VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2010. gada 8. jūlijā (*)
Kopienas preču zīme – Iebildumu process – Kopienas vārdiskas preču zīmes “peerstorm” reģistrācijas pieteikums – Agrākas Kopienas un valsts vārdiskas preču zīmes “PETER STORM” – Relatīvs atteikuma pamatojums – Sajaukšanas iespēja – Regulas (EK) Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts (tagad – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts) – Agrāko preču zīmju faktiska izmantošana – Regulas Nr. 40/94 15. pants un 43. panta 2. punkts (tagad – Regulas Nr. 207/2009 15. pants un 42. panta 2. punkts)
Lieta T‑30/09
Engelhorn KGaA, Manheima [Mannheim] (Vācija), ko pārstāv V. Gepferts [W. Göpfert] un K. Mende [K. Mende], advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv A. Foliārs‑Mongirāls [A. Folliard‑Monguiral], pārstāvis,
atbildētājs,
otra procesa ITSB Apelāciju padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
The Outdoor Group Ltd, Northemptona [Northampton] (Apvienotā Karaliste), ko pārstāv M. Edinboro [M. Edenborough], barrister,
par prasību par ITSB Apelāciju piektās palātas 2008. gada 28. oktobra lēmumu lietā R 167/2008‑5 attiecībā uz iebildumu procesu starp The Outdoor Group Ltd un Engelhorn KGaA.
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja M. E. Martinša Reibeiru [M. E. Martins Ribeiro], tiesneši N. Vāls [N. Wahl] un A. Ditrihs [A. Dittrich] (referents),
sekretārs E. Kulons [E. Coulon],
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas [tagad – Vispārējā tiesa] kancelejā iesniegts 2009. gada 21. janvārī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 9. jūnijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2009. gada 1. jūnijā,
ņemot vērā, ka mēneša laikā pēc rakstveida procedūras pabeigšanas neviens lietas dalībnieks nav iesniedzis lūgumu noteikt tiesas sēdi, un līdz ar to nolemjot pēc tiesneša referenta ziņojuma un saskaņā ar Vispārējās tiesas Reglamenta 135.a pantu izlemt lietu bez mutvārdu procesa,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2004. gada 12. novembrī prasītāja, Engelhorn KGaA, Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz grozīto Padomes 1993. gada 20. decembra Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir vārdisks apzīmējums “peerstorm”.
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 25. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un atbilst šādam aprakstam: “apģērbi, apavi, galvassegas”.
4 2005. gada 20. jūnijā Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 25/2005.
5 2005. gada 19. septembrī persona, kas iestājusies lietā, – The Outdoor Group Ltd –, pamatojoties uz Regulas Nr. 40/94 42. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 41. pants), iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz precēm, kas minētas šī sprieduma 3. punktā.
6 Iebildumi bija pamatoti arī ar:
– agrāku Kopienas vārdisku preču zīmi “PETER STORM” (turpmāk tekstā – “agrākā preču zīme”), ar kuru ir aptvertas preces, kas ietilpst 25. klasē un atbilst šādam aprakstam: “apģērbi, apavi, galvassegas, bikses, šorti, svārki, kleitas, jakas, krekli, t‑krekli, sporta jakas, blūzes, džemperi, adītas jakas, mēteļi, kombinezoni, treniņtērpi, kombinezonu bikses, jostas, džinsi, bikses skriešanai, bluzoni, apakšveļa, slēpošanas apģērbi, vestes, apavi, zeķes un galvassegas”;
– agrāku Apvienotās Karalistes vārdisku preču zīmi “PETER STORM”, ar kuru ir aptvertas preces, kas ietilpst 18. klasē un atbilst šādam aprakstam: “ādas vai mākslīgās ādas izstrādājumi, somas, mugursomas, plecusomas, ceļasomas, čemodāni, koferi, saritināmas ceļojuma somas, jostas, naudasmaki”.
7 Iebildumi bija pamatoti ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkts) paredzēto pamatu.
8 Pēc prasītājas 2006. gada 30. maija prasības pieteikuma 2006. gada 4. jūlijā ITSB aicināja personu, kas iestājusies lietā, iesniegt agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumu atbilstoši Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punktam (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. punkts) un Komisijas 1995. gada 13. decembra Regulas (EK) Nr. 2868/95, ar ko īsteno Padomes Regulu (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV L 303, 1. lpp.), 22. noteikumu tā redakcijā, kas bija piemērojama izskatāmās lietas faktu rašanās brīdī, termiņā, kas beidzās 2006. gada 5. septembrī. ITSB šo termiņu pagarināja līdz 2006. gada 5. novembrim. Apvienotās Karalistes agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījums netika prasīts.
9 2006. gada 6. novembrī persona, kas iestājusies lietā, iesniedza liecinieka liecību, kuru sniedzis to pārstāvošā advokātu biroja darbinieks. Šajā liecībā minētais darbinieks norādīja, ka persona, kas iestājusies lietā, esot mātes sabiedrība sabiedrībām M. un B. un ka agrākā preču zīme piecu gadu laikposmā pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma publikācijas ir tikusi izmantota. Persona, kas iestājusies lietā, iesniedza arī sabiedrības M. 2002. gada rudens/ziemas katalogu, kurš iznācis Apvienotajā Karalistē un kurā ir ietverta apģērbu kolekcija, kas tiek tirgota ar preču zīmi “PETER STORM”, to cenas, kā arī Apvienotajā Karalistē esošo veikalu saraksts, kuros šīs preces tiek tirgotas. Persona, kas iestājusies lietā, turklāt iesniedza sabiedrības M. 2004. gada pavasara/vasaras katalogu, kurš iznācis Apvienotajā Karalistē un kurā ir ietverta apavu kolekcija, kas tiek tirgota ar preču zīmi “PETER STORM”, kā arī to cenas.
