PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (piektā palāta)
2007. gada 12. jūnijā (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas vārdiskas preču zīmes “TWIST & POUR” reģistrācijas pieteikums – Absolūts reģistrācijas atteikuma pamatojums – Preču zīme, kam nav atšķirtspējas – Regulas (EK) Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑190/05
The Sherwin‑Williams Company, Klīvlenda [Cleveland], Ohaio štats (ASV), ko pārstāv E. Armiho Čavari [E. Armijo Chávarri] un A. Kastans Peress‑Gomess [A. Castán Pérez‑Gómez], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv O. Mondežārs [Ó. Mondéjar], pārstāvis,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelāciju otrās padomes 2005. gada 22. februāra lēmumu (lieta R 755/2004‑2) attiecībā uz pieteikumu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi apzīmējumu “TWIST & POUR”.
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. Vilars [M. Vilaras], tiesneses E. Martinša Ribeiru [E. Martins Ribeiro] un K. Jirimēe [K. Jürimäe],
sekretāre B. Pastora [B. Pastor], sekretāra palīdze,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 9. maijā,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2005. gada 11. augustā,
pēc tiesas sēdes 2007. gada 18. janvārī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture
1 2003. gada 25. februārī prasītāja Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme bija vārdisks apzīmējums “TWIST & POUR”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 21. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un atbilst šādam aprakstam: “rokās turami plastmasas trauki, kas tiek tirgoti kā uzglabāšanas procesu veidojoši un šķidras krāsas izliešanai paredzēti elementi”.
4 Ar 2004. gada 10. marta vēstuli pārbaudītājs informēja prasītāju, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi nevar reģistrēt, jo tā neatbilst nosacījumiem, kas minēti Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā. Tas it īpaši norādīja, ka šī preču zīme nevar tikt uztverta kā izcelsmes norāde. Pārbaudītājs tātad aicināja prasītāju iesniegt viņam tās apsvērumus divu mēnešu termiņā.
5 Ar 2004. gada 10. maija vēstuli prasītāja atbildēja, ka būtībā reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir pietiekami oriģināla, lai tiktu reģistrēta un lai īstenotu preču zīmes funkciju, ka tā būtu jāaplūko kopumā un ka vairākas citas preču zīmes, kas ietver vārdu “twist”, ITSB iepriekš esot reģistrējis.
6 Ar 2004. gada 23. jūnija lēmumu pārbaudītājs noraidīja šo pieteikumu, jo uz reģistrācijai pieteikto Kopienas preču zīmi esot attiecināms Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētais atteikuma pamatojums, jo, pirmkārt, to veido divi vārdi angļu valodā, kas ierobežoti ar patērētāju informēšanu par attiecīgo preču raksturu, otrkārt, tajā ietvertais paziņojums ir vienkāršs, skaidrs un tiešs, treškārt, ierastu vārdu izmantošanas vai minēto vārdu piemērošanas, aprakstot preces, monopols nevar tikt piešķirts tikai vienam uzņēmumam un, ceturtkārt, citas prasītājas norādītās preču zīmes nav salīdzināmas ar preču zīmi, kas ir šīs prasības priekšmets.
7 2004. gada 30. augustā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu par pārbaudītāja lēmumu iesniedza apelāciju ITSB.
8 Ar 2005. gada 22. februāra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”), kas paziņots 2005. gada 28. februārī, Apelāciju otrā padome būtībā uzskatīja, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi sniegtā informācija ir vienkārša, skaidra un tieša, jo vārdisks apzīmējums “TWIST & POUR” tikai informē patērētājus, ka, lai izdabūtu krāsu no trauka, atliek tikai pagriezt vāku un izliet saturu. Šādos apstākļos uzskatot, ka vārdiskais apzīmējums “TWIST & POUR” esot aprakstošs attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām ir iesniegts reģistrācijas pieteikums, Apelāciju padome apelāciju noraidīja. Turklāt tā precizēja, ka prasītājas arguments, saskaņā ar kuru pārbaudītājs esot ņēmis vērā būtiskos elementus [Regulas Nr. 40/94] 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta ietvaros, bet neesot ņēmis vērā tos Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta ietvaros, neesot nozīmīgs, jo abi šie noteikumi pārklājoties. Turklāt, Apelāciju padome norādīja, ka saskaņā ar Tiesas judikatūru, it īpaši 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑265/00 Campina Melkunie (Recueil, I‑1699. lpp.), pārbaudītājam ir tiesības uzskatīt, ka reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, jo tā ir noteiktu attiecīgo preču īpašību aprakstoša. Apelāciju padome uzskatīja, ka faktam, ka pārbaudītājs nav skaidri minējis attiecīgās regulas 7. panta 1. punkta c) apakšpunktu un ka tas savu lēmumu nav skaidri pamatojis ar šo noteikumu, nav lielas nozīmes, jo prasītāja bija pilnībā informēta par iebildumu raksturu un tā varēja iesniegt savus argumentus par iespējamo reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju. Attiecībā uz ITSB konsekvences neesamību sakarā ar līdzīgu preču zīmju reģistrāciju Apelāciju padome atgādināja, ka pastāvot atcelšanas tiesvedības saistībā ar reģistrācijām, kas veiktas kļūdaini, un ka ir svarīgi, lai tās pašas lēmumi būtu konsekventi.
Lietas dalībnieku prasījumi
9 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par pieņemamu;
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
10 ITSB prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
11 Savas prasības pamatojumā prasītāja izvirza tikai vienu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Lietas dalībnieku argumenti
12 Prasītāja atgādina, kā tas izriet no judikatūras, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētais aizliegums attiecas uz apzīmējumiem, kas nevar pildīt preču zīmes pamata funkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma izcelsmi, tādas ir parasti attiecīgo preču un pakalpojumu apzīmēšanai tirdzniecībā izmantotās preču zīmes, vai arī preču zīmes, kas ir piemērotas šādai izmantošanai (Pirmās instances tiesas 2004. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑281/02 Norma Lebensmittelfilialbetrieb/ITSB (“Mehr für Ihr Geld”), Krājums, II‑1915. lpp., 24. un 33. punkts). Preču zīmes atšķirtspējas novērtēšana būtu jāveic saskaņā ar šo judikatūru, pirmkārt, aplūkojot preces un pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas uztveri (iepriekš minētais spriedums lietā “Mehr für Ihr Geld”, 26. punkts).
