Prasība, kas celta 2012. gada 4. jūnijā - SNCF/Komisija

(lieta T-242/12)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Société nationale des chemins de fer français (SNCF) (Parīze, Francija) (pārstāvji - P. Beurier, O. Billard un V. Landes, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt apstrīdēto lēmumu;

piespriest Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus šajā instancē.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja lūdz atcelt Komisijas 2012. gada 9. marta Lēmumu C (212) 1616, galīgā redakcija, ar kuru par neatbilstoši iekšējam tirgum tiek atzīts valsts atbalsts, kuru Francijas Republika piešķīra par labu Sernam SCS ², tai skaitā prasītājai par labu Sernam īstenojot rekapitalizāciju, sniedzot garantijas un atsakoties no prasījuma tiesībām.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza sešus pamatus.

Pirmajā pamatā tiek apgalvots, ka esot pārkāptas atbildētājas tiesības uz aizstāvību ar to, ka, apstrīdētajā lēmumā ieņemot tādu nostāju, kura nebija lēmumā par procedūras uzsākšanu, Komisija neļāva prasītājai lietderīgi darīt zināmu savu viedokli par šādas nostājas atbilstību.

Ar otro pamatu tiek norādīts uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, jo ar lēmumu "Senam 2"  esot radīta tāda situācija, kurā prasītājai radās tiesiska paļāvība par to, ka Sernam aktīvu pārdošana "vienā partijā" izbeigšana ir leģitīma.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka nav izpildīts rūpības pienākums un pārkāpts tiesiskās drošības princips, jo Komisija esot pieņēmusi lēmumu gandrīz septiņus gadus pēc Sernam aktīvu pārdošanas "vienā partijā" izbeigšanas.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļautas kļūdas tiesību piemērošanā, jo Komisija ir uzskatījusi, ka lēmuma "Senam 2" 3. panta 2. punktā norādītie nosacījumi nav izpildīti. Šis pamats tiek izklāstīts sešās daļās, kuras balstītas uz kļūdām tiesību piemērošanā, kuras Komisija esot pieļāvusi, uzskatot:

-    ka Sernam aktīvu pārdošanas "vienā partijā" izbeigšana nenotika pirms 2005. gada 30. jūnija;

-    ka tā nav pārdošana;

-    ka tā ir visas (aktīvu un pasīvu) Sernam SA nodošana;

-    ka tie bija ne tikai Sernam SA aktīvi, bet arī papildu 50 miljoni eiro;

-    ka [pārdošana] nav notikusi pārskatāmas un atklātas procedūras rezultātā;

-    un ka aktīvu pārdošanas mērķis nav ticis ievērots.

5.     Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Komisija ir uzskatījusi, ka pienākums atgūt valsts atbalstu 41 miljona eiro apmērā ir nodots Financière Sernam un tā meitas uzņēmumiem, lai gan Financière Sernam nevar uzskatīt par šī atbalsta saņēmēju, jo tā samaksāja tirgus cenu par Sernam "vienas partijas" aktīviem.

6.    Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka neesot norādīts pamatojums un esot pieļauta kļūda tiesību piemērošanā, jo Komisija uzskatīja, ka vienošanās protokolā par Sernam aktīvu pārdošanu "vienā partijā" paredzētie pasākumi ir valsts atbalsts, lai gan par to iegādi samaksātā tirgus cena izrietēja no atklāta, pārskatāma un nediskriminējoša uzaicinājuma iesniegt piedāvājumus, un ka tā ir daudz zemāka par likvidācijas izmaksām, kuras prasītājai būtu jāsedz gadījumā, ja Sernam tiktu juridiski likvidēta.

____________

¹ - Valsts atbalsts Nr. C 37/2008 - Francija - Lēmuma "Senam 2" pieteikums - SA. 12522.

² - Komisijas 2004. gada 20. oktobra Lēmums 2006/367/EK par valsts atbalstu, ko daļēji īstenojusi Francija par labu uzņēmumam Sernam [izziņots ar dokumenta numuru K(2004) 3940] (OV 2006, L 140, 1. lpp.).