CIVILDIENESTA TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2009. gada 3. martā
Lieta F‑63/07
Maria Patsarika
pret
Eiropas Profesionālās izglītības attīstības centru (Cedefop)
Civildienests – Līgumdarbinieki – Iecelšana citā amatā – Tiesības uz aizstāvību – Atlaišana pārbaudes laika beigās – Aizmuguriska lietas izskatīšana
Priekšmets Prasība, kas celta saskaņā ar EKL 236. pantu un EAEKL 152. pantu un ar kuru M. Patsarika tostarp lūdz atcelt Cedefop 2006. gada 20. septembra lēmumu, ar kuru viņas pārbaudes laika beigās tika izbeigts viņas uz noteiktu laiku noslēgtais līgumdarbinieka līgums, kurš tika noslēgts 2005. gada 27. septembrī uz divu gadu termiņu, tam stājoties spēkā 2005. gada 1. oktobrī
Nolēmums Prasību noraidīt. Prasītāja sedz trīs ceturtdaļas no saviem tiesāšanās izdevumiem. Cedefop sedz pats savus, kā arī atlīdzina vienu ceturto daļu no prasītājas tiesāšanās izdevumiem.
Kopsavilkums
1. Ierēdņi – Prasība – Termiņi – Termiņa sākums – Paziņošana
(Civildienesta noteikumu 91. panta 3. punkts)
2. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Priekšmets
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. pants)
3. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Iespēja pagarināt pārbaudes laiku
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. pants)
4. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Lēmums par atlaišanu pārbaudes laika beigās – Vērtējuma elementi
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. pants)
5. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Pārbaudes laiks – Rezultātu vērtējums
(Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. pants)
6. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Lēmums, kas ietekmē līgumdarbinieka administratīvo situāciju
(Civildienesta noteikumu 26. pants; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. panta pirmā daļa)
1. Paziņojums par lēmumu, ar kuru ir noraidīta sūdzība, valodā, kas nav ne ierēdņa dzimtā valoda, ne tā valoda, kurā ir rakstīta sūdzība, ir pieļaujams ar nosacījumu, ka ieinteresētajai personai bija iespēja ar to lietderīgi iepazīties. Turpretī, ja šī lēmuma adresāts uzskata, ka viņš nespēj to saprast, tad viņš var prasīt iestādei, lai tā, ievērojot vislielāko rūpību, viņam nodrošinātu tulkojumu tādā valodā, kādā ir iesniegta sūdzība vai arī viņa dzimtajā valodā. Tad, ja šāds pieprasījums ir iesniegts bez kavēšanās, termiņš prasības celšanai sākas tikai datumā, kurā šis tulkojums ir paziņots ieinteresētajam ierēdnim, izņemot vien, ja iestāde var pierādīt, ka šajā ziņā pastāv šaubas, proti, attiecīgais ierēdnis ir varējis lietderīgi iepazīties gan ar noraidījuma lēmuma rezolutīvo, gan motīvu daļu sākotnējās paziņošanas valodā.
(skat. 31. punktu)
Atsauces
Pirmās instances tiesa: 2000. gada 23. marts, T‑197/98 Rudolph/Komisija, Recueil FP I‑A‑55. un II‑241. lpp., 43.–45. punkts; 2001. gada 7. februāris, T‑118/99 Bonaiti Brighina/Komisija, Recueil FP, I‑A‑25. un II‑97. lpp., 16.–19. punkts.
2. Kaut arī pārbaudes laiku nevar pielīdzināt apmācībām, tomēr attiecīgajai personai ir obligāti jābūt iespējai šī perioda laikā pierādīt savas spējas. Šis nosacījums atbilst labas pārvaldības un vienlīdzīgas attieksmes prasībām, kā arī pienākumam ņemt vērā ierēdņu intereses, kas atspoguļo līdzsvaru starp abpusējām tiesībām un pienākumiem, kurus attiecībās starp publiskās varas iestādi un civildienestā strādājošajiem rada Civildienesta noteikumi. Tas praksē nozīmē, ka pārbaudāmajam ierēdnim ir jābūt ne tikai piemērotiem materiālajiem apstākļiem, bet, ņemot vērā veicamos pienākumus, tam arī ir jāsaņem atbilstoši norādījumi un ieteikumi, lai viņš spētu pielāgoties ieņemamā amata īpašajām prasībām.
(skat. 39. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1956. gada 12. decembris, 10/55 Mirossevich/Augstā iestāde, Recueil, 365., 387. un nākamās lpp.; 1985. gada 15. maijs, 3/84 Patrinos/EESK, Recueil, 1421. lpp., 20. un 21. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1992. gada 1. aprīlis, T‑26/91 Kupka‑Floridi/EESK, Recueil, II‑1615. lpp., 44. punkts; 1994. gada 30. novembris, T‑568/93 Correia/Komisija, Recueil FP, I‑A‑271. un II‑857. lpp., 34. punkts; 1997. gada 5. marts, T‑96/95 Rozand‑Lambiotte/Komisija, Recueil FP, I‑A‑35. un II‑97. lpp., 95. punkts; 2002. gada 27. jūnijs, T‑373/00, T‑27/01, T‑56/01 un T‑69/01 Tralli/ECB, Recueil FP, I‑A‑97. un II‑453. lpp., 69. punkts.
