PIRMĀS INSTANCES TIESAS SPRIEDUMS (otrā palāta)
2009. gada 19. novembrī (*)
Augu aizsardzības līdzekļi – Aktīvā viela dihlorvoss – Neiekļaušana Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā – Novērtējuma procedūra – EPNI zinātniskās grupas atzinums – Iebilde par prettiesiskumu – Regulas (EK) Nr. 1490/2002 20. pants – Jaunu pētījumu un datu iesniegšana novērtējuma procedūras laikā – Regulas (EK) Nr. 451/2000 8. pants – Regulas (EK) Nr. 178/2002 28. panta 1. punkts – Tiesiskā paļāvība – Samērīgums – Vienlīdzīga attieksme – Labas pārvaldības princips – Tiesības uz aizstāvību – Subsidiaritātes princips – EKL 95. panta 3. punkts, Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkts un 5. panta 1. punkts
Lieta T‑334/07
Denka International BV, Barnevelde [Barneveld] (Nīderlande), ko pārstāv K. Merē [C. Mereu] un K. van Maldehems [K. Van Maldegem], advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Kopienu Komisiju, ko pārstāv B. Dohertijs [B. Doherty] un L. Parpala [L. Parpala], pārstāvji,
atbildētāja,
par prasību atcelt Komisijas 2007. gada 6. jūnija Lēmumu 2007/387/EK par dihlorvosa neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (OV L 145, 16. lpp.).
EIROPAS KOPIENU
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētāja I. Pelikānova [I. Pelikánová], tiesneši K. Jirimēe [K. Jürimäe] (referente) un S. Soldevila Fragoso [S. Soldevila Fragoso],
sekretāre K. Kanca [C. Kantza], administratore,
ņemot vērā rakstveida procesu un 2009. gada 3. marta tiesas sēdi,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Atbilstošās tiesību normas
Direktīva 91/414/EEK
1 Ar Padomes 1991. gada 15. jūlija Direktīvu 91/414/EEK par augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū (OV L 230, 1. lpp.) izveidota Kopienu sistēma, kas piemērojama augu aizsardzības līdzekļu laišanas tirgū atļaujām un to atsaukšanai.
2 Direktīvas 91/414 4. panta 1. punktā paredzēts, ka “dalībvalstis nodrošina to, ka augu aizsardzības līdzeklis netiek atļauts, ja vien nav tā, ka tā sastāvā esošās aktīvās vielas ir uzskaitītas I pielikumā [..]”.
3 Nosacījumi aktīvo vielu iekļaušanai Direktīvas 91/414 I pielikumā precizēti Direktīvas 91/414 5. pantā:
“1. Ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, aktīvo vielu sākotnēji iekļauj I pielikumā uz laiku, kas nepārsniedz 10 gadus, ja var paredzēt, ka aktīvo vielu saturošie augu aizsardzības līdzekļi atbildīs šādiem nosacījumiem:
a) šo līdzekļu atliekas, kas radušās tādas izmantošanas rezultātā, kas atbilst labai augu aizsardzības praksei, neatstāj nekādu kaitīgu iespaidu uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai gruntsūdeņiem, un tās nepieļaujamā veidā neietekmē vidi, un minētās atliekas tiktāl, ciktāl tām ir nozīme toksikoloģiskā vai vides aspektā var izmērīt ar vispārēji lietotu metožu palīdzību;
b) šo līdzekļu lietošana, kas notiek atbilstoši labai augu aizsardzības praksei, neatstāj nekādu kaitīgu iespaidu uz cilvēku vai dzīvnieku veselību, un tā nepieļaujamā veidā neietekmē vidi, kā paredzēts 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) un v) punkt[ā].
[..]”
4 Direktīvas 91/414 6. panta 1. punktā ir noteikts:
“Par aktīvās vielas iekļaušanu I pielikumā lemj saskaņā ar 19. pantā noteikto procedūru.
Saskaņā ar šo procedūru lemj arī par sekojošo:
– par visiem iekļaušanas nosacījumiem,
[..].”
