PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (pirmā palāta)
2007. gada 12. jūlijā (*)
Kopuzņēmumā JET nodarbinātais personāls – Cita, nevis pagaidu darbinieka tiesiskā statusa piemērošana – Ciesto mantisko zaudējumu atlīdzināšana
Lieta T‑45/01
Stephen G. Sanders, ar dzīvesvietu Oksonā [Oxon] (Apvienotā Karaliste), un 94 citi prasītāji, kuru vārdi ir nosaukti pielikumā, ko sākotnēji pārstāvēja P. Rots [P. Roth], QC, I. Hatons [I. Hutton], E. Mitrofanuss [E. Mitrophanous] un A. Hovards [A. Howard], barristers, un pēc tam P. Rots, I. Hatons un B. Lasks [B. Lask], barrister,
prasītāji,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv J. Kurals [J. Currall], pārstāvis,
atbildētāja,
ko atbalsta
Eiropas Savienības Padome, ko sākotnēji pārstāvēja Dž. P. Hikss [J.‑P. Hix] un A. Pilete [A. Pilette] un pēc tam Hikss un B. Drīsens [B. Driessen], pārstāvji,
persona, kas iestājusies lietā,
par prasību saskaņā ar Pirmās instances tiesas 2004. gada 5. oktobra spriedumu lietā T‑45/01 Sanders u.c./Komisija (Krājums, II‑3315. lpp.) noteikt apmēru atlīdzībai par finansiālajiem zaudējumiem, ko katrs no prasītājiem cieta tāpēc, ka netika pieņemts darbā kā Eiropas Kopienu pagaidu darbinieks laikā, kad viņš strādāja kopuzņēmumā Joint European Torus (JET).
EIROPAS KOPIENUPIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs B. Vesterdorfs [B. Vesterdorf], tiesneši M. Jēgers [M. Jaeger] un I. Legāls [H. Legal],
sekretāre K. Kristensena [C. Kristensen], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un tiesas sēdi 2007. gada 20. martā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Prāvas priekšvēsture un process
1 2004. gada 5. oktobra spriedumā lietā T‑45/01 Sanders u.c./Komisija (Krājums, II‑3315. lpp., turpmāk tekstā – “starpspriedums”), Pirmās instances tiesa nosprieda, ka, tā kā Komisija, pārkāpjot kopuzņēmuma Joint European Torus (JET) statūtus, nepiedāvāja prasītājiem pagaidu darbinieku darba līgumus, tā ir veikusi vainojamu prettiesisku rīcību, kuras dēļ var iestāties Eiropas Kopienas atbildība, ka šīs prettiesiskās rīcības dēļ viņi zaudēja nopietnu iespēju tikt pieņemti darbā kā pagaidu darbinieki un ka prasītāju zaudējumi rodas no starpības starp darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko šīs personas saņemtu vai iegūtu, ja strādātu JET kā pagaidu darbinieki, un darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko viņi kā līgumpersonāls faktiski saņēma vai ieguva (starpsprieduma 142., 158. un 167. punkts).
2 Tomēr, tā kā Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka prasītājiem viņu prasības atlīdzināt zaudējumus būtu bijušas jāiesniedz saprātīgā termiņā, kas nedrīkst pārsniegt piecus gadus no brīža, kad tās uzzināja par diskriminējošo situāciju, par ko tās sūdzējās, tā nosprieda, ka atlīdzinājums, kas pienākas katram prasītājam, jāaprēķina, skaitot no hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datuma, turklāt šis datums nedrīkst būt laikposmā, kas pārsniedz piecus gadus pirms tam, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par zaudējumu atlīdzināšanu (starpsprieduma 72. punkts).
3 Tā kā Pirmās instances tiesa nevarēja noteikt katram prasītājam pienākošos atlīdzinājumu, starpspriedumā (170. punkts) tika noteikti principi un kritēriji, pamatojoties uz kuriem lietas dalībnieki tika aicināti panākt vienošanos, gadījumā, ja tā netiktu panākta, iesniedzot Pirmās instances tiesai savus aprēķinus par atlīdzinājuma summu.
4 Tādējādi lietas dalībniekiem bija:
1) jānosaka amats un pakāpe, kurai atbilstu katra prasītāja pildītie uzdevumi, ja viņiem būtu piedāvāts pagaidu darbinieka darba līgums, skaitot no hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datuma, turklāt šis datums nedrīkst būt laikā, kas pārsniedz piecus gadus pirms datuma, kad Komisijai tika iesniegts pieteikums par zaudējumu atlīdzību (starpsprieduma 169. un 171. punkts);
2) jāatveido katra prasītāja karjeras virzība, sākot ar brīdi, kad viņi tika pieņemti darbā, vai – vēlākais – sākot ar iepriekš minēto piecu gadu termiņu, ņemot vērā:
– vidējo darba samaksas pieaugumu līdzvērtīga amata un pakāpes Eiropas Atomenerģijas kopienas (EAEK) darbiniekam, kurš ir strādājis JET, un
– iespējamo paaugstināšanu amatā, ko attiecīgā persona varētu šajā laikposmā panākt atbilstoši izvēlētajai pakāpei un amatam, balstoties uz vidējo to EAEK pagaidu darbinieku skaitu, kuri līdzīgā situācijā tika paaugstināti amatā (starpsprieduma 172. punkts);
3) jāveic Kopienu pagaidu darbinieka un līgumdarbinieka statusa salīdzināšana, pamatojoties uz neto ienākumiem, atskaitot iemaksas, atvilkumus un citus atskaitījumus, ko paredz piemērojamās tiesības (starpsprieduma 173. punkts).
5 Pirmās instances tiesa precizēja, ka atlīdzināmais laikposms sākas ar hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datumu piecu gadu laikposmā pirms datuma, kad tika iesniegts pieteikums par zaudējumu atlīdzību, un beidzas datumā, kad attiecīgā persona ir beigusi strādāt JET projektā, ja tas ir noticis pirms projekta beigu datuma – 1999. gada 31. decembra, vai arī šajā datumā, ja attiecīgā persona strādāja JET projektā līdz tā beigām (starpsprieduma 174. punkts).
6 Visbeidzot, Pirmās instances tiesa nosprieda, ka, tā kā atlīdzinājums, ar ko atlīdzinātu neiegūto darba samaksu un priekšrocību zudumu, kuras noteiktas Protokolā par Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku privilēģijām un neaizskaramību, aprēķināms, ņemot vērā Kopienu nodokļus, tas jāaprēķina kā neto summa pēc visu nodokļu nomaksas un nav apliekams ar valsts nodokļiem (starpsprieduma 176. punkts).
7 Tā kā lietas dalībnieki nespēja vienoties par visiem atlīdzinājuma, kas pienākas katram no prasītājiem, noteikšanas punktiem, 2005. gada 28. oktobrī tie iesniedza Pirmās instances tiesai savus aprēķinus [par atlīdzinājuma summu].
8 Veicot procesa organizatorisko pasākumu, par ko ir paziņots 2006. gada 19. decembrī, Pirmās instances tiesa atbilstoši tās reglamenta 64. pantam lūdza lietas dalībniekiem informāciju un precizējumus par viedokļu atšķirībām starp tiem attiecībā uz katram no prasītājiem nodarītā kaitējuma novērtēšanu.
9 Prasītāji atbildēja uz Pirmās instances tiesas lūgumu ar vēstuli, kas tika saņemta kancelejā 2007. gada 20. februārī. Komisija darīja zināmus savus apsvērumus par prasītāju atbildēm ar vēstuli, kas kancelejā saņemta 2007. gada 1. martā.
10 Savās atbildēs uz Pirmās instances tiesas jautājumiem lietas dalībnieki, kas pēc procesa organizatorisko pasākumu veikšanas precizēja savus aprēķinus, norādīja, ka viņi ir atrisinājuši dažas no domstarpībām un atzīmējuši punktus, par kuriem turpinājās diskusijas.
11 Ar Pirmās instances tiesas pirmās palātas priekšsēdētāja 2007. gada 7. marta rīkojumu Lielbritānijas un Ziemeļīrijas Apvienotās Karalistes 2007. gada 27. februāra lūgums par iestāšanos lietā tika noraidīts sakarā ar tā novēloto iesniegšanu atbilstoši Pirmās instances tiesas reglamenta kombinētajiem 115. panta 1. punkta un 116. panta 6. punkta noteikumiem.
12 Tika uzklausīti lietas dalībnieku mutvārdu paskaidrojumi un viņu atbildes uz jautājumiem, ko Pirmās instances tiesa uzdeva 2007. gada 20. marta tiesas sēdē. Komisija iesniedza izlabotu savu 2007. gada 1. marta apsvērumu pielikumu versiju.
13 Tiesas sēdes noslēgumā priekšsēdētājs piešķīra prasītājiem vienu nedēļu laika, lai tie darītu zināmus viņu iespējamos grozījumus dokumentiem, kurus Komisija iesniedza tiesas sēdē. 2007. gada 27. martā priekšsēdētājs pēc viena no prasītājiem lūguma piešķīra termiņa pagarinājumu Komisijai un prasītājiem attiecīgi līdz 2007. gada 30. martam un 3. aprīlim, lai atbildētāja varētu veikt galīgās korekcijas savos aprēķinos un prasītāji formulēt savus apsvērumus par tiem.
14 Mutvārdu process tika pabeigts 2007. gada 17. aprīlī.
Lietas dalībnieku prasījumi
15 Prasītāju prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– piespriest Komisijai atlīdzināt prasītāju zaudējumus sakarā ar darba algas, pensijas, kompensāciju un priekšrocību zudumu, kas radušies pret viņiem pieļauto Kopienu tiesību pārkāpumu rezultātā, kopējo visu prasītāju atlīdzinājuma summu nosakot 27 744 467 sterliņu mārciņas (GBP) līdz 2005. gada 31. oktobrim;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 Komisija, ko atbalsta Padome, lūdz Pirmās instances tiesu:
– piespriest tai atlīdzināt prasītāju zaudējumus saskaņā ar starpspriedumu un atbilstoši tās apsvērumiem par kopējo summu attiecībā uz visiem prasītājiem GBP 5 767 682 līdz 2005. gada 31. oktobrim;
– piespriest tai atlīdzināt pusi no prasītāju tiesāšanās izdevumiem.
Juridiskais pamatojums
Prāvas apjoms rationae personae
17 Atbildot uz tiesas sēdē Pirmās instances tiesas uzdotajiem jautājumiem, prasītāji norādīja, ka divi no viņiem, proti, M. Organs [M. Organ] un R. Sibalds [R. Sibbald] nav iesnieguši prasību atlīdzināt zaudējumus.
18 Tādējādi Pirmās instances tiesai tas ir jāpieņem zināšanai un jāatzīmē, ka 93 no 95 prasītājiem lūdz atlīdzināt zaudējumus.
19 Prasītāji arī precizēja, ka S. Riversa [S. Rivers], kas tiesvedības laikā ir stājusies laulībā, prasījumos atlīdzināt zaudējumus ir minēta kā S. Pleila [S. Playle]. Lai novērstu jebkādu sajaukšanas risku, šajā spriedumā viņa tiks identificēta kā Riversa‑Pleila [Rivers‑Playle].
