Tiesas (piektā palāta) 2013. gada 21. marta spriedums (Verwaltungsgerichtshof (Austrija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu) - Salzburger Flughafen GmbH/Umweltsenat
(lieta C-244/12)
Noteiktu projektu ietekmes uz vidi novērtējums - Direktīva 85/337/EEK - 2. panta 1. punkts un 4. panta 2. punkts - II pielikumā minēti projekti - Lidostas infrastruktūras paplašināšanas darbi - Pārbaude atbilstoši limitiem vai kritērijiem - 4. panta 3. punkts - Atlases kritēriji - III pielikuma 2. punkta g) apakšpunkts - Blīvi apdzīvotas teritorijas
Tiesvedības valoda - vācu
Iesniedzējtiesa
Verwaltungsgerichtshof
Lietas dalībnieki pamata procesā
Prasītāja: Salzburger Flughafen GmbH
Atbildētāja: Umweltsenat
piedaloties: Landesumweltanwaltschaft Salzburg, Bundesministerin für Verkehr, Innovation und Technologie
Priekšmets
Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu - Verwaltungsgerichtshof - Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu (OV L 175, 40. lpp.), kas grozīta ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK (OV L 73, 5. lpp.), interpretācija - Projekti, kuriem ir jāveic novērtējums - Lidostas paplašināšana - Dalībvalsts tiesiskais regulējums, kurā šāda projekta ietekme uz vidi ir jānovērtē tikai tad, ja lidojumu skaits gadā pieaug par 20 000
Rezolutīvā daļa:
Padomes 1985. gada 27. jūnija Direktīvas 85/337/EEK par dažu sabiedrisku un privātu projektu ietekmes uz vidi novērtējumu, kas grozīta ar Padomes 1997. gada 3. marta Direktīvu 97/11/EK, 2. panta 1. punktam, kā arī 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam un 3. punktam ir pretrunā tāds valsts tiesiskais regulējums, atbilstoši kuram šīs direktīvas II pielikumā ietilpstošu lidostas infrastruktūras pārveidošanas projektu ietekmes uz vidi novērtējums ir jāveic tikai tad, ja šo projektu īstenošanas rezultātā ir sagaidāms reisu skaita pieaugums par vismaz 20 000 gadā;
ja dalībvalsts atbilstoši Direktīvas 85/337, kas grozīta ar Direktīvu 97/11, 4. panta 2. punkta b) apakšpunktam, kurš attiecas uz tās II pielikumā uzskaitītajiem projektiem, paredz tādu limitu, kāds aplūkojams pamatlietā un kas neatbilst šīs direktīvas 2. panta 1. punktā un 4. panta 3. punktā izklāstītajiem pienākumiem, minētās direktīvas 2. panta 1. punktam, kā arī 4. panta 2. punkta a) apakšpunktam un 3. punktam ir tieša iedarbība, atbilstoši kurai kompetentajām valsts iestādēm ir jānodrošina, lai vispirms tiktu pārbaudīts, vai attiecīgajiem projektiem var būt būtiska ietekme uz vidi, un, ja tas apstiprinās, lai tiktu veikts šīs ietekmes novērtējums.
____________1 - OV C 235, 4.8.2012.