Apvienotās lietas T‑117/07 un T‑121/07
Areva u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Projektu, kas saistīti ar gāzes izolācijas slēgiekārtām, tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpums – Tiesības uz aizstāvību – Pienākums norādīt pamatojumu – Vainojamība pārkāpjošā rīcībā – Pārkāpuma ilgums – Naudas sodi – Solidāra atbildība par naudas soda samaksu – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Vadītāja loma – Atbildību mīkstinoši apstākļi – Sadarbība
Sprieduma kopsavilkums
1. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Uzņēmums – Jēdziens – Ekonomiska vienība
(EKL 81. panta 1. punkts)
2. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Juridiska persona, kas atbildīga par uzņēmuma darbību pārkāpuma laikā – Izņēmumi
(EKL 81. panta 1. punkts)
3. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Meitassabiedrības izdarīts pārkāpums – Mātessabiedrības atzīšana par vainojamu starp tām pastāvošās ekonomiskās un juridiskās saiknes dēļ
(EKL 81. panta 1. punkts)
4. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība – Pamats, kas saistīts ar pamatojuma neesamību vai nepietiekamību – Pamats saistībā ar pamatojuma neprecizitāti – Atšķirība
(EKL 253. pants)
5. Kopienu tiesības – Vispārējie tiesību principi – Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizliegums – Piemērošanas joma – Konkurence
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 4. punkts un Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 5. punkts)
6. Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Nolīgumi starp uzņēmumiem – Pierādījumi par pārkāpuma ilgumu, kuri jāsniedz Komisijai
(EKL 81. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 3. punkts)
7. Konkurence – Administratīvais process – Noilgums lietu ierosināšanai – Termiņa sākums
(EKL 81. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 25. pants)
8. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Piemērojamība
(EKL 253. pants)
9. Konkurence – Naudas sodi – Solidāra atbildība par samaksu – Nosacījumi
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. pants)
10. Konkurence – Naudas sodi – Solidāra atbildība par samaksu – Piemērojamība
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. pants)
11. Konkurence – Naudas sodi – Solidāra atbildība par samaksu – Katra debitora iespēja celt prasību atcelt šādu lēmumu
(EKL 81. panta 1. punkts; EEZ līguma 53. pants)
12. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Pārkāpumi – Atzīšana par vainojamu – Sodu individualizācijas princips – Piemērojamība
(EKL 81. panta 1. punkts)
13. Kopienu tiesības – Principi – Tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā – Noteikšana Eiropas Cilvēktiesību konvencijā un apstiprināšana Eiropas Savienības Pamattiesību hartā
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 47. pants)
14. Konkurence – Principi – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Komisijas lēmumu efektīva pārbaude tiesā – Neatkarīga un objektīva tiesa – Neierobežota kompetence
(EKL 81., 229. un 230. pants; Padomes Regulas Nr. 17 17. pants un Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
15. Konkurence – Kopienu tiesību normas – Absolūts raksturs
(EKL 81. pants; EEZ līguma 53. pants)
16. Konkurence – Administratīvais process – Lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums un uzlikts naudas sods – Pienākums ievērot kompetenču sadalījuma principu
(EKL 5. un 81. pants; EEZ līguma 53. pants; Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 1/2003 7. panta 1. punkts un 23. panta 2. punkts)
17. Konkurence – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Paziņojums par iebildumiem – Pagaidu raksturs – Atteikšanās no iebildumiem, kas nav pamatoti attiecībā uz noteiktām sabiedrībām, kuras izraisa tās sabiedrības stāvokļa pasliktināšanos, kas ir apstrīdētā lēmuma adresāte – Pieņemamība saistībā ar sabiedrības izmantotajām tiesībām tikt uzklausītai
(Padomes Regulas Nr. 17 19. panta 1. punkts un Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts)
18. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Pārkāpuma vadītāja vai pamudinātāja loma – Jēdziens
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 2. un 3. punkts)
19. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Atbildību pastiprinoši apstākļi – Pārkāpuma vadītāja loma – Loma, kas secīgi bijusi dažādiem uzņēmumiem un to vadošajām sabiedrībām
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 2. punkts)
20. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Neierobežota kompetence
(EKL 229. pants; Padomes Regulas Nr. 17 17. pants un Padomes Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
21. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Vispasaules apgrozījuma ņemšana vērā, kurš īstenots pēdējā pilnā pārkāpuma gada laikā un kurš ir radies saistībā ar precēm un pakalpojumiem, saistībā ar kuriem ir izdarīts pārkāpums
(Padomes Regulas Nr. 17 15. panta 2. punkts un Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 98/C 9/03 1.A punkts)
1. Uzņēmuma jēdziens konkurences tiesībās ir jāsaprot kā ekonomiskas vienības apzīmējums, ņemot vērā attiecīgā pārkāpuma priekšmetu. Aizliedzot uzņēmumiem tostarp slēgt nolīgumus un piedalīties saskaņotās praksēs, kas var ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un kuru mērķis vai sekas ir traucēt, ierobežot vai kropļot konkurenci iekšējā tirgū, EKL 81. pants attiecas uz ekonomiskām vienībām, kas katra sastāv no personāla un materiālo un nemateriālo elementu vienotas organizācijas un kas ilgstoši īsteno noteiktu ekonomisku mērķi un var veicināt šajā tiesību normā paredzētā pārkāpuma izdarīšanu.
