Lieta T‑192/06
Caffaro Srl
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Ūdeņraža peroksīds un nātrija perborāts – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta pārkāpums – Naudas sodi – Noilgums – Atšķirīga attieksme – Pārkāpuma ilgums – Atbildību mīkstinoši apstākļi
Sprieduma kopsavilkums
1. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Komisijai rezervētā rīcības brīvība
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 5. punkta d) apakšpunkts)
2. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Iespējami piespiedu kārtā notikusī piedalīšanās – Saimnieciskas neatkarības situācija
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 5. punkta d) apakšpunkts)
3. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Vienlīdzīgas attieksmes princips
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts)
4. Konkurence – Naudas sodi – Uzlikšana – Prasība, lai uzņēmums pārkāpuma izdarīšanas rezultātā būtu guvis labumu – Neesamība – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Labuma neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 5. punkta d) apakšpunkts)
5. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Preventīvs raksturs – Preventīvās iedarbības faktora novērtēšanas kritēriji
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants; Komisijas Paziņojums 98/C 9/03)
6. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Attiecīgo uzņēmumu iedalīšana dažādās kategorijās
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. pants)
7. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Citu uzņēmumu, kas piedalījušies pārkāpumā, paziņojumu kā pierādīšanas līdzekļu izmantošana – Pieļaujamība – Nosacījumi
(EKL 81. panta 1. punkts)
8. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Kļūdas, kas ietekmē minēto lēmumu
(EKL 81. panta 1. punkts)
9. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana
(EKL 81. panta 1. punkts)
10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Novērtēšana
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkts)
11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Rīcība, kas atšķiras no aizliegtajā vienošanās noteiktās rīcības
(EKL 81. panta 1. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 3. punkta 2.e ievilkums)
1. Komisijas pilnvaras uzlikt naudas sodus uzņēmumiem, kuri ar nodomu vai aiz neuzmanības izdara EKL 81. panta 1. punkta pārkāpumu, ir viens no Komisijai piešķirtajiem līdzekļiem, kā tai ļaut izpildīt kontroles uzdevumu, ko tai piešķir Savienības tiesības. Šajā uzdevumā ir iekļauts pienākums īstenot vispārējo politiku, kuras mērķis konkurences jomā ir piemērot Līgumā noteiktos principus un uz to virzīt arī uzņēmumu rīcību.
Komisijai ir rīcības brīvība, nosakot naudas sodu apmēru, lai mudinātu uzņēmumus rīkoties, ievērojot konkurences tiesību normas. It īpaši tas, ka Komisija iepriekš ir piemērojusi konkrēta apmēra naudas sodus noteikta veida pārkāpumiem, nevar liegt jebkurā brīdī palielināt šo apmēru, lai nodrošinātu, ka tiek īstenota Savienības konkurences politika.
Šī rīcības brīvība ir attiecībā uz iespēju dažos gadījumos uzlikt tā saukto “simbolisko” naudas sodu, kuru Komisija sev ir paredzējusi Pamatnostādņu sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTKL 65. panta 5. punktu, 5. punkta d) apakšpunktā, vai neuzlikt naudas sodu.
(sal. ar 37.–39. punktu)
2. Konkurences jomā tas, ka ir jārīkojas, atrodoties ekonomiskas ietekmes situācijā, pats par sevi nav apstāklis, pamatojoties uz kuru var izslēgt kāda aizliegtās vienošanās dalībnieka atbildību. Šāds apstāklis arī obligāti nav jāņem vērā, nosakot naudas soda apmēru.
Uzņēmumam, kurš piedalās sanāksmēs, kuru mērķis ir vērsts pret konkurenci, pat citu dalībnieku ar lielāku ekonomisku spēju ietekmē, vienmēr ir iespēja drīzāk iesniegt sūdzību Komisijai, ziņojot par attiecīgajām pret konkurenci vērstajām darbībām, nekā turpināt piedalīties minētajās sanāksmēs. Pat pieņemot, ka uzņēmums ir ticis piespiests kļūt par aizliegtās vienošanās dalībnieku, tā vietā, lai pieslietos aizliegtajai vienošanās, tas tomēr varēja par to informēt kompetentās iestādes.
Ņemot vērā šos apsvērumus, ne apgalvotā atrašanās cita aizliegtās vienošanās dalībnieka īstenotajā ietekmē, ne apgalvotā draudīgā nostāja, ko ieņēmis šis iepriekš minētais dalībnieks, neraksturo situāciju, kas Komisijai jāņem vērā kā atbildību mīkstinošs apstāklis.
Tādējādi Komisijai a fortiori nav jāņem vērā šie paši fakti, lai nolemtu neuzlikt naudas sodu vai uzlikt vienīgi simbolisku naudas sodu.