10 Pēc prasītājas 2007. gada 20. februāra apsvērumiem, kuros tā apgalvoja, ka agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījums esot nepietiekams, persona, kas iestājusies lietā, pamatojoties uz ITSB aicinājumu iesniegt savus apsvērumus, 2007. gada 4. maijā iesniedza liecinieka liecību, kuru sniegusi viena no tās sekretārēm. Minētā sekretāre šajā liecībā norāda, ka persona, kas iestājusies lietā, darbojas visā Apvienotajā Karalistē ar tā mazumtirdzniecības veikalu tīklu M. un B. starpniecību un ka preču, kuras tiek identificētas ar agrāko preču zīmi aptverto apģērbu, apavu un galvassegu tirdzniecības apgrozījums 2004. gada decembrī četru nedēļu laikā ir pieaudzis par vairāk nekā 11 miljoniem sterliņu mārciņu (GBP). Šai liecībai bija pievienots finanšu ziņojums par komercdarījumiem, kurā ietverts preču, kuras ir identificētas ar kodiem, tirdzniecības apgrozījumu saraksts 2004. gada decembra četru nedēļu laikā.
11 2007. gada 30. novembrī Iebildumu nodaļa iebildumus noraidīja.
12 2008. gada 14. janvārī saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 57.–62. pantu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pants) persona, kas iestājusies lietā, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
13 Ar 2008. gada 28. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) ITSB Apelāciju piektā padome apelācijas sūdzību apmierināja. Tā it īpaši uzskatīja, ka ir iesniegts agrākās preču zīmes faktiskas izmantošanas pierādījums attiecībā uz apģērbiem, apaviem un galvassegām. Tā konstatēja, ka, ņemot vērā ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi aptverto preču identiskumu un starp abiem attiecīgajiem apzīmējumiem esošo noteikto vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpi un ievērojot vidējo uzmanības līmeni, kādu vidusmēra patērētājs piešķirtu attiecīgo preču iegādes brīdī, starp abiem attiecīgajiem apzīmējumiem pastāvot sajaukšanas iespēja.
Lietas dalībnieku prasījumi
14 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– pilnībā noraidīt iebildumus;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
15 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
16 Personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– noraidīt prasību;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
Par prasītājas vispārīgās atsauces uz ITSB iesniegtiem dokumentiem pieņemamību
17 Prasītāja atsaucas uz visiem argumentiem, kurus tā iesniegusi ar dokumentiem procesa ITSB laikā.
18 Atbilstoši Eiropas Savienības Tiesas Statūtu 21. pantam un Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktam prasības pieteikumā jābūt kopsavilkumam par izvirzītajiem pamatiem. Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru, kaut arī atsevišķos jautājumos prasības pieteikuma tekstu var pamatot un papildināt, atsaucoties uz tam pievienotajiem materiāliem, vispārīga atsauce uz citiem dokumentiem, pat ja tie ir pievienoti prasības pieteikumam, nevar kompensēt galveno juridisko argumentu neesamību, kam atbilstoši iepriekš minētajiem noteikumiem ir jābūt ietvertiem prasības pieteikumā (Pirmās instances tiesas 2004. gada 14. septembra spriedums lietā T‑183/03 Applied Molecular Evolution/ITSB (“APPLIED MOLECULAR EVOLUTION”), Krājums, II‑3113. lpp., 11. punkts; 2006. gada 19. oktobra spriedums apvienotājās lietās no T‑350/04 līdz T‑352/04 Bitburger Brauerei/ITSB – Anheuser-Busch (“BUD”, “American Bud” un “Anheuser Busch Bud”), Krājums, II‑4255. lpp., 33. punkts, un 2008. gada 15. oktobra spriedums apvienotajās lietās no T‑305/06 līdz T‑307/06 Air Products and Chemicals/ITSB – Messer Group (“Ferromix”, “Inomix” un “Alumix”), Krājumā nav publicēts, 21. punkts).
19 Vispārējai tiesai nav jāaizstāj lietas dalībnieki, cenšoties dokumentos, uz kuriem lietas dalībnieki atsaucas, sameklēt atbilstošus elementus (Pirmās instances tiesas 2008. gada 17. aprīļa spriedums lietā T‑389/03 Dainichiseika Colour & Chemicals Mfg./ITSB – Pelikan (Pelikāna attēls), Krājumā nav publicēts, 19. punkts). No tā izriet, ka prasības pieteikums tiktāl, ciktāl tajā ir atsauce uz ITSB iesniegtajiem dokumentiem, ir nepieņemams, jo tajā ietvertā vispārīgā atsauce nav saistāma ar prasības pieteikumā izklāstītajiem pamatiem un argumentiem.
Par lietas būtību
20 Prasītāja izvirza divus pamatus, kas attiecas, pirmkārt, uz Regulas Nr. 40/94 15. panta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 15. pants) un šīs pašas regulas 43. panta 2. punkta, un, otrkārt, uz minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par pirmo pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 15. panta un 43. panta 2. punkta pārkāpumu
21 Prasītāja būtībā norāda, ka personas, kas iestājusies lietā, iesniegtie pierādījumi ir iesniegti pēc termiņa un ka tie neesot bijuši pietiekami, lai pierādītu, ka agrākā preču zīme attiecībā uz precēm, saistībā ar kurām tā ir reģistrēta un ar kurām ir pamatoti iebildumi, ir tikusi faktiski izmantota. Pirmkārt, pierādījumi, kurus persona, kas iestājusies lietā, iesniegusi 2006. gada 6. novembrī, ir iesniegti pēc termiņa, jo tas beidzās 2006. gada 5. novembrī. Turklāt šie pierādījumi neesot pietiekami, jo tie nesniedzot nekādu informāciju par agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu. Otrkārt, personas, kas iestājusies lietā, 2007. gada 4. maijā iesniegtos pierādījumus Apelāciju padome esot pieņēmusi kļūdaini, jo tie esot iesniegti pēc termiņa, kuru ITSB bija noteicis pierādījumu iesniegšanai.