Par zaudējumu atlīdzināšanas prasījumu summu
20 Neizvirzīdama iebildi par nepieņemamību, Komisija apgalvo, ka prasītāju prasījumi atlīdzināt zaudējumus par starpspriedumā noteikto atlīdzināmo laikposmu (1995.–1999. gads) ir vairāk nekā pusotru reizi lielāki nekā to sākotnējie prasījumi. Tā uzskata, ka, lai gan šos prasījumus attiecīgās personas ir pielāgojušas tostarp informācijai, ko tā viņām sniegusi sarunu gaitā, tomēr šis ievērojamais prasītāju prasījumu [summas] palielinājums nevar būt atbilstošs Reglamenta 44. panta noteikumiem.
21 Attiecībā uz principu jāatzīmē, ka Tiesa lietā, kurā starpspriedumā bija noteikta ciesto zaudējumu aprēķināšanas kārtība un kurā bija noteikta ekspertīze, atļāva sākotnējo prasījumu palielinājumu, uzskatīdama šādus grozītus prasījumus par pieņemamiem. Tā uzskatīja, ka šie prasījumi bija pieļaujama, pat nepieciešama prasības pieteikumā ietverto prasījumu izvēršana, it īpaši tāpēc, ka, pirmkārt, tā pirmo reizi bija noteikusi zaudējumu aprēķināšanai nepieciešamos kritērijus starpspriedumā, un, otrkārt, precīzs zaudējumu sastāvs un attiecīgā atlīdzinājuma precīza aprēķināšanas kārtība vēl nebija tikuši apspriesti. Tiesa piebilda, ka starpsprieduma rezolutīvajā daļā tā bija aicinājusi lietas dalībniekus iesniegt to aprēķinus gadījumā, ja tiem neizdotos vienoties par zaudējumu apjomu. Tā nosprieda, ka šim aicinājumam nebūtu jēgas, ja pēc šī starpsprieduma lietas dalībnieki nevarētu formulēt prasījumus, kas atšķirtos no to prasības pieteikumā ietvertajiem (Tiesas 2000. gada 27. janvāra spriedums apvienotajās lietās C‑104/89 un C‑37/90 Mulder u.c./Padome un Komisija, Recueil, I‑203. lpp., 38.–40. punkts).
22 Tāpat šajā lietā, tā kā ar starpspriedumu tika noteikts laika periods, par kuru jāmaksā atlīdzinājums, to veidojošie elementi un katram pienākošās atlīdzības precīza apmēra noteikšanai izmantojamā metode, katra prasītāja individuālo prasījumu aprēķins noteikti bija jāvar koriģēt pēc šī sprieduma.
23 Turklāt no lietas materiāliem izriet, ka prasītāju prasījumu summa par zaudējumu atlīdzību līdz 2005. gada 31. oktobrim, kas ir grozīta atbilstoši starpsprieduma pamatojumam, ir mazāka, nevis lielāka par to sākotnējiem prasījumiem, ja ņem vērā to kopējo apjomu, nevis, kā to darījusi atbildētāja, tikai to sākotnējo prasījumu daļu, kas attiecas uz atlīdzināmo laikposmu.
24 No iepriekš minētā izriet, ka Komisijas apsvērums par galīgo prasījumu apmēru ir jānoraida kā neatbilstošs.
Ievada apsvērumi
25 Šī sprieduma mērķis ir noteikt atlīdzību, kas jāmaksā katram no prasītājiem, atlīdzinot zaudējumus, kas viņiem nodarīti starpspriedumā konstatētās nelikumības rezultātā, atbilstoši tajā noteiktajiem principiem un kritērijiem, kā atgādināts iepriekš 1.–6. punktā, tā kā lietas dalībnieki nav nonākuši pie pilnīgas vienošanās par visiem punktiem, lai īstenotu Pirmās instances tiesas noteiktos principus un kritērijus.
26 Sākumā jāatzīmē, ka starpspriedums nav ticis apstrīdēts ne attiecībā uz principu par Kopienas atbildības atzīšanu konstatētās prettiesiskās rīcības rezultātā, ne par prasītāju ciesto zaudējumu atzīšanu, kuru tiesības uz atlīdzību ir ierobežotas ar, augstākais, piecu gadu periodu, ne attiecībā uz principiem un kritērijiem, kas izmantojami katram pienākošās atlīdzības noteikšanai. Šis spriedums ir kļuvis galīgs visos šajos punktos, kas ir ieguvuši res judicata spēku, un ir saistošs strīda galīgajam risinājumam (Tiesas 1991. gada 19. februāra spriedums lietā C‑281/89 Itālija/Komisija, Recueil, I‑347. lpp., 14. punkts; Tiesas 1996. gada 11. jūlija rīkojums lietā C‑397/95 P Coussios/Komisija, Recueil, I‑3873. lpp., 25. punkts; Tiesas 1996. gada 28. novembra rīkojums lietā C‑277/95 P Lenz/Komisija, Recueil, 6109. lpp., 48.–54. punkts, un attiecībā uz starpsprieduma res judicata spēku – iepriekš minētais Tiesas spriedums apvienotajās lietās Mulder u.c./Padome un Komisija, 54.–56. punkts). Komisija turklāt savos iepriekš minētajos 2007. gada 1. marta apsvērumos ir uzsvērusi, ka ne prasītāji, ne arī tā pati ir iesniegusi Tiesā apelāciju par 2004. gada 5. oktobra spriedumu un ka tādējādi tas ir ieguvis galīgo res judicata raksturu.
27 Turklāt tiesvedības stadijā pēc mutvārdu procesa pabeigšanas bija redzams, ka salīdzinājumā ar to attiecīgajiem prasījumiem 2005. gada 28. oktobrī lietas dalībnieki bija spējuši vienoties par virkni vispārēju vai konkrētu jautājumu attiecībā uz katram prasītājam pienākošās atlīdzības noteikšanu, ņemot vērā starpspriedumā noteiktos principus un kritērijus.
28 Vispirms ir redzams, ka lietas dalībnieki ir vienojušies par prasītāju zaudējumu aprēķināšanas vispārējo metodoloģiju, attiecīgo personu vērā ņemamo Kopienu un valsts ienākumu galveno sastāvdaļu noteikšanu, vienkāršas procentu likmes 5,25 % apmērā piemērošanu katram maksājamās atlīdzības galīgajam apjomam un to, ka prasītāju saņemamā atlīdzība nav apliekama ar nodokli saskaņā ar Apvienotās Karalistes tiesisko regulējumu, jo jautājums par šai atlīdzībai piemērojamo nodokļu sistēmu jau ir expressis verbis galīgi izlemts starpspriedumā (skat. iepriekš 6. punktu). No lietas materiāliem arī izriet, ka diviem no prasītājiem – D. Hamiltonam [D. Hamilton] un T. Praisam [T. Price], kuri pēc JET atstāšanas bija bezdarbnieki, saskaņā ar piemērojamo tiesisko regulējumu būtu tiesības uz bezdarbnieka pabalstu.
29 Lietas dalībnieku 2005. gada 28. oktobrī iesniegtajos prasījumos atzīmētas domstarpības, kas joprojām pastāv attiecībā uz sešiem punktiem, no kuriem ir atkarīga katram prasītājam pienākošās atlīdzības precīza noteikšana, un ko lietas dalībnieki nodod Pirmās instances tiesai izlemšanai. Tās attiecas, pirmkārt, uz atlīdzināmā laikposma sākumu attiecībā uz katru prasītāju (skat. iepriekš 5. punktu), otrkārt, uz katram prasītājam nosakāmo pakāpi un līmeni atlīdzināmā laikposma sākumā (skat. iepriekš 4. punktu), treškārt, uz paaugstināšanu amatā, kāda attiecīgajām personām būtu varējusi būt (skat. iepriekš 4. punktu), ceturtkārt, uz priekšrocībām saistībā ar darba algu, ko viņi būtu varējuši saņemt (skat. iepriekš 1. punktu), piektkārt, iemaksām, atvilkumiem un citiem atskaitījumiem, kas jāņem vērā, nosakot Kopienu pagaidu darbinieka un līgumdarbinieka neto ienākumus (skat. iepriekš 4. punktu), un, sestkārt, tiesībām uz pensiju, ko katrs no prasītājiem varētu prasīt (skat. iepriekš 1. punktu).
30 Pēc 2006. gada 19. decembrī paziņotā procesa organizatoriskā pasākuma lietas dalībnieki vienojās vēl par dažiem punktiem. Tādējādi viņi panāca vienošanos, pirmkārt, par atlīdzināmā laikposma sākumu attiecībā uz katru prasītāju un, otrkārt, par iemaksām, atvilkumiem un citiem atskaitījumiem, kas jāņem vērā, nosakot attiecīgo personu līgumdarbinieku statusā faktiski saņemtos ienākumus. Savukārt attiecībā uz pārējiem strīda punktiem turpina pastāvēt vairāk vai mazāk nopietnas domstarpības.
31 Turklāt lietas dalībnieki, kuru viedokļi šajā jautājumā sakrīt, savos procesuālajos rakstos un tiesas sēdē ir aprakstījuši grūtības, mēģinot panākt, lai Apvienotās Karalistes nodokļu iestādes piekristu, ka atbilstoši Pirmās instances tiesas starpspriedumā nospriestajam prasītāju saņemamā atlīdzība nevar tikt aplikta ar valsts nodokļiem, jo šīs iestādes ir norādījušas savu nodomu aplikt ar nodokli ja ne atlīdzības pamatsummu, tad vismaz tai pievienojamos procentus. Prasītāji un Komisija lūdz Pirmās instances tiesai lemt konkrēti par jautājumu gan par šīs atlīdzības pamatsummas, gan procentu neapliekamību ar nodokļiem.
32 Iepriekš 29. punktā minētie kritēriji jāaplūko pēc kārtas, nošķirot punktus, par kuriem ir vienprātība, no tiem, par kuriem ir domstarpības, un uzsverot arī jautājumu par prasītāju saņemamās atlīdzības procentiem piemērojamo nodokļu sistēmu.
Par punktiem, par kuriem ir vienprātība
Par atlīdzināmā laikposma sākumu
33 Starpspriedumā Pirmās instances tiesa nosprieda, ka atlīdzinājums, kas pienākas katram prasītājam, jāaprēķina, skaitot no hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datuma, turklāt šis datums nedrīkst būt agrāks par pieciem gadiem pirms datuma, kad viņš Komisijai iesniedza savu pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, kas ir laikā starp 1994. gada 12. novembri un 1995. gada 16. februāri (starpsprieduma 84. un 169. punkts). Turklāt no sprieduma (174. punkts) izriet, ka atlīdzināmais laikposms beidzas vai nu datumā, kad attiecīgais prasītājs ir beidzis strādāt JET projektā, ja tas ir noticis pirms projekta beigu datuma – 1999. gada 31. decembra, vai arī šī projekta beigu datumā, ja attiecīgā persona strādāja JET projektā līdz tā beigām.
34 No lietas dalībnieku atbildēm uz iepriekš 8. punktā minēto procesa organizatorisko pasākumu izriet, ka viņi nonākuši pie iepriekš minētajam starpsprieduma pamatojumam atbilstošas vienošanās par atlīdzināmā perioda sākuma datumu, kā arī tā ilgumu attiecībā uz katru prasītāju.
