Prasība, kas celta 2023. gada 27. novembrī – Lagardère/Komisija

(Lieta T-1119/23)

Tiesvedības valoda – franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Lagardère SA (Parīze, Francija) (pārstāvji: D. Théophile, G. Aubron un C. Bocket, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt, pamatojoties uz LESD 263. pantu, Eiropas Komisijas 2023. gada 19. septembra Lēmumu C(2023) 6429, kas grozīts ar Eiropas Komisijas 2023. gada 27. oktobra Lēmumu C(2023) 7464;

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka ar apstrīdēto lēmumu tiek nepareizi izmantotas Komisijas pilnvaras, kas tai piemīt atbilstoši Regulas Nr. 139/2004 11. panta 3. punktam, jo tā nepamatoti deleģē Lagardère SA uzdevumu īstenot izpētes rakstura “pārmeklēšanu”, nepārliecinoties par tās tiesībspēju un tehniskajām spējām veikt šādu pārmeklēšanu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts LESD 296. pants, ciktāl apstrīdētais lēmums nav pietiekami pamatots, tādējādi neļaujot ne prasītājai noskaidrot veiktā pasākuma pamatojumu, ne Savienības tiesai veikt apstrīdētā lēmuma tiesiskuma pārbaudi. It īpaši apstrīdētā lēmuma pamatojums neļauj saprast ne (i) juridisko instrumentu izvēli, ne (ii) pieprasītās informācijas apjomu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas pamattiesības uz privātās dzīves neaizskaramību un korespondences noslēpumu, ciktāl apstrīdētais lēmums liek prasītājai ievākt tās darbinieku personīgās saziņas līdzekļus, kā arī viņu darba ierīcēs saglabātos personīgos dokumentus.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts preses brīvības pamatprincips, ciktāl apstrīdētais lēmums neparedz nekādu dokumentu, kas varētu ietvert žurnālistikas avotus, aizsardzību un uzliek Lagardère SA un žurnālistiem nesamērīgu darba slogu salīdzinājumā ar Komisijas izmeklēšanas vajadzībām.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts vispārējais tiesiskās drošības princips, ciktāl apstrīdēto lēmumu nevar uzskatīt kā pietiekami “skaidru un precīzu” judikatūras izpratnē un ciktāl tas liek prasītājai pārkāpt savus likumiskos un līgumiskos pienākumus.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips un aizsardzības pret publiskās varas patvaļīgu iejaukšanos privātās darbības jomā princips, ciktāl apstrīdētais lēmums pārsniedz to, kas nepieciešams Komisijas izmeklēšanas mērķu sasniegšanai attiecībā uz (i) juridisko instrumentu izvēli, (ii) pieprasītās informācijas apjomu un (iii) noteikto atbildes sniegšanas termiņu.

____________