Prasība, kas celta 2011. gada 7. janvārī - Export Development Bank of Iran/Padome

(lieta T-4/11)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Export Development Bank of Iran (pārstāvis - J.M. Thouvenin, avocat)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasījumi:

Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

atcelt Padomes Regulu (ES) Nr. 961/2010 tiktāl, ciktāl tā attiecas uz prasītāju;

atzīt Lēmumu 2010/413/KĀDP par nepiemērojamu attiecībā uz prasītāju;

atcelt Padomes Regulas (ES) Nr. 961/2010 16. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu tiktāl, ciktāl tie attiecas uz prasītāju;

atcelt Padomes lēmumu iekļaut prasītāju sarakstā, kas minēts Padomes Regulas (ES) Nr. 961/2010 VIII pielikumā;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus:

1.    pirmais pamats ir balstīts uz to, ka Padomes 2010. gada 25. oktobra Regulai (ES) Nr. 961/2010, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu un atceļ Regulu (EK) Nr. 423/2007 ¹ un/vai tās 16. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktam, nav juridiskā pamata;

šī pamata pirmajā daļā prasītāja apgalvo, ka LESD 215. pants nevar būt Regulas Nr. 961/2010 juridiskais pamats, jo Lēmumā 2010/413/KĀDP tas nav paredzēts;

šī pamata otrajā daļā prasītāja apgalvo, ka LESD 215. pants nevar būt Regulas Nr. 961/2010 juridiskais pamats, jo Lēmums 2010/413/KĀDP nebija pieņemts saskaņā ar LES V sadaļas 2. nodaļu. Šis lēmums šajā lietā tāpēc ir jāuzskata par nepieņemamu;

2.    otrais pamats ir balstīts uz starptautisko tiesību pārkāpumu ar Regulas Nr. 961/2010 16. panta 2. punkta a) un b) apakšpunktu tiktāl, ciktāl ar šīm normām netiek īstenots Drošības padomes lēmums un tiek pārkāpts starptautiskajā tiesībās paredzētais neiejaukšanās princips;

3.    trešais pamats ir balstīts uz LESD 215. panta pārkāpumu, jo procedūra iekļaušanai VIII pielikuma sarakstā ir pretrunā LESD 215. pantā paredzētajai procedūrai;

4.    ceturtais pamats ir balstīts uz tiesību uz aizstāvību, tiesību uz labu pārvaldību un tiesību uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā pārkāpumu tiktāl, ciktāl Padome nav ievērojusi prasītājas tiesības tikt uzklausītai, nav pietiekami pamatojusi savus lēmumus un nav prasītājai ļāvusi piekļūt lietas materiāliem;

5.    piektais pamats ir balstīts uz samērīguma principa pārkāpumu:

vispirms prasītāja apgalvo, ka apstrīdētie lēmumi nav atbilstoši tiktāl, ciktāl fondu un citu prasītājas pārvaldīto līdzekļu iesaldēšanas rezultātā tiek iesaldēti fondi un līdzekļi, kas nav tās rīcībā un pieder tās klientiem;

turpinājumā prasītāja apgalvo, ka piemērotā sankcija nav samērīga, ņemot vērā faktus, kas attiecībā uz to tiek apgalvoti, un ka sankcija ir balstīta uz novecojušiem un nepamatotiem faktiem;

6.    sestais pamats ir balstīts uz tiesību uz īpašumu pārkāpumu, jo tās tiesību uz īpašumu ierobežošana neesot samērīga tiktāl, ciktāl tiesvedības laikā netika ievērotas tās tiesības uz aizstāvību;

7.    septītais pamats ir balstīts uz nediskriminācijas principa pārkāpumu tiktāl, ciktāl prasītāja tika sodīta, neraugoties uz to, ka nebija konstatēts, ka tā apzināti un brīvprātīgi ir piedalījusies darbībās, kuru mērķis vai sekas bija izvairīšanās no ierobežojošajiem pasākumiem.

____________

¹ - OV L 281, 1. lpp.