35 Pirmās instances tiesai lietas dalībnieku vienošanās jāpieņem zināšanai un jānosaka atlīdzināmā laikposma sākuma datums attiecībā uz katru prasītāju atbilstoši šī sprieduma 2. pielikuma otrajā ailē minētajam.
Par iemaksām, atvilkumiem un citiem atskaitījumiem
36 Pirmās instances tiesa starpspriedumā (173. punkts) nosprieda, ka Kopienu pagaidu darbinieka un tāda līgumdarbinieka, kā katrs no prasītājiem, statusa salīdzināšana ir jāveic, pamatojoties uz neto ienākumiem, atskaitot iemaksas, atvilkumus un citus atskaitījumus, ko paredz piemērojamās tiesības.
37 Pēc procesa organizatoriskajiem pasākumiem prasītāji atbilstoši iepriekš minētajam starpsprieduma pamatojumam viņu līgumdarbinieku statusā saņemto ienākumu noteikšanai atskaitīja summas, kuras viņi savos 2005. gada 28. oktobra prasījumos sākotnēji bija ņēmuši vērā un kas atbilda iemaksām pensiju fondos, atskaitot astoņus prasītājus, kuru Civildienesta noteikumos paredzētajam režīmam pielīdzināmās apdrošināšanas polises paredzēja aizsardzību pret arodslimību un nelaimes gadījumu riskiem. Komisija šo kārtību pieņēma.
38 Pirmās instances tiesai tas jāpieņem zināšanai, nosakot katra prasītāja līgumdarbinieka statusā atlīdzināmajā laikposmā reāli saņemtos neto ienākumus.
Par punktiem, par kuriem ir domstarpības
Par pakāpi un līmeni atlīdzināmā laikposma sākumā
– Lietas dalībnieku argumenti
39 Prasītāji apgalvo, ka pakāpe un līmenis papildus viņu akadēmiskās kvalifikācijas un viņu iepriekšējās darba pieredzes vērā ņemšanai jānosaka, pamatojoties arī uz katra no viņiem karjeru JET, kopš viņš tur sācis strādāt, proti, attiecībā uz dažiem no viņiem pirms atlīdzināmā laikposma sākuma. Viņi uzskata, ka Pirmās instances tiesa starpspriedumā noteikusi funkcionālās ekvivalences kritēriju starp līgumdarbinieku statusā ieņemtajiem amatiem un amatiem, kādi būtu ieņemti pagaidu darbinieku statusā. Prasītāji norāda, ka, lai noteiktu šo funkcionālo ekvivalenci, viņi ir balstījušies uz JET līgumu [nodaļas] vadītāja Bairna [Byrne] 1989. gada 25. augusta memorandu.
40 Prasītāji, atsaukdamies uz starpspriedumu, apgalvo, ka Komisija nevar šobrīd pieprasīt tādu pašu pierādīšanas līmeni – ko noteiktos gadījumos nebūtu iespējams izpildīt, kāds tiktu prasīts, ja būtu runa par reālu viņu pieņemšanu darbā, jo viņi tiešām tika pieņemti darbā JET. Turklāt viņi norāda, ka katrs ir iesniedzis oficiālu liecību par savu karjeru un curriculum vitae.
41 Komisija apgalvo, ka pakāpe un līmenis jānosaka attiecībā uz hronoloģiski vecākā līguma spēkā stāšanās datumu, kas ietilpst atlīdzināmajā laikposmā, ņemot vērā katra prasītāja diplomus un iepriekšējo darba pieredzi, it kā būtu runa par pirmo pieņemšanu darbā. Tā uzskata, ka prasītājiem jāiesniedz tādi paši pierādījumi par kvalifikāciju un darba pieredzi kā tad, ja viņi būtu tiešām pieņemti darbā. Atbildētāja uzskata, ka no starpsprieduma izriet, ka Kopienas atbildība ir iestājusies un atlīdzība jāmaksā par, augstākais, piecu gadu periodu un ka iepriekšējie līgumi nav jāņem vērā.
42 Turklāt Komisija norāda, ka atbilstošie dokumenti, ko tā izmantojusi, lai noteiktu pakāpi un līmeni, ir, pirmkārt, Komisijas 1984. gada 11. oktobra lēmums par kritērijiem, kas piemērojami klasificēšanai pakāpē un līmenī, pieņemot darbā zinātnisko un tehnisko personālu, un, otrkārt, Komisijas lēmums, kas stājās spēkā 1983. gada 1. septembrī, par kritērijiem, kas piemērojami iecelšanai pakāpē un klasificēšanai līmenī, pieņemot darbā administratīvo personālu.
43 Atbildētāja arī izvirza jautājumu par to pierādījumu pieņemamību, kurus prasītāji tai iesniedza 2005. gada jūlijā vai pat 2005. gada septembrī vai oktobrī, ņemot vērā Reglamenta 44. pantu.
44 Turklāt no lietas dalībnieku atbildēm uz procesa organizatorisko pasākumu izriet, ka viņi dažos punktos ir daļēji spējuši vienoties. Pirmkārt, lietas dalībnieki ir vienojušies, ka attiecībā uz 22 attiecīgajiem prasītājiem jāsaglabā C3–B5/B3 klasifikācija, kas tika izmantota JET. Otrkārt, Komisija piekrīt, ka “Chartered Engineer” akadēmiskā kvalifikācija, kas attiecas uz pieciem prasītājiem, tiek pieņemta pieejai A kategorijai. Savukārt tā iebilst pret to, ka “Ordinary National Diploma” un “City & Guilds Part III” kvalifikācijas īpašnieki tiktu klasificēti B kategorijā.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
45 Ievadam attiecībā uz pierādījumiem par prasītāju kvalifikāciju un darba pieredzi, kas ir noderīgi, nosakot katra prasītāja pakāpi un līmeni atlīdzināmā laikposma sākumā, jāatgādina, ka starpspriedumā Pirmās instances tiesa nosprieda, ka prasītājiem, ņemot vērā it īpaši viņu kvalifikāciju, būtu bijusi nopietna iespēja tikt pieņemtiem darbā kā pagaidu darbiniekiem (starpsprieduma 156. un 158. punkts). Tādējādi, lai noteiktu katram pienākošos atlīdzību, nav jāpārliecinās, vai atlīdzināmā laikposma sākumā attiecīgā persona atbilda nosacījumiem šādai pieņemšanai darbā. No starpsprieduma motīvu daļas izriet, ka pierādījumu līmenis, kas nepieciešams katra prasītāja klasifikācijas noteikšanai, nevar būt līdzvērtīgs reālai pieņemšanai darbā prasītajam, kā to apgalvo Komisija.
46 Attiecībā uz atbildētājas apgalvojumu, ka daži pierādījumi, kurus prasītāji tai iesniedza laika posmā starp 2005. gada jūliju un oktobri, ir novēloti, ņemot vērā Reglamenta 44. pantu, šīs lietas apstākļos pret šiem pierādījumiem nevar izvirzīt [iebildi] par nepieņemamību.
47 Faktiski tieši starpsprieduma motīvu daļā, kurā noteikta Kopienu atbildība, ir definēti prasītāju ciestie zaudējumi, noteikta to lieluma aprēķināšanai izmatojamā metode un, tostarp atsaucoties uz akadēmisko kvalifikāciju, profesionālo pieredzi un JET veicamajiem pienākumiem, atļauts lietas dalībniekiem noteikt maksājamās atlīdzības noteikšanai atbilstīgos faktus. Ņemot vērā prasītāju lūgtos termiņu pagarinājumus, pret ko atbildētāja neiebilda, un apstākli, ka šī pēdējā atļāva prasītājiem piekļūt JET arhīviem tikai 2005. gada decembra beigās, ne pret kādiem pierādījumiem nevar izvirzīt [iebildi] par nepieņemamību.
48 Attiecībā uz katra no prasītājiem klasifikāciju pakāpē un līmenī atlīdzināmā laikposma sākumā jāatgādina, ka Pirmās instances tiesa starpspriedumā atzina, ka prasītāju amati un kvalifikācija, ko uzskaitījusi Komisija, pēc to būtības un līmeņa atbilst pastāvīgo projekta darba grupas locekļu amatiem un kvalifikācijai. Tā atzīmēja (121. punkts), ka Komisija tiesas sēdē atzina, ka nebija būtisku atšķirību starp projekta darba grupas pastāvīgajiem locekļiem un prasītājiem un ka abu grupu kvalifikācija un darba pieredze bija līdzīgas. Pirmās instances tiesa arī atzīmēja (122. punkts), ka šo funkciju līdzību apstiprina JET struktūrshēma.
49 Tādējādi no starpsprieduma (169. un 171. punkts) izriet, ka katram prasītājam nosakāmajam amatam, pakāpei un līmenim jāatbilst funkcijām, ko viņš veica JET ar hronoloģiski vecākā ar katru personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datumā, kas ietilpst atlīdzināmajā laikposmā, un attiecīgās funkcijas ir tās, ko attiecīgā persona veica JET šajā datumā, ja viņa jau bija strādājusi pirms tam, kā tas ir attiecībā uz vairumu prasītāju, vai funkcijas, kuru veikšanai viņa tajā laikā sāka tur strādāt. Katra prasītāja klasifikācija tādējādi jānosaka, ņemot vērā viņa faktisko pieņemšanu darbā JET, kas parasti bija pirms atlīdzināmā laikposma sākuma datuma.
50 Kaut arī Pirmās instances tiesa ir ierobežojusi katra prasītāja tiesības uz atlīdzību ar, augstākais, piecu gadu ilgu periodu, tā tomēr nosprieda, ka no paša sākuma, tas ir, sākot ar pirmo pieņemšanu darbā, attiecīgās personas bija jāpieņem darbā pagaidu darbinieku līgumu ietvaros, nelikumībai [tādējādi] turpinoties visā JET pastāvēšanas periodā (starpsprieduma 128. un 140. punkts). Pretēji Komisijas uzskatam nelikumības konstatācija attiecas uz visu darba attiecību ar JET periodu, bet atlīdzība starpspriedumā (59.–85. punkts) izklāstīto iemeslu dēļ ir maksājama tikai par tajā noteikto atlīdzināmo laikposmu.
51 Tādējādi katra prasītāja situācija atlīdzināmā laikposma sākumā nevar tikt pielīdzināta situācijai, kāda būtu pirmās pieņemšanas darbā laikā, bet gan, to aplūkojot, jāņem vērā, ka, viņu pirmo reizi pieņemot darbā līgumdarbinieka statusā, attiecīgā persona būtu bijusi jāpieņem darbā pagaidu darbinieka statusā, kas nozīmē, ka attiecīgi jāņem vērā viņas “karjera” pirms atlīdzināmā laikposma sākuma, nosakot katras personas šī laikposma sākumā veiktajām funkcijām atbilstošo klasifikāciju.