5 Aktīvās vielas, kas nav iekļautas Direktīvas 91/414 I pielikumā, noteiktos apstākļos var baudīt priekšrocības, ko paredz pārejas perioda atkāpes režīms. Saskaņā ar Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktu 12 gadu laikā pēc šīs direktīvas izziņošanas dalībvalsts var atļaut tādu augu aizsardzības līdzekļu laišanu tirgū savā teritorijā, kuri satur I pielikumā neiekļautas aktīvās vielas, kas jau ir pieejamas tirgū divus gadus pēc šīs direktīvas izziņošanas datuma, proti, 1993. gada 25. jūlija. Eiropas Kopienu Komisija uzsāk darba programmu šo aktīvo vielu pakāpeniskai pārbaudei. Pēc tam var izlemt, ka minētā viela tiek vai netiek iekļauta Direktīvas 91/414 I pielikumā. Dalībvalstīm ir jānodrošina, lai attiecīgās atļaujas tiktu atbilstoši piešķirtas, atsauktas vai grozītas.
6 Minētais 12 gadu periods ar Komisijas 2005. gada 12. augusta Regulas (EK) Nr. 1335/2005, ar ko groza Regulu (EK) Nr. 2076/2002 un Lēmumus 2002/928/EK, 2004/129/EK, 2004/140/EK, 2004/247/EK un 2005/303/EK attiecībā uz Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minēto laikposmu un atsevišķu šīs direktīvas I pielikumā neiekļauto vielu turpmāku izmantošanu (OV L 211, 6. lpp.), 1. pantu ir ticis pagarināts līdz 2007. gada 30. septembrim attiecībā uz aktīvajām vielām, kas tiek novērtētas Komisijas 2000. gada 28. februāra Regulas (EK) Nr. 451/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otro un trešo posmu (OV L 55, 25. lpp.), paredzētā otrā posma ietvaros.
Regula Nr. 451/2000
7 Komisijas 2002. gada 14. augusta Regulā (EK) Nr. 1490/2002, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus, kā īstenot trešo posmu darba programmā, kura minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un ar ko groza Regulu (EK) Nr. 451/2000 (OV L 224, 23. lpp.), ir organizēta vairāku vielu novērtējuma procedūra saistībā ar to iespējamo ierakstīšanu Direktīvas 91/414 I pielikumā. Šo vielu skaitā minēts arī dihlorvoss.
8 Ar Regulu Nr. 451/2000 noteiktā procedūra sākas ar šīs regulas 4. panta 1. punktā izklāstīto interešu paziņošanu, kas attiecībā uz dihlorvosu ražotājam, kurš vēlējās saņemt tā iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā, bija jānosūta, vēlākais, līdz 2000. gada 31. augustam ziņotājai dalībvalstij (turpmāk tekstā – “ZDV”), kas norādīta Regulas 91/414 I pielikumā, proti, Itālijas Republikai.
9 Saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 6. panta 1. punktu katram pieteikuma iesniedzējam ir jānosūta ZDV kopsavilkuma dosjē atbilstoši definīcijām šīs pašas regulas 6. panta 2. un 3. punktā.
10 Saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 5. panta 4. punkta c) un d) apakšpunktu kopsakarā ar Komisijas 2001. gada 6. aprīļa Regulas (EK) Nr. 703/2001, ar ko nosaka augu aizsardzības līdzekļu aktīvās vielas, kuras jānovērtē darba programmas otrajā posmā, kas minēta Padomes Direktīvas 91/414/EEK 8. panta 2. punktā, un pārskata to dalībvalstu sarakstu, kuras izraudzītas par ziņotājām par šīm vielām (OV L 98, 6. lpp.) termiņš šo dosjē un nozīmīgās informācijas, kas varētu palīdzēt aktīvo vielu novērtēšanā, iesniegšanai, tika noteikts 2002. gada 30. aprīlis.
11 Atbilstoši Regulas Nr. 451/2000 7. panta 1. punkta noteikumiem ZDV ir jāsniedz pārskats Komisijai par dosjē pilnīgumu ne vēlāk kā sešu mēnešu laikā pēc visu dosjē saņemšanas par aktīvo vielu. Tām aktīvajām vielām, par kurām iesniegtie dosjē uzskatāmi par pilnīgiem, ziņotāja dalībvalsts veic dosjē novērtēšanu.
12 Aktīvo vielu novērtējuma fāzi tās pamata izpratnē regulē Regulas Nr. 451/2000 8. pants ar grozījumiem, kas paredzēti Regulas Nr. 1490/2002 20. pantā.