22 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
23 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru no Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 42. panta 2. un 3. punkts), lasot to saistībā ar minētās regulas preambulas devīto apsvērumu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 preambulas desmitais apsvērums) un Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 3. punktu, izriet, ka prasības, saskaņā ar kuru agrākai preču zīmei ir jābūt faktiski izmantotai, lai to varētu pretstatīt Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumam, ratio legis ir – samazināt konfliktus starp divām preču zīmēm, ja vien nav ekonomiski pamatota iemesla, kas izriet no preču zīmes reālas funkcijas tirgū. Turpretī minētās normas neparedz vērtēt uzņēmuma komercdarbības panākumus, ne kontrolēt uzņēmuma ekonomisko stratēģiju, ne arī sniegt aizsardzību preču zīmēm tikai tad, ja to komerciālā izmantošana sasniedz kvantitatīvi nozīmīgu apjomu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 8. jūlija spriedumu lietā T‑203/02 Sunrider/ITSB – Espadafor Caba (“VITAFRUIT”), Krājums, II‑2811. lpp., 36.–38. punkts un tajos minētā judikatūra).
24 Preču zīme ir faktiski izmantota, ja tā ir izmantota atbilstoši tās pamata funkcijai, tas ir, garantēt to preču vai pakalpojumu identitāti, attiecībā uz kuriem tā ir reģistrēta, lai radītu vai saglabātu šo preču un pakalpojumu noietu, izslēdzot simboliska rakstura izmantošanu, kuras vienīgais mērķis ir saglabāt preču zīmes piešķirtās tiesības (skat. pēc analoģijas Tiesas 2003. gada 11. marta spriedumu lietā C‑40/01 Ansul, Recueil, I‑2439. lpp., 43. punkts). Turklāt nosacījums attiecībā uz preču zīmes faktisku izmantošanu prasa, lai šī preču zīme, kāda tā ir aizsargāta konkrētajā teritorijā, tiktu izmantota publiski un ārēji (iepriekš minētais spriedums lietā “VITAFRUIT”, 39. punkts; šajā ziņā un pēc analoģijas skat. arī iepriekš minēto spriedumu lietā Ansul, 37. punkts).
25 Preču zīmes faktiskās izmantošanas rakstura vērtējums ir jābalsta kopumā uz visiem faktiem un apstākļiem, kas ir atbilstoši, lai noskaidrotu tās patieso komerciālo izmantošanu, it īpaši izmantošanu, ko attiecīgajā ekonomiskajā nozarē uzskata par pamatotu, lai saglabātu vai radītu tirgus daļas ar preču zīmi aizsargātajām precēm vai pakalpojumiem, šo preču vai pakalpojumu raksturu, tirgus raksturojumu, preču zīmes izmantošanas apjomu un biežumu (iepriekš minētais spriedums lietā “VITAFRUIT”, 40. punkts; skat. pēc analoģijas arī iepriekš minēto spriedumu lietā Ansul, 43. punkts).
26 Attiecībā uz apjomu, kādā tikusi izmantota agrākā preču zīme, arī jāņem vērā, pirmkārt, visu izmantošanas darbību komerciālais apjoms un, otrkārt, izmantošanas darbību ilgums, kā arī šīs izmantošanas darbību biežums (iepriekš minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “VITAFRUIT”, 41. punkts, un 2004. gada 8. jūlija spriedums lietā T‑334/01 MFE Marienfelde/ITSB – Vétoquinol (“HIPOVITON”), Krājums, II‑2787. lpp., 35. punkts).
27 Lai izskatāmajā lietā pārbaudītu, vai agrākā preču zīme ir faktiski izmantota, ir jāveic visaptverošs vērtējums, ņemot vērā visus uz izskatāmo lietu attiecināmos faktorus. Šis vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību, kas pastāv starp vērā ņemamiem faktoriem. Tādējādi ar minēto preču zīmi pārdoto preču nelielo apjomu var kompensēt šīs preču zīmes izmantošanas augstā intensitāte vai ievērojams pastāvīgums šīs preču zīmes izmantošanas laikā un otrādi (iepriekš minētais spriedums lietā “VITAFRUIT”, 42. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “HIPOVITON”, 36. punkts).
28 Turklāt ar agrāku preču zīmi pārdoto preču apgrozījumu, kā arī pārdošanas apjomu nedrīkst vērtēt absolūtā izteiksmē, bet tie jāvērtē saistībā ar citiem atbilstošiem faktoriem, tādiem kā komercdarbības apjoms, ražošanas vai pārdošanas kapacitāte vai dažādošanas pakāpe uzņēmumā, kas izmanto preču zīmi, kā arī preču vai pakalpojumu raksturs attiecīgajā tirgū. Tādēļ, lai agrākas preču zīmes izmantošanu kvalificētu kā faktisku izmantošanu, tās izmantošanai nav vienmēr jābūt kvantitatīvi nozīmīgai (iepriekš minētais spriedums lietā “VITAFRUIT”, 42. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā “HIPOVITON”, 36. punkts).
29 Preču zīmes faktisko izmantošanu nevar pierādīt, pamatojoties uz varbūtībām vai pieņēmumiem, bet tā ir jāpierāda ar konkrētiem un objektīviem pierādījumiem par efektīvu un pietiekamu preču zīmes izmantošanu attiecīgajā tirgū (Pirmās instances tiesas 2002. gada 12. decembra spriedums lietā T‑39/01 Kabushiki Kaisha Fernandes/ITSB – Harrison (“HIWATT”), Recueil, II‑5233. lpp., 47. punkts, un 2004. gada 6. oktobra spriedums lietā T‑356/02 Vitakraft-Werke Wührmann/ITSB – Krafft (“VITAKRAFT”), Krājums, II‑3445. lpp., 28. punkts).
30 Turklāt ir jāprecizē, ka atbilstoši Regulas Nr. 40/94 15. panta 2. punkta a) apakšpunkta (tagad – Regulas Nr. 207/2009 15. panta 1. punkta otrās daļas a) apakšpunkts) normām kopsakarā ar Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. un 3. punkta normām pierādījumi par agrākas valsts vai Kopienas preču zīmes faktisku izmantošanu, ar kuru ir pamatoti iebildumi pret Kopienas preču zīmes reģistrāciju, ietver arī pierādījumus par agrākās preču zīmes izmantošanu formā, kas atšķiras ar elementiem, kuri nemaina šīs preču zīmes atšķirtspēju tādā formā, kādā tā tikusi reģistrēta (skat. Pirmās instances tiesas 2005. gada 8. decembra spriedumu lietā T‑29/04 Castellblanch/ITSB – Champagne Roederer (“CRISTAL CASTELLBLANCH”), Krājums, II‑5309. lpp., 30. punkts un tajā minētā judikatūra).