(sal. ar 63. punktu)
2. Saskaņā ar personiskās atbildības principu, ar kuru personai var tikt prasīta atbildība vienīgi par savu rīcību, principā personai, kas vadījusi attiecīgo uzņēmumu pārkāpuma izdarīšanas laikā, par šo pārkāpumu ir jāatbild, pat ja lēmuma, ar ko konstatēts pārkāpums, pieņemšanas dienā uzņēmums ir nonācis citas personas atbildībā vai vadībā.
Noteiktos izņēmuma apstākļos ir pieļaujama atkāpe no personiskās atbildības principa, piemērojot saimnieciskās pēctecības kritēriju, saskaņā ar kuru, lai netiktu grauta minēto noteikumu efektīvā iedarbība sakarā ar izmaiņām, tostarp attiecīgo sabiedrību juridiskajā formā, konkurences noteikumu pārkāpumā var vainot juridiskās personas, kas ir izdarījusi minēto pārkāpumu, saimnieciskās darbības pēcteci, pat ja minētā pēctece nav beigusi pastāvēt lēmumu, ar kuru konstatēts minētais pārkāpums, pieņemšanas laikā.
Komisija pamatoti neizmanto tā dēvēto “saimnieciskās pēctecības” kritēriju un saukt pie personiskās atbildības par uzņēmuma piedalīšanos pārkāpumā mātessabiedrību, kura ir tieši vadījusi šo uzņēmumu, pirms tas ir nodots ekskluzīvajām vai kvaziekskluzīvajām meitassabiedrībām līdz datumam, kurā minētās meitassabiedrības un minētais uzņēmums ir galu galā nodots citai grupai.
(sal. ar 65., 66., 72. un 78. punktu)
3. Konkurences jomā Komisijai principā ir jāpierāda, ka mātessabiedrība ir faktiski izmantojusi noteicošu ietekmi uz savas meitassabiedrības rīcību tirgū, un tas Komisijai ir jāveic, pamatojoties uz faktisko apstākļu kopumu, kuru starpā it īpaši ir iespējamās vadības pilnvaras, kuras mātessabiedrība ir īstenojusi saistībā ar savu meitassabiedrību. Tomēr Komisija var saprātīgi prezumēt, ka meitassabiedrība, kas pilnībā pieder mātessabiedrībai, būtībā pilda mātessabiedrības sniegtos norādījumus, un ka šī prezumpcija paredz, ka Komisijai nav pienākuma pārbaudīt, vai mātessabiedrība patiešām ir izmantojusi šīs pilnvaras saistībā ar savu meitassabiedrību. Ja paziņojumā par iebildumiem Komisija, atsaucoties uz prezumpciju par atbildību, kas izriet no tā, ka meitassabiedrības kapitāldaļas pilnībā pieder mātessabiedrībai, paziņo par savu nodomu mātessabiedrībai noteikt personisku atbildību par pārkāpumu, kurā vainojama meitassabiedrība, tad mātessabiedrībai, kas apstrīd atbildību, kura tai noteikta, administratīvā procesa laikā vai, vēlākais, Savienības tiesā ir jāiesniedz pietiekami pierādījumi prezumpcijas atspēkošanai, pierādot, ka, lai gan mātessabiedrībai pilnībā piederēja tās meitassabiedrības kapitāldaļas, meitassabiedrība patiešām autonomi noteica savu darbību tirgū.