13 Šajā gadījumā attiecīgās preces ir trauks, kurā ir šķidra krāsa un ir paredzēts visiem patērētajiem, un konkrētā sabiedrības daļa ir vidusmēra patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Turklāt vārdisko apzīmējumu veido divi vārdi angļu valodā un konkrēto sabiedrības daļu veido angliski runājoša sabiedrība (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑219/00 Ellos/ITSB (“ELLOS”), Recueil, II‑753. lpp., 30. un 31. punkts).
14 Prasītāja atgādina arī judikatūru, saskaņā ar kuru, pirmkārt, katrs reģistrācijas atteikuma pamatojums ir neatkarīgs no citiem un prasa atsevišķu pārbaudi, tādējādi, ka minētie atteikuma pamatojumi ir jāinterpretē, ņemot vērā vispārējās intereses, kas ir katra no tiem pamatā (Tiesas 2004. gada 16. septembra spriedums lietā C‑329/02 P SAT.1/ITSB, Krājums, I‑8317. lpp.). Otrkārt, tā kā šajā gadījumā apzīmējums ir kombinēta preču zīme, kura ietver divus vārdus, tās atšķirtspējas novērtēšana būtu jāveic, izvērtējot to kopumā (Pirmās instances tiesas 2002. gada 2. jūlija spriedums lietā T‑323/00 SAT.1/ITSB (“SAT.2”), Recueil, II‑2839. lpp.).
15 Vārdiskais apzīmējums “TWIST & POUR”, pēc prasītājas domām, esot atšķirtspējīgs, jo Apelāciju padomes sniegtais vērtējums, ar kuru tiek apgalvota minētā apzīmējuma nespēja izpildīt atšķirtspējas funkciju, esot nepietiekams, nepamatots un aptuvens.
16 Prasītāja, pirmkārt, norāda, ka Apelāciju padome reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas neesamību ir konstatējusi sakarā ar iespējamo apzīmējuma aprakstošo raksturu, jo apstrīdētā lēmuma 11. punktā tā esot norādījusi, ka vārdiskais apzīmējums “TWIST & POUR” informējot patērētājus par faktu, ka, lai izdabūtu krāsu no trauka, patērētājiem esot tikai jāpagriež vāks un jāizlej saturs. Šī ideja tiekot atgādināta minētā lēmuma 12. punktā, kurā esot norādīts, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme informējot par preces izmantošanas veidu.
17 Tomēr šis kritērijs esot svarīgs Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta ietvaros, bet ne minētās normas b) apakšpunkta ietvaros. Tātad Apelāciju padome, kā Tiesa esot nospriedusi arī iepriekš 14. punktā minētā sprieduma lietā SAT.1/ITSB un 2004. gada 21. oktobra sprieduma lietā C‑64/02 P ITSB/Erpo Möbelwerk (Krājums, I‑10031. lpp.) ietvaros, apstrīdētajā lēmumā esot pieļāvusi tiesību kļūdu.
18 Otrkārt, esot nepareizi uzskatīt, ka reģistrācijai pieteiktā Kopienas preču zīme apzīmē attiecīgā produkta raksturu, tādējādi, ka tā būtu jāuzskata par aprakstošu. Faktiski būtu jānošķir aprakstošās preču zīmes un preču zīmes, kas ir tikai norādošas vai uzvedinošas. Pirmās instances tiesa turklāt esot nospriedusi, ka, pat ja aprakstošas norādes nevar tikt aizsargātas kā preču zīme, tomēr norāžu vai norādošu vai uzvedinošu apzīmējumu gadījumā tas ir citādi (Pirmās instances tiesas 2001. gada 31. janvāra spriedums lietā T‑135/99 Taurus‑Film/ITSB (“Cine Action”), Recueil, II‑379. lpp., un 2002. gada 9. oktobra spriedums lietā T‑360/00 Dart Industries/ITSB (“UltraPlus”), Recueil, II‑3867. lpp.).
19 Pēc prasītājas domām, nevis pastāv precīza robeža, kuru pārsniedzot vārds pāriet pēkšņi no vienas kategorijas citā, bet gan drīzāk svārstīga skala starp abām galējībām, kas svārstās starp apzīmējumiem, kas nav aprakstoši, kuru reģistrācija ir iespējama, un tikai aprakstošiem apzīmējumiem, kuru reģistrācija ir neiespējama, šajā skalā apzīmējumi un aprakstošas īpašības, uzvedināšana un norādes svārstās vai atrodas atkarībā no tām piemītošajām īpašībām. A priori, atšķirtspējas novērtēšana daļēji ir atkarīga no pārbaudītāja un apelācijas ietvaros no Apelācijas padomes subjektīvā vērtējuma.
20 Tomēr ģenerāladvokāts Džeikobss [Jacobs] savu secinājumu lietā, kurā pasludināts 2003. gada 23. oktobra spriedums C‑191/01 P ITSB/Wrigley (Recueil, I‑12447. lpp., I‑12449. lpp.), 62.–64. punktā esot minējis atbilstošos objektīvos kritērijus, kas ļauj nošķirt aprakstošas preču zīmes no tām, kas ir tikai uzvedinošas.
21 Pēc prasītājas domām, ja šie kritēriji tiktu piemēroti vārdiskajam apzīmējumam “TWIST & POUR”, tiktu konstatēta šīs preču zīmes attālināšanās no skalas daļas, kurā atrodas apzīmējumi, kas ir aprakstoši.