31 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, ir jāizvērtē, vai Apelāciju padome pamatoti ir uzskatījusi, ka personas, kas iestājusies lietā, procesa ITSB laikā iesniegtie pierādījumi pierāda agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu.
32 Tā kā prasītājas iesniegtais Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikums publicēts 2005. gada 20. jūnijā, Regulas Nr. 40/94 43. panta 2. punktā paredzētais piecu gadu laikposms ilgst no 2000. gada 20. jūnija līdz 2005. gada 19. jūnijam (turpmāk tekstā – “atbilstošais laikposms”).
33 Kā izriet no šīs pašas regulas 15. panta 1. punkta, tajā paredzētās sankcijas ir piemērojamas tikai preču zīmēm, kuru faktiskā izmantošana ir pārtraukta uz nepārtrauktu piecu gadu laikposmu. Tādējādi, lai izvairītos no minētajām sankcijām, ir pietiekami, ka preču zīme ir faktiski izmantota tikai daļā atbilstošā laikposma.
34 Attiecībā uz personas, kas iestājusies lietā, 2006. gada 6. novembrī iesniegtajiem pierādījumiem prasītāja vispirms norāda, ka šie pierādījumi ir iesniegti novēloti un ka līdz ar to tos būtu bijis jāuzskata par nepieņemamiem.
35 Šajā sakarā jānorāda, ka Iebildumu nodaļa personai, kas iestājusies lietā, noteica termiņu, kurš beidzās 2006. gada 5. novembrī, lai tā iesniegtu agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas pierādījumu (skat. šī sprieduma 8. punktu). Atbilstoši Regulas Nr. 2868/95 72. noteikuma 1. punktam, ja termiņš beidzas dienā, kad ITSB nepieņem dokumentus vai kurā tādu iemeslu dēļ, kas nav minēti 2. punktā, ITSB atrašanās vietā nepiegādā parasto pastu, termiņu pagarina līdz pirmajai dienai, kurā ITSB pieņem dokumentus un kurā piegādā parastos pasta sūtījumus. Tā kā 2006. gada 5. novembris bija svētdiena, tad šis termiņš tika pagarināts līdz nākamajai dienai, kurā ITSB pieņem dokumentus, proti, 2006. gada 6. novembrim. No tā izriet, ka 2006. gada 6. novembrī iesniegtie pierādījumi ir iesniegti termiņā.
36 Prasītāja turklāt apgalvo, ka 2006. gada 6. novembrī iesniegtie pierādījumi neesot pietiekami, jo tie nesniedzot nekādu informāciju par agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu. Nav ticis iesniegts neviens papildu pamatojošs dokuments, piemēram, iepakojums, etiķetes vai zīmējumi, kurš varētu pierādīt, ka preces faktiski tikušas piedāvātas tirdzniecībā.
37 Šajā sakarā ir jānorāda, ka, kā to apstrīdētā lēmuma 15. punktā konstatēja Apelāciju padome, personas, kas iestājusies lietā, 2006. gada 6. novembrī iesniegtie pierādījumi ir pietiekami, lai pierādītu agrākās preču zīmes faktisko izmantošanu.
38 Persona, kas iestājusies lietā, tostarp ir iesniegusi divus Apvienotās Karalistes mazumtirgotājas sabiebrības M. katalogus, kuri iznākuši Apvienotajā Karalistē. Viens no tiem bija 2002. gada rudens/ziemas sezonas un otrs 2004. gada pavasara/vasaras sezonas. Šajā sakarā ir jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 2868/95 22. noteikuma 4. punktu pierādījumi, kas iesniegti, lai pierādītu attiecīgās preču zīmes faktisko izmantošanu, var ietvert katalogus. Prasītāja nav apšaubījusi šo katalogu autentiskumu. Līdz ar to ir skaidrs, ka tie ir autentiski un ticami.
39 Attiecībā uz 2002. gada rudens/ziemas katalogu, kuram ir 36 lappuses, jānorāda, ka papildus ar dažādām preču zīmēm marķētām apģērbu precēm vairāk nekā 80 dažādas tajā tirdzniecībā piedāvātās preces ir aptvertas ar preču zīmi “PETER STORM”. Runa ir par vīriešu un sieviešu jakām, džemperiem, biksēm, t‑krekliem, apaviem, zeķēm, cepurēm un cimdiem, [turklāt] īsumā aprakstītas to attiecīgās īpašības. Agrākā preču zīme stilizētiem burtiem ir redzama blakus katrai precei. Šajā katalogā ir norādīta preču cena GBP valūtā un katras preces pasūtīšanas numurs. Šajā katalogā ir ietverts pasūtīšanas kupons un iegādei ar pasta starpniecību ir minēts tālruņa numurs, telefaksa numurs, pasta adrese un interneta adrese. Turklāt ir sniegta izsmeļoša informācija par dažādiem pasūtīšanas veidiem un vispārējiem tirdzniecības nosacījumiem, ieskaitot informāciju par iekļauto apmaiņu un atgriešanu. Turklāt ir norādīts vairāk nekā 240 tādu veikalu Apvienotajā Karalistē saraksts, kuros var iegādāties vai tikt piegādātas apģērbu preces. Ir norādītas arī attiecīgās to pasta adreses un tālruņa numuri.
40 Savukārt 2004. gada pavasara/vasaras katalogā, kuram ir 6 lappuses, ir ietverti tikai apavi. Papildus ar citām preču zīmēm aptvertām precēm šajā katalogā ir ietvertas septiņas preces, kuras tiek piedāvātas tirdzniecībā ar preču zīmi “PETER STORM”, [turklāt] īsumā aprakstītas to attiecīgās īpašības. Agrākā preču zīme stilizētiem burtiem ir redzama arī blakus katrai precei. Šajā katalogā ir norādīta preču cena GBP valūtā un katras preces pasūtīšanas numurs. Iegādei ar pasta starpniecību ir minēts tālruņa numurs un interneta adrese.