52 Turklāt iepriekšējās “karjeras” JET vērā ņemšana, strikti runājot un pretēji Komisijas apgalvotajam, nav karjeras virzības atveidošana, bet gan tikai tās klasifikācijas ņemšana vērā, kāda attiecīgajai personai būtu piešķirta JET līgumdarbinieka statusā, kas izriet no starpsprieduma, kurš atsaucas uz katra prasītāja atlīdzināmā laikposma sākumā veiktajām funkcijām, lai noteiktu viņa amatu un pakāpi (169. un 171. punkts), atceroties, ka Pirmās instances tiesa atzina, ka prasītāju amati, kvalifikācija un darba pieredze atbilst pastāvīgo projekta darba grupas locekļu amatiem, kvalifikācijai un darba pieredzei (starpsprieduma 121. un 122. punkts). Tādējādi atlīdzināmā laikposma sākumā nosakāmajai klasifikācijai jāņem vērā šī funkciju līdzība.
53 Lai noteiktu katra prasītāja klasifikāciju atlīdzināmā laikposma sākumā, jāizmanto visi lietas dalībnieku minētie pieejamie atbilstīgie kritēriji, proti, pirmkārt, JET līgumu [nodaļas] vadītāja 1989. gada 25. augusta memorands, kurā noteikta atbilstība starp līgumdarbinieku pakāpēm un astoņām EAEK darbinieku pakāpēm un JET līgumdarbinieku klasifikācija, kāda izriet no šī personāla saraksta par 1994. gadu, un, otrkārt, Komisijas 1984. gada 11. oktobra lēmums par kritērijiem, kas piemērojami klasificēšanai pakāpē un līmenī, pieņemot darbā zinātnisko un tehnisko personālu, kā arī Komisijas lēmums, kas stājās spēkā 1983. gada 1. septembrī, par kritērijiem, kas piemērojami iecelšanai pakāpē un klasificēšanai līmenī, pieņemot darbā administratīvo personālu.
54 Ņemot vērā šos dažādos dokumentus, katra prasītāja klasifikācija pakāpē un līmenī atlīdzināmā laikposma sākumā nosakāma šādi.
55 Pirmkārt, ir jānosaka katra prasītāja kā līgumdarbinieka klasifikācija hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datumā attiecīgajā laikposmā, kā to var noteikt, pamatojoties uz JET līgumu [nodaļas] vadītāja 1989. gada 25. augusta memorandu un JET līgumdarbinieku personāla sarakstu par 1994. gadu. Izņemot pirmās pieņemšanas darbā gadījumus, šī klasifikācija līgumdarbinieka statusā ņem vērā attiecīgo darbinieku stāvokļa attīstību kopš viņu sākotnējās pieņemšanas darbā līdz viņu līguma pagarināšanas datumam, kad sākas atlīdzināmais laikposms, atbilstoši iepriekš noteiktajiem principiem.
56 Otrkārt, pamatojoties uz Komisijas 1984. gada 11. oktobra lēmumu par kritērijiem, kas piemērojami klasificēšanai pakāpē un līmenī, pieņemot darbā zinātnisko un tehnisko personālu, un Komisijas lēmumu, kas stājās spēkā 1983. gada 1. septembrī, par kritērijiem, kas piemērojami iecelšanai pakāpē un klasificēšanai līmenī, pieņemot darbā administratīvo personālu, ir jānosaka šai klasifikācijai atbilstošo EAEK darbinieku pakāpe un līmenis.
57 Turklāt ir jāpieņem zināšanai lietas dalībnieku vienošanās par, pirmkārt, 22 prasītāju, uz kuriem attiecas C3–B5/B3 karjera, klasifikāciju, un, otrkārt, to, ka “Chartered Engineer” kvalifikācija dod tās īpašniekam tiesības ieņemt A kategorijas amatu. Ir arī jāuzskata, ka “Ordinary National Diploma” un “City & Guilds Part III” kvalifikācija dod tiesības uz pieeju B kategorijas amatiem, tā kā prasītāji ir iesnieguši pierādījumus no Apvienotās Karalistes kompetentajām iestādēm, kas parāda šo diplomu atbilstību līmenim, kas tiek prasīts pieejai šai kategorijai, ko atbildētāja neapstrīd.
58 No iepriekš minētā izriet, ka katra prasītāja klasificēšana pakāpē un līmenī atlīdzināmā laikposma sākumā ir jānosaka atbilstoši šī sprieduma 2. pielikuma trešajā ailē norādītajam.
Par paaugstināšanu amatā
– Lietas dalībnieku argumenti
59 Prasītāji apgalvo, ka paaugstināšanas amatā temps JET bija īpaši labvēlīgs, kam šajā lietā būtu jānozīmē, pirmkārt, pāreju uz augstāku pakāpi, tiklīdz līmeņa paaugstināšanās rezultātā darba alga pārsniedz nākamās augstākās pakāpes pirmā līmeņa algu, izņemot trīs gadījumus, attiecībā uz kuriem viņi piekrīt Komisijas nostājai, proti, B pakāpes nepaaugstināšanu uz A pakāpi, A5 pakāpes nepaaugstināšanu uz A4 pakāpi un A4 pakāpes nepaaugstināšanu uz A3 pakāpi. Otrkārt, ik piecus gadus jāpievieno vidējai karjeras attīstībai atbilstošs paaugstinājums.
60 Ciešā atbilstība starp prasītāju prasītajām pakāpēm un JET līgumdarbinieku personāla sarakstā minētajām pakāpēm apliecina viņu piedāvātās metodes pamatotību. Tā arī ļauj iecelšanu atbildīgā amatā izteikt kā paaugstinājumu amatā.
61 Komisija apgalvo, ka pienākumu maiņa automātiski neietver paaugstināšanu amatā, jo nepastāv automātiska saikne starp pakāpi un amatu, tā kā ierēdnis var pāriet no administratora amata uz struktūrvienības vadītāja amatu, netiekot paaugstināts amatā.
62 Atbildot uz procesa organizatorisko pasākumu, lietas dalībnieki norādīja, ka viņi bija vienojušies, pirmkārt, par 20 % normu paaugstināšanai amatā, kas atbilst paaugstināšanai amatā ik pēc pieciem gadiem, un, otrkārt, uzskatīt, ka divi prasītāji, M. Brauns [M. Browne] un Dž. Teits [J. Tait] bija sasnieguši A4 pakāpi, sākot ar 1998. gadu, kad viņi kļuva par grupas vadītājiem.
63 Komisija turpina nepiekrist attiecībā uz to, kādā veidā prasītāji šo normu piemērojuši laikposmam pirms atlīdzināmā laikposma atbilstoši viņu metodei, kura paredz ņemt vērā viņu karjeras attīstību JET laikā pirms atlīdzināmā laikposma, lai noteiktu klasifikāciju šī laikposma sākumā.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
64 Sākumā jāatzīmē, ka Komisijas izklāstītās domstarpības attiecas nevis uz to paaugstināšanu amatā sekām, kuras prasītāji būtu panākuši atlīdzināmā laikposmā ar lietas dalībnieku noteikto normu 20 % gadā, bet gan uz šīs normas piemērošanu, nosakot katra sākotnējo klasifikāciju atlīdzināmā laikposma sākumā, vajadzības gadījumā atveidojot attiecīgās personas iepriekšējo karjeru JET. Šī kritika tātad attiecas uz pakāpes un līmeņa noteikšanu atlīdzināmā laikposma sākumā un nav saistīta ar paaugstināšanu amatā šajā laikposmā, par kuras atveidošanu šeit ir runa.
65 Kas attiecas uz pirms atlīdzināmā laikposma notikušo paaugstināšanu amatā vērā ņemšanu, par ko šeit nav runa, tomēr jāatzīmē, ka, ņemot vērā atbildētājas bažas, ir skaidrs, ka, sākot ar brīdi, kad atbilstoši starpsprieduma motīvu daļai tika atzīts (skat. iepriekš 50. un turpmākos punktus), ka, nosakot katra prasītāja klasifikāciju atlīdzināmā laikposma sākumā, jāņem vērā attiecīgās personas karjera kopš viņas faktiskās pieņemšanas darbā, tā kā šāda “karjeras atveidošanas” metode noteikti ietver paaugstināšanu amatā, kuru šī persona būtu varējusi panākt. Tā kā lietas dalībnieki akceptēja, ka paaugstināšanas amatā norma JET bija 20 % gadā, prasītāji varēja loģiski to izmantot, lai veiktu šo sākotnējās “karjeras atveidošanu”, nosakot katra no viņiem pakāpi un līmeni atlīdzināmā laikposma sākumā.
66 Attiecībā uz paaugstināšanu amatā atlīdzināmā laikposma laikā Pirmās instances tiesa starpspriedumā nosprieda (172. punkts), ka lietas dalībniekiem ir jāvienojas par to, kā atveidot katra prasītāja karjeras virzību, sākot ar brīdi, kad viņi tika pieņemti darbā, līdz piecu pēdējo gadu laikposmam, par kuru maksājama atlīdzība, ņemot vērā vidējo darba samaksas pieaugumu līdzvērtīga amata un pakāpes EAEK darbiniekam, kurš ir strādājis JET, un iespējamo paaugstināšanu amatā, ko katrs no prasītājiem varētu šajā laikposmā panākt atbilstoši izvēlētajai pakāpei un amatam, balstoties uz vidējo to EAEK pagaidu darbinieku skaitu, kuri līdzīgā situācijā tika paaugstināti amatā.
67 No starpsprieduma izriet, ka iespējamo paaugstināšanu amatā atlīdzināmā laikposmā atveidošana jāveic atbilstoši izvēlētajai pakāpei un amatam, balstoties uz vidējo to EAEK pagaidu darbinieku skaitu, kuri līdzīgā situācijā tika paaugstināti amatā, proti, kas strādāja JET, atbilstoši JET tolaik pastāvošai paaugstināšanas amatā praksei.
68 Tieši ņemot vērā JET projekta darba grupas locekļu stāvokli, Pirmās instances tiesa uzskatīja, ka prasītāji atradās juridiski diskriminējošā stāvoklī, kas bija [Komisijas] vainojama prettiesiska rīcība (starpsprieduma 141. un 142. punkts), un ka tā rezultātā viņi cieta zaudējumus (starpsprieduma 167. un 172. punkts). Tādējādi “līdzīgā situācija”, kam jābūt salīdzināšanas pamatā, nosakot karjeras izaugsmi, kādu prasītāji būtu varējuši panākt, ir JET darba grupas locekļu situācija – un vajadzības gadījumā labvēlīgāka.
69 Iespējamā pieeja amatiem, kas ietver sevišķu atbildību, nav šajos aprēķinos jāņem vērā, jo, kā to atzīmē Komisija, nepastāv automātiska saikne starp pakāpi un amatu, un ierēdnis var mainīt amatu, netiekot paaugstināts amatā. Savukārt, atveidojot paaugstināšanu amatā, jāietver pakāpes un līmeņa izmaiņas atbilstoši JET praksei.
70 Tādējādi atbilstoši starpspriedumā noteiktajiem principiem jāņem vērā paaugstināšana amatā, kas atveidota, balstoties uz iepriekš minētajiem kritērijiem, lai noteiktu neto ienākumus, ko katrs no prasītājiem būtu varējis saņemt pagaidu darbinieka statusā atlīdzināmajā laikposmā.