Komisijai pārkāpumu konstatējošajā lēmumā ir jāņem vērā attiecīgo uzņēmumu atbildes uz paziņojumu par iebildumiem. Šajā ziņā Komisijai ne tikai jāatzīst vai jānoraida attiecīgo uzņēmumu argumenti, bet arī pašai jāveic uzņēmumu sniegtās informācijas analīze, lai vai nu atteiktos no iebildumiem, kas ir izrādījušies nepamatoti, vai arī gan faktu, gan juridiskā ziņā pielāgotu vai papildinātu savus argumentus uzturēto iebildumu pamatošanai. Tā tas ir gadījumā, ja Komisijas lēmums ir pamatots ne tikai ar prezumpciju par atbildību, kas izriet no tā, ka meitassabiedrības kapitāldaļas pilnībā pieder mātessabiedrībai, bet arī ar faktiskajiem apstākļiem, kas iesniegti administratīvā procesa laikā un kas pierāda, ka:
– grupas ietvaros operacionālā organizācija bija primāra salīdzinājumā ar juridisko struktūru un projektu darbības, par kurām tiek noteikts sods, visaugstākajā līmenī vadīja mātessabiedrība un tās priekšteči;
– seši meitassabiedrību valdes locekļi bija vienlaikus vai secīgi grupas jumta sabiedrību valdes locekļi pirms to vēlāk notikušās nodošanas jaunai grupai,
– tas, ka mātessabiedrības iecēla jaunu locekli savu meitassabiedrību, kuras darbojas attiecīgajā nozarē, direktoru padomē, apstiprina secinājumu, ka šādu noteicošu ietekmi īstenoja pirmā pār otrajām, un
– saistībā ar restrukturēšanu grupas iekšienē meitassabiedrību, kas darbojas attiecīgajā nozarē, komercnosaukumu grozīšana, kas notika uzreiz pēc tās atsavināšanas ārpus grupas, pierāda, ka tās bija integrētas grupā.
Tāpat Komisija pamatoti uzskata, ka komerciāla rakstura funkciju deleģēšana nevarēja atbrīvot mātessabiedrību no tās atbildības, jo tā pati atzīst, ka pārkāpuma laikā tai bija jāapstiprina visi piedāvājuma projekti, par kuriem noteikts sods un kuri pārsniedz noteiktu slieksni vai rada noteiktus būtiskus riskus grupai.
(sal. ar 86., 87., 91., 97., 116. un 144. punktu)
4. Saistībā ar Komisijas pienākumu norādīt pamatojumu, kas tai ir it īpaši jāizpilda, ja tā pieņem lēmumu, ar kuru konstatē konkurences noteikumu pārkāpumu, ir jānošķir ar pamatojuma neesamību vai tā nepietiekamību saistītais iebildums un iebildums par lēmuma pamatojuma neprecizitāti kļūdas dēļ faktiskajos apstākļos vai juridiskajā vērtējumā. Šis pēdējais minētais aspekts attiecas uz apstrīdētā lēmuma likumības pārbaudi pēc būtības, nevis uz būtisko formas prasību pārkāpumu un līdz ar to nevar būt EKL 253. panta pārkāpums.
(sal. ar 88. punktu)
5. Krimināltiesību normu atpakaļejoša spēka aizlieguma princips ir princips, kas kopīgs visās dalībvalstu tiesību sistēmās, kas ir arī paredzēts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. pantā un ir neatņemama vispārējo tiesību principu – kuru ievērošanu nodrošina Savienības tiesa – sastāvdaļa. Kaut arī no Regulas Nr. 17 15. panta 4. punkta un Regulas Nr. 1/2003 23. panta 5. punkta izriet, ka ar Komisijas lēmumiem, ar kuriem tiek uzlikti naudas sodi par konkurences tiesību pārkāpumu, netiek piemērots kriminālsods, Komisijai tomēr ir pienākums ievērot Savienības tiesību vispārējos principus, it īpaši atpakaļejoša spēka aizlieguma principu, visos administratīvajos procesos, kuru rezultātā var tikt uzlikts sods atbilstoši konkurences tiesībām.
Šī ievērošana prasa, lai noteikumi par fizisku vai juridisku personu atzīšanu par vainojamām par konkurences tiesību pārkāpumiem atbilstu tiem noteikumiem, kas bija spēkā pārkāpuma izdarīšanas laikā. Ja no vairākām personām var tikt personiski prasīta atbildība par viena un tā paša uzņēmuma konkurences tiesību nozīmē piedalīšanos pārkāpumā, tās var tikt uzskatītas par solidāri atbildīgām par minēto pārkāpumu. Turklāt personiska un solidāra atbildība par viena un tā paša uzņēmuma piedalīšanos pārkāpumā var tikt prasīta personai, kuras atbildībā vai vadībā tieši atradās uzņēmums pārkāpuma izdarīšanas laikā, un persona, kas tādēļ, ka tā faktiski kontrolēja pirmo personu un noteica tās rīcību tirgū, netieši vadīja šo pašu uzņēmumu pārkāpuma izdarīšanas laikā.