22 Pirmkārt, vārdisko apzīmējumu “TWIST & POUR” veidojot divu darbības vārdu kombinācija, kas – atsevišķi vai kopā – neapraksta nedz apzīmētās preces, nedz kādu no to īpašībām. Faktiski abi darbības vārdi ir saistīti ar rīcību, kas objektīvi neesot identificējama ar plastmasas traukiem krāsai.
23 Otrkārt, attiecīgā sabiedrības daļa vārdisko apzīmējumu “TWIST & POUR” neuztvertu uzreiz, tieši un bez papildu pārdomām kā preču, kuras tas apzīmē, īpašību norādi. Pēc prasītājas domām, attiecīgais patērētājs, kas atlūko apzīmējumu, nesaista to automātiski ar plastmasas traukiem krāsai.
24 Visbeidzot, vārdiskais apzīmējums “TWIST & POUR” neapzīmē arī būtisku vai dominējošu īpašību, kam varētu būt īpaši būtiska nozīme, salīdzinot ar konkurentu piedāvātajām precēm, patērētajam izvēloties šāda veida preces. Atsaucei uz to, kādā veidā ir atverama prece, uz kuru norāda reģistrācijai pieteiktā preču zīme, nepiešķir ar to apzīmētajai precei nekādu būtisku vērtību.
25 Pretēji tam, kas, šķiet, izriet no apstrīdētā lēmuma 12. punkta, prasītāja precizē, ka tā nevis izvirza apzīmējumu “EASY‑TO‑OPEN” vai “EASY‑TO‑POUR”, bet gan preču zīmi “TWIST & POUR”. No tā izriet, ka arguments, saskaņā ar kuru angliski runājušie patērētāji interpretētu šo preču zīmi kā informāciju, kas nozīmē, ka “viss, kas ir darāms, ir jāpagriež vāks un jāizlej saturs”, esot kļūdains, jo vārdiskais apzīmējums esot autonoms un neatkarīgs no precēm, kuras tas apzīmē. Turklāt būtu nepareizi uzskatīt, ka attiecīgais apzīmējums sniedz informāciju par preces, kuru tas apzīmē, izmantošanas veidu (šajā sakarā skat. iepriekš 18. punktā minēto spriedumu lietā “UltraPlus”, 52. punkts). Tātad prasītāja uzskata, ka angliski runājošā sabiedrības daļa, saskaroties ar šo apzīmējumu, uztvertu to ļoti iespējams kā izdomātu apzīmējumu un nedomātu uzreiz un tieši par plastmasas traukiem krāsai. Tikai pēc tam minētā sabiedrības daļa padomātu par apzīmētās preces funkcionālo uzdevumu, proti, tā atvēršanas veidu. Līdz ar to šī funkcionālā uzdevuma izpratne nebūtu tūlītējas, neapdomātas un tiešas uztveres rezultāts, bet gan tās izcelsme būtu iepriekš patērētāja veikts intelektuāls process vai piepūle, padarot minēto uztveri pastarpinātu un netiešu, tātad tādu, kas nav aprakstoša.
26 Apzīmējuma, kas netieši vai norādes, vai uzvedinošā veidā atsaucas uz apzīmētās preces īpašību, reģistrāciju nevar atteikt, jo tādējādi tas būtu pretrunā likumdevēja gribai, kas ir izteikta Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunktā, kā arī iepriekš 18. punktā minētajā judikatūrā.
27 Turklāt apstrīdētajā lēmumā piemērotais kritērijs neļauj izanalizēt reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju “a priori un abstrahējoties no faktiska apzīmējuma izmantošanas” (Pirmās instances tiesas 2002. gada 7. februāra spriedums lietā T‑88/00 Mag Instrument/ITSB (Kabatas luktura forma), Recueil, II‑467. lpp., 34. punkts). Prasītāja šajā sakarā atgādina, ka jautājums par to, vai konkrēti veids, kādā apzīmējums tiek izmantots vai norādīts uz preces kā preču zīme vai izmantots citā veidā, varētu izraisīt to, ka patērētājs apzīmējumu nevis uztver kā atšķirtspējīgu izcelsmes apzīmējumu, bet gan kā vienkāršu komerciālu paziņojumu, nevar tikt ņemts vērā tā reģistrējamības rakstura novērtēšanā (iepriekš 18. punktā minētais spriedums lietā “UltraPlus”, 52. punkts).
28 Treškārt, prasītāja uzskata, ka vārdiskajam apzīmējumam “TWIST & POUR” piemīt minimāla spēja, lai attiecīgā sabiedrības daļa to uztvertu kā apzīmēto preču komerciālās izcelsmes norādi, jo Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē pietiek pierādīt attiecīgā apzīmējuma vāju atšķirtspēju, lai tas varētu tikt reģistrēts. Tā tas esot attiecīgā vārdiskā apzīmējuma, kas ir īss, tiešs un konkrētajai sabiedrības daļai viegli iegaumējams, gadījumā.
29 Turklāt runa esot par oriģinālu vārdisku apzīmējumu, kuru veido divi angļu valodā rakstīti vārdi, kuru īpatnība slēpjas iedarbībā, kuru izraisa darbības vārdu “twist” un “pour” savienojums. Šo abu vārdu ietveršana vienā apzīmējumā izraisa noteiktu pārsteiguma iedarbību attiecībā uz patērētājiem, iedarbību, kas piesaista uzmanību vai vismaz var to piesaistīt. Šis apzīmējums ir pietiekami atšķirīgs no preču zīmes, kas izrietētu no vienkārša divu to veidojošo vārdu savienojuma.