(sal. ar 41.–44. punktu)
3. Komisijas iepriekšējā lēmumu pieņemšanas prakse nav izmantojama kā naudas sodu tiesiskais regulējums konkurences jomā, un lēmumi, kuri attiecas uz citām lietām, ir tikai orientējoši, nosakot, vai pastāv vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums, ņemot vērā, ka to apstākļi, tādi kā tirgus, produkti, uzņēmumi un attiecīgie laikposmi, visdrīzāk nebūs vienādi. Šis princips ir piemērojams arī Komisijas iepriekš pieņemtajiem lēmumiem, kuros tā nebija uzlikusi naudas sodu vai bija uzlikusi vienīgi simbolisku naudas sodu.
Tomēr arī šajā ziņā Komisijai ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips un tā nevar līdzīgas situācijas aplūkot atšķirīgi vai atšķirīgas situācijas aplūkot vienādi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota.
(sal. ar 46. un 47. punktu)
4. Tas, ka uzņēmums EKL 81. panta pārkāpuma rezultātā nav guvis nekādus ienākumus, nav šķērslis, lai šim uzņēmumam uzliktu naudas sodu, jo citādi sodam nebūtu preventīvā rakstura. No tā izriet, ka Komisijai, lai noteiktu naudas soda apmēru, nav jāpierāda, ka pārkāpuma rezultātā attiecīgiem uzņēmumiem prettiesiski tika radītas priekšrocības, ne arī attiecīgā gadījumā jāņem vērā, ka konkrētā pārkāpuma rezultātā nav gūti nekādi ienākumi.
Šādu ienākumu neesamība nevar tikt uzskatīta par atbildību mīkstinošu apstākli, kas ņemams vērā, nosakot naudas soda apmēru, un tādējādi šādu ienākumu neesamība nav iemesls, kas pamato simboliska naudas soda uzlikšanu. Tādi paši apsvērumi principā ir piemērojami attiecībā uz apgalvoto faktu, ka uzņēmums kopā ar saviem konkurentiem ir piedalījies slepenā norunā pretēji savām ekonomiskajām interesēm un ka to tādējādi šī slepenā noruna ietekmēja negatīvi. Šis apstāklis nevar tikt uzskatīts par apstākli, kas obligāti ir jāņem vērā kā atbildību mīkstinošs apstāklis un a fortiori kā apstāklis, kas pamato simboliska naudas soda uzlikšanu.
Uzņēmums, kurš, neraugoties uz iespējami ciestajiem zaudējumiem, ar saviem konkurentiem turpina apspriesties par cenām, nevar tikt uzskatīts par tādu, kurš salīdzinājumā ar citiem slepenajā norunā iesaistītajiem uzņēmumiem ir izdarījis mazāk smagu pārkāpumu.
(sal. ar 59.–62. punktu)
5. Uzņēmumam, kas ir piedalījies prettiesiskā aizliegtā vienošanās, uzliktais naudas sods nevar tikt uzskatīts par tādu, kuram nav lietderīgas iedarbības, tikai tāpēc, ka šis uzņēmums vairs nedarbojas attiecīgajā tirgū, bet tomēr nav izbeidzis jebkādu ekonomisko darbību. Preventīvās iedarbības faktors tiek izvērtēts, ņemot vērā daudzus apstākļus, ne tikai attiecīgā uzņēmuma īpašo situāciju.
Turklāt šajā vērtējumā netiek iekļauts vērtējums par iespējamību, ka attiecīgais uzņēmums pārkāpumu varētu izdarīt atkārtoti. Preventīvās iedarbības centieni neattiecas vienīgi uz uzņēmumiem, kuri ir tieši minēti lēmumā, ar kuru uzliek naudas sodus, jo ir jāattur arī līdzīga lieluma uzņēmumi, kuriem ir tādas pašas iespējas, nepiedalīties līdzīgos konkurences tiesību normu pārkāpumos. Attiecībā uz sodīšanas mērķi šim mērķim būtu pretrunā tas, ka komercdarbību izbeigšanas attiecīgajā tirgū rezultātā attiecīgajam uzņēmumam par izdarīto pārkāpumu netiktu uzlikts naudas sods.
(sal. ar 66., 67., 69. un 70. punktu)
6. Aizliegtās vienošanās dalībnieku iedalīšanā kategorijās, lai naudas sodu sākumsummu noteikšanas brīdī īstenotu diferencētu pieeju, ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips, saskaņā ar kuru ir aizliegts pret līdzīgām situācijām attiekties atšķirīgi un pret atšķirīgām situācijām – identiski, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota. Turklāt naudas sodu apmēram jābūt vismaz samērīgam salīdzinājumā ar pārkāpuma smaguma vērtējumā vērā ņemtajiem apstākļiem.
Tas, ka diferencētas pieejas ietvaros attiecībā uz vienu aizliegtās vienošanās dalībnieku tiek izmantots atšķirīgs atsauces gads, pats par sevi nenozīmē, ka ir noticis vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpums.
Protams, visiem uzņēmumiem, kuri piedalījušies vienā un tajā pašā pārkāpumā, kopīga atsauces gada izmantošana katram uzņēmumam nodrošina, ka pret to ir attiekušies tāpat kā pret citiem uzņēmumiem un ka sodi ir noteikti vienādi, un, otrkārt, atsauces gada, kas ir daļa no pārkāpuma īstenošanas laikposma, izvēle ļauj izvērtēt izdarītā pārkāpuma apjomu atkarībā no šajā laikposmā esošās ekonomiskās situācijas.
Tomēr no tā neizriet, ka kopīga gada izvēle ir vienīgais līdzeklis, kā, ievērojot vienlīdzīgas attieksmes principu, vienādi noteikt sodus.
It īpaši Komisija ir tiesīga ņemt vērā, ka attiecībā uz konkrētu uzņēmumu kopīgais atsauces gads neietilpst pārkāpuma laikposmā, kurš ir izmantots attiecībā uz šo uzņēmumu, un līdz ar to šis kopīgais atsauces gads nav lietderīga norāde par tā individuālo ietekmi pārkāpuma laikā, un tādējādi Komisija ir tiesīga ņemt vērā šī uzņēmuma apgrozījumu attiecībā uz gadu, kas nav kopīgais atsauces gads, ar nosacījumu, ka aizliegtās vienošanās dalībnieku iedalījums kategorijās paliek viendabīgs un objektīvi pamatots.
Tieši ņemot vērā tādus pašus apsvērumus, Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punktā paredzētās apgrozījuma 10 % robežas piemērošanā jāizvēlas cits atsauces finanšu gads, ja runa ir par uzņēmumu, kurš vairs tirgū nav aktīvs tajā finanšu gadā, kurš tiek izmantots attiecībā uz citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem, jo šis gads līdz ar to nav ticama norāde par attiecīgā uzņēmuma reālo ekonomisko situāciju.
(sal. ar 83. un 87.–91. punktu)
7. Pārkāpumā vainotā uzņēmuma paziņojums, kura precizitāti apstrīd pārējie uzņēmumi, nevar tikt uzskatīts par pietiekamu pierādījumu, ka pārējie uzņēmumi ir izdarījuši pārkāpumu, ja to nepamato citi pierādījumi.
(sal. ar 116. punktu)
8. Tiktāl, ciktāl atsevišķs Komisijas lēmumā, ar kuru konstatēts konkurences noteikumu pārkāpums, norādīts pamatojums pats par sevi to juridiski pietiekami pamato, kļūdas citā lēmuma pamatojuma daļā nekādā ziņā neietekmē tā rezolutīvo daļu.
(sal. ar 124. punktu)
9. Konkurences jomā, lai arī Komisijai tūlīt pēc sākotnējās izmeklēšanas posma attiecīgajam uzņēmumam ir jāiesniedz zināma informācija, šis pienākums attiecas uz informāciju, kas attiecīgajam uzņēmumam tiek sniegta pirmā attiecībā uz to veiktā pasākuma ietvaros. Tādējādi uzņēmuma tiesības uz aizstāvību nav pārkāptas tāpēc, ka novēloti tika nosūtīta informācija, ja šis uzņēmums bija atbilstoši informēts par uzsākto izmeklēšanu informācijas pieprasījuma posmā, ja tas ir pirmais attiecībā uz to veiktais pasākums.
(sal. ar 162. un 163. punktu)
10. No Pamatnostādnēm naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTKL 65. panta 5. punktu, neizriet, ka Komisijai vienmēr ir atsevišķi jāņem vērā katrs Pamatnostādņu 3. punktā minētais atbildību mīkstinošais apstāklis. Lai arī šajā punktā minētie apstākļi nepārprotami ir tādi, kurus Komisija attiecīgajā gadījumā var ņemt vērā, tai šajā ziņā uzreiz nav jāpiešķir papildu samazinājums, ja uzņēmums sniedz informāciju, lai norādītu kāda no šiem apstākļiem esamību.
Tādējādi, tā kā Pamatnostādnēs nav paredzēta imperatīva norāde par to, kādi atbildību mīkstinošie apstākļi var tikt ņemti vērā, Komisija saglabā rīcības brīvību, kopumā izvērtējot naudas sodu apmēra iespējamo samazināšanu, pamatojoties uz attiecīgajā lietā esošajiem visiem atbildību mīkstinošajiem apstākļiem.
(sal. ar 173. un 174. punktu)
11. Lai noteiktu, vai uzņēmumam saskaņā ar Pamatnostādņu naudas soda noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTKL 65. panta 5. punktu, 3. punkta otro ievilkumu ir piemērojams kāds atbildību mīkstinošais apstāklis tāpēc, ka tas faktiski nav piemērojis pārkāpumu veidojošos nolīgumus, ir jāpārbauda, vai uzņēmums ir izvirzījis argumentus, lai pierādītu, ka laikā, kad tas pievienojās pārkāpumu veidojošajiem nolīgumiem, tas patiešām ir atturējies no to piemērošanas un rīkojies tirgū, ievērojot konkurenci, vai vismaz tas, ka šis uzņēmums skaidri un būtiski pārkāpa pienākumus, kas attiecās uz aizliegtās vienošanās īstenošanu, tādā mērā, ka izjauca tās darbību.
(sal. ar 178. punktu)