(sal. ar 131.–134. punktu)
6. Saistībā ar konkurences noteikumu pārkāpumu ilgumu tiesiskās drošības prasība nozīmē, ka, ja nav pierādījumu, uz kuriem pamatojoties varētu tieši pierādīt pārkāpuma ilgumu, Komisija iesniedz vismaz tādus pierādījumus, kas attiecas uz apstākļiem, kuri ir pietiekami tuvi laika ziņā, tā, lai saprātīgi varētu atzīt, ka šis pārkāpums ir turpinājies nepārtraukti laika posmā no viena līdz otram minētajam datumam. Saistībā ar pierādīšanas līdzekļiem – ir ierasts, ka darbības, kuras ietver pret konkurenci vērstu praksi un nolīgumus, norisinās slepeni, ka sanāksmes tiek noturētas slepeni, visbiežāk trešajā valstī, un ka ar tām saistītā dokumentācija tiek samazināta līdz minimumam. Pat ja Komisija atklāj pierādījumus, kas tiešā veidā apliecina prettiesisku saziņu starp tirgus dalībniekiem, tādu kā sanāksmes protokoli, tie parasti ir tikai fragmentāri un izkaisīti, kā rezultātā bieži noteiktas detaļas jārekonstruē, izmantojot dedukciju. Vairumā gadījumu pret konkurenci vērstu darbību vai nolīguma pastāvēšana ir jāsecina no noteiktām sakritībām vai norādēm, kuras, skatot tās kopsakarā, nepastāvot citam loģiskam izskaidrojumam, var būt pierādījums par konkurences tiesību pārkāpumu. Šādā pārkāpumā vairāku gadu garumā tas, ka aizliegtā vienošanās izpaužas dažādos laika posmos, kurus var nodalīt ar lielākiem vai mazākiem pārtraukumiem laikā, neietekmē šīs aizliegtās vienošanās esamību, ja vien šo pārkāpumu veidojošām dažādām darbībām ir viens mērķis un tās veido vienotu un turpinātu pārkāpumu.
No tā izriet, ka tiktāl, ciktāl šie pret konkurenci vērstie nolīgumi, aplūkojot tos kopā, ir radījuši sekas laikposmā no viena no šo nolīgumu spēkā stāšanās datuma līdz cita nolīguma beigu datumam, Komisija varēja pamatoti uzskatīt, ka šie nolīgumi ir norādes par to, ka pārkāpums tika nepārtraukti īstenots visā attiecīgajā laikposmā. Šajā ziņā pierādījumi par aizliegtās vienošanās atkārtotajām izpausmēm, kā arī Komisijas apkopotais pierādījumu kopums par to, ka darbības, kurās piedalījies attiecīgais uzņēmums aizliegtajā vienošanās visā attiecīgajā laikposmā, ir jāuzskata par pietiekamiem pierādījumiem, ka aizliegtā vienošanās ir nepārtraukti īstenota laikposmā, kas norādīts Komisijas lēmumā.
(sal. ar 164.–166., 176. un 177. punktu)
7. Saskaņā ar Regulas Nr. 1/2003 25. pantu Komisijas pilnvaru sodīt par EKL 81. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53. panta pārkāpumu noilgums ir pieci gadi. Noilguma termiņu skaita no dienas, kad izdarīts pārkāpums. Tomēr pārkāpumu turpināšanas vai atkārtošanas gadījumā noilguma laiku skaita no dienas, kad pārtrauc pārkāpumu.
(sal. ar 188. punktu)
8. Komisijai nevar pārmest, ka tā nav speciāli pamatojusi solidāri maksājamo naudas sodu, kas uzlikts abām sabiedrībām, saistībā ar faktu, ka šīs sabiedrības vairs nebija viena ekonomiskā vienība apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā, jo, kā tas izriet no apstrīdētā lēmuma, šis apstāklis, pēc Komisijas domām, neliedz tām uzlikt solidāri maksājamu naudas sodu. Komisijai nav savā lēmumā jāiekļauj precīzs pamatojums saistībā ar vairāku aspektu novērtējumu, kam acīmredzami vai nu nav nozīmes, vai vienkārši ir otršķirīga nozīme saistībā ar tās vērtējumu.
(sal. ar 200. punktu)
9. Solidaritāte par naudas sodu samaksu sakarā ar EKL 81. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53. panta pārkāpumu ir juridiskas sekas, kas pilnībā izriet no šo pantu materiālo tiesību normām.