30 Prasītāja atgādina, ka tā ir pierādījusi procesa ITSB ietvaros, ka darbības vārds “twist” kombinētajās preču zīmēs tiek bieži izmantots un ka patērētāji ir pieraduši pie preču zīmēm, kuras ir veidotas no šī darbības vārda. ITSB turklāt ir reģistrējis citus preces atšķirtspējīgus apzīmējumus, tostarp “TWIST & VAC”, “TWIST & DRINK”, “TWISTER TESTER”, “TWISTED TUBE” un “TWISTED DIPS”. Šajā sakarā prasītāja no iepriekš 14. punktā minētā sprieduma lietā SAT.1/ITSB secina, ka biežā preču zīmju, kas ietver vienādus darbības vārdu elementus un gramatiskās konstrukcijas, izmantošana norādot uz to, ka šāda veida kombinācijas nevarot tikt uzskatītas par tādām, kam nav atšķirtspējas.
31 Fakts, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido divi ierasti patērētājiem saprotami vārdi, negroza minētās preču zīmes atšķirtspēju. Turklāt Pirmās instances tiesa šajā sakarā jau ir nospriedusi, ka tikai tas vien, ka katram atsevišķam apzīmējumu veidojošajam elementam, aplūkojot to atsevišķi, nepiemīt atšķirtspēja, nenozīmē, ka to savienojumam nevar būt atšķirtspējas. Gluži pretēji, Apelāciju padomei esot jāpierāda, ka attiecīgais apzīmējums, aplūkojot to kopumā, neļauj mērķa sabiedrībai atšķirt prasītājas preces no precēm, kam ir cita komerciāla izcelsme (Pirmās instances tiesas 2005. gada 14. aprīļa spriedums lietā T‑260/03 Celltech/ITSB (“CELLTECH”), Krājums, II‑1215. lpp., 43. un 44. punkts). Faktiski, pēc prasītājas domām, nav vajadzīgs, ka reģistrācijai pieteiktais apzīmējums sniedz precīzu informāciju par uzņēmuma, kas tirgo preci, identitāti, bet gan pietiek ar to, ka minētā preču zīme ļauj attiecīgajai sabiedrības daļai atšķirt ar tām apzīmētās preces no precēm, kam ir cita komerciālā izcelsme (Pirmās instances tiesas 2002. gada 9. oktobra spriedums lietā T‑173/00 KWS Saat/ITSB (Oranžā krāsa), Recueil, II‑3843. lpp., 44. punkts).
32 ITSB vispirms atgādina, ka saskaņā ar judikatūru pastāv noteikta pārklāšanās starp atteikuma pamatojumu, kas saistīts ar atšķirtspējas neesamību un to, kas neļauj reģistrēt tikai aprakstošas preču zīmes. Faktiski, apzīmējums, kas tikai apraksta preču un pakalpojumu īpašības, šī paša iemesla dēļ nevar pildīt preču zīmes pamatfunkciju, un tādējādi uz to ir attiecināmi šie abi [reģistrācijas] atteikuma pamatojumi vienlaicīgi (iepriekš 8. punktā minētais spriedums lietā Campina Melkunie). Turklāt apzīmējumi, kam nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, nespēj pildīt preču zīmes pamatfunkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma komerciālo izcelsmi (iepriekš 18. punktā minētais spriedums lietā “UltraPlus”, 52. punkts). Visbeidzot, 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā runa esot par tādām preču zīmēm, kas, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa, tiekot vispārēji izmantotas tirdzniecībā, lai piedāvātu attiecīgās preces vai pakalpojumus vai arī attiecībā uz kurām būtu vismaz konkrētas norādes, kas ļautu secināt, ka tās šādā veidā varētu tikt izmantotas.
33 Šajā gadījumā ITSB konstatē, ka attiecīgās preces ir šķidras krāsas trauki un tādējādi konkrētā sabiedrības daļa esot vidusmēra patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs. Vārdu savienojums “TWIST & POUR”, kuru varētu tulkot kā “pagriezt un izliet” vai “pagrieziet un izlejiet”, esot precīzs formulējums, kurš visiem esot uzreiz saprotams. Šim vārdu savienojumam neesot nekādas unikālas iezīmes. Tā sintaktiskā struktūra ir vienkārša un angļu valodā ierasta, ir īpaši ja runa ir par informācijas nodošanu vienkāršākajā un tiešākajā veidā, kurā runa ir par divu vienu otrai sekojošu darbību veikšanu, lai sasniegtu attiecīgu mērķi. Asociējot ar attiecīgajām precēm konkrētā sabiedrības daļa reaģētu tieši, uztverot šo apzīmējumu kā informāciju par to izmantošanas veidu. Faktiski krāsas trauki, lai būtu pieejams to saturs, iepriekš ir jāatver. Dažreiz, lai izmantotu, tie ir jāsakrata vai jāpārlej to saturs citā traukā. Visbeidzot, nereti krāsas trauki esot grūti atverami un ka šim nolūkam ir jālieto priekšmets, kas kalpo kā svira. No tā izrietot, ka vārdu savienojums “TWIST & POUR” attiecīgā patērētāja uztverē izraisa citu reakciju, nevis domu par tiešu norādi par šo trauku izmantošanas veidu un nevis uzņēmumu, kas to ražo.
34 ITSB piebilst, ka šis secinājums pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, nav balstīts uz preču zīmes faktiskas izmantošanas tirgū novērtēšanu. Precīzāk, secinājums, saskaņā ar kuru runa esot par apzīmējumu, kuram nav atšķirtspējas, nav izdarāms no tā, precīzi kurā vietā uz preces ir izvietota preču zīme, vai no tā, cik lieliem burtiem [preču zīme] ir uzdrukāta uz trauka virsmas. Apelāciju padome pareizi esot uzskatījusi, a priori, ka vārdu savienojums “TWIST & POUR” var tikt uztverts (Pirmās instances tiesas 2004. gada 23. novembra spriedums lietā T‑360/03 Frischpack/ITSB (Siera kārbas forma), Krājums, II‑4097. lpp., 29. punkts) kā preces izmantošanas instrukcija un nevis kā apzīmējums, kura mērķis ir pildīt preču zīmes pamatfunkciju. Šī analīze balstīta uz uztveri, kuru var saprātīgi sagaidīt no patērētājiem, ņemot vērā apzīmējuma kā tāda īpašības un attiecīgo preču īpašības, neatkarīgi no jebkādas šīs preču zīmes efektīvas izmantošanas tirgū nosacījumu apsvēršanas.