13 Regulas Nr. 451/2000 8. panta 1. punktā ir paredzēts:
“[ZDV] veic [sniedz] novērtējumu un ziņo tikai par tām aktīvajām vielām, kam vismaz vienu dokumentāciju uzskata par pabeigtu [..]. Cik vien iespējams drīz un, vēlākais, 12 mēnešus pēc tam, kad konstatē, ka dokumentācija ir pabeigta, tā nosūta dokumentācijas novērtējuma ziņojuma projektu [Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei]. [..]
Tajā pašā laikā [ZDV] sniedz Komisijai ieteikumu par to, vai:
– iekļaut aktīvo vielu minētās Direktīvas [91/414] I pielikumā, nosakot iekļaušanas nosacījumus, vai arī
– aktīvo vielu neiekļaut Direktīvas [91/414] I pielikumā, norādot neiekļaušanas iemeslus.
[..]”
14 Šajā novērtēšanas stadijā Regulas Nr. 451/2000 8. panta 2. punkts ar paredzētajiem grozījumiem paredz, ka “[principā] nevar pieņemt jaunu pētījumu iesniegšanu”, taču, ka “[ZDV] var pieprasīt pieteicējiem iesniegt papildu datus, kas vajadzīgi dosjē precizēšanai”, un ka tā “nosaka termiņu, kādā [šī] informācija ir jāiesniedz”.
15 Saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 8. panta 5. punkta pirmo daļu “[Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde] izplata ziņotājas novērtējuma ziņojuma projektu dalībvalstīm un var organizēt apspriedes ar ekspertiem, to skaitā ekspertiem no [ZDV]”. Šajā procedūras stadijā Regulas Nr. 451/2000 (ar paredzētajiem grozījumiem) 8. panta 5. punkta otrajā daļā ir precizēts:
“Neskarot Direktīvas [91/414] 7. pantu, jaunus pētījumus nepieņem. [ZDV] ar [Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādes] piekrišanu var lūgt iesniedzējus norādītā termiņā iesniegt papildu datus, ko [ZDV] vai [Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde] uzskata par vajadzīgiem, lai precizētu dokumentāciju.”
16 Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktā ir noteikts:
“[Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde] novērtē ziņotājas novērtējuma ziņojuma projektu un sniedz atzinumu par to, vai aktīvā viela var atbilst Direktīvas [91/414] drošības prasībām, ko izvirza Komisija, vēlākais, vienu gadu pēc [ZDV] novērtējuma ziņojuma projekta saņemšanas. Attiecīgā gadījumā [Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde] sniedz atzinumu par pieejamajām alternatīvām, ko tā uzskata par atbilstīgām drošības prasībām. [..]”
17 Regulas Nr. 451/2000 8. panta 8. punktā ir noteikts:
“Vēlākais, sešus mēnešus pēc 7. punktā minētā [Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestāde] atzinuma saņemšanas, Komisija iesniedz pārskata ziņojuma projektu. [..] [T]ā iesniedz komitejai:
a) direktīvas projektu, kurā paredz aktīvās vielas iekļaušanu Direktīvas [91/414] I pielikumā, attiecīgā gadījumā norādot šādas iekļaušanas nosacījumus, to skaitā termiņu, vai
b) dalībvalstīm adresētu lēmumprojektu par tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atcelšanu, kuras satur aktīvo vielu, ievērojot [Direktīvas 91/414] 8. panta 2. punkta ceturto daļu, saskaņā ar ko minētā aktīvā viela nav iekļauta Direktīvas [91/414] I pielikumā, norādot neiekļaušanas iemeslus.
[..]”
Regula (EK) Nr. 178/2002
18 Eiropas Parlamenta un Padomes 2002. gada 28. janvāra Regulas (EK) Nr. 178/2002, ar ko paredz pārtikas aprites tiesību aktu vispārīgus principus un prasības, izveido Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādi un paredz procedūras saistībā ar pārtikas nekaitīgumu (OV L 31, 1. lpp.), 28. panta 1. punktā ir paredzēts:
“Zinātniskā komiteja un pastāvīgās zinātnes ekspertu grupas katra savā kompetences jomā atbild par zinātnisko atzinumu sniegšanu [Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei], un tām ir iespēja vajadzības gadījumā organizēt atklātu izskatīšanu.”