Solidaritāte par naudas soda samaksu sakarā ar uzņēmuma piedalīšanos EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumā izriet no tā, ka katrai no attiecīgajām personām var prasīt personisku atbildību par uzņēmuma piedalīšanos pārkāpumā. Uzņēmuma rīcības vienotība tirgū attaisno to, ka konkurences tiesību piemērošanas mērķiem sabiedrībām vai, vispārīgāk, tiesību subjektiem, kas var būt personiski atbildīgi, tiek prasīta atbildība solidāri. Solidaritāte par naudas sodu, kas uzlikti par EKL 81. panta un EEZ līguma 53. panta pārkāpumu, samaksu, ciktāl tā ir vērsta uz to, lai garantētu minēto naudas sodu efektīvu iekasēšanu, atbalsta prevencijas mērķi, kuru kopumā tiecas sasniegt konkurences tiesības, ievērojot principu ne bis in idem, Savienības tiesību pamatprincipu, kas ir nostiprināts arī Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 7. protokola 4. pantā un kurš aizliedz par vienu un to pašu konkurences tiesību pārkāpumu sodīt vairāk nekā vienu reizi par uzņēmuma rīcību tirgū, izmantojot tiesību subjektus, var tikt uzskatīti par personiski atbildīgiem.
Tas, ka personiskās atbildības, kas radušās vairākām sabiedrībām, par viena un tā paša uzņēmuma dalību vienā pārkāpumā nav identiskas, nav šķērslis tam, ka tām tiek uzlikts solidāri maksājams naudas sods, jo solidaritāte par naudas soda samaksu aptver vienīgi pārkāpuma laikposmu, kurā tās bija viena ekonomiska vienība un līdz ar to bija uzņēmums konkurences tiesību nozīmē.
(sal. ar 204.–206. punktu)
10. Tiktāl, ciktāl pamats, kas izriet no tiesiskās drošības principa pārkāpuma, var tikt interpretēts kā iebilde par prettiesiskumu, kas vērsta pret noteikumiem naudas sodu solidāras samaksas jomā konkurences tiesību pārkāpuma gadījumā, jo šie noteikumi būtu nenoteiktības avots saistībā ar naudas soda samaksu, parādnieka, kuram ir pienākums maksāt, noteikšanu un solidāro kopparādnieku juridisko situāciju, minētais pamats nozīmē lemšanu par paša “naudas sodu solidāru samaksu” režīma konkurences tiesībās tiesiskumu un pārbaudīšanu, vai no tā izrietošās tiesības un pienākumus sodītās sabiedrības varēja zināt ar pietiekamu precizitāti.
Šajā ziņā tāpat kā jēdziens “uzņēmums” konkurences tiesību nozīmē ir vienīgi pilnībā piemērojams, jēdziens “solidāra par naudas sodu samaksa” ir autonoms jēdziens, kas ir jāinterpretē, ņemot vērā konkurences tiesību sistēmas mērķus un sistēmu, kurā tas ietilpst, un attiecīgā gadījumā vispārējos principus, kas izriet no valsts tiesību sistēmu kopuma. Nepastāvot norādei par pretējo lēmumā, ar kuru Komisija ir uzlikusi naudas sodu, kas vairākām sabiedrībām ir jāmaksā solidāri sakarā ar uzņēmuma prettiesisku rīcību, Komisija tās sauc pie atbildības par minēto rīcību līdzvērtīgā mērā. Turklāt sabiedrībām, kurām ir solidāri jāmaksā naudas sods, ir jāmaksā viens naudas sods, kura summa ir aprēķināta atbilstoši attiecīgā uzņēmuma apgrozījumam.
No tā izriet, ka katrai sabiedrībai ir jāsamaksā visa naudas soda summa Komisijai un ka vienas no tām veiktais maksājums atbrīvo šīs visas sabiedrības attiecībā pret Komisiju. Sabiedrībām, kurām uzlikts solidāri maksājams naudas sods un kurām, izņemot, ja lēmumā, ar kuru tiek uzlikts naudas sods, ir norādīts pretējais, vienlīdzīgā mērā rodas atbildība par pārkāpuma izdarīšanu, principā ir vienlīdzīgās daļās jāpiedalās naudas soda, kas uzlikts sakarā ar minēto pārkāpumu, samaksā. Līdz ar to sabiedrība, kas pēc tam, kad to pie atbildības saukusi Komisija, pilnībā samaksā naudas soda summu, var, pamatojoties uz to pašu Komisijas lēmumu, celt prasību pret saviem solidārajiem kopparādniekiem par katra daļu. Tādējādi, ja lēmums, ar kuru vairākām sabiedrībām ir uzlikts solidāri maksājams naudas sods, neļauj a priori noteikt, kurai no šīm sabiedrībām būs faktiski jāmaksā naudas soda summa Komisijai, tomēr šis lēmums neļauj pastāvēt nekādām šaubām par naudas soda summas daļām, kas tām ir jāsedz, līdz ar ko katra no tām vajadzības gadījumā var celt prasību pret saviem solidārajiem kopparādniekiem par summām, ko tā ir samaksājusi, pārsniedzot attiecīgo daļu.
(sal. ar 213. un 215. punktu)
11. Turklāt solidaritāte par naudas sodu samaksu konkurences tiesībās nav šķērslis katras sodītās sabiedrības tiesībām celt prasību atcelt Komisijas lēmumu, ar kuru uzlikts solidāri maksājamais naudas sods.
(sal. ar 217. punktu)
12. Sodu un sankciju individuālā rakstura princips, kas ir piemērojams visos administratīvajos procesos, kuru rezultātā var noteikt sankcijas atbilstoši konkurences tiesību normām, nosaka, ka personu var sodīt tikai par darbībām, kuru izdarīšanā tā tiek individuāli vainota. Tā tas ir gadījumā, ja sakarā ar uzņēmuma piedalīšanos pārkāpumā divas sabiedrības ir sodītas par darbībām, kuru izdarīšanā tās individuāli vaino Komisija sakarā ar atbildību, kas tām ir kā šī uzņēmuma tiešajām vai netiešajām vadītājām.
(sal. ar 219. un 220. punktu)
13. Prasība par pārbaudi tiesā ir Savienības tiesību vispārējs princips, kas izriet no dalībvalstu kopējām konstitucionālajām tradīcijām un kas arī ir nostiprināts Eiropas Cilvēktiesību konvencijas 6. un 13. pantā. Turklāt tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā ir apstiprinātas 47. pantā Eiropas Savienības Pamattiesību hartā.
(sal. ar 224. punktu)
14. Prasība par efektīvu pārbaudi tiesā tostarp attiecas uz visiem Komisijas lēmumiem, ar kuriem konstatēts konkurences tiesību pārkāpums un noteikts par to sods. Saskaņā ar Regulas Nr. 17 17. pantu un Regulas Nr. 1/2003 31. pantu Vispārējai tiesai EKL 229. panta izpratnē ir neierobežota kompetence attiecībā uz prasībām, kas vērstas pret lēmumiem, ar kuriem Komisija noteikusi soda naudu, un tā var atcelt, samazināt vai palielināt uzlikto naudas sodu.
Saistībā ar prasībām, kas balstītas uz EKL 230. pantu, Komisijas lēmuma, ar kuru fiziskas vai juridiskas personas tiek vainotas konkurences tiesību pārkāpumā un ar kuru tām šajā ziņā tiek uzlikts naudas sods, tiesiskuma pārbaude ir jāuzskata par šī lēmuma efektīvu pārbaudi tiesā. Savienības tiesas veiktās kontroles apjomu un līdz ar to prasību, kas vērstas pret lēmumiem, ar kuriem Komisija konstatē konkurences tiesību pārkāpumu un nosaka naudas sodu, efektivitāte ir vēl jo vairāk pastiprināta ar neierobežoto kompetenci, kas ir piešķirta Vispārējai tiesai šajā jomā. Pārsniedzot vienkāršu tiesiskuma pārbaudi, kas ļauj vienīgi noraidīt prasību atcelt tiesību aktu vai atcelt apstrīdēto aktu, neierobežotā kompetence, kas ir tās rīcībā, ļauj Savienības tiesai grozīt apstrīdēto aktu pat bez atcelšanas, ņemot vērā visus faktiskos apstākļus, lai, piemēram, grozītu uzliktā naudas soda summu.
(sal. ar 225.–227. punktu)
15. EKL 81. pants un pēc analoģijas Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu (EEZ) 53. pants ir sabiedriskās kārtības noteikumi, kas ir nepieciešami, lai izpildītu uzdevumus, kas ir noteikti Eiropas Kopienai un EEZ, tā kā atbildība un sods, kas uzlikts sabiedrībām šo noteikumu pārkāpšanas gadījumā, nevar tikt atstāti šo sabiedrību brīvā ziņā.
(sal. ar 229. punktu)
16. Saskaņā ar EKL 5. pantu Eiropas Kopiena darbojas Līguma piešķirto kompetenču un izvirzīto mērķu robežās. Tādēļ tai ir vienīgi piešķirtā kompetence.
Ja Komisija sāk procedūru, lai pieņemtu lēmumu, ar kuru konstatē EKL 81. panta un Līguma par Eiropas Ekonomikas zonu 53. panta pārkāpumu, vienīgi tai ir kompetence saskaņā ar Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu vai Regulas Nr. 1/2003 7. panta 1. punktu un 23. panta 2. punktu konstatēt šo pārkāpumu un uzlikt naudas sodus uzņēmumiem, kas tīši vai aiz neuzmanības tajā ir piedalījušies. Komisija nevar deleģēt trešajām personām pilnvaras, kas tai piešķirtas ar iepriekš minētajām tiesību normām, jo tad tiktu pārkāpts kompetenču sadalījuma princips.
