Prasība, kas celta 2008. gada 6. oktobrī - DHL Aviation un DHL Hub Leipzig/Komisija

(lieta T-452/08)

Tiesvedības valoda - angļu

Lietas dalībnieki

Prasītājas: DHL Aviation NV, Zaventem (Beļģija) un DHL Hub Leipzig GmbH, Schkeuditz (Vācija) (pārstāvji - A. Burnside, Solicitor, un B. van de Walle de Ghelcke, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt lēmumu tiktāl, ciktāl tajā prasītājas norādītas kā par nesaderīgu ar kopējo tirgu uzskatīta valsts atbalsta saņēmējas un ciktāl lēmumā Vācijai uzdots atgūt apgalvoto valsts atbalstu, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājas lūdz daļēji atcelt Komisijas 2008. gada 23. jūlija Lēmumu lietā C 48/2006 (ex N 227/2006) - Vācija tiktāl, ciktāl tajā prasītājas norādītas kā par nesaderīgu ar kopējo tirgu uzskatīta valsts atbalsta saņēmējām un ciktāl lēmumā Vācijai uzdots atgūt apgalvoto valsts atbalstu.

2006. gada 5. aprīlī Vācija paziņoja par pasākumiem, ko veikusi valsts īpašumā esošā Leipcigas lidosta un Saksijas federālā zeme attiecībā uz jaunā dienvidu skrejceļa būvi un ekspluatāciju Leipcigas lidostā, it īpaši attiecībā uz Eiropas mezgla izveidi DHL grupas pasta ekspressūtījumiem minētajā lidostā. Konkrēti, paziņoti tika šādi pasākumi: "Pamatlīgums" ¹, kas noslēgts starp lidostu un DHL Hub Leipzig, kā arī "Garantijas vēstule", ko izdevusi Saksijas federālā zeme ar apņemšanos par labu Leipcigas lidostai un DHL Hub Leipzig maksāt zaudējumu atlīdzību noteiktā summā gadījumā, ja DHL Hub Leipzig vairs lidostā neveiktu paredzēto darbību. Prasītājas apgalvo, ka apstrīdētā lēmuma rezultātā tām tiek atņemtas prasījuma tiesības, kas izriet no līgumsaistībām, ko Leipcigas lidosta un Mitteldeutsche Flughafen ("MFAG") uzņēmušās saskaņā ar Pamatlīgumu, kā arī Garantijas vēstulē sniegtā garantija, un uz tām tiek attiecināta apgalvotā valsts atbalsta atgūšana.

Prasītājas izvirza šādus prasības pamatus:

Ar pirmo un otro prasības pamatu prasītājas apgalvo, ka Komisija esot acīmredzami kļūdaini piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu. Prasītājas uzskata, ka raksturojot "nakts lidojumu noteikumu" un "90% noteikumu" kā valsts atbalstu, Komisija nav pareizi piemērojusi minēto tiesību normu. Prasītājas apgalvo, ka Komisija esot acīmredzami kļūdaini piemērojusi privātā ieguldītāja kritēriju, par attiecīgo laiku uzskatot 2004. gada novembri un nevis faktisko Pamatlīguma noslēgšanas dienu. Turklāt prasītājas apgalvo, ka Komisija esot acīmredzami kļūdaini secinājusi, ka Pamatlīgumā paredzētās t.s. neierobežotās garantijas katrā ziņā ir valsts atbalsts, neraugoties uz attiecīgo ieguldīšanas lēmuma laiku, jo riski, ko DHL uzņēmās saskaņā ar minētajiem noteikumiem, tika finansēti ar kapitālieguldījumu, kas savukārt esot valsts atbalsts.

Pamatojoties uz otro prasības pamatu, prasītājas apgalvo, ka Komisija, neizvērtējot ierasto komerciālo praksi attiecībās starp mātes sabiedrību un meitas uzņēmumiem, noteikdama, ka Garantijas vēstule ir valsts atbalsts, nav pareizi piemērojusi EKL 87. panta 1. punktu.

Trešajā prasības pamatā prasītājas apgalvo, ka Komisija, neizvērtēdama visus vērā ņemamos faktorus, kad tā raksturoja nakts lidojumu noteikumu, 90% noteikumu un Garantijas vēstuli kā valsts atbalstu, esot pārkāpusi EKL 253. pantu.

Ceturtajā prasības pamatā prasītājas apgalvo, ka Komisija, uzdodama apgalvotā valsts atbalsta atgūšanu, esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā.

Piektajā prasības pamatā prasītājas apgalvo, ka Komisija, noteikdama, ka Pamatlīguma 8. un 9. pantā ietverts valsts atbalsts, un nolemdama, ka šie noteikumi nav saderīgi ar kopējo tirgu un tādēļ jāizbeidz, esot pārkāpusi EKL 235. pantu.

____________

¹ - Saskaņā ar OV 2007 C 48, 7. lpp. publicēto paziņojumu minētajā līgumā lidostai tiek uzlikts pienākums izbūvēt jauno dienvidu skrejceļu un citi pienākumi attiecībā uz jaudu un darbību. Neizpildes gadījumā (piem., reglamentējošajām iestādēm aizliedzot nakts lidojumus), DHL var pieprasīt atlīdzību par ciesto kaitējumu un zaudējumiem.