Par saistītajām priekšrocībām
– Lietas dalībnieku argumenti
71 Prasītāji apgalvo, ka katra no viņiem reāli gūtie neto ienākumi ir jāaprēķina, atskaitot summas, ko viņi nopelnīja par darbu atvaļinājuma laikā vai strādājot virsstundas, uzskatot, ka katrs no viņiem ir strādājis tādu pašu dienu skaitu kā līdzvērtīgā situācijā esošs EAEK pagaidu darbinieks un nestrādājot virsstundas. Viņi uzskata, ka, ja tiktu ņemtas vērā prasītāju šajā sakarā saņemtās naudas summas (kas pārsniedz JET pagaidu darbinieku saņemtās), tiktu izslēgts jebkāds atlīdzinājums par apmaksātu atvaļinājumu un virsstundām.
72 Komisija apgalvo, ka naudas summas, kuras prasītāji saņēmuši par apmaksātu atvaļinājumu un virsstundām sakarā ar viņu elastīgajām iespējām palielināt savus ienākumus, atšķirībā no EAEK darbiniekiem, jāņem vērā, aprēķinot attiecīgo personu līgumdarbinieku statusā gūtos ienākumus. Attiecībā uz Kopienu ienākumiem, ko katrs no viņiem būtu varējis saņemt, tā apgalvo, ka, kas attiecas uz atlīdzības daļu, kas atbilst noteiktiem pabalstiem, tādiem kā apgādnieka pabalsts, apgādājamā bērna pabalsts vai pabalsts izglītībai, ir jāiesniedz pierādījumi, ka attiecīgā persona atbilda prasītajiem nosacījumiem.
73 Attiecībā uz prasītāju iespējamajiem komandējumiem Komisija apgalvo, ka runa ir par izdevumu atlīdzināšanu, nevis zaudētiem ienākumiem. Attiecībā uz dienas naudu, ko saņēma daži no prasītājiem, kas dzīvoja tālu no JET, Komisija uzskata, ka Civildienesta noteikumi neparedz līdzvērtīgas priekšrocības [pagaidu] darbiniekiem un ka attiecīgā dienas nauda iegrāmatojama kā līgumdarbinieka statusā faktiski saņemti ienākumi.
74 Pēc procesa organizatoriskajiem pasākumiem ir redzams, ka lietas dalībnieki ir vienojušies par šādiem punktiem.
75 Attiecībā uz apmaksātu atvaļinājumu ir pieļaujami, ņemot vērā to, ka vairākums prasītāju tādu nesaņēma, prasītāju līgumdarbinieku statusā reāli saņemtajos ienākumos ieskaitāmas naudas summas, ko attiecīgās personas saņēma par darbu par tādu skaitu stundu, kādu tie būtu veikuši EAEK darbinieku statusā.
76 Attiecībā uz virsstundām lietas dalībnieki ir vienojušies nošķirt A kategorijas prasītāju situāciju no B un C kategorijas prasītāju situācijas. Pirmkārt, tā kā A kategorijas EAEK personālam netika maksāts par virsstundām atšķirībā no līgumdarbiniekiem, kādi ir prasītāji, šie pēdējie piekrīt 10 % palielinājumam, ko Komisija piemēro viņu valsts ienākumiem. Otrkārt, ir redzams, ka B un C kategorijas EAEK personāls saņēma atlīdzību par virsstundām, taču tā bija nevis finansiāla atlīdzība, bet gan atlīdzība brīva laika veidā, kuru ir neiespējami aprēķināt. Līdz ar to prasītāji nolēma neņemt vērā virsstundas vienādojuma abās pusēs (valsts ienākumi un Kopienu ienākumi). Komisija savukārt turpina visiem vienādi piemērot 10 % palielinājumu ienākumiem, ko prasītāji saņēmuši līgumdarbinieku statusā. Tas tādējādi noved pie atšķirības šo ienākumu novērtējumā lietas dalībnieku iesniegtajos aprēķinos.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
77 Pirmās instances tiesa starpspriedumā nosprieda (167. punkts), ka attiecībā uz kopuzņēmumā JET nostrādāto laikposmu prasītāju zaudējumi rodas no starpības starp darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko šīs personas saņemtu vai iegūtu, ja strādātu JET kā pagaidu darbinieki, un darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko viņi faktiski saņēma vai ieguva līgumdarbinieku statusā.
78 No tā izriet, pirmkārt, ka, nosakot Kopienu neto ienākumus, ko katrs no prasītājiem būtu saņēmis atlīdzināmajā laikposmā, ja viņš būtu ticis pieņemts darbā pagaidu darbinieka statusā, jāņem vērā visas priekšrocības, kuras attiecīgajai personai būtu pienākušās, ņemot vērā visus faktus attiecībā uz viņas personisko un profesionālo situāciju, par kuriem tā var iesniegt dokumentārus pierādījumus. Savukārt dienas nauda, kas būtu tikusi izmaksāta saistībā ar komandējumiem, nav ieskaitāma, jo Komisija šajā sakarā apgalvo – pret ko [prasītāji] nav iebilduši, ka JET tika atlīdzināti visi uzturēšanās izdevumi, kamēr dienas nauda bija ļoti maza vai pat netika maksāta nemaz.
79 Otrkārt, nosakot katra prasītāja līgumdarbinieka statusā atlīdzināmajā laikposmā gūtos valsts ienākumus, jāņem vērā viss atalgojums, ko prasītāji šajā sakarā ir faktiski saņēmuši, tostarp dienas nauda, ko daži no prasītājiem saņēmuši saistībā ar viņu attālumu no JET atrašanās vietas.
80 Attiecībā uz apmaksāto atvaļinājumu jāpieņem zināšanai vienošanās starp lietas dalībniekiem un jāņem vērā naudas summas, ko attiecīgās personas ir saņēmušas par darbu par tādu skaitu stundu, kādu tie būtu strādājuši EAEK darbinieku statusā.
81 Kas attiecas uz virsstundām, tā kā A kategorijas EAEK personālam netika maksāts par virsstundām atšķirībā no līgumdarbiniekiem, kādi ir prasītāji, jāpiemēro, kā vienojušies lietas dalībnieki, 10 % palielinājums ienākumiem, ko attiecīgās personas ir saņēmušas līgumdarbinieku statusā.
82 Attiecībā uz prasītājiem, kas ir klasificēti B vai C kategorijā, jāatzīmē, ka atbildētāja nesaka, ka prasītāju apgalvojumi, saskaņā ar kuriem B un C kategorijas EAEK personāls saņēma atlīdzību par virsstundām, kas bija nevis finansiāla atlīdzība, bet gan atlīdzība brīva laika veidā, kuru ir neiespējami aprēķināt, neatbilstu patiesībai. Šajos apstākļos jāuzskata, ka visadekvātākais risinājums ir prasītāju piedāvātais, proti, neņemt vērā virsstundas ne prasītāju līgumdarbinieku statusā gūto ienākumu noteikšanai, ne to ienākumu noteikšanai, kurus viņi būtu varējuši gūt EAEK pagaidu darbinieku statusā.
83 Tādējādi jānosaka neto ienākumi, ko katrs no prasītājiem būtu varējis atlīdzināmajā laikposmā gūt pagaidu darbinieka statusā, un neto ienākumi, ko viņš faktiski saņēmis šajā pašā laikposmā līgumdarbinieka statusā, atbilstoši iepriekš izklāstītajiem principiem attiecībā uz saistītajām priekšrocībām.
84 No tā izriet, ka [līgum]darbinieku gūtie neto ienākumi, ienākumi, ko viņi būtu guvuši pagaidu darbinieku statusā, zaudējumu apjoms, kas izriet no starpības starp šīm divām summām, un kumulatīvie zaudējumi, kas izriet no šīs pēdējās summas aktualizēšanas uz 1999. gada 31. decembri, ir tie, kas norādīti šī sprieduma 3. pielikuma attiecīgi 1., 2., 3. un 4. ailē.
Par tiesībām uz pensiju
– Lietas dalībnieku argumenti
85 Prasītāji apgalvo, ka viņiem ir tiesības uz atlīdzinājumu par tiesību uz pensiju zaudēšanu un ka to nevar aizstāt ar pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata. Viņi apgalvo, ka vairākums no viņiem JET strādāja ilgāk nekā, augstākais, piecu gadu laikposmu, pamatojoties uz kuru aprēķināma atlīdzība. Viņi uzskata, ka pareizais veids, kā noteikt tiesības uz pensiju, būtu aprēķināt mūža renti, kas atbilst pensijai, ko viņi būtu saņēmuši, ja būtu tikusi ievērota likumība, un ņemt vērā atlīdzināmajam laikposmam atbilstošo šīs summas daļu.
86 Komisija apgalvo, ka prasītāji var prasīt tikai pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, jo Pirmās instances tiesas noteiktais laikposms, par kuru iestājusies Kopienas atbildība nepieņemšanas darbā dēļ un tai uzlikts pienākums par to izmaksāt atlīdzinājumu, ir, augstākais, pieci gadi. Piešķirt tiesības uz pensiju, ņemot vērā to, ka daži no prasītājiem strādāja JET jau pirms tam, kas nozīmētu balstīties uz līgumiem, kas noslēgti pirms atlīdzināmā laikposma sākuma, būtu pretēji Pirmās instances tiesas minētajam noilgumam.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
87 Pirmās instances tiesa starpspriedumā nosprieda (167. punkts), ka attiecībā uz kopuzņēmumā JET nostrādāto laikposmu prasītāju zaudējumi ietver tiesības uz pensiju, kas atbilst starpībai starp tiesībām uz pensiju, ko šīs personas būtu saņēmušas, ja strādātu JET kā pagaidu darbinieki, un tiesībām uz pensiju, ko viņi kā līgumdarbinieki faktiski saņēma.
88 Tā turklāt uzskatīja, ka atlīdzinājums ir jāaprēķina par laikposmu, skaitot no hronoloģiski vecākā ar attiecīgo personu noslēgtā vai pagarinātā līguma spēkā stāšanās datuma, turklāt šis datums nedrīkst būt laikā, kas pārsniedz piecus gadus pirms datuma, kad viņa Komisijai iesniedza pieteikumu par zaudējumu atlīdzināšanu, līdz datumam, kad attiecīgais prasītājs ir beidzis strādāt JET projektā, ja tas ir noticis pirms projekta beigu datuma – 1999. gada 31. decembra, vai arī līdz šim datumam, ja attiecīgā persona strādāja JET projektā līdz tā beigām (starpsprieduma 174. punkts).
89 No iepriekš minētā pamatojuma nepārprotami izriet, ka Pirmās instances tiesa ir noteikti atzinusi prasītāju tiesības uz zaudējumu atlīdzību saistībā ar tiesībām uz pensiju. Tādējādi, lai gan tā pirms tam ierobežoja prasījumu par zaudējumu atlīdzināšanu pieņemamību ar, augstākais, piecu gadu ilgu laikposmu, sākot no katra no prasītājiem prasības par zaudējumu atlīdzināšanu iesniegšanas brīža, no tā nevar secināt, ka šo zaudējumu sastāvdaļa visos gadījumos būtu jāaizstāj ar pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata. Komisijas šajā sakarā aizstāvētā interpretācija tādējādi nevar tikt pieņemta.
