Prasība, kas celta 2011. gada 4. janvārī - Portugāle/Komisija

(lieta T-2/11)

Tiesvedības valoda - portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Portugāles Republika (pārstāvji - L. Inez Fernandes, M. Figueiredo un J. Saraiva de Almeida)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2010. gada 4. novembra Lēmumu C(2010) 7555, ar ko no Eiropas Savienības finansējuma izslēdz atsevišķus dalībvalstu izdevumus, kurus tās attiecinājušas uz Eiropas Lauksaimniecības virzības un garantiju fonda (ELVGF) Garantiju nodaļu, uz Eiropas Lauksaimniecības garantiju fondu (ELGF) un uz Eiropas Lauksaimniecības fondu lauku attīstībai (ELFLA), tiktāl, ciktāl Portugālei tiek piemērota individuāla finanšu korekcija POSEI pasākumam par 2005., 2006. un 2007. finanšu gadu kopējā apmērā EUR 743 251,25;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītāja izvirza četrus prasības pamatus: Regulas Nr. 885/2006 ¹ 11. panta pārkāpumu; kļūdu Regulas Nr. 43/2003 ² preambulas 28. apsvēruma interpretācijā; Regulas Nr. 1258/1999 ³ 7. panta 4. punkta pārkāpumu; vienlīdzības principa un samērīguma principa pārkāpumus.

Ar pirmo pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 885/2006 1. pantu, jo tā nav norādījusi nekādu pārbaužu rezultātus vai novērojumus par 2005. un 2006. gadu, tādējādi liekot šķēršļus Portugāles valsts iestādēm pierādīt, ka Komisijas secinājumi attiecībā uz šiem gadiem ir neprecīzi, vai labot iespējamos trūkumus, lai panāktu atbilstību Kopienas noteikumiem, un tādējādi tām liedzot izmantot šajā tiesību normā dalībvalstīm garantētās procesuālās garantijas.

Ar otro pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir kļūdaini interpretējusi Regulas Nr. 43/2003 preambulas 28. apsvērumu, jo tā, no vienas puses, uzskatīja, ka Portugāles valsts iestāžu veiktā kontrole, ievērojot Savienības standartus, esot nepietiekama, ņemot vērā norādīto pārkāpumu apjomu, tomēr nevienā brīdī neizskaidrojot, cik lielā mērā vai kādu iemeslu dēļ šai kontrolei vajadzētu būt savādākai vai stingrākai, bet, no otras puses, gluži pretēji, tā jau bija norādījusi, ka šī pati kontrole ir pietiekama finanšu korekcijas aprēķinu mērķiem.

Tā piebilst, ka Komisija ir pārkāpusi arī Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktu, saskaņā ar kuru Komisija pieņem lēmumu par izdevumiem, ko ir jāizslēdz no Kopienas finansējuma, ja tā atklāj, ka šie izdevumi nav veikti atbilstoši Kopienas noteikumiem, izslēdzot Portugāles Republikas izdevumus no Kopienas finansējuma, kļūdaini secinot, ka tie nav tikuši veikti atbilstoši minētajiem noteikumiem.

Ar trešo pamatu prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktu, jo tā ELVGF-Garantiju grāmatojumu noskaidrošanas laikā pilnībā ignorēja 1997. gada 23. decembra Darba dokumentā VI/5330/97 norādītās vadlīnijas, kuras pati Komisija bija izstrādājusi un pieņēmusi minētās tiesību normas piemērošanai, īpaši attiecībā uz finanšu korekciju aprēķināšanu.

Visbeidzot, prasītāja apgalvo, ka tāpat saistībā ar iepriekš minēto vadlīniju neievērošanu Komisija ir pārkāpusi arī vienlīdzības principu un samērīguma principu. Tādējādi tā pārkāpa vienlīdzības principu, neaplūkojot Portugāles Republikas situāciju tādā pašā veidā, kā tā aplūkoja citas līdzīgas situācijas, īpaši piemērojot tajās finanšu korekcijas likmi 5 % atbilstoši minētajām vadlīnijām. Tā ir pārkāpusi samērīguma principu, jo tieši šo vadlīniju neievērošanas dēļ Komisija piemēroja daudz augstākas korekcijas likmes, proti, starp 44,32 % un 90,48 %, kas tika pamatots ar attiecīgajiem finansiālajiem zaudējumiem.

Šī paša iemesla dēļ Komisija pārkāpa Regulas Nr. 1258/1999 7. panta 4. punktu, kurā ir noteikts, ka "Komisija novērtē summas, kuru finansējums jāatsaka, cita starpā ņemot vērā atklāto neatbilstību smagumu. Komisija ņem vērā pārkāpuma veidu un smagumu, kā arī finansiālo zaudējumu, kas nodarīts Kopienai".

____________

¹ - Komisijas 2006. gada 21. jūnija Regula (EK) Nr. 885/2006, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulu (EK) Nr. 1290/2005 attiecībā uz maksājumu aģentūru un citu struktūru akreditāciju un ELGF un ELFLA grāmatojumu noskaidrošanu.

² - Komisijas 2002. gada 23. decembra Regula (EK) Nr. 43/2003, ar ko paredz sīki izstrādātus noteikumus par to, kā piemērot Padomes Regulas (EK) Nr. 1452/2001, (EK) Nr. 1453/2001 un (EK) Nr. 1454/2001 attiecībā uz atbalstu augkopības produktu vietējai ražošanai Eiropas Savienības attālākajos reģionos.

³ - Padomes 1999. gada 17. maija Regula (EK) Nr. 1258/1999 par kopējās lauksaimniecības politikas finansēšanu.