Prāvas priekšvēsture
19 Prasītāja Denka International BV ir sabiedrība, kas laiž tirgū dihlorvosu un augu aizsardzības līdzekļus uz dihlorvosa bāzes.
20 Dihlorvoss ir aktīva viela, kas tiek izmatota kā organofosfāta insekticīds apstrādei siltumnīcās un pēc ražas novākšanas noliktavās.
21 2000. gada 20. aprīlī prasītāja paziņoja Komisijai savu vēlmi panākt, lai dihlorvoss tiktu iekļauts Direktīvas 91/414 I pielikumā.
22 2002. gada 17. aprīlī prasītāja iesniedza savu dosjē ZDV. Pēc tam, kad ZDV bija pieprasījusi papildu datus par dosjē, ZDV 2002. gada 17. oktobrī uzskatīja, ka dokumentācija ir pabeigta, un sniedza tās novērtējumu atbilstoši Regulas Nr. 451/2000 8. pantam.
23 2003. gada 20. oktobrī ZDV dokumentācijas novērtējuma ziņojuma projektu (turpmāk tekstā – “DNZP”) Eiropas Pārtikas nekaitīguma iestādei (EPNI). DNZP tika ieteikts dihlorvosu neiekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā, principā pamatojot ar to, ka trūkst daudz datu.
24 2004. gada 21. jūnijā EPNI paziņoja DNZP dalībvalstīm un prasītājai. Pēc šī paziņojuma prasītāja 2004. gada 16. augustā iesniedza eksperta ziņojuma par hronisko toksiskumu, kā arī savus apsvērumus par DNZP. DNZP paziņošana iezīmēja tā dēvētās “koleģiālās pārskatīšanas” procedūras sākumu, kā to paredz Regulas Nr. 451/2000 8. panta 5. punkts.
25 Šajā sakarā 2005. gada 9. februārī notika novērtēšanas sanāksme, kurā piedalījās dalībvalstu pārstāvji, EPNI un prasītāja.
26 2005. gada maijā ZDV publicēja DNZP papildinājumu, ņemot vērā, kā tas bija nolemts 2005. gada 9. februāra sanāksmē, eksperta ziņojumu par hronisko toksiskumu, kā arī dalībvalstu un prasītājas apsvērumus. Šajā papildinājumā ZDV norādīja, ka, kaut gan prasītāja iesniegusi datus, palikuši neatbildēti jautājumi par, it īpaši dihlorvosa ilgtermiņa toksiskumu un mutagēnumu. Šajā papildinājumā ZDV uzturēja spēkā savu ieteikumu neiekļaut dihlorvosu Direktīvas 91/414 I pielikumā.
27 No 2005. gada 27. jūnija līdz 1. jūlijam tika organizēta EPNI Pesticīdu koleģiālas izvērtēšanas koordinācijas vienības sanāksme (turpmāk tekstā – “EPCO”), kuras laikā tika izvērtēts dihlorvosa toksiskums. Šajā sanāksmē EPCO nevarēja nonākt pie galīga secinājuma attiecībā uz dihlorvosa mutagēnumu un kancerogenitāti. Līdz ar to tika nolemts uzdot divus jautājumus vienai no EPNI zinātniskajām grupām – augu veselības, augu aizsardzības līdzekļu un to pārpalikumu zinātniskajai grupai (turpmāk tekstā – “AAP grupa”). Tādējādi EPCO vaicāja AAP grupai, pirmkārt, vai būtu iespējams identificēt mehānismu, kā dihlorvoss izraisa audzējus, un noteikt pakļaušanas slieksni, kas nepieciešams, pirms tie parādās, un, otrkārt, vai žurkām un pelēm novērotie audzēji bija atbilstoši elementi, lai novērtētu dihlorvosa ietekmi uz cilvēku veselību.
28 2006. gada 1. aprīlī AAP grupa pieņēma atzinumu, kas tika izvērtēts 2006. gada 5. aprīlī dihlorvosa galīgās novērtēšanas sanāksmē starp dalībvalstu pārstāvjiem un EPNI.
29 2006. gada 12. maijā EPNI pabeidza savu ziņojumu ar virsrakstu “Secinājumi par speciālistu veikto darbīgās [aktīvās] vielas dihlorvosa pesticīdu riska novērtējuma koleģiālo pārskatīšanu” (turpmāk tekstā – “EPNI ziņojums”) un to pēc tam nosūtīja Komisijai atbilstoši Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktam.