35 ITSB uzskata, ka prasītāja pamatojas uz kļūdainu premisu, jo uzskata, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi tiesību kļūdu, konstatējot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas neesamību aprakstošā rakstura dēļ. Faktiski Apelāciju padome esot secinājusi, ka tā nespēj atrast jebkādu atšķirtspēju vārdu savienojumā “TWIST & POUR”, jo konkrētie patērētāji šo apzīmējumu uztverot kā instrukciju, kas saistīta ar preces izmantošanu, līdz ar to liedzot to uztvert arī kā atšķirtspējīgu apzīmējumu. Attiecīgā sabiedrības daļa tātad šajā vārdu savienojumā saskatot tikai vispārēju apgalvojumu attiecībā uz noteiktām šo preču īpašībām. Šīs kļūdainās premisas dēļ prasītāja kļūdaini esot pievērsusies apzīmējuma aprakstošā rakstura saistībā ar attiecīgajām precēm analīzei, lai secinātu, ka, nepastāvot šādam aprakstošam raksturam, runa esot par atšķirtspējīgu apzīmējumu, kuru tātad var reģistrēt. Šajā sakarā ITSB norāda, ka Apelāciju padome ir pamatojusies uz Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un tā ir konstatējusi, ka, lai gan pārbaudītājs savā lēmumā nav skaidri citējis šīs pašas normas c) apakšpunktu, tomēr tam nav nekādas nozīmes, ņemot vērā faktu, ka [reģistrācijas] pieteikuma noraidīšanas iemesli esot bijuši skaidri norādīti.
36 ITSB precizē, ka šajā gadījumā Apelāciju padome nav aprobežojusies ar reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas neesamības konstatēšanu, pamatojoties uz aprakstošo raksturu, bet uz plašākiem apsvērumiem, proti, ka vārdiskais apzīmējums “TWIST & POUR” sniedz tikai norādes par preču īpašībām, līdz ar to liedzot, ka attiecīgā sabiedrības daļa varētu tajā saskatīt atšķirtspējīgu apzīmējumu. Tātad Apelāciju padome konstatēja, ka uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi ir attiecināms Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts, pamatojoties uz kombinētu šo abu argumentu interpretāciju. Tā kā pirmo iespaidu, ko reģistrācijai pieteiktā preču zīme atstāj patērētāju uztverē, veido preču izmantošanas veida norāde, ITSB secina, ka minētie patērētāji šajā apzīmējumā nesaskatot preču izcelsmes identificēšanas un to nošķiršanas no citām precēm līdzekli. Turklāt Apelāciju padomes veiktais vērtējums esot identisks tam, kādu Pirmās instances tiesa esot paudusi dažādos spriedumos, kuros tā esot atzinusi dažādu vārdu savienojumu atšķirtspējas neesamību (Pirmās instances tiesas 2002. gada 27. februāra spriedums lietā T‑79/00 Rewe‑Zentral/ITSB (“LITE”), Recueil, II‑705. lpp., un 2004. gada 8. jūlija spriedums lietā T‑270/02 MLP Finanzdienstleistungen/ITSB (“bestpartner”), Krājums, II‑2837. lpp.).
Pirmās instances tiesas vērtējums
37 Saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktu atbilstoši šīs normas b) apakšpunktam nereģistrē “preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas]” un atbilstoši šīs pašas normas c) apakšpunktam – “preču zīmes, kas sastāv tikai no apzīmējuma vai norādes, kas tirdzniecībā var kalpot, lai norādītu veidu, kvalitāti, daudzumu, paredzēto nolūku, vērtību, preču ražošanas vai pakalpojumu sniegšanas ģeogrāfisko izcelsmi vai laiku, un citas preču un pakalpojumu īpašības”. Turklāt Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punkts precizē, ka “šā panta 1. punktu piemēro arī tad, ja pamatojums reģistrācijas atteikumam pastāv tikai kādā Kopienas daļā”.
38 Ikviens Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punktā uzskaitītais reģistrācijas atteikuma pamatojums ir autonoms un tas ir jāpārbauda atsevišķi. Turklāt minētie atteikuma pamatojumi ir interpretējami, ņemot vērā vispārējās intereses, kas ir katra atteikuma pamatā. Vispārējās intereses, kas ņemtas vērā, pārbaudot katru šādu atteikuma pamatojumu, var vai tām pat vajag atspoguļot atšķirīgus apsvērumus atbilstoši konkrētajam atteikuma pamatojumam (Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedums apvienotajās lietās C‑456/01 P un C‑457/01 P Henkel/ITSB, Recueil, I‑5089. lpp., 45. un 46. punkts; iepriekš 14. punktā minētais spriedums lietā SAT.1/ITSB, 25. punkts, un 2005. gada 15. septembra spriedums lietā C‑37/03 P BioID/ITSB, Krājums, I‑7975. lpp., 59. punkts).
39 Tomēr pastāv acīmredzama pārklāšanās starp minētās normas attiecīgi b)–d) apakšpunktā norādīto pamatojumu piemērojamību (skat. pēc analoģijas Tiesas 2004. gada 12. februāra spriedumu lietā C‑363/99 Koninklijke KPN Nederland, Recueil, I‑1619. lpp., 67. un 85. punkts, un iepriekš 8. punktā minēto spriedumu lietā Campina Melkunie, 18. punkts). It īpaši no judikatūras izriet, ka vārdiskai preču zīmei, ar kuru apraksta preces vai pakalpojuma īpašības Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta nozīmē, ņemot vērā šo faktu, noteikti nepiemīt atšķirtspēja attiecībā uz tām pašām precēm un pakalpojumiem tās pašas regulas 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta nozīmē Tomēr preču zīmei var nebūt atšķirtspējas citu arī iemeslu dēļ, nevis tikai tās iespējamā aprakstošā rakstura dēļ (Pirmās instances tiesas 2004. gada 8. jūlija spriedums lietā T‑289/02 Telepharmacy Solutions/ITSB (“TELEPHARMACY SOLUTIONS”), Krājums, II‑2851. lpp., 24. punkts; šajā sakarā skat. arī iepriekš 36. punktā minēto spriedumu lietā “bestpartner”, 25. punkts; pēc analoģijas skat. arī iepriekš minēto spriedumu lietā Koninklijke KPN Nederland, 86. punkts, un iepriekš 8. punktā minēto spriedumu lietā Campina Melkunie, 19. punkts).
