Lieta C‑377/16
Spānijas Karaliste
pret
Eiropas Parlamentu
Tiesas (virspalāta) 2019. gada 26. marta spriedums
Prasība atcelt tiesību aktu – Valodu lietojums – Līgumdarbinieku atlases procedūra – Uzaicinājums izteikt ieinteresētību – Autovadītāji – I funkciju grupa – Valodu zināšanas – Atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežošana ar angļu, franču un vācu valodu – Saziņas valoda – Regula Nr. 1 – Civildienesta noteikumi – Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtība – Diskriminācija valodas dēļ – Attaisnojums – Dienesta intereses
1. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uzaicinājums izteikt ieinteresētību, lai izveidotu to kandidātu datubāzi, kas tiek pieņemti darbā kā līgumdarbinieki – Saziņas valoda starp Eiropas Personāla atlases biroju (EPSO) un kandidātiem – Ierobežojums – Pieļaujamība – Pamatojums – Pamatošana ar dienesta interesēm – Samērīguma principa ievērošana
(Civildienesta noteikumu 1.d panta 1. un 6. punkts; Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības 80. panta 4. punkts; Padomes Regulas Nr. 1 2. un 5. pants)
(skat. 38.–40., 44., 47., 51. punktu)
2. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uzaicinājums izteikt ieinteresētību, lai izveidotu to kandidātu datubāzi, kas tiek pieņemti darbā kā līgumdarbinieki – Otrās valodas izvēles ierobežošana – Diskriminācija valodas dēļ – Pamatošana ar dienesta interesēm – Neesamība
(Civildienesta noteikumu 1.d panta 6. punkts)
(skat. 63., 67., 70., 72.–74. un 78. punktu)
3. Ierēdņi – Līgumdarbinieki – Pieņemšana darbā – Uzaicinājums izteikt ieinteresētību, lai izveidotu to kandidātu datubāzi, kas tiek pieņemti darbā kā līgumdarbinieki – Otrās valodas izvēles ierobežošana – Pārbaude tiesā – Apjoms
(Civildienesta noteikumu 1.d panta 6. punkts)
(skat. 68., 69. punktu)
4. Ierēdņu celta prasība – Spriedums, ar kuru tiek atcelts tiesību akts – Sekas – Uzaicinājuma izteikt ieinteresētību, lai izveidotu to kandidātu datubāzi, kas tiek pieņemti darbā kā līgumdarbinieki, atcelšana – Atlasītu kandidātu tiesiskā paļāvība – Seku ierobežošana laikā – Izslēgšana
(LESD 266. pants; Civildienesta noteikumu 91. pants)
(skat. 83.–88. punktu)
Rezumējums
Atšķirīga attieksme valodas dēļ Savienības iestāžu darbinieku atlases procedūrās principā ir aizliegta
Spriedumā Spānija/Parlaments (C‑377/16), kas pasludināts 2019. gada 26. martā, Tiesa prasības atcelt tiesību aktu ietvaros atbilstoši 263. pantam atcēla Eiropas Parlamenta uzaicinājumu izteikt ieinteresētību līgumdarbinieku pieņemšanai darbā autovadītāja pienākumu izpildes nodrošināšanai, kas ierobežoja atlases procedūras 2. valodas izvēli tikai ar angļu, franču un vācu valodu un šo valodu izmantošanu par saziņas valodām procedūrā.
2016. gada 14. aprīlī Eiropas Parlaments izsludināja uzaicinājumu izteikt ieinteresētību, lai izveidotu to kandidātu datubāzi, kurus varētu pieņemt darbā kā līgumdarbiniekus autovadītāja pienākumu izpildei. Šī uzaicinājuma IV sadaļā bija noteikts, ka attiecīgā pieņemšana darbā bija atkarīga no “pietiekamas [..] angļu, franču vai vācu valodas prasmes” attiecībā uz “2. valodu”. Parlamenta skatījumā šis ierobežojums, tā kā šīs trīs valodas ir visbiežāk lietotās valodas šajā iestādē, atbilda dienesta interesēm, kas prasa, lai “jaunie darbā pieņemtie darbinieki nekavējoties varētu sākt strādāt un būtu spējīgi efektīvi sazināties savā ikdienas darbā”. Turklāt kandidātiem bija jāiesniedz pieteikumi, izmantojot elektroniskās reģistrācijas veidlapu, kas pieejama Eiropas Kopienu personāla atlases birojs (EPSO) tīmekļvietnē tikai šajās trīs valodās.