90 Kā jau atgādināts iepriekš 50. punktā, Pirmās instances tiesa starpspriedumā nosprieda, ka no paša sākuma prasītāji bija jāpieņem darbā pagaidu darbinieku līgumu ietvaros un ka pieļautā nelikumība turpinājās laikā, kas pārsniedz atlīdzināmā laikposma ilgumu. Šis secinājums neizbēgami liek ņemt vērā, ka prasītāji būtu varējuši iegūt tiesības uz pensiju par visu laiku, ko katrs no viņiem faktiski strādāja JET, bet ka atlīdzinājums saistībā ar šīm iespējamām tiesībām tomēr ir ierobežots ar atlīdzināmo laikposmu.
91 Tādējādi, lai noteiktu tiesībām uz pensiju atbilstošo atlīdzinājuma daļu, attiecībā uz katru no prasītājiem jāņem vērā datums, kad viņš pirmo reizi tika faktiski pieņemts darbā JET, vajadzības gadījumā šim datumam esot pirms atlīdzināmā laikposma, un atlīdzinājums ir jāmaksā par tiesību uz pensiju zaudējumu par, augstākais, piecu gadu ilgu laikposmu, kas atbilst atlīdzināmajam laikposmam. Iepriekš minētie, augstākais, pieci gadi tādējādi nav vienīgais laiks, kas rada tiesības uz pensiju. Faktiski tas ir katra prasītāja kopējais JET nostrādātais laiks, kas rada tiesības uz pensiju, un attiecīgās tiesības tad tiek samazinātas atbilstoši atlīdzināmā laikposma attiecībai pret kopējo nostrādāto laiku saskaņā ar iepriekš minētajiem starpsprieduma motīviem.
92 Turklāt jāņem vērā, ka atlīdzinājums saistībā ar tiesībām uz pensiju nevar būt mazāks par katra prasītāja vārdā no darba ņēmēja un darba devēja, augstākais, piecu gadu laikā, kas atbilst atlīdzināmajam laikposmam, veikto iemaksu izveidoto rezervju aktuāro vērtību.
93 Savukārt gadījumā, kad prasītājs it īpaši tāpēc, ka viņš strādāja JET mazāk nekā desmit gadus, jebkurā gadījumā nevarēja iegūt tiesības uz izdienas pensiju, bet gan tikai tiesības uz pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata, alternatīvs risinājums, kas viņam katrā ziņā atbilstoši iepriekš minētajiem starpsprieduma motīviem jāpiešķir, ir atlīdzinājums par šāda pabalsta zaudējumu, to samazinot atbilstoši atlīdzināmā laikposma attiecībai pret kopējo nostrādāto laiku. No prasītāju atbildēm uz procesa organizatorisko pasākumu izriet, ka savu prasījumu pēdējā versijā attiecībā uz tiem no viņiem, kas strādājuši JET mazāk nekā desmit gadus, viņi tiesību uz pensiju vietā prasa pabalstu sakarā ar atbrīvošanu no amata.
94 Apstākļi, uz kuriem Komisija atsaucās, neliek apšaubīt iepriekš minēto vērtējumu.
95 Lai gan 1990. gada 17. maija spriedumā lietā C‑262/88 Barber (Recueil, I‑1889. lpp.) Tiesa ierobežoja sniegtās EKL 141. panta interpretācijas spēku laikā imperatīvu tiesiskās drošības apsvērumu dēļ, kas ir pret to, ka tiktu apšaubītas juridiskās situācijas, kuru sekas ir beigušās pagātnē, šajā lietā šāds risinājums nešķiet atbilstošs.
96 Šīs lietas apstākļi par to zaudējumu atlīdzināšanu, kurus radījusi Komisijas prettiesiskā rīcība attiecībā pret prasītājiem, nav salīdzināmi ar iepriekš minētās lietas apstākļiem, kurā problēma bija pensiju režīma izmaiņas ar atpakaļejošu spēku visā Kopienu teritorijā ar ievērojamām finansiālām sekām. Turklāt atbildētāja nav atsaukusies ne uz kādiem imperatīviem vispārējo interešu apsvērumiem.
97 Turklāt arī Komisijas apgalvojums, saskaņā ar kuru laikposmā pirms atlīdzināmā laikposma JET nepastāvēja pensiju fondi un tādējādi piešķirt prasītājiem tiesības uz pensiju par šo iepriekšējo periodu nozīmētu viņiem piešķirt priekšrocību, kādas nebija JET strādājošajiem EAEK darbiniekiem, nevar tikt pieņemts.
98 No Eiropas Kopienas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības, kas piemērojama tostarp EAEK darbiniekiem, 2. panta saistībā ar 39. pantu izriet, ka pagaidu darbiniekiem saskaņā ar Eiropas Kopienas Civildienesta noteikumu nosacījumiem ir tiesības uz izdienas pensiju vai pabalstu par darba tiesisko attiecību izbeigšanu. JET statūtu, kas pievienoti Padomes 1978. gada 30. maija Lēmumam 78/471/Euratom par kopuzņēmuma JET izveidošanu (OV L 151, 10. lpp.), prasītāju tiesību uz pensiju noteikšanai atbilstošajā redakcijā, 8. panta 5. punktā ir skaidra atsauce uz Eiropas Kopienas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtību attiecībā uz pagaidu darbinieku statusā pieņemto personālu, kādam vajadzēja būt arī prasītājiem. Tādējādi, pat ja piemērojamajos tekstos noteiktā kārtība praksē netika ievērota attiecībā uz JET nodarbinātajiem EAEK pagaidu darbiniekiem, uz šo nožēlojamo faktu atbildētāja nevar atsaukties, nosakot atlīdzību, kas prasītājiem pienākas pret viņiem pieļauto Kopienas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības pārkāpumu dēļ.
99 Turklāt, lai gan kopš savas prasības iesniegšanas 2001. gadā prasītāji ir pieprasījuši atlīdzinājumu par tiesību uz pensiju zaudējumu un starpspriedums skaidri atzina, ka principā šāds atlīdzinājums [viņiem pienākas], jāatzīmē, ka Komisija nav nedz pierādījusi sava apgalvojuma patiesumu, nedz arī sniegusi precizējumus par praktiskajām grūtībām, kas no tā varētu izrietēt.
100 No iepriekš minētā izriet, ka atlīdzinājums prasītājiem saistībā ar tiesību uz pensiju zaudējumu vai attiecīgi pabalsta sakarā ar atbrīvošanu no amata zaudējumu saskaņā ar iepriekš minēto jānosaka atbilstoši šī sprieduma 3. pielikuma 5. ailē minētajam. Ērtības labad tajā jānorāda bezdarbnieka pabalsts, uz kuru ir tiesības diviem no prasītājiem, kā norādīts iepriekš 28. punktā.
Par kopējo katram no prasītājiem maksājamā atlīdzinājuma lielumu
101 Pirmās instances tiesa starpspriedumā nosprieda (167. punkts), ka attiecībā uz kopuzņēmumā JET nostrādāto laikposmu prasītāju zaudējumi rodas no starpības starp darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko šīs personas saņemtu, ja strādātu JET kā pagaidu darbinieki, un darba algu un ar to saistītām priekšrocībām un ar tiesībām uz pensiju, ko viņi kā līgumdarbinieki faktiski saņēma.
102 No visa iepriekš minētā izriet, ka galīgais katram no prasītājiem par attiecīgajiem zaudējumiem maksājamā atlīdzinājuma lielums uz 1999. gada 31. decembri, kas katrā ziņā noslēdz atlīdzināmo laikposmu, ir šī sprieduma 3. pielikuma 6. ailē minētā kopējā summa. Sākot ar šo datumu, par šo summu tiek rēķināti vienkārši procenti ar likmi 5,25 %, kā noteikts iepriekš 28. punktā, līdz pat atlīdzinājuma faktiskai samaksai.
Par prasītāju atlīdzinājuma nodokļu sistēmu
103 Lietas dalībnieki ir izklāstījuši problēmas, kādas valsts līmenī var rasties šī sprieduma izpildes ietvaros saistībā ar Apvienotās Karalistes nodokļu iestāžu izteikto nodomu, pretēji starpspriedumā noteiktajam, aplikt ar nodokli ja ne atlīdzības pamatsummu, tad vismaz ar to saistītos procentus, par ko šeit ir runa.
104 Jāatgādina, ka Pirmās instances tiesa nosprieda, ka atlīdzinājums, kas pienākas katram no prasītājiem, lai atlīdzinātu neiegūto darba samaksu un ar to saistīto priekšrocību zudumu, aprēķinot to saskaņā ar šiem pašiem noteikumiem un ņemot vērā Kopienu nodokļus, jāaprēķina kā neto summa un tam ir jāatbilst nodokļu sistēmai, kuru Kopienas piemēro saviem darbiniekiem saskaņā ar Protokola par Eiropas Kopienu ierēdņu un pārējo darbinieku privilēģijām un neaizskaramību 16. pantu. Tādējādi šis atlīdzinājums, kas jāaprēķina kā neto summa bez nodokļiem, nav apliekams ar valsts nodokļiem. Tātad nav maksājama papildu atlīdzība, lai kompensētu par šādu aplikšanu ar nodokļiem (starpsprieduma 176. punkts).
105 No starpsprieduma izriet, ka gan katram prasītājam maksājamās atlīdzības pamatsumma, gan ar to saistītie procenti, kas atspoguļo laiku, kas bija nepieciešams attiecīgajām personām nodarīto zaudējumu atlīdzināšanai un tādējādi nav nodalāmi no pamatsummas, nekādā gadījumā nevar tikt pakļauti nekādai aplikšanai ar valsts nodokli, kā tiešas sekas būtu mazināt minēto zaudējumu atlīdzinājumu. Turklāt, kā izriet no starpsprieduma, Kopienai nevar piespriest maksāt prasītājiem papildu atlīdzību, kam nebūtu saiknes ar Pirmās instances tiesas konstatēto prettiesisko rīcību, lai kompensētu valsts nodokļu iestāžu lēmumu rezultātā radušos prasītāju galu galā paturētās atlīdzības samazinājumu, šādam maksājumam reāli nozīmējot maksājumu dalībvalsts budžetā bez likumīga pamata.
106 Kaut arī nav nepieciešams iepriekš pievērsties iespējamajām procesuālajām sekām, kuru piemērotība būtu jānovērtē Komisijai, ar kādām šādā gadījumā būtu jāsastopas attiecīgajai dalībvalstij, Pirmās instances tiesa var tikai apstiprināt prasītājiem maksājamās atlīdzības kā pamatsummas, tā procentu, imunitāti no nodokļiem saskaņā ar valsts tiesību normām, šai imunitātei izrietot no starpsprieduma, kurš ir ieguvis res judicata galīgo raksturu, kā norādīts iepriekš 26. un 28. punktā.
Par tiesāšanās izdevumiem
Lietas dalībnieku argumenti
107 Prasītāji, kas lūdz, lai atbilstoši Reglamenta 87. pantam atbildētājai piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, apgalvo, ka, lai gan Pirmās instances tiesa ir ierobežojusi atlīdzināmo laikposmu, viņiem spriedums nav nelabvēlīgs nevienā punktā un ka viņu tiesāšanās izdevumi nav proporcionāli atlīdzināmajam laikposmam.