40 Tādā gadījumā kā šis, kurā ar apstrīdēto lēmumu noraida reģistrācijai pieteikto preču zīmi sakarā ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētā absolūta atteikuma pamatojuma esamību, ir jāpārbauda, vai ITSB ir pierādījis, ka šai preču zīmei nav atšķirtspējas.
41 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka apzīmējumi, kam nav Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā norādītās atšķirtspējas, ir uzskatāmi par tādiem, kas nevar pildīt preču zīmes pamata funkciju, proti, identificēt preces vai pakalpojuma izcelsmi, sniedzot iespēju patērētājam, kurš ir iegādājies ar preču zīmi apzīmēto preci vai pakalpojumu, nākamās iegādes gadījumā atkārtoti izdarīt to pašu izvēli, ja pieredze ir bijusi pozitīva, vai izdarīt citādu izvēli, ja tā ir bijusi negatīva (iepriekš 36. punktā minētais spriedums lietā “LITE”, 26. punkts). Šis gadījums attiecas tajā skaitā uz apzīmējumiem, ko parasti izmanto saistībā ar attiecīgo preču un pakalpojumu tirdzniecību (Pirmās instances tiesas 2003. gada 3. jūlija spriedums lietā T‑122/01 Best Buy Concepts/ITSB (“BEST BUY”), Recueil, II‑2235. lpp., 20. punkts, un iepriekš 12. punktā minētais spriedums lietā “Mehr für Ihr Geld”, 24. punkts).
42 Turklāt ir jāatgādina, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pamatā esošais vispārējo interešu jēdziens acīmredzami sakrīt ar preču zīmes pamatfunkciju – garantēt patērētājam vai gala lietotājam ar preču zīmi apzīmētās preces vai pakalpojuma izcelsmes identitāti, ļaujot viņam bez sajaukšanas iespējas atšķirt šo preci vai pakalpojumu no precēm un pakalpojumiem ar citādu izcelsmi (iepriekš 14. punktā minētais spriedums lietā SAT.1/ITSB, 23. un 27. punkts, un iepriekš 38. punktā minētais spriedums lietā BioID/ITSB, 60. punkts).
43 Ja ir runa par preču zīmi, kas sastāv no vārdiem vai no vārda un tipogrāfiska apzīmējuma, kā tā preču zīme, par kuru ir strīds, attiecībā uz katru no šiem terminiem vai elementiem var atsevišķi pārbaudīt iespējamas atšķirtspējas pastāvēšanu, taču tai jebkurā gadījumā ir jābūt atkarīgai no to veidojošā kopuma analīzes. Faktiski tikai tas apstāklis vien, ka katram no elementiem atsevišķi nav atšķirtspējas, neizslēdz iespēju, ka kombinācijai, ko tie veido, var būt atšķirtspēja (iepriekš 14. punktā minētais spriedums lietā SAT.1/ITSB, 28. punkts, un skat. pēc analoģijas arī iepriekš 8. punktā minēto spriedumu lietā Campina Melkunie, 40. un 41. punkts, un iepriekš 39. punktā minēto spriedumu lietā Koninklijke KPN Nederland, 99. un 100. punkts).
44 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru apzīmējuma atšķirtspēju var vērtēt tikai saistībā, pirmkārt, ar attiecīgajām precēm vai pakalpojumiem, sakarā ar kurām ir pieteikta reģistrācija, un, otrkārt, ar konkrētās sabiedrības daļas uztveri (iepriekš 36. punktā minētais spriedums lietā “LITE”, 27. punkts; iepriekš 41. punktā minētais spriedums lietā “BEST BUY”, 22. punkts, un iepriekš 12. punktā minētais spriedums lietā “Mehr für Ihr Geld”, 26. punkts).
45 Šajā gadījumā ir jākonstatē, pirmkārt, kā to norādīja arī Apelāciju padome un prasītāja to neapstrīdēja, ka ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi apzīmētās preces ir krāsu trauki, kas ir paredzēti visiem patērētajiem, proti, mērķa sabiedrība ir vidusmēra patērētājs, kas ir samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs.
46 Turklāt, piemērojot Regulas Nr. 40/94 7. panta 2. punktu, mērķa sabiedrība, saistībā ar kuru ir jāizvērtē absolūtais atteikuma pamatojums, ir angliski runājošā sabiedrības daļa, jo attiecīgo apzīmējumu veido angļu valodas izcelsmes elementi, turklāt prasītāja to arī neapstrīdēja (šajā sakarā skat. iepriekš 13. punktā minēto Pirmās instances tiesas spriedumu lietā “ELLOS”, 31. punkts; 2003. gada 15. oktobra spriedumu lietā T‑295/01 Nordmilch/ITSB (“OLDENBURGER”), Recueil, II‑4365. lpp., 35. punkts, un iepriekš 12. punktā minēto spriedumu lietā “Mehr für Ihr Geld”, 27. punkts).
47 Otrkārt, no apstrīdētā lēmuma 14. punkta izriet, ka Apelāciju padome uzskatīja, ka reģistrācijai pieteiktajam apzīmējumam neesot atšķirtspējas, jo attiecīgajā tirgū to var saprast tikai kā vienkāršu norādi uz īpašu preces īpašību, proti, tās izmantošanas veidu, un nevis kā minētās preces komerciālās izcelsmes norādi. Tātad Apelāciju padome būtībā uzskatīja, ka vārdiskais apzīmējums “TWIST & POUR” nav atšķirtspējīgs Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, jo konkrētā sabiedrības daļa to uztverot kā attiecīgās preces aprakstošu.