41 Iesniedzot šos katalogus, persona, kas iestājusies lietā, no tiesiskā viedokļa ir pietiekami pierādījusi, ka agrākā preču zīme ir tikusi izmantota ar mērķi radīt vai saglabāt attiecīgo preču noietu pat tad, ja pretēji tam, ko Apelāciju padome ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 15. punktā, sabiedrība M. attiecībā pret personu, kas iestājusies lietā, nebija trešā sabiedrība, jo patiesībā persona, kas iestājusies lietā, bija šīs sabiedrības mātes sabiedrība.
42 No šiem Apvienotās Karalistes mazumtirdzniecības sabiedrības M. katalogiem, kuros bija ietvertas arī ar citām preču zīmēm piedāvātas preces, skaidri izriet, ka preču zīme “PETER STORM” Apvienotās Karalistes teritorijā attiecībā uz apģērbu precēm ir tikusi izmantota būtiskā atbilstošā laikposma daļā, proti, 2002. gada rudens/ziemas un 2004. gada pavasara/vasaras sezonās. Preču zīme ir bijusi pievienota lielam skaitam preču, kuras varēja tikt pasūtītas ar pasta starpniecību vai iegādātas noteiktos veikalos. Šie katalogi, kuri bija paredzēti gala patērētājiem, ietvēra precīzu informāciju par ar šo preču zīmi aptvertām tirdzniecībai piedāvātajām precēm, [proti,] to cenu un to tirdzniecības veidu Apvienotajā Karalistē. Ievērojot tālruņa un telefaksa numurus, pasta un interneta adreses, kas norādītas iegādei ar pasta starpniecību, kā arī precīzus datus saistībā ar ļoti lielu skaitu veikalu, kuri Apvienotajā Karalistē piedāvā attiecīgās preces, ir jākonstatē, ka gala patērētājiem tirdzniecībā tika piedāvātas apģērbu preces ar preču zīmi “PETER STORM”.
43 Attiecībā uz agrākās preču zīmes izmantošanas apjomu ir skaidrs, ka šie katalogi nesniedz informāciju par to, kāds ir personas, kas iestājusies lietā, ar preču zīmi “PETER STORM” faktiski pārdotais preču daudzums. Tomēr šajā sakarā ir jāņem vērā fakts, ka katalogos ir ticis piedāvāts liels skaits ar preču zīmi “PETER STORM” apzīmēto preču un ka šīs preces Apvienotajā Karalistē bija pieejamas vairāk nekā 240 veikalos nozīmīgā atbilstošā laikposma daļā. Agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas rakstura visaptverošā novērtējuma kontekstā šie elementi ļauj secināt noteiktu šīs izmantošanas apjomu. Šajā sakarā ir arī jāatgādina, ka agrākās preču zīmes faktiskās izmantošanas prasība neparedz vērtēt attiecīgā uzņēmuma komercdarbības panākumus (skat. šī sprieduma 23. punktu).
44 No tā izriet, ka persona, kas iestājusies lietā, ar attiecīgo katalogu iesniegšanu ir sniegusi pietiekamu informāciju par preču zīmes “PETER STORM” izmantošanas vietu, ilgumu, raksturu un apjomu. Kā to apstrīdētā lēmuma 15. punktā pamatoti ir norādījusi Apelāciju padome, šī informācija ļauj izslēgt simboliska rakstura izmantošanu, kuras vienīgais mērķis ir saglabāt ar attiecīgo preču zīmi piešķirtās tiesības.
45 Šādos apstākļos pirmais pamats ir noraidāms, turklāt nav vajadzības pārbaudīt, vai Apelāciju padome pamatoti varēja pieņemt personas, kas iestājusies lietā, 2007. gada 4. maijā iesniegtos pierādījumus.
Par otro pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
46 Šī pamata pamatojumam prasītāja būtībā norāda, ka ar agrāko Apvienotās Karalistes preču zīmi un ar reģistrācijai pieteikto Kopienas preču zīmi aptvertajām precēm ir ļoti neliela līdzība. Turklāt, ņemot vērā, pirmkārt, fonētiskās, vizuālās un konceptuālās atšķirības starp attiecīgajiem apzīmējumiem un, otrkārt, preču zīmes “PETER STORM” nelielo atšķirtspēju, starp konfliktējošām preču zīmēm neesot sajaukšanas iespējas.
47 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
48 Atbilstoši Regulas Nr. 40/94 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, reģistrācijai pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, ir to sajaukšanas iespēja; sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 40/94 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļu (tagad – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta i) un ii) daļa) agrākas preču zīmes ir Kopienas preču zīmes un dalībvalstī reģistrētas preču zīmes.
49 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Saskaņā ar šo pašu judikatūru sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus uz konkrēto lietu attiecināmos faktorus, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un preču vai pakalpojumu, kurus šie apzīmējumi aptver, līdzību (skat. 2003. gada 9. jūlija spriedumu lietā T‑162/01 Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), Recueil, II‑2821. lpp., 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
50 Attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas definīciju ir jākonstatē, ka ar attiecīgajām preču zīmēm aptvertās preces ir paredzētas visiem patērētājiem, līdz ar to konkrētā sabiedrības daļa ir vidusmēra patērētājs, kurš tiek uzskatīts par samērā informētu, uzmanīgu un apdomīgu.
51 Saistībā ar attiecīgo teritoriju, tā kā Apelāciju padomes vērā ņemtā agrākā preču zīme ir Kopienas preču zīme, teritorija, attiecībā uz kuru ir jāizvērtē sajaukšanas iespēja ir Eiropas Savienības teritorija.
– Par preču salīdzinājumu
52 Izskatāmajā lietā ir skaidrs, ka ar agrāko preču zīmi un reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces ir identiskas, jo abos gadījumos runa ir par apģērbiem, apaviem un galvassegām.