30 2006. gada 22. jūnijā prasītāja iesniedza savus apsvērumus par EPNI ziņojumu.
31 EPNI ziņojumu un AAP grupas atzinumu pārbaudīja dalībvalstis un Komisija Pārtikas aprites un dzīvnieku veselības pastāvīgās komitejas ietvaros. Šīs komitejas pirmā sanāksme notika 2006. gada 14. jūlijā. Otrajā sanāksmē, kas tika organizēta 2006. gada 28. un 29. septembrī, Komisija sagatavoja savu dihlorvosa pārbaudes ziņojumu, kurā tā ierosināja neiekļaut šo vielu direktīvas I pielikumā.
32 2007. gada 6. jūnijā Komisija pieņēma Lēmumu 2007/387/EK par dihlorvosa neiekļaušanu Padomes Direktīvas 91/414/EEK I pielikumā un tādu augu aizsardzības līdzekļu atļauju atsaukšanu, kuros ir minētā viela (OV L 145, 16. lpp.; turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
33 Apstrīdētā lēmuma 1. pantā ir noteikts, ka dihlorvosu kā aktīvo vielu neiekļauj Direktīvas 91/414 I pielikumā. Tāpēc tā 2. pantā ir noteikts, ka atļaujas augu aizsardzības līdzekļiem, kuri satur dihlorvosu, atsauc līdz 2007. gada 6. decembrim un ka, sākot ar 2007. gada 7. jūniju, atļaujas šādiem līdzekļiem netiek nedz piešķirtas, nedz atjaunotas. Saskaņā ar apstrīdētā lēmuma 4. pantu tas ir adresēts dalībvalstīm.
34 Iemesli dihlorvosa neiekļaušanai Direktīvas 91/414 I pielikumā ir minēti apstrīdētā lēmuma 5. apsvērumā:
“Šīs darbīgās [aktīvās] vielas novērtēšanas gaitā radās bažas par vairākiem aspektiem. Jo īpaši, pamatojoties uz pieejamajiem datiem par toksiskajām īpašībām un ņemot vērā neprecizitātes par vielas genotoksiskajām un kancerogēnajām īpašībām, kā arī dokumentācijas slikto kvalitāti kopumā, nav pierādīts, ka paredzētā iedarbība uz lietotājiem, darbiniekiem un apkārtējiem cilvēkiem ir pieņemama.”
Process u n lietas dalībnieku prasījumi
35 Ar prasības pieteikumu, kas Pirmās instances tiesas kancelejā iesniegts 2007. gada 31. augustā, prasītāja cēla šo prasību.
36 Prasītājas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– atzīt prasību par pieņemamu un pamatotu;
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, kā arī kompensāciju un atlīdzību par termiņa nokavējumu 8 % apmērā.
37 Komisijas prasījumi Pirmās instances tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
38 Savu prasību pamatojot, prasītāja izvirza iebildi par prettiesiskumu un deviņus atcelšanas pamatus. Iebilde par prettiesiskumu ir saistīta ar Regulas Nr. 1490/2002 20. pantu. Ar pamatiem tiek apgalvots, pirmkārt, Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punkta pārkāpums, Regulas Nr. 178/2002 28. panta 1. punkta pārkāpums un Regulas Nr. 451/2000 8. panta pārkāpums, otrkārt, ka apstrīdētajam lēmumam nav objektīva zinātniska pamata, treškārt, Direktīvas 91/414 5. panta pārkāpums, ceturtkārt, samērīguma principa, tiesību tikt uzklausītam un tiesību uz aizstāvību pārkāpums, piektkārt, tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpums, sestkārt, labas pārvaldības principa pārkāpums un zinātniskā atzinuma izcilības un neatkarības pienākums, septītkārt, “nediskriminācijas principa” pārkāpums, astotkārt, EKL 95. panta, Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta un 5. panta 1. punkta pārkāpums un, devītkārt, subsidiaritātes principa un EKL 5. panta pārkāpums.
Par iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Regulas Nr. 1490/2002 20. pantu
Lietas dalībnieku argumenti
39 Prasītāja atsaucas uz Regulas Nr. 1490/2002 20. panta prettiesiskumu, kas, kā uzskata prasītāja, ir nozīmