Prasība, kas celta 2006. gada 19. jūlijā - Total un Elf Aquitaine pret Komisiju

(lieta T-190/06)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītājas: Total SA un Elf Aquitaine, Kurbevuā [Courbevoie] (Francija) (pārstāvji - E. Morgan de Rivery un A. Noël-Baron, avocats)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāju prasījumi:

pamatā - atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija lēmuma C(2006) 1766 final 1. panta o) un p) punktu, 2. panta i) punktu, 3. un 4. pantu;

pakārtoti, grozīt Komisijas 2006. gada 3. maija lēmuma C(2006) 1766 final 2. panta i) punktu tiktāl, ciktāl Arkema SA ar to ir piespriests naudas sods 78,663 miljonu EUR apmērā, par kuru Total SA tika atzīta par kopīgi un solidāri atbildīgo 42 miljonu EUR apmērā un Elf Acquitaine SA - 65,1 miljonu EUR apmērā, kā arī samazināt attiecīgā naudas soda apmēru līdz piemērotam līmenim;

jebkurā gadījumā, piespriest Eiropas Kopienu Komisijai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Ar šo prasību prasītājas lūdz daļēji atcelt Komisijas 2006. gada 3. maija lēmumu C(2006) 1766 final lietā COMP/F/38.620 - ūdeņraža peroksīds un perborāts, ar kuru Komisija konstatēja, ka sabiedrības, kam adresēts lēmums un kuru skaitā ietilpst prasītājas, piedaloties visās vienošanās un saskaņotās darbībās, kas ietvēra informācijas apmaiņu starp konkurentiem un vienošanās par cenām un ražošanas kapacitāti, kā arī šo vienošanos izpildes uzraudzībā ūdeņraža peroksīda un nātrija perborāta nozarē, ir pārkāpušas EKL 81. panta 1. punktu un EEZ līguma 53. pantu. Pakārtoti, tās lūdz samazināt to filiālei piespriestā naudas soda, par ko tās ir atbildīgas kopīgi un solidāri, apmēru.

Prasība galvenokārt balstās uz desmit pamatiem.

Vispirms prasītājas norāda, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas to tiesības uz aizstāvēšanos un nevainīguma prezumpcija.

Otrkārt, tās norāda, ka tiktāl, ciktāl apstrīdētajā lēmumā prasītājas ir apsūdzētas par strīdus pārkāpumu, ko ir izdarījusi to filiāle, ar to ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, pirmkārt tādēļ, ka Komisijas pamatojums, ko prasītājas uzskata par daļēji pretrunīgu, saistībā ar pozīcijas, kas ir ieņemta attiecībā uz prasītājām, jauno raksturu, ir norādīts nepietiekamā apmērā, un, otrkārt, tādēļ, ka, atsakoties sniegt atbildi uz precīzu informāciju, ko prasītājas bija norādījušas, pamatojot to neiejaukšanos filiāles pārvaldē, Komisija šo informāciju ignorēja.

Turklāt prasītājas uzskata, ka ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāpts vienotais uzņēmuma jēdziena raksturs EKL 81. panta un Regulas Nr. 1/2003¹ 23. punkta 2. punkta nozīmē, kā arī noteikumi, kas nosaka mātes sabiedrības vainu par filiāles izdarītajiem pārkāpumiem. Attiecībā uz pēdējo pamatu prasītājas uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi savas pilnvaras vainot mātes sabiedrību par meitas sabiedrības izdarītajiem pārkāpumiem, kuru pamatnostādnes ir noteikusi Kopienu tiesa. Tā arī esot izmantojusi kļūdainu judikatūras attiecībā uz vainu interpretāciju un nav ievērojusi savu lēmumu praksi šajā jautājumā. Prasītājas uzskata, ka Komisija turklāt ir pārkāpusi juridiskās personas autonomijas principu.

Tāpat prasītājas uzskata, ka, kļūdainā veidā piemērojot Total vainas prezumpciju un atkārtotas darbības izvērtēšanas gaitā uzskatot, ka Total filiāle, kam apstrīdētajā lēmumā ir piespriests sods, ir vienmēr piederējusi Total, Komisija ir pieļāvusi acīmredzamas kļūdas vērtējumā.

Turklāt prasītājas norāda, ka Komisija ir pārkāpusi vairākus būtiskus principus, ko ir atzinušas dalībvalstis un kas ir daļa no Kopienas tiesiskās kārtības, tādus kā nediskriminācijas principu, atbildības par personisko rīcību principu, soda personificēšanas principu un likumības principu.

Tāpat prasītājas norāda, ka apstrīdētais lēmums apdraud labas administrēšanas un tiesiskās drošības principu.

Visbeidzot, prasītājas uzskata, ka, tā kā Komisija nav piemērojusi prasītājām uzliktā soda pamata summas samazinājumu par 25 %, lai gan šis samazinājums tika piemērots citiem apstrīdētā lēmuma adresātiem, tā ir pārkāpusi noteikumus, kas reglamentē soda noteikšanu, tādus kā vienlīdzīgās attieksmes principu. Prasītājas uzskata, ka, pārkāpjot nevainīguma prezumpcijas principu un tiesiskās drošības principu, ar apstrīdēto lēmumu ir pārkāptas arī Komisijas pilnvaru robežas saistībā ar atturošā efekta ņemšanu vērā.

Pēdējais prasītāju norādītais arguments ir tas, ka, tā kā ar apstrīdēto lēmumu tām ir uzlikta atbildība par pārkāpumu, kuru ir izdarījusi to filiāle, un prasītājas ar šo filiāli ir sodītas solidāri, šis lēmums ir pilnvaru nepareiza izmantošana.

Pakārtoti, prasītājas uzskata, ka to filiālei uzliktais naudas sods, par kuru tās ir atbildīgas kopīgi un solidāri, būtu samazināms taisnīgās daļās. Tās lūdz saņemt prasītājām uzliktā naudas soda pamata summas samazinājumu 25 % apmērā, kā arī piemērot tām atbildību mīkstinošus apstākļus, jo tām gandrīz vienlaicīgi ir piespriests ievērojams naudas sods divās līdzīgās lietās.

____________

¹ - Padomes 2002. gada 16. decembra Regula (EK) Nr. 1/2003 par to konkurences noteikumu īstenošanu, kas noteikti Līguma 81. un 82. pantā, OV L 1, 1. lpp.