Prasība, kas celta 2013. gada 8. maijā – Polijas Republika/Komisija

(lieta T-257/13)

Tiesvedības valoda – poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Polijas Republika (pārstāvis – B. Majczyna)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2013. gada 26. februāra Īstenošanas lēmumu 2013/123/ES (paziņots kā dokuments Nr. C(2013) 981), ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA) (OV L 67, 20. lpp.), ciktāl ar to no finansējuma tiek izslēgtas summas EUR 28 763 238,60, kā arī EUR 5 688 440,96 apmērā, ko ir izdevusi Polijas Republikā akreditēta maksājumu aģentūra;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza četrus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1290/2005 ¹ 7. panta 4. punkta pirmās daļas un Regulas (EK) Nr. 1290/2005 ² 31. panta 1. punkta pārkāpums, jo finanšu korekcija esot notikusi, pamatojoties uz kļūdainiem faktiskiem konstatējumiem un tiesību interpretāciju.

Komisija esot, pamatojoties uz kļūdainiem faktiskiem konstatējumiem un tiesību interpretāciju, veikusi finanšu korekciju, lai gan Polijas iestāžu izdevumi esot tikuši veikti saskaņā ar Kopienu tiesību normām. Polijas Republika apstrīd Komisijas izdarīto tiesību interpretāciju un faktu konstatējumus par apgalvotajām nepilnībām pasākuma “priekšlaicīga pensionēšanās” pārvaldes sistēmā, kas attiecās, pirmkārt, uz prasību, lai pirms uzņēmuma nodošanas, lai varētu saņemt priekšlaicīgu pensiju, būtu veikta uzņēmējdarbība, otrkārt, Polijas iestāžu akceptētā profesionālās spējas pierādījuma paziņojuma formā kļūdainību un, treškārt, uz sankciju uzņēmumu pārņēmējiem, ja nav izpildīts pienākums vismaz piecus gadus nodarboties ar lauksaimniecību, nekonstatēšanu.

Ar otro pamatu tiek apgalvots Regulas (EK) Nr. 1258/1999 7. panta 4. punkta ceturtās daļas un Regulas (EK) Nr. 1290/2005 31. panta 2. punkta, kā arī samērīguma principa pārkāpums, jo paušālās korekcijas esot pārāk lielas salīdzinājumā ar finansiālo zaudējumu Kopienas budžetam draudiem.

Neviena no pārmestajām nepilnībām neesot radījusi finansiālus zaudējumus Kopienai vai būtu varējusi tos radīt, katrā ziņā šādu finansiālu zaudējumu draudi esot bijuši pavisam nenozīmīgi.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots LESD 296. panta 2. punkta pārkāpums, jo apstrīdētajam lēmumam neesot norādīts pietiekams pamatojums.

Komisija esot savu secinājumu, kas radušies trīs lauksaimniecības uzņēmumu pārbaudes rezultātā, pamatojumam neesot iesniegusi pierādījumus un minējusi faktiskus un tiesiskus konstatējumus.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots subsidiaritātes principa pārkāpums.

Komisija esot rupji pārkāpusi lauku attīstības veicināšanas politikā noteikto subsidiaritātes principu. Tā esot, interpretējot programmas plānošanas par lauku atbalstu dokumentus un faktiski uzstādot prasības programmas īstenošanas veidam, iejaukusies dalībvalstu rīcības brīvībā attiecībā uz programmas plānošanas dokumentos noteikto mērķu īstenošanas līdzekļiem.

____________

¹      Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 160, 103. lpp.).

²      Padomes 2005. gada 21. jūnija Regulas (EK) Nr. 1290/2005 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu (OV L 209, 1. lpp.).