Civildienesta tiesa: 2007. gada 18. oktobris, F‑112/06 Krcova/Tiesa, Krājums‑CDL, I‑A‑1‑0000. un II‑A‑1‑0000. lpp., 48. punkts.
3. No vienkāršas Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. panta 3. un 4. punkta gramatiskās interpretācijas izriet, ka institūcijai, kurai ir tiesības noslēgt darba līgumus, sniegtā iespēja pagarināt pārbaudes laiku un iespēja norīkot attiecīgo darbinieku citā dienestā nekādi nav pakārtotas nosacījumam, ka viņš ir parādījis acīmredzamu nepiemērotību savu pienākumu izpildē. Šāda prasība ir paredzēta tikai tādā gadījumā, ja minētā institūcija nolemtu atlaist darbinieku pirms pārbaudes laika beigām. Turklāt, ja minētās Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 84. panta 3. punktā administrācijai ir skaidri paredzēta iespēja norīkot darbinieku citā dienestā gadījumā, ja tiktu piešķirts pārbaudes laika pagarinājums, tomēr arī šādā gadījumā ieinteresētajai personai ir jādod iespēja pierādīt savas spējas, kā arī pārbaudes laikam jānoris bez traucējumiem, tas turklāt nozīmē, ka ir jāievēro amatu līdzvērtība.
(skat. 44. un 45. punktu)
4. Lēmums neapstiprināt amatā pārbaudāmo ierēdni pēc sava veida ir atšķirīgs no tādas personas “atlaišanas”, kura ir bijusi apstiprināta ierēdņa statusā. Ja šajā pēdējā gadījumā ir jāveic rūpīga to motīvu pārbaude, ar kuriem attaisno iedibinātu darba tiesisko attiecību izbeigšanu, tad lēmumos par pārbaudāmo apstiprināšanu ir jāveic vispārīgs novērtējums un tajā ir jābūt minētam tam, vai no pārbaudāmā labajām īpašībām pārbaudes laikā kopumā izriet, ka pārbaudāmā apstiprināšana amatā ir dienesta interesēs. Tas pats attiecas uz pārbaudes laiku nostrādājušiem līgumdarbiniekiem.
(skat. 62. un 89. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1983. gada 17. novembris, 290/82 Tréfois/Tiesa, Recueil, 3751. lpp., 24. un 25. punkts; Patrinos/EESK, minēts iepriekš, 13. punkts.
Pirmās instances tiesa: Rozand‑Lambiotte/Komisija, minēts iepriekš, 113. punkts.
5. Administrācijai ir plaša rīcības brīvība, lai novērtētu pārbaudāmā spējas un pakalpojumus, ņemot vērā dienesta intereses. Līdz ar to Civildienesta tiesa nevar ar savu vērtējumu aizstāt iestāžu vērtējumu attiecībā uz pārbaudes laikā sasniegto rezultātu un spējām, kādas piemīt kandidātam, kas pretendē uz galīgu iecelšanu amatā Kopienu publiskajā dienestā, jo tā var pārbaudīt tikai to, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda vērtējumā vai notikusi pilnvaru nepareiza izmantošana.
(skat. 63. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1982. gada 25. marts, 98/81 Munk/Komisija, Recueil, 1155. lpp., 16. punkts; Tréfois/Tiesa, minēts iepriekš, 29. punkts; 1984. gada 5. aprīlis, 347/82 Alvarez/Parlaments, Recueil, 1847. lpp., 16. punkts; Patrinos/EESK, minēts iepriekš, 25. punkts.
Pirmās instances tiesa: Kupka‑Floridi/EESK, minēts iepriekš, 52. punkts; Rozand‑Lambiotte/Komisija, minēts iepriekš, 112. punkts; Tralli/ECB, minēts iepriekš, 76. punkts.
6. Saskaņā ar Civildienesta noteikumu 26. pantu, kurš ir piemērojams līgumdarbiniekiem atbilstoši Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 11. panta pirmajai daļai, ierēdņa personas lietā ir jābūt iekļautam katram dokumentam, kas attiecas uz viņa administratīvo situāciju un visiem ziņojumiem attiecībā uz viņa kompetencēm, sniegumu un uzvedību, kā arī ierēdņa veiktām piezīmēm par iepriekš minētajiem dokumentiem; tā mērķis ir nodrošināt ierēdņa tiesības uz aizstāvību, lai izvairītos no tā, ka iecēlējinstitūcijas lēmumi, kuri ietekmē viņa administratīvo situāciju, nebūtu pamatoti ar tādiem faktiem par ierēdņa uzvedību, kas nav minēti šī ierēdņa personas lietā. No tā izriet, ka ar šādiem faktiem pamatots lēmums ir pretrunā Civildienesta noteikumos paredzētajām garantijām un tas ir jāatceļ, jo tas ticis pieņemts prettiesiskā procedūrā.
(skat. 84. punktu)
Atsauces
Tiesa: 1971. gada 3. februāris, 21/70 Rittweger/Komisija, Recueil, 7. lpp., 29.–41. punkts.
Pirmās instances tiesa: 1993. gada 30. novembris, T‑78/92 Perakis/Parlaments, Recueil, II‑1299. lpp., 27. punkts; 1994. gada 9. februāris, T‑109/92 Lacruz Bassols/Tiesa, Recueil FP, I‑A‑31. un II‑105. lpp., 68. punkts; 2003. gada 6. februāris, T‑7/01 Pyres/Komisija, Recueil FP, I‑A‑37. un II‑239. lpp., 70. punkts.