Prasība, kas celta 2021. gada 30. jūlijā – UniCredit un UniCredit Bank/Komisija

(Lieta T-453/21)

Tiesvedības valoda – angļu

Lietas dalībnieces

Prasītājas: UniCredit SpA (Roma, Itālija) un UniCredit Bank AG (Minhene, Vācija) (pārstāvji: I. Vandenborre, S. Dionnet, M. Siragusa, G. Rizza un B. Massella Ducci Teri, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasījumi

Prasītāju prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:

pilnībā vai daļēji atcelt Komisijas 2021. gada 20. maija Lēmumu C(2021) 3489 final lietā COMP/AT.40324 – Eiropas valstu obligācijas (turpmāk tekstā “lēmums”), kurā konstatēts, ka prasītājas ir pārkāpušas LESD 101. pantu un EEZ līguma 53. pantu, no 2011. gada 9. septembra līdz 2011. gada 28. novembrim piedaloties vienotā un turpinātā pārkāpumā Eiropas valstu obligāciju nozarē, un/vai piemēroto naudas sodu;

pakārtoti, īstenojot savu neierobežoto jurisdikciju, ievērojami samazināt piemērotā naudas soda apmēru;

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus;

atbilstoši procesa organizatoriskajam vai pierādījumu savākšanas pasākumam uzdot Komisijai iesniegt to apsvērumu nekonfidenciālo versiju, ko trešā persona ir iesniegusi Komisijas Konkurences ĢD izmeklēšanā AT.40324, pēc paziņojuma par iebildumiem un uzklausīšanas, lai varētu pievienot šos apsvērumus lietas materiāliem.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatojumam prasītājas ir izvirzījušas vienpadsmit pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija nav izpildījusi pienākumu norādīt pamatojumu, jo lēmumā nav pienācīgi definēts konkrētais tirgus(-i).

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka lēmumā ir kļūdaini secināts, ka UniCredit ir piedalījusies vienotā un turpinātā pārkāpumā, kas galvenokārt attiecās uz primāro tirgu, lai gan UniCredit tirgotājs neveica tirdzniecību šajā tirgū.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas secinājums, ka UniCredit ir piedalījusies vienotā un turpinātā pārkāpumā, kas ir konkurences ierobežojums mērķa dēļ, nav pamatots ar tā laika pierādījumiem un ir nepietiekami pamatots.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdaini konstatējusi UniCredit dalību konkurences ierobežošanā mērķa dēļ, neizvērtējot tās rīcības iespējamo ietekmi uz sekundāro tirgu.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir kļūdaini konstatējusi UniCredit dalību konkurences ierobežošanā mērķa dēļ, neizvērtējot ekonomisko kontekstu.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieļāvusi kļūdu faktu vērtējumā saistībā ar prasītāju dalības apgalvotajā kartelī ilgumu.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka lēmumā izmantotā naudas soda noteikšanas metode ir kļūdaina, jo Komisija: i) ir izmantojusi kļūdainu aizstājējvērtību pārdošanas apjomu vērtības aprēķināšanai, ii) nav izmantojusi vislabākos pieejamos datus, lai noteiktu naudas soda apmēru, iii) nav izvērtējusi UniCredit iesniegto alternatīvo datu piemērotību, un iv) nav izpildījusi savu pienākumu norādīt pamatojumu.

Ar astoto pamatu tiek apgalvots, ka Komisijas piemērotā metode dalībnieku pārdošanas apjomu vērtības aizstājējvērtības aprēķināšanai ir bijusi acīmredzami nepamatota un nepiemērota tās izvirzītajam mērķim, jo tajā nav pareizi atspoguļota UniCredit un pārējo dalībnieku relatīvā nozīme apgalvotajā pārkāpumā.

Ar devīto pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi samērīguma un soda individualizācijas principus, samazinot UniCredit naudas soda pamatsummas mainīgo daļu tikai par 1 % salīdzinājumā ar pārējiem dalībniekiem.

Ar desmito pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi samērīguma un soda individualizācijas principus, ievērojami nesamazinot naudas soda pamatsummu: a) pamatojoties uz Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai 37. punktu, un/vai b) ņemot vērā atbildību mīkstinošos apstākļus. Līdz ar to naudas soda galīgais apmērs neatspoguļo UniCredit situācijas un pārējo dalībnieku situāciju objektīvās atšķirības.

Ar vienpadsmito pamatu tiek apgalvots, ka Vispārējai tiesai, īstenojot savu neierobežoto jurisdikciju, ir jāizlabo nesamērīgais un netaisnīgais naudas sods, ko Komisija ir piemērojusi UniCredit.

____________