48 Tādējādi ir jāpārbauda, vai Apelāciju padomes konstatētā saikne starp reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma semantisko nozīmi, no vienas puses, un attiecīgajām precēm, no otras puses, ir pietiekami konkrēta un tieša, lai pierādītu, ka šis apzīmējums konkrētās sabiedrības daļas apziņā ļauj acumirklī identificēt šīs preces (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2001. gada 7. jūnija spriedumu lietā T‑359/99 DKV/ITSB (“EuroHealth”), Recueil, II‑1645. lpp., 35. un 36. punkts).
49 Apzīmējumu veido divas darbības vārdu angļu valodā formas “twist” un “pour”, kas nozīmē, kā to norāda arī Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 12. punktā, “pagriezt un izliet” vai “pagrieziet un izlejiet”, ko prasītāja turklāt arī neapstrīdēja.
50 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 12. punktā turklāt norādīja, ka tipogrāfiskās zīmes “&”, kas nozīmē “un”, izmantošanas fakts, neko nemaina attiecībā uz apzīmējuma atšķirtspēju, jo šīs tipogrāfiskās zīmes lietošana angļu valodā ir bez īpašas nozīmes.
51 Tātad ir jāuzskata, kā to norādīja arī ITSB, ka vārdiskā apzīmējuma “TWIST & POUR” sintaktiskā struktūra ir vienkārša un angļu valodā ierasta. No tā izriet, ka šī apzīmējuma konstrukcija un abu šo vārdu sasaiste, izmantojot tipogrāfisko zīmi “&”, nerada ievērojamu atkāpi reģistrācijai pieteiktā apzīmējuma, aplūkojot to kopumā, konstrukcijā, salīdzinot ar terminoloģiju, kuru konkrētā sabiedrības daļa izmanto ierastajā valodas lietojumā, kas tam varētu piešķirt atšķirtspēju Tiesas 2001. gada 20. septembra sprieduma lietā C‑383/99 P Procter & Gamble/ITSB (Recueil, I‑6251. lpp., 40. punkts) izpratnē.
52 Tātad Apelāciju padome pareizi ir uzskatījusi, ka, aplūkojot to kopumā, šis vārdu savienojums nozīmē “twist and pour”, proti, “pagriezt un izliet” vai “pagrieziet un izlejiet”.
53 Attiecībā uz saikni, kas pastāv starp apzīmējuma “TWIST & POUR” semantisko nozīmi un attiecīgajām precēm, ir jākonstatē, ka arī šajā sakarā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 11. punktā pareizi ir uzskatījusi, ka šo apzīmējumu veido divi vispārēji vārdi, kuri apzīmē preces īpašību, it īpaši attiecībā uz tās izmantošanas veidu (šajā sakarā skat. Pirmās instances tiesas 2000. gada 12. janvāra spriedumu lietā T‑19/99 DKV/ITSB (“COMPANYLINE”), Recueil, II‑1. lpp., 26. un 27. punkts, kas apstiprināts apelācijas procesā Tiesas 2002. gada 19. septembra spriedumā lietā C‑104/00 P DKV/ITSB, Recueil, I‑7561. lpp., un iepriekš 36. punktā minētajā spriedumā lietā “bestpartner”, 24. punkts).
54 Faktiski, aplūkojot to kopumā, šis vārdiskais apzīmējums apraksta tieši darbību, ko veic, it īpaši atverot trauku, kurš aizvērts ar korķi, kuru ir jāpagriež pirms var izliet tajā ietilpstošo šķidrumu. Šādā veidā apvienoti minētie vārdi tātad ierobežoti ar attiecīgās preces īpašību aprakstu, proti, tās izmantošanas vieglumu, it īpaši attiecībā uz krāsu, kurai parasti pirms tās izmantošanas vajadzīgs, lai to iepriekš samaisītu, vai kuras trauks iepriekš ir jāsakrata, pirms tā saturs tiek izliets citā traukā. Vārdu “twist” un “pour” izmantošana tātad izceļ īpaši būtisku attiecīgās preces īpašību, proti, tās pavisam vienkāršo izmantošanas veidu. Tāpat, kā to pareizi ir konstatējusi Apelāciju padome, “ir grūti iedomāties skaidrāku un tiešāku veidu, lai paziņotu patērētājam, ka tam, lai izlietu krāsu, ir tikai jāpagriež vāks, kā uzdrukāt vārdus “TWIST & POUR” uz krāsas bundžas sāna”.
55 No iepriekš minētā izriet, ka vārdiskais apzīmējums “TWIST & POUR” nav pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, vienkārša norāde vai uzvedinājums uz noteiktām preces īpašībām, bet, gluži pretēji, apraksta tieši attiecīgās preces īpašību. Faktiski konkrētās sabiedrības daļas tieša informēšana par preces izmantošanas vienkāršību veido pietiekami konkrētu un tiešu saikni starp reģistrācijai pieteikto preču zīmi un attiecīgām precēm.
56 Tiesas sēdē prasītāja precizēja, ka vārdiskais apzīmējums “TWIST & POUR” apraksta tikai minētās preces papildu īpašību, tādējādi, ka tā būtu jāreģistrē.
57 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka Tiesa jau ir nospriedusi, ka vārdiskai preču zīmei, kas ir preču vai pakalpojumu īpašības aprakstoša, šī iemesla dēļ noteikti nav atšķirtspējas un ka nav nozīmes tam, ka preču vai pakalpojumu īpašības, kuras var tikt aprakstītas, no komerciālā viedokļa ir būtiskas vai papildu (skat. pēc analoģijas iepriekš 39. punktā minēto spriedumu lietā Koninklijke KPN Nederland, 86. un 102. punkts).
58 Turklāt prasītāja arī apgalvo, ka Apelāciju padome ir pieļāvusi kļūdu, izsecinot reģistrācijai pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas neesamību no tās iespējamā aprakstošā rakstura.
59 Šajā sakarā ir jāatgādina, pirmkārt, ka, lai gan katrs Padomes 1988. gada 21. decembra Pirmās direktīvas 89/104/EEK, ar ko tuvina dalībvalstu tiesību aktus attiecībā uz preču zīmēm (OV 1989, L 40, 1. lpp.), 3. panta 1. punktā minētais reģistrācijas atteikuma pamatojums ir neatkarīgs no citiem un prasa atsevišķu pārbaudi, tomēr, kā tas norādīts iepriekš 39. punktā, pastāv acīmredzama pārklāšanās starp minētās normas attiecīgi b)–d) apakšpunktā norādīto pamatojumu piemērojamību. Otrkārt, kas arī tika norādīts iepriekš 39. punktā, vārdiskai preču zīmei, ar kuru apraksta preces vai pakalpojuma īpašības, ņemot vērā šo faktu, noteikti nepiemīt atšķirtspēja attiecībā uz tām pašām precēm un pakalpojumiem.
60 Turklāt prasītāja norāda, ka Apelāciju padome nepareizi ir piemērojusi kritēriju, proti, vispārējo interešu mērķi, saskaņā ar kuru visi var brīvi izmantot apzīmējumus, kas ir būtisks 7. panta 1. punkta c) apakšpunkta ietvaros, bet nav būtisks šīs pašas normas b) apakšpunkta ietvaros.
61 Šajā sakarā ir noteikti skaidrs, kā Tiesa jau ir nospriedusi iepriekš 14. punktā minētā sprieduma lietā SAT.1/ITSB 36. punktā, ka Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts neseko vispārējo interešu mērķim, saskaņā ar kuru visi var brīvi izmantot apzīmējumus.
62 Faktiski no iepriekš 14. punktā minētā sprieduma lietā SAT.1/ITSB 26. punkta izriet, ka vispārējās intereses, kas ir Direktīvas 89/104 3. panta 1. punkta b) apakšpunkta – normas, kuras piemērojamība ir vienāda ar Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērojamību, – pamatā, ir balstītas uz vajadzību nepamatoti neierobežot elementu pieejamību, kam nav atšķirtspējas un kas veido attiecīgo apzīmējumu, citiem tirgus dalībniekiem, kas piedāvā tāda paša veida preces vai pakalpojumus, attiecībā uz kuriem ir iesniegts reģistrācijas pieteikums.
63 Tomēr šajā lietā Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 13. punktā uzskatīja, ka vārdiska apzīmējuma “TWIST & POUR” reģistrācija nevar tikt atļauta, jo “tas ietilpst apzīmējumu kategorijā, kuru pieejamību citiem tirgus dalībniekiem nedrīkstētu nepamatoti ierobežot”.
64 Tātad ir jāsecina, ka Apelāciju padome, pieņemot šādu lēmumu, ir piemērojusi 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta interpretācijai atbilstošu kritēriju, tādējādi, ka pret to šajā sakarā nevar izvirzīt nevienu iebildumu.
65 Visbeidzot, attiecībā uz prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru ITSB esot veicis tādu līdzīgu preču zīmju reģistrāciju kā “TWIST & VAC”, “TWIST & DRINK”, “TWISTER TESTER”, “TWISTED TUBE” un “TWISTED DIPS”, ir jāsecina, ka, pat ja šīm preču zīmēm būtu ciešāka saikne ar precēm, attiecībā uz kurām tās ir reģistrētas, nekā tā ir apzīmējumam “TWIST & POUR” ar precēm, attiecībā uz kurām ir pieteikta šī apzīmējuma reģistrācija, tomēr Regulas Nr. 40/94 vienveidīga piemērošana nekādi neprasa, lai minētais apzīmējums tiktu reģistrēts saistībā ar attiecīgajām precēm. Faktiski ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru lēmumi saistībā ar apzīmējuma reģistrāciju kā Kopienas preču zīmi, kas Apelāciju padomēm ir jāpieņem, pamatojoties uz Regulu Nr. 40/94, izriet no saistošās kompetences un nevis īstenojot rīcības brīvību. Tādēļ tas, vai apzīmējumu var reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, ir jānovērtē, pamatojoties uz šo regulu, kā to interpretē Kopienas tiesas, nevis uz Apelāciju padomju iepriekšējās prakses pamata (iepriekš 38. punktā minētais spriedums lietā BioID/ITSB, 47. punkts; Pirmās instances tiesas 2002. gada 9. oktobra spriedums lietā T‑36/01 Glaverbel/ITSB (Stikla plāksnes virsma), Recueil, II‑3887. lpp., 35. punkts; 2002. gada 20. novembra spriedums apvienotajās lietās T‑79/01 un T‑86/01, Bosch/ITSB (“Kit Pro” un “Kit Super Pro”), Recueil, II‑4881. lpp., 32. punkts, un 2005. gada 24. novembra spriedums lietā T‑346/04 Sadas/ITSB – LTJ Diffusion (“ARTHUR ET FELICIE”), Krājums, II‑4891. lpp., 71. punkts).
66 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka Apelāciju padome pareizi ir uzskatījusi, ka apzīmējumam “TWIST & POUR” nav atšķirtspējas Regulas Nr. 40/94 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un līdz ar to vienīgais prasītājas pamats nevar tikt apmierināts.
67 No iepriekš minētā izriet, ka prasība ir noraidāma.
Par tiesāšanās izdevumiem
68 Atbilstoši Pirmās instances tiesas reglaamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tad atbilstoši ITSB prasījumiem jāpiespriež prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (piektā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) The Sherwin‑Williams Company atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Vilaras | Martins Ribeiro | Jürimäe |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 12. jūnijā.