumi un, treškārt, ir jāizveido piemēroto kandidātu saraksts un jānosūta tas iecēlējinstitūcijai.
Turklāt, lai gan Eiropas Personāla atlases birojam (EPSO) uzticētie uzdevumi ir tādi, kas padara šo iestādi par svarīgu figūru Savienības politikas personāla atlases jomā noteikšanā un īstenošanā, tomēr saistībā ar konkursu ierēdņu iecelšanai amatā norisi tā loma – lai arī nozīmīga tiktāl, ciktāl šī iestāde palīdz atlases komisijai, – katrā ziņā ir pakārtota salīdzinājumā ar atlases komisijas lomu, kuru EPSO turklāt nevar aizstāt. Tādējādi gan EPSO uzticēto lielais daudzums uzdevumu (galvenokārt konsultēt iestādes un palīdzēt tām), gan tā sastāvs (valde, kuras sastāvā ir tikai tādi locekļi, kurus iecēlušas iestādes, un trīs darbinieku pārstāvji, kuriem ir vienīgi novērotāja statuss) nekādi neļauj mēģināt EPSO pielīdzināt atlases komisijai, attiecībā uz kuras sastāvu ir ievērots vienlīdzīguma kritērijs un kurai kā tādai, kas ir izveidota katram konkursam, ir ļoti precīzs uzdevums pabeigt attiecīgo konkursu.
Tādējādi ir jāuzskata par pretlikumīgu lēmums, ar kuru EPSO, iestāde, kurai nav pilnvaru, izslēdza kandidātu no atklāta konkursa norises otrās kārtas. Administrācijas lēmums, ar kuru tika piemērots pagaidu darbinieka līgumā ietvertais noteikums par līguma izbeigšanu, tika pieņemts, pamatojoties uz to, ka kandidāts nebija iekļauts minētā konkursa rezerves sarakstā, un tādējādi noteikti pamatojoties uz lēmumu, ar kuru kandidāts tiek izslēgts no atklāta konkursa norises otrās kārtas. Tādējādi arī minētais administrācijas lēmums jāuzskata par prettiesisku.
(skat. 99.–104. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2010. gada 15. jūnijs, F‑35/08 Pachtitis/Komisija, 50.–52. un 58. punkts.
7. Ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmās un otrās daļas noteikumiem tiek tieši precizēts ierobežojums izmantot secīgus pagaidu darbinieka līgumus. Pirmkārt, pagaidu darbinieka līgums minētās kārtības 2. panta a) punkta izpratnē var tikt pagarināts uz noteiktu laiku tikai vienu reizi; jebkura nākamā pagarināšana ir uz nenoteiktu laiku. Otrkārt, pagaidu darbinieka līgums šīs kārtības 2. panta b) vai d) punkta izpratnē, kura ilgums nevar pārsniegt četrus gadus, var tikt pagarināts tikai vienu reizi vēl uz diviem gadiem, ar nosacījumu, ka pagarināšanas iespēja bija paredzēta sākotnējā līgumā; attiecīgais darbinieks drīkst palikt savā amatā pēc līguma beigām tikai tad, ja viņš ir iecelts ierēdņa amatā.
Apstāklis, ka darbinieka līgumā tika iekļauts noteikums par izbeigšanu, kas administrācijai ļauj to izbeigt, ja ieinteresētā persona nenokārto konkursu, par ko organizācijai tika paziņots noteiktajā laikā, neatkarīgi no līguma noteikumiem neļauj kvalificēt to par līgumu uz nenoteiktu laiku, kuram raksturīga ir darba stabilitāte. Tādējādi līguma ilgums, kā tas izriet arī no 3. klauzulas 1. punkta pamatnolīgumā par darbu uz noteiktu laiku, kas ietverts Direktīvas 1999/70 par UNICE, CEEP un EAK noslēgto pamatnolīgumu par darbu uz noteiktu laiku pielikumā, var tikt noteikts ne tikai “ar noteikta datuma sasniegšanu”, bet arī ar “noteikta uzdevuma izpildi vai brīdi, kad norisinās konkrēts notikums”, kā konkrētā konkursa rezerves saraksta izveidošana, ar kuru ir saistītas vairākas iespējamās sekas saskaņā ar darbinieka līguma noteikumiem. Tāpat, ja viņa uzvārds netiek iekļauts rezerves sarakstā, no līguma noteikumiem izriet, ka tas tiks izbeigts; tāpat nokārtošanas gadījumā būtu saprātīgi, ja ierēdņa amata vieta tiktu piedāvāta attiecīgajam darbiniekam, ņemot vērā, ka piedāvājuma atteikuma gadījumā līgums vienalga tiks izbeigts atbilstoši tā noteikumiem.
Tāpēc ir jāatceļ administrācijas lēmums, ar kuru tiek īstenots konkrētā līguma izbeigšanas noteikums, kas iekļauts pagaidu darbinieka darba līgumā, neievērojot Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 8. panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus. Tādējādi pēc pirmās pagarināšanas pagaidu darbinieka līgums starp administrāciju un darbinieku minētās kārtības 2. panta a) punkta izpratnē tika atkārtoti atjaunots uz noteiktu laiku, neievērojot minētās kārtības 8. panta pirmajā daļā paredzētos noteikumus.
(skat. 110. un 113.–116. punktu)
Atsauce
Civildienesta tiesa: 2006. gada 26. oktobris, F‑1/05 Landgren/EIF, 66. punkts.
8. Prasība par to, lai Iekšējā tirgus saskaņošanas birojs vienam no saviem darbiniekiem izmaksātu summu, ko tas uzskata par sev pienākošos saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības noteikumiem, ietilpst jēdzienā strīdi, kas saistīti ar finansēm, Civildienesta noteikumu 91. panta 1. punkta izpratnē. Saskaņā ar šo noteikumu Savienības tiesai tās izskatītajās lietās ir neierobežota kompetence, kas piešķir tai uzdevumu rast risinājumu tās izskatāmajiem strīdiem pilnībā, proti, spriest par visām darbinieka tiesībām un pienākumiem, vien atstājot attiecīgās iestādes ziņā sprieduma daļas izpildi, ko tā veic, ievērojot Civildienesta tiesas noteiktus precīzus nosacījumus un tās kontrolē.
(skat. 125. punktu)
Atsauces
Tiesa: 2007. gada 18. decembris, C‑135/06 P Weißenfels/Parlaments, 65., 67. un 68. punkts.
Civildienesta tiesa: 2009. gada 2. jūlijs, F‑49/08 Giannini/Komisija, 39.–42. punkts.