Nevar uzskatīt, ka Komisija konkrētā gadījumā ir deleģējusi valsts tiesai vai šķīrējtiesnesim daļu no pilnvarām, kas tai piešķirtas, lai konstatētu un sodītu par šādiem pārkāpumiem, ja Komisija šajā pašā lietā pieņemtajā lēmumā ir noteikusi divu atšķirīgu sabiedrību atbildības daļu par attiecīgā uzņēmuma piedalīšanos konstatētajā pārkāpumā, un līdz ar to noteikusi to attiecīgo daļu naudas sodā, kurš tai solidāri jāmaksā Komisijai.
(sal. ar 233., 234. un 236. punktu)
17. Paziņojums par iebildumiem ir sagatavošanas stadijas dokuments, kurā ietvertajiem faktu un tiesību vērtējumiem ir tikai pagaidu raksturs. Šā iemesla dēļ Komisija var ņemt vērā un tai pat ir jāņem vērā no administratīvā procesa izrietošie apstākļi, lai tostarp atmestu iebildumus, kuru pamatojums izrādītos nepietiekams. Tā kā sabiedrībai, kas sodīta par konkurences tiesību pārkāpumiem, bija iespēja lietderīgi paust savu viedokli pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas par to, ka Komisija apstrīdētajā lēmumā ir atteikusies no iebilduma, kuru tā bija iepriekš izvirzījusi pret citām sabiedrībām, lai tās uzskatītu par solidāri atbildīgām ar pirmo sabiedrību par viena un tā paša uzņēmuma piedalīšanos pārkāpumā, šī pirmā uzņēmuma tiesības uz aizstāvību nav pārkāptas sakarā ar neatbilstību starp paziņojumu par iebildumiem un apstrīdēto lēmumu.
(sal. ar 248., 249. un 262. punktu)
18. Viena vai vairāku uzņēmumu vadošā nozīme aizliegtās vienošanās ietvaros ir jāņem vērā saistībā ar naudas soda summas aprēķināšanu tiktāl, ciktāl uzņēmumiem, kam ir bijusi šāda nozīme, ir jābūt īpašai atbildībai, salīdzinot ar citiem uzņēmumiem. Lai tiktu kvalificēts kā vadītājs, attiecīgajam uzņēmumam ir jābūt parādījušam būtisku aizliegtās vienošanās dzinējspēku un ir jābūt bijušai īpašai un konkrētai atbildībai par tās darbību. Tā tas ir gadījumā, ja uzņēmumam ir bijusi pārkāpuma vadītāja loma, uzņemoties aizliegtās vienošanās “Eiropas sekretariāta” funkcijas, kuras esot tam piešķīrušas vadītāja lomu aizliegtās vienošanās koordinēšanā un katrā ziņā tās konkrētajā funkcionēšanā, un, konkrētāk, ja šis “Eiropas sekretariāts” bija kontakta punkts starp aizliegtās vienošanās dalībniekiem un tam bija būtiska nozīme šīs vienošanās konkrētajā funkcionēšanā, jo tas veicināja informācijas apmaiņu aizliegtās vienošanās ietvaros, centralizēja, apkopoja un veica apmaiņu ar citiem aizliegtās vienošanās dalībniekiem ar tās funkcionēšanai būtisku informāciju, un, tostarp, informāciju par noteiktiem īpaši svarīgiem projektiem, organizēja un nodrošināja darba sanāksmju sekretariātu un reizēm grozīja kodus, ko izmantoja, lai slēptu šīs sanāksmes vai kontaktus.
(sal. ar 280., 283. un 287. punktu)
19. Konkurences jomā ilgstoša pārkāpuma gadījumā, kura laikā dažādi uzņēmumi ir secīgi precīzi noteiktos laikposmos pildījuši pārkāpuma vadītāja funkciju, vienlīdzīgas attieksmes un samērīguma princips prasa, lai sabiedrībām, kas ir vadījušas vienu vai vairākus uzņēmumus, kuri to vadībā ir pildījuši “pārkāpuma vadītāja” lomu, tiek noteikts atšķirīgs naudas soda pamatsummas palielinājums, ja laikposms, kurā minētais uzņēmums vai minētie uzņēmumi to vadībā ir pildījuši būtiski atšķirīgu lomu, ir atšķirīgs. Vadītāja loma ir saistīta ar aizliegtās vienošanās funkcionēšanu un atšķirībā no pārkāpuma iniciatora lomas tai obligāti ir noteikts ilgums. Tādēļ ir jāņem vērā, ka uz sabiedrību, kas ir vadījusi uzņēmumu, kurš piedalījies pārkāpumā, var tikt attiecināta dzinējspēka loma, kura tai bijusi aizliegtās vienošanās funkcionēšanā, maksimāli nedaudz vairāk par ceturtdaļu no pārkāpuma laikposma, kaut gan uz citu sabiedrību, kas ir vadījusi citu uzņēmumu, kurš piedalījies aizliegtajā vienošanās, var tikt attiecināta dzinējspēka loma, kuru tā īstenojusi aizliegtās vienošanās funkcionēšanā vairāk nekā trīs ceturtdaļu pārkāpuma laikposmā.
No tā izriet, ka Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu un samērīguma principu, nosakot identisku naudas soda pamatsummas palielinājumu sabiedrībām, kuras ar to vadīto uzņēmumu palīdzību ir bijušas aizliegtās vienošanās vadītājas, kaut gan laikposmi, kuros uzņēmums vai uzņēmumi aizliegtās vienošanās vadītāja funkcijas bija veikuši minēto sabiedrību vadībā, būtiski atšķiras.
Turpretī, pat pieņemot, ka Komisija ir prettiesiski piemērojusi kritērijus par pārkāpuma vadītāja kvalificēšanu, jo tā nav veikusi šo kvalificēšanu attiecībā pret kādu uzņēmumu, lai gan bija minētā uzņēmuma ievērojama nozīme aizliegtajā vienošanās, šāds pārkāpums, kas pieļauts par labu citai personai, nepamato to, lai tiktu apmierināti iebildumi par vienlīdzīgas attieksmes vai nediskriminācijas principa neievērošanu.
(sal. ar 307., 308., 311. un 312. punktu)
20. Neierobežotā kompetence, ko Savienības tiesai piešķir Regulas Nr. 17 17. pants un Regulas Nr. 1/2003 31. pants, tai ļauj, pārsniedzot sankciju tiesiskuma vienkāršu pārbaudi, aizstāt Komisijas vērtējumu ar savu vērtējumu, un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt naudas sodu, ja tās vērtējumam nodots jautājums par tās apmēru. Šī vērtējuma ietvaros ir jānodrošina, ka palielinājums, kas saistīts ar pārkāpuma vadītāja lomu, kura bijusi attiecīgajam uzņēmumam, tiek noteikts tādā līmenī, kas garantē tā preventīvo iedarbību.
(sal. ar 318. un 319. punktu)
21. Gadījumā, ja tiek noteikti naudas sodi vairākām sabiedrībām par uzņēmumu, kurus tās vada, piedalīšanos konkurences noteikumu pārkāpumā un šo naudas sodu attiecīgās summas, Komisija nav ne atteikusies no Pamatnostādnēs sodanaudas [naudas soda] noteikšanai, piemērojot Regulas Nr. 17 15. panta 2. punktu un EOTK līguma 65. panta 5. punktu, norādītās aprēķināšanas metodes, ne pārkāpusi atbilstošās sankciju tiesību normas, kas noteiktas Regulas Nr. 17 15. pantā un Regulas Nr. 1/2003 23. pantā, un nav pārkāpusi samērīguma principu, nolemjot principā ņemt vērā vispasaules apgrozījumu, kas saistīts ar attiecīgajiem projektiem un kuru īstenojis katrs uzņēmums pēdējā pilnā pārkāpuma gadā, lai novērtētu to lielumu un ekonomisko spēku saistībā ar pārkāpuma laiku. Tā tas ir it īpaši gadījumā, ja Komisija uzskata, ka, ņemot vērā aizliegtās vienošanās vispasaules raksturu, par salīdzinājuma pamatu katra uzņēmuma relatīvajam nozīmīgumam ir jāņem vērā attiecīgā uzņēmuma vispasaules apgrozījuma, kas saistīts ar aizliegtās vienošanās aptvertajiem projektiem, daļa, kas bijusi katram uzņēmumam pēdējā pilnā pārkāpuma gada laikā, kurā ir konstatēta uzņēmuma piedalīšanās pārkāpumā; šī salīdzinājuma pamats ir tāds, lai uzticami atspoguļotu katra uzņēmuma kapacitāti smagi kaitēt citiem tirgus dalībniekiem Eiropas Ekonomikas zonas teritorijā un sniegt norādi par tā ieguldījumu aizliegtās vienošanās efektivitātē kopumā vai, tieši pretēji, nestabilitāti, kas ietekmētu šo aizliegto vienošanos, ja šis dalībnieks tajā nebūtu piedalījies.
(sal. ar 360. un 362. punktu)