53 Ņemot vērā šo ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko preču zīmi aptverto preču identiskumu, ar agrāko Apvienotās Karalistes preču zīmi un reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertās preces nav jāsalīdzina.
– Par apzīmējumu salīdzināšanu
54 Attiecībā uz konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kas piemīt attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicoša loma. Šajā sakarā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (skat. Tiesas 2007. gada 12. jūnija spriedumu lietā C‑334/05 P ITSB/Shaker, Krājums, I‑4529. lpp., 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
55 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 26.–28. punktā uzskatīja, ka abiem attiecīgajiem apzīmējumiem, proti, apzīmējumiem “peerstorm” un “PETER STORM”, ir noteikta vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpe. Tomēr starp šiem abiem apzīmējumiem neesot nekādas konceptuālās līdzības.
56 Prasītāja būtībā norāda, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem ir vizuālas, fonētiskas un konceptuālas atšķirības. Šajā sakarā tā uzsver, ka preču zīmi “PETER STORM” veido divi vārdi, proti, vārds un uzvārds, turpretī reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido tikai viens vārds, kuru nevarot sadalīt, lai izveidotu vārdu un uzvārdu.
57 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus šajā sakarā.
58 Pirmkārt, saistībā ar attiecīgo preču zīmju, proti, agrākās preču zīmes un reģistrācijai pieteiktās preču zīmes, vizuālo salīdzinājumu ir jākonstatē, ka starp tām ir divas atšķirības. Pirmkārt, agrāko preču zīmi veido divi vārdi, kurus šķir atstarpe, turpretī reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido tikai viens vārds. Otrkārt, runājot par attiecīgo preču zīmju sākuma daļu, pretēji reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei, agrākās preču zīmes pirmajā elementā starp abiem burtiem “e” ir burts “t”. Neskatoties uz šīm atšķirībām, ir jākonstatē, ka abas konfliktējošās preču zīmes ietver vienus un tos pašus burtus vienā un tajā pašā secībā un ka it īpaši to elements “storm” ir identisks.
59 Šajā sakarā ir jānorāda – ir skaidrs, ka vārdisku preču zīmju sākuma daļa patērētāja uzmanību var piesaistīt vairāk nekā turpmākas daļas (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2004. gada 17. marta spriedumu apvienotajās lietās T‑183/02 un T‑184/02 El Corte Inglés/ITSB – González Cabello un Iberia Líneas Aéreas de España (“MUNDICOR”), Recueil, II‑965. lpp., 81. punkts, un 2005. gada 16. marta spriedumu lietā T‑112/03 L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), Krājums, II‑949. lpp., 64. un 65. punkts). Tomēr šis apsvērums nav piemērojams visos gadījumos (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2003. gada 14. oktobra spriedumu lietā T‑292/01 Phillips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), Recueil, II‑4335. lpp., 50. punkts, un 2004. gada 6. jūlija spriedumu lietā T‑117/02 Grupo El Prado Cervera/ITSB – Héritiers Debuschewitz (“CHUFAFIT”), Krājums, II‑2073. lpp., 48. punkts).
60 Lai gan saskaņā ar šī sprieduma 54. punktā minēto judikatūru vidusmēra patērētājs parasti preču zīmi uztver kopumā un neanalizē dažādas tās sastāvdaļas, tas negroza to, ka, uztverot vārdisko apzīmējumu, viņš sadalīs to vārdos, kuri viņam izraisīs konkrētu nozīmi vai atgādinās zināmus vārdus (iepriekš minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā “VITAKRAFT”, 51. punkts, un 2007. gada 13. februāra spriedums lietā T‑256/04 Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), Krājums, II‑449. lpp., 57. punkts).
61 Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka elements “storm”, kas ietverts abās attiecīgajās preču zīmēs, piesaistīs it īpaši angliski runājoša vidusmēra patērētāja uzmanību sakarā ar tā vārdisko aspektu un faktu, ka [šis patērētājs] sapratīs tā nozīmi. No tā izriet, ka attiecībā uz reģistrācijai pieteikto preču zīmi šis pats patērētājs [pēdējo minēto preču zīmi] sadalīs divus elementos “peer” un “storm”, līdz ar to atšķirība, kura izriet no agrākajā preču zīmē ietvertās atstarpes, tiks novirzīta otrajā plānā.
62 Attiecībā uz atšķirību, kura izriet no burta “t” esamības agrākās preču zīmes pirmajā vārdā, jānorāda, ka, kā apstrīdētā lēmuma 27. punktā konstatēja Apelāciju padome, fakts, ka šis burts ir izvietots starp abiem “e” burtiem, no konkrētā patērētāja viedokļa to padara mazāk redzamu. Tātad Apelāciju padome pamatoti ir secinājusi, ka starp abām attiecīgajām preču zīmēm, aplūkojot tās kopumā, ir noteikta vizuālās līdzības pakāpe.
63 Otrkārt, runājot pa attiecīgo preču zīmju fonētisko salīdzinājumu, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 26. punktā pamatoti ir konstatējusi, ka elements “storm” abās attiecīgajās preču zīmēs tiekot izrunāts identiski. Attiecībā uz elementiem “peer” un “peter”, kuri attiecīgi ir ietverti reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un garākajā preču zīmē, ir jānorāda tāpat, kā to ir darījusi Apelāciju padome, ka burtu “ee” skaņa elementā “peer” un burta “e” skaņa elementā “peter” pirmajā zilbē vairākās valodās ir identiska neatkarīgi no tā, vai runa ir par skaņu “ie” angļu valodā, garo skaņu “éé” holandiešu un vācu valodā vai skaņu “é” franču valodā. Vienīgā atšķirība izriet no burta “t” esamības pirmajā agrākās preču zīmes elementā. Sakarā ar šī burta, kura izruna vispārēji ir skaidra un cieta, esamību šajā vietā šī preču zīme ietver trīs zilbes. Savukārt reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver tikai divas zilbes.
64 Šajā sakarā ir jānorāda, ka vārds “peter” tiek izrunāts, uzsvaru liekot uz pirmo zilbi, līdz ar to šī vārda burts “t” un otrā zilbe kļūst mazāk saklausāmi. Fakts, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes sākuma daļā burta “t” nav, tātad nevar atspēkot Apelāciju padomes secinājumu, saskaņā ar kuru starp abām attiecīgajām preču zīmēm pastāv noteikta fonētiskās līdzības pakāpe.
65 Treškārt, runājot par attiecīgo preču zīmju konceptuālo salīdzinājumu, prasītāja uzsver, ka pretēji reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei agrāko preču zīmi veido vārds un uzvārds. No angliski un vāciski runājošo patērētāju viedokļa elements “peer” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, kuru nekādi nevarot pielīdzināt ziemeļvalstu vārdam, tiekot uztverts kā tāds, kurš nozīmē “lordu”.
66 Šajā sakarā ir jānorāda, ka abas attiecīgās preču zīmes veido vārds un uzvārds. Runājot par abās attiecīgajās preču zīmēs ietverto elementu “storm”, ir skaidrs, ka tas var būt uzvārds. Attiecībā uz elementiem “peer” un “peter”, kuri ir ietverti attiecīgi reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un agrākajā preču zīmē, Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 28. punktā pamatoti ir konstatējusi, ka tie ir vārdi. Runājot par elementu “peer”, protams, to varētu saprast kā tādu, kurš no angliski runājošā patērētāja viedokļa nozīmē “lordu”. Tomēr it īpaši ziemeļvalstīs un Vācijā Peer [Pērs] ir vārds. Fakts, ka reģistrācijai pieteikto preču zīmi raksta vienā vārdā, nevar atspēkot secinājumu, saskaņā ar kuru abas attiecīgās preču zīmes veido vārds un uzvārds. Persona, kas iestājusies lietā, patiešām pamatoti ir norādījusi, ka konkrētais patērētājs ir pieradis pie tā, ka starp vārdu un uzvārdu, kuri veido preču zīmi, tiek izlaistas atstarpes, lai izveidotu interneta adresi.
67 Izskatāmajā lietā ir jāpiebilst, ka, kā norādīja prasītāja, angliski runājošiem patērētājiem uzvārds “Storm” asociējas ar sliktu laika apstākļu jēdzienu. Ņemot vērā elementa “storm”, kurš it īpaši sakarā ar tā vārdisko aspektu un to, ka angliski runājošs vidusmēra patērētājs saprot tā nozīmi, pievērš [minētā patērētāja] uzmanību (skat. šī sprieduma 60. un 61. punktu), esamību abās attiecīgajās preču zīmēs, attiecīgās preču zīmes pauž domu, ka ar tām aptvertās preces, proti, apavi, apģērbi un galvassegas, nodrošina aizsardzību sliktos laika apstākļos.
68 Tā kā abas attiecīgās preču zīmes veido vārds un uzvārds un tās pauž domu, ka attiecīgās preces aizsargā sliktos laika apstākļos, jānorāda, ka pretēji tam, ko Apelāciju padome ir konstatējusi apstrīdētā lēmuma 28. punktā, starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv noteikta konceptuālās līdzības pakāpe.
69 Ņemot vērā iepriekš izklāstīto, Apelāciju padome tātad pamatoti ir secinājusi, ka starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv noteikta vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpe. Turklāt pretēji Apelāciju padomes secinājumiem starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv arī noteikta konceptuālās līdzības pakāpe.
– Par sajaukšanas iespēju
70 Sajaukšanas iespējas visaptverošs vērtējums nozīmē noteiktu savstarpējo saistību starp vērā ņemamiem faktoriem, un it īpaši preču zīmju līdzību un to aptverto preču vai pakalpojumu līdzību. Tādējādi aptverto preču vai pakalpojumu nenozīmīgo līdzību var kompensēt preču zīmju augsta līdzības pakāpe un otrādi (Tiesas 1998. gada 29. septembra spriedums lietā C‑39/97 Canon, Recueil, I‑5507. lpp., 17. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 14. decembra spriedums apvienotajās lietās T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03 Mast-Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), Krājums, II‑5409. lpp., 74. punkts).
71 Apelāciju padome apstrīdētā lēmuma 30. punktā uzskatīja, ka, ņemot vērā attiecīgo preču identiskumu un noteiktas vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpes starp attiecīgajiem apzīmējumiem esamību, no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa starp konfliktējošajām preču zīmēm pastāvot sajukšanas iespēja.
72 Prasītāja apgalvo, ka preču zīmei “PETER STORM” ir vāja raksturīgā atšķirtspēja, jo, pirmkārt, konkrētā sabiedrības daļa attiecībā uz apģērbu precēm esot pieradusi saskarties ar preču zīmēm, kuras veido vārds un uzvārds, un, otrkārt, vārds Peter un uzvārds Storm esot ierasti, nevis atmiņā paliekoši. Runājot ir īpaši par uzvārdu Storm, angliski runājošiem patērētājiem tas asociējas ar sliktu laika apstākļu jēdzienu. Tātad sajaukšanas iespējas neesot.
73 ITSB un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
74 Šajā sakarā, pirmkārt, ir jānorāda, ka, protams, jo lielāka ir agrākas preču zīmes atšķirtspēja, jo lielāka ir sajaukšanas iespēja (skat. pēc analoģijas iepriekš minēto Tiesas spriedumu lietā Canon, 18. punkts, un 1999. gada 22. jūnija spriedumu lietā C‑342/97 Lloyd Schuhfabrik Meyer, Recueil, I‑3819. lpp., 20. punkts). Tomēr agrākās preču zīmes vājas atšķirtspējas atzīšana neliedz konstatēt, ka izskatāmajā lietā pastāv sajaukšanas iespēja. Lai gan sajaukšanas iespējas vērtējumā ir jāņem vērā agrākās preču zīmes atšķirtspēja, tomēr tā ir tikai viens no šajā vērtējumā iesaistītajiem elementiem. Tādējādi, pat ja agrākai preču zīmei ir vāja atšķirtspēja, sajaukšanas iespēja var pastāvēt, it īpaši apzīmējumu un preču vai pakalpojumu, kurus tie aptver, līdzības dēļ (Pirmās instances tiesas 2007. gada 13. decembra spriedums lietā T‑134/06 Xentral/ITSB – Pages jaunes (“PAGESJAUNES.COM”), Krājums, II‑5213. lpp., 70. punkts un tajā minētā judikatūra).
75 Otrkārt, ir jākonstatē, ka izskatāmajā lietā prasītāja nav pierādījusi, ka agrākajai preču zīmei, izmantojot to kopumā apģērbu nozarē, Savienības teritorijā ir vāja raksturīgā atšķirtspēja.
76 Šajā sakarā ir jānorāda, ka preču zīmju, kuras veido personas vārds, atšķirtspējas novērtēšanas kritēriji ir tie paši, kas piemērojami citu kategoriju preču zīmēm. Šādām preču zīmēm nevar tikt piemēroti vispārēji stingrāki kritēriji, kas saistīti, piemēram, ar iepriekš noteiktu personu skaitu, kurām ir viens un tas pats vārds, kuru pārsniedzot šis vārds varētu tikt uzskatīts par tādu, kuram nav atšķirtspējas, un to, vai uzvārda izmantošana attiecīgajā nozarē ir izplatīta vai nē. Preču zīmes, lai kāda veida tā nebūtu, atšķirtspēja ir jānosaka, izvērtējot katru konkrēto gadījumu (skat. pēc analoģijas Tiesas 2004. gada 16. septembra spriedumu lietā C‑404/02 Nichols, Krājums, I‑8499. lpp., 25.–27. punkts).
77 Protams, lai gan apzīmējumu, kurus veido vārds un uzvārds, izmantošana apģērbu nozarē ir izplatīta, prasītājas argumenti saistībā ar attiecīgi vārdu “peter” un vārdu “storm” neļauj secināt agrākajai preču zīmei vājās raksturīgās atšķirtspējas esamību. Attiecīgā agrākā preču zīme ir apzīmējums “PETER STORM”, kurš, lai gan to veido divi elementi, ir jāņem vērā kopumā. Šajā sakarā i jāatgādina, ka vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (skat. šī sprieduma 54. punktā minēto judikatūru). Fakts, ka vidusmēra patērētājs vārdisko apzīmējumu sadalīs vārdos, kuri viņam izraisīs konkrētu nozīmi vai atgādinās zināmus vārdus (šajā ziņā skat. šī sprieduma 60. punktā minēto judikatūru), tomēr nenozīmē, ka šis patērētājs šos elementus uzskatīs par atsevišķiem apzīmējumiem. Apgalvojot, ka vārdi “peter” un “storm” ir ierasti, nevis atmiņā paliekoši, un ka vārds “storm” tiek izmantots preču zīmju veidošanā, prasītāja nav ņēmusi vērā faktu, ka elementi “peter” un “storm” faktiski veido vienu veselu apzīmējumu. Prasītājas argumenti, kuri attiecas uz vārda “peter” un vārda “storm” nodalīšanu, tātad nav pietiekami, lai pierādītu agrākās preču zīmes “PETER STORM” vājās atšķirtspējas esamību.
78 Turklāt jāatgādina, ka Apelāciju padome pamatoti ir secinājusi, ka starp attiecīgajām preču zīmēm pastāv noteikta vizuālās un fonētiskās līdzības pakāpe. Runājot par attiecīgajām apģērbu precēm, proti, apģērbiem, apaviem un galvassegām, vizuālā līdzība acīmredzami ir īpaša būtiska, jo ir atzīts, ka vispārēji apģērbu iegāde nozīmē preču zīmju vizuālo novērtējumu (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2006. gada 12. jūlija spriedumu lietā T‑97/05 Rossi/ITSB – Marcorossi (“MARCOROSSI”), Krājumā nav publicēts, 45. punkts un tajā minētā judikatūra).
79 Pat pieņemot, ka agrākai preču zīmei ir tikai vāja atšķirtspēja, ņemot vērā ar agrāko preču zīmi un reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptverto preču identiskumu (skat. šī sprieduma 52. punktu), kā arī it īpaši Apelāciju padomes konstatēto vizuālo līdzību starp attiecīgajiem apzīmējumiem, [pēdējā minētā] pamatoti apstrīdētā lēmuma 30. punktā secināja, ka no konkrētās sabiedrības daļas viedokļa nevar izslēgt konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēju.
80 Tas tā ir vēl jo vairāk tādēļ, ka pretēji Apelāciju padomes konstatētajam starp attiecīgajām preču zīmēm ir arī noteikta konceptuālās līdzības pakāpe. Šajā sakarā ir jānorāda, ka Vispārējai tiesai nav saistošs Apelāciju padomes kļūdainais attiecīgo preču zīmju konceptuālās līdzības vērtējums, jo minētais vērtējums ir daļa no secinājumiem, kuru likumība tiek apstrīdēta Vispārējā tiesā (šajā ziņā skat. Tiesas 2008. gada 18. decembra spriedumu lietā C‑16/06 P Éditions Albert René/ITSB, Krājums, I‑10053. lpp., 48. punkts).
81 Šādos apstākļos no iepriekš izklāstītā izriet, ka prasība ir noraidāma, turklāt nav vajadzības lemt par tās prasītājas prasījumu daļas, kura ir vērsta uz iebildumu noraidīšanu pilnībā, pieņemamību (šajā ziņā skat. Pirmās instances tiesas 2008. gada 22. maija spriedumu lietā T‑205/06 NewSoft Technology/ITSB – Soft (“Presto! Bizcard Reader”), Krājumā nav publicēts, 70. punkts, un 2009. gada 11. jūnija spriedumu lietā T‑67/08 Hedgefund Intelligence/ITSB – Hedge Invest (“InvestHedge”), Krājumā nav publicēts, 58. punkts).
Par tiesāšanās izdevumiem
82 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai ir jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Engelhorn KGaA sedz savus, kā arī atlīdzina Iekšējā tirgus saskaņošanas biroja (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) un The Outdoor Group Ltd tiesāšanās izdevumus.
Martins Ribeiro | Wahl | Dittrich |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2010. gada 8. jūlijā.
[Paraksti]