108 Komisija uzskata, ka prasītāji nevar sevi uzskatīt par uzvarējušo pusi, jo spriedums viņiem ir nelabvēlīgs vienā no būtiskiem punktiem, proti, jautājumā par noilgumu, kā rezultātā viņu sākotnējie prasījumi bija jādala ar 5 vai 6. Atzīmējot, ka Pirmās instances tiesa šim jautājumam veltījusi gandrīz vai pusi no starpsprieduma, tā uzskata, ka vienīgais iespējamais risinājums būtu tai piespriest atlīdzināt tikai pusi no prasītāju tiesāšanās izdevumiem.
Pirmās instances tiesas vērtējums
109 Jāatgādina, ka ar starpsprieduma rezolutīvās daļas 4) punktu lēmums par tiesāšanās izdevumiem tika atlikts.
110 No Reglamenta 88. panta, kas ir piemērojams šajā lietā, jo šis strīds tika izskatīts tiesvedībā, kurā puses ir Kopienas un to darbinieki (starpsprieduma 54. punkts), izriet, ka šajā tiesvedībā iestādes sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas, neietekmējot 87. panta 3. punkta otrajā daļā noteikto.
111 Atbilstoši šī reglamenta 87. panta 3. punktam, ja lietas dalībniekiem spriedums ir daļēji labvēlīgs un daļēji nelabvēlīgs vai ja pastāv izņēmuma apstākļi, Pirmās instances tiesa var nolemt, ka tiesāšanās izdevumi ir jāsadala vai ka lietas dalībnieki sedz savus tiesāšanās izdevumus paši.
112 Turklāt Reglamenta 87. panta 4. punkts nosaka, ka dalībvalstis un iestādes, kas iestājas lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pašas.
113 Jāatzīmē, ka gan no starpsprieduma rezolutīvās daļas, gan no motīviem, kas ir tās nepieciešamais pamatojums, izriet, ka prasītāju prasījumi ir būtībā apmierināti. Pirmās instances tiesa ir atzinusi tiesības uz atlīdzību par finansiālajiem zaudējumiem, ko katrs no prasītājiem cieta tāpēc, ka netika pieņemts darbā kā Kopienu pagaidu darbinieks laikā, kad viņš strādāja kopuzņēmumā JET. Tādējādi prasītājas apgalvojums, ka Pirmās instances tiesa ir ierobežojusi atlīdzināmo laikposmu, nekādā veidā nemazina atzinumu par pilnīgo Kopienas atbildību par prettiesisko rīcību, kuras pastāvēšana ir atzīta attiecībā uz visu laikposmu, ko prasītāji strādāja JET.
114 Jāatzīmē arī, ka, kaut arī prasītājiem spriedums ir daļēji nelabvēlīgs attiecībā uz viņu prasījumiem par atlīdzinājumu, ciktāl Pirmās instances tiesa nav piespriedusi visu summu, kas tika prasīta kā atlīdzība par attiecīgajiem zaudējumiem, prasītāji tomēr ir panākuši atlīdzinājumu, kas pārsniedz to, ko Komisija bija gatava viņiem piešķirt (skat iepriekš minēto Tiesas spriedumu apvienotajās lietās Mulder u.c./Padome un Komisija, 363.–365. punkts).
115 Šajos apstākļos jānolemj, ka attiecībā uz visu tiesvedību Pirmās instances tiesā Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus un ka Padome, kas ir persona, kas iestājusies lietā, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (pirmā palāta)
nospriež:
1) piespriest Komisijai izmaksāt katram no prasītājiem atlīdzību, kas atbilst katram no viņiem šī sprieduma 3. pielikuma 6. ailē norādītajai summai;
2) par šo summu tiek rēķināti procenti ar likmi 5,25 %, sākot no 1999. gada 31. decembra līdz faktiskās samaksas brīdim;
3) Komisija sedz savus, kā arī atlīdzina prasītāju tiesāšanās izdevumus saistībā ar visu tiesvedību Pirmās instances tiesā;
4) Padome sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2007. gada 12. jūlijā.
1. pielikums
Prasītāju saraksts (95 personas)
Ashby Keith
Ashman Mark
Atkins Geoff
Austin Yvonne
Bainbridge Neville
Baker R.
Barlow Ian
Boyce Terry
Bracey Robert
Brown Brian C.
Browne Mike
Bruce James
Butler Neil
Carman Paul
Clapinson Roy
Clay Royce
Downes Derek
Evans Graham
Evans Jim
Gallagher Tony
Gear David
Gedney John
Grey David
Grieveson Barry
Haist Bernhard
Hamilton David
Handley Ray
Harrison Roy
Hart Michael
Haydon Phillip
Hayward Ivor
Hopkins Mark
Howard Keith
Howarth Peter
Hume Cyril
Jones Eifion
Jones Glyn
Lawler Andrew
MacMillan Gordon
Martin Peter
May Christopher
May Derek
Merrigan Ian
Middleton Richard
Mills Simon
Musselwhite Ray
Napper Tim
Nicholls Keith
Organ Mike
Page Robert
Parry Dai
Parsons Bill
Pledge Derek
Potter Tim R.
Preece Geoff
Price Tom
Richardson Steve
Rivers‑Playle Shirley
Rolfe Alan
Russell Michael
Sanders Stephen
Sanders Stephen G.
Scott Stephen
Shaw John
Sibbald Michael R.
Skinner Nigel
Smith Paul G.
Smith Tracey
Spelzini Tony
Stafford‑Allen Robin
Stagg Robin
Stanley Graham
Starkey David
Sutton Dave
Tait John
Taylor Michael E.
Tigwell Paul
Toft George
Tulloch Jim
Twynam Pat
Walden Tony
Walker Martin
Wallace Norman
Walsh Patrick
Watkins Peter
Way Mike
West Alan
Whitby Andy
Wijetunge Srilal P.
Willis Brian L.
Wilson David J.
Wilson David W.
Wright Julie
Yorkshades John
Young David
2. pielikums
Prasītāju vārdi | Atlīdzināmā laikposma sākums | Pakāpe un līmenis atlīdzināmā laikposma sākumā |
Ashby | 1995. gada 1. janvāris | B1/4 |
Ashman | 1995. gada 1. marts | B2/2 |
Atkins | 1995. gada 1. janvāris | A6/1 |
Austin | 1995. gada 1. janvāris | C2/3 |
Bainbridge | 1995. gada 1. jūnijs | A6/2 |
Baker | 1995. gada 1. janvāris | B1/8 |
Barlow | 1995. gada 1. janvāris | B1/2 |
Boyce | 1995. gada 1. janvāris | B2/1 |
Bracey | 1995. gada 12. janvāris | B1/6 |
Brown B. | 1995. gada 1. janvāris | B1/8 |
Browne M. | 1995. gada 1. februāris | A5/8 |
Bruce | 1995. gada 1. februāris | B2/4 |
Butler | 1995. gada 1. janvāris | B3/4 |
Carman | 1995. gada 1. janvāris | B1/4 |
Clapinson | 1995. gada 1. janvāris | B1/8 |
Clay | 1995. gada 1. janvāris | B1/7 |
Downes | 1995. gada 1. janvāris | B2/3 |
Evans G. | 1995. gada 1. janvāris | B1/5 |
Evans J. | 1995. gada 1. janvāris | B1/5 |
Gallagher | 1995. gada 1. maijs | B1/8 |
Gear | 1995. gada 2. jūlijs | B4/4 |
Gedney | 1995. gada 1. janvāris | B1/4 |
Grey | 1995. gada 1. janvāris | B1/8 |
Grieveson | 1995. gada 1. novembris | B2/1 |
Haist | 1995. gada 1. janvāris | A6/3 |
Hamilton | 1995. gada 1. janvāris | A6/2 |
Handley | 1995. gada 1. janvāris | B2/1 |
Harrison | 1995. gada 1. marts | B2/1 |
Hart | 1995. gada 31. marts | B2/4 |
Haydon | 1995. gada 1. augusts | B1/2 |
Hayward | 1995. gada 1. janvāris | B1/8 |
Hopkins | 1995. gada 1. janvāris | B1/4 |
Howard | 1995. gada 1. janvāris | B1/8 |
Howarth | 1995. gada 1. janvāris | B2/4 |
Hume | 1997. gada 1. aprīlis | B2/2 |
Jones E. | 1995. gada 1. aprīlis | B1/2 |
Jones G. | 1995. gada 1. maijs | B1/4 |
Lawler | 1995. gada 3. maijs | A5/3 |
Mac Millan | 1995. gada 1. janvāris | B1/4 |
Martin | 1995. gada 1. janvāris | B1/2 |
May C. | 1995. gada 1. augusts | B3/4 |
May D. | 1995. gada 18. aprīlis | B2/3 |
Merrigan | 1995. gada 1. maijs | B3/4 |
Middleton | 1995. gada 6. marts | A5/1 |
Mills | 1995. gada 1. maijs | A5/8 |
Musselwhite | 1995. gada 1. janvāris | B2/1 |
Napper | 1995. gada 1. janvāris | B2/1 |
Nicholls | 1995. gada 1. janvāris | B1/3 |
Page | 1995. gada 1. janvāris | B1/4 |
Parry | 1995. gada 1. janvāris | B1/3 |
Parsons | 1995. gada 1. maijs | A5/4 |
Pledge | 1995. gada 1. janvāris | B1/4 |
Potter | 1995. gada 1. janvāris | B1/3 |
Preece | 1995. gada 19. jūnijs | B4/2 |
Price | 1995. gada 1. janvāris | B1/4 |
Richardson | 1995. gada 1. marts | B2/3 |
Rivers‑Playle | 1996. gada 1. aprīlis | D3/2 |
Rolfe | 1995. gada 1. februāris | A4/8 |
Russell | 1995. gada 1. marts | B1/3 |
Sanders S. | 1995. gada 1. aprīlis | B3/2 |
Sanders S. G. | 1995. gada 1. janvāris | A5/4 |
Scott | 1995. gada 6. janvāris | B3/4 |
Shaw | 1995. gada 1. februāris | B1/4 |
Skinner | 1995. gada 1. maijs | B2/2 |
Smith P. G. | 1995. gada 1. maijs | B1/2 |
Smith T. | 1995. gada 1. janvāris | B3/3 |
Spelzini | 1995. gada 1. janvāris | B2/4 |
Stafford‑Allen | 1995. gada 1. aprīlis | A5/3 |
Stagg | 1995. gada 1. jūnijs | A5/6 |
Stanley | 1995. gada 1. aprīlis | B4/3 |
Starkey | 1995. gada 1. janvāris | A6/2 |
Sutton | 1995. gada 1. janvāris | B3/4 |
Tait | 1995. gada 1. novembris | B1/4 |