Par iespējamo valodas izvēles ierobežošanu kandidātu saziņai ar EPSO attiecīgajā atlases procedūrā Tiesa nosprieda, ka nevar izslēgt, ka kandidātiem savu pieteikumu iesniegšanā tika liegta iespēja lietot oficiālo valodu pēc savas izvēles un tādējādi viņi tika pakļauti atšķirīgai attieksmei valodas dēļ. Šajā kontekstā Tiesa it īpaši atgādināja, ka saskaņā ar Regulas Nr. 1/58 (1) 2. pantu dokumentus, ko dalībvalsts jurisdikcijā esoša persona sūta Savienības iestādēm, var sagatavot jebkurā no sūtītāja izraudzītajām oficiālajām valodām, kas paredzētas šīs regulas 1. pantā. Šīm tiesības izvēlēties no Savienības oficiālajām valodām valodu, ko lietot saziņā ar iestādēm, kā būtiskam Savienības valodu daudzveidības ievērošanas elementam, par kura nozīmīgumu ir atgādināts LES 3. panta 3. punkta ceturtajā daļā, kā arī Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 22. pantā, ir pamatprincipa raksturs. Taču saistībā ar Savienības darbinieku atlases procedūru specifisko kontekstu iestādes var paredzēt ierobežojumus attiecībā uz oficiālo valodu lietojumu šajā kontekstā, ja tādi ierobežojumi atbilstoši Civildienesta noteikumu, kas tiek piemēroti līgumdarbiniekiem saskaņā ar Pārējo darbinieku nodarbināšanas kārtības (PDNK) (2) 80. panta 4. punktam, 1.d panta 6. punktam ir objektīvi un saprātīgi attaisnoti ar leģitīmu vispārējo interešu mērķi saistībā ar personāla politiku un ir samērīgi ar izvirzīto mērķi. Šajā lietā Eiropas Parlaments nav norādījis nevienu apstākli, kas ļautu pierādīt, ka pastāv šāds leģitīms vispārējo interešu mērķis, kas var attaisnot saziņas valodas izvēles ierobežojumu tikai ar angļu, franču un vācu valodu.
Attiecībā uz jautājumu par pašas atlases procedūras 2. valodas izvēles ierobežojumu tikai ar šīm valodām, Tiesa konstatēja, ka kandidātiem, kuru valodas zināšanas neatbilda šai prasībai, bija liegta iespēja piedalīties šajā atlases procedūrā, pat ja viņiem bija pietiekamas vismaz divu Savienības oficiālo valodu zināšanas atbilstoši PDNK 82. panta 3. punkta e) apakšpunktā paredzētajiem nosacījumiem. Šis ierobežojums var radīt atšķirīgu attieksmi valodas dēļ. Lai gan atbilstoši leģitīmam vispārējo interešu mērķim dienesta interesēs var būt nepieciešams, lai darbā pieņemtajām personām būtu īpašas valodu prasmes, iestādei, kura ierobežo atlases procedūras valodu lietojumu un kurai šajā ziņā ir plaša novērtējuma brīvība, ir jāpierāda, ka tāds ierobežojums atbilst izpildāmo pienākumu patiesajām vajadzībām, un šis ierobežojums ir jāsamēro ar šīm interesēm un jābalsta uz skaidriem, objektīviem un paredzamiem kritērijiem, kas ļautu kandidātiem saprast tā iemeslus un Savienības tiesām pārbaudīt tā likumību. Šajā lietā Tiesa secināja, ka ar uzaicinājumā izteikt ieinteresētību IV sadaļā izvirzītajiem iemesliem vien nepietiek, lai noteiktu, ka Eiropas Parlamenta autovadītāja pienākumu pildīšanai konkrēti ir nepieciešamas vienas no šo trīs valodu zināšanām, izslēdzot citas Savienības oficiālās valodas. Turklāt, tā kā Eiropas Parlaments, piemērojot Regulas Nr. 1/58 6. pantu, nav pieņēmis iekšējos noteikumus par sava valodu lietojuma piemērošanas kārtību, nevar apstiprināt, neņemot vērā pienākumus, ko darbā pieņemtas personas konkrēti izpildīs, ka šīs trīs valodas katrā ziņā ir visbiežāk lietotās valodas attiecībā uz visiem pienākumiem šajā iestādē. Par apstākli, ka to pienākumu aprakstā, kas darbā pieņemtajiem autovadītājiem ir jāpilda, bija norādīts, ka viņiem savi pienākumi galvenokārt ir jāpilda Briselē, Luksemburgā un Strasbūrā, proti, trīs pilsētās, kas atrodas dalībvalstīs, kuru oficiālo valodu vidū ir franču vai vācu valoda, Tiesa nosprieda, ka tas nav pietiekams, lai attaisnotu attiecīgo ierobežojumu. Parlaments nav pierādījis, ka ierobežojums attiecībā uz ikvienu atlases procedūras 2. valodu bija objektīvi un saprātīgi attaisnots, ņemot vērā ar ieņemamo amatu saistītās praktiskās īpatnības, un kāpēc savukārt šī izvēle nevarēja attiekties uz citām oficiālajām valodām, kuras eventuāli varētu būt atbilstošas tādos amatos.
Visbeidzot, kas attiecas uz uzaicinājuma izteikt ieinteresētību atcelšanas sekām, Tiesa nolēma atcelt šim nolūkam izveidoto datubāzi. Tā uzskatīja, ka kandidāti, kuri tika iekļauti šajā datubāzē, nesaņem nekādu garantiju attiecībā uz pieņemšanu darbā un ka tādējādi vienīgi kandidātu iekļaušana šajā datubāzē nevarēja radīt tiesisko paļāvību, kam būtu nepieciešama atcelta uzaicinājuma izteikt ieinteresētību seku saglabāšana spēkā. Turpretim atcelšana neietekmēja iespējamu pieņemšanu darbā, kas jau ir notikusi.