Taylor | 1995. gada 1. aprīlis | B2/2 |
Tigwell | 1995. gada 1. janvāris | B1/5 |
Toft | 1995. gada 1. janvāris | B2/4 |
Tulloch | 1995. gada 1. jūnijs | B2/1 |
Twynam | 1995. gada 1. janvāris | A5/8 |
Walden | 1995. gada 1. janvāris | A5/7 |
Walker | 1995. gada 1. janvāris | B2/2 |
Wallace | 1995. gada 1. janvāris | B3/4 |
Walsh | 1995. gada 1. janvāris | B1/8 |
Watkins | 1995. gada 1. janvāris | B1/8 |
Way | 1995. gada 1. janvāris | B1/5 |
West | 1995. gada 1. oktobris | B3/4 |
Whitby | 1995. gada 1. janvāris | B2/4 |
Wijetunge | 1995. gada 1. janvāris | B1/3 |
Willis | 1995. gada 1. janvāris | B2/2 |
Wilson David J. | 1995. gada 1. maijs | A5/4 |
Wilson David W. | 1995. gada 1. aprīlis | B3/3 |
Wright | 1995. gada 1. janvāris | C1/6 |
Yorkshades | 1995. gada 31. jūlijs | B2/1 |
Young | 1995. gada 16. janvāris | B1/4 |
3. pielikums
Prasītāju vārdi | Kopējie līgumdarbinieka statusā gūtie neto ienākumi (1) Lielbritānijas ienākumi (GBP) | Kopējie atbilstošie pagaidu darbinieka neto ienākumi (2) Kopienu ienākumi (GBP) | Starpība: vienkāršie neto zaudējumi (3 = 2 – 1) (GBP) | Starpība: Kumulatīvie zaudējumi (4 = 3 aktualizēti līdz 1999. gada 31. decembrim) (GBP) | Izdienas pensijas (vai pabalsta sakarā ar atbrīvošanu no amata) zaudējums + attiecīgajos gadījumos bezdarbnieka pabalsts (5) (GBP) | Kopējie zaudējumi līdz 1999. gada 31. decembrim (6 = 4 + 5) (GBP) |
Ashby | 130 241 | 221 535 | 91 294 | 100 375 | 192 027 | 292 401 |
Ashman | 74 905 | 166 244 | 91 339 | 99 773 | 43 647 | 143 420 |
Atkins | 139 741 | 238 403 | 98 662 | 107 830 | 48 050 | 155 880 |
Austin | 56 991 | 126 224 | 69 233 | 76 018 | 31 194 | 107 211 |
Bainbridge | 86 407 | 161 292 | 74 885 | 83 289 | 15 557 | 98 846 |
Baker | 141 265 | 240 123 | 98 858 | 109 525 | 177 809 | 287 334 |
Barlow | 124 685 | 230 699 | 106 014 | 116 339 | 52 718 | 169 057 |
Boyce | 85 014 | 176 158 | 91 145 | 99 873 | 124 135 | 224 007 |
Bracey | 82 044 | 206 021 | 123 976 | 135 884 | 163 221 | 299 105 |
Brown B. | 132 086 | 299 845 | 167 759 | 185 165 | 184 781 | 369 946 |
Browne M. | 197 775 | 290 026 | 92 250 | 103 268 | 136 666 | 239 935 |
Bruce | 96 829 | 273 189 | 176 360 | 192 718 | 60 556 | 253 274 |
Butler | 79 686 | 173 660 | 93 974 | 103 308 | 79 778 | 183 085 |
Carman | 145 150 | 233 290 | 88 140 | 97 480 | 152 453 | 249 933 |
Clapinson | 121 921 | 218 248 | 96 327 | 106 541 | 203 431 | 309 973 |
Clay | 129 801 | 265 631 | 135 830 | 150 347 | 158 431 | 308 779 |
Downes | 117 129 | 210 762 | 93 632 | 102 374 | 121 201 | 223 575 |
Evans G. | 73 566 | 248 627 | 175 061 | 192 018 | 141 165 | 333 184 |
Evans J. | 125 013 | 286 433 | 161 419 | 177 490 | 158 431 | 335 921 |
Gallagher | 108 878 | 238 044 | 129 166 | 141 649 | 179 225 | 320 874 |
Gear | 62 054 | 165 185 | 103 131 | 111 768 | 34 077 | 145 845 |
Gedney | 111 391 | 201 693 | 90 302 | 99 087 | 164 593 | 263 680 |
Grey | 131 095 | 261 486 | 130 391 | 144 034 | 184 781 | 328 815 |
Grieveson | 89 710 | 165 150 | 75 440 | 81 096 | 36 386 | 117 483 |
Haist | 137 162 | 270 098 | 132 936 | 145 846 | 54 146 | 199 992 |
Hamilton | 68 752 | 137 679 | 68 928 | 76 973 | 20 429 + 9254 | 106 657 |
Handley | 99 803 | 210 536 | 110 733 | 120 698 | 45 181 | 165 879 |
Harrison | 69 257 | 174 519 | 105 262 | 114 884 | 147 207 | 262 091 |
Hart | 78 363 | 224 136 | 145 772 | 158 112 | 153 615 | 311 727 |
Haydon | 80 000 | 207 028 | 127 027 | 138 023 | 48 130 | 186 153 |
Hayward | 131 015 | 258 144 | 127 129 | 140 446 | 184 781 | 325 227 |
Hopkins | 65 486 | 125 416 | 59 929 | 69 620 | 32 412 | 102 031 |
Howard | 99 629 | 237 913 | 138 283 | 152 547 | 211 408 | 363 955 |
Howarth | 79 800 | 220 085 | 140 285 | 154 223 | 109 733 | 263 956 |
Hume | 52 126 | 121 377 | 69 251 | 72 243 | 24 015 | 96 258 |
Jones E. | 59 227 | 192 238 | 133 011 | 145 101 | 129 770 | 274 871 |
Jones G. | 71 500 | 249 345 | 177 845 | 193 568 | 165 605 | 359 173 |
Lawler | 68 730 | 128 743 | 60 012 | 69 116 | 65 862 | 134 978 |
MacMillan | 121 329 | 212 844 | 91 515 | 100 689 | 92 142 | 192 831 |
Martin | 130 727 | 216 603 | 85 876 | 94 741 | 162 412 | 257 153 |
May C. | 104 466 | 138 630 | 34 163 | 36 835 | 77 944 | 114 779 |
May D. | 74 803 | 178 980 | 104 178 | 113 695 | 57 332 | 171 027 |
Merrigan | 108 107 | 182 196 | 74 089 | 80 117 | 97 918 | 178 035 |
Middleton | 172 567 | 232 437 | 59 869 | 64 880 | 57 815 | 122 695 |
Mills | 177 809 | 242 033 | 64 224 | 71 667 | 178 566 | 250 233 |
Musselwhite | 111 539 | 227 126 | 115 587 | 127 577 | 158 254 | 285 831 |
Napper | 67 017 | 201 685 | 134 667 | 147 989 | 36 436 | 184 425 |
Nicholls | 79 159 | 207 443 | 128 284 | 141 468 | 61 434 | 202 902 |
Page | 91 825 | 241 553 | 149 728 | 163 731 | 149 503 | 313 234 |
Parry | 99 210 | 223 866 | 124 655 | 136 539 | 149 110 | 285 649 |
Parsons | 155 422 | 271 874 | 116 452 | 127 752 | 177 524 | 305 276 |
Pledge | 111 220 | 212 844 | 101 624 | 111 105 | 206 944 | 318 049 |
Potter | 29 665 | 48 297 | 18 632 | 22 329 | 6699 | 29 027 |
Preece | 72 369 | 88 576 | 16 208 | 18 058 | 17 997 | 36 055 |
Price | 119 511 | 195 068 | 75 556 | 83 455 | 88 421 + 20 404 | 192 280 |
Richardson | 124 313 | 188 507 | 64 194 | 69 610 | 53 133 | 122 743 |
Rivers‑Playle | 29 747 | 69 948 | 40 202 | 42 969 | 14 812 | 57 782 |
Rolfe | 247 601 | 390 887 | 143 286 | 158 212 | 228 949 | 387 161 |
Russell | 68 108 | 208 170 | 140 062 | 153 428 | 144 140 | 297 568 |
Sanders S. | 115 996 | 157 096 | 41 101 | 44 627 | 37 137 | 81 764 |
Sanders S. G. | 146 352 | 315 672 | 169 320 | 185 733 | 67 780 | 253 513 |
Scott | 66 865 | 169 720 | 102 854 | 113 622 | 120 030 | 233 653 |
Shaw | 79 404 | 217 076 | 137 672 | 150 933 | 220 231 | 371 165 |
Skinner | 124 852 | 213 489 | 88 637 | 96 115 | 98 200 | 194 315 |
Smith P. G. | 125 770 | 177 863 | 52 094 | 56 457 | 123 707 | 180 164 |
Smith T. | 79 341 | 169 426 | 90 086 | 99 297 | 87 930 | 187 227 |
Spelzini | 86 280 | 201 903 | 115 624 | 126 833 | 107 642 | 234 476 |
Stafford‑Allen | 50 407 | 140 309 | 89 902 | 97 751 | 21 152 | 118 903 |
Stagg | 117 358 | 258 629 | 141 270 | 153 397 | 150 142 | 303 540 |
Stanley | 90 323 | 134 101 | 43 778 | 47 436 | 33 512 | 80 948 |
Starkey | 166 303 | 212 171 | 45 868 | 50 027 | 151 261 | 201 289 |
Sutton | 36 813 | 108 580 | 71 767 | 81 219 | 15 734 | 96 953 |
Tait | 121 790 | 173 160 | 51 370 | 55 094 | 168 898 | 223 992 |
Taylor | 68 819 | 180 446 | 111 627 | 121 505 | 101 894 | 223 399 |
Tigwell | 133 215 | 266 550 | 133 335 | 146 385 | 155 414 | 301 799 |
Toft | 62 458 | 210 341 | 147 883 | 162 114 | 144 078 | 306 192 |
Tulloch | 61 440 | 112 213 | 50 773 | 56 835 | 115 114 | 171 948 |
Twynam | 115 388 | 272 347 | 156 960 | 173 380 | 236 393 | 409 774 |
Walden | 135 796 | 282 686 | 146 890 | 161 689 | 202 683 | 364 372 |
Walker | 84 893 | 231 965 | 147 072 | 161 465 | 48 402 | 209 867 |
Wallace | 64 766 | 147 993 | 83 227 | 91 230 | 38 838 | 130 068 |
Walsh | 131 125 | 240 123 | 108 998 | 120 805 | 184 781 | 305 586 |
Watkins | 132 413 | 240 123 | 107 710 | 119 396 | 215 513 | 334 910 |
Way | 142 667 | 278 237 | 135 569 | 149 648 | 164 644 | 314 291 |
West | 59 445 | 151 241 | 91 796 | 99 443 | 71 839 | 171 281 |
Whitby | 107 244 | 243 356 | 136 113 | 148 728 | 134 396 | 283 123 |
Wijetunge | 111 181 | 239 653 | 128 472 | 140 345 | 198 970 | 339 315 |
Willis | 124 289 | 184 913 | 60 624 | 66 216 | 120 376 | 186 592 |
Wilson D. J. | 130 907 | 250 709 | 119 802 | 130 596 | 143 676 | 274 272 |
Wilson D. W. | 112 222 | 181 198 | 68 976 | 75 234 | 37 918 | 113 152 |
Wright | 72 261 | 164 076 | 91 815 | 100 891 | 85 607 | 186 498 |
Yorkshades | 126 132 | 196 207 | 70 075 | 75 609 | 113 137 | 188 746 |
Young | 140 516 | 247 755 | 107 240 | 117 362 | 65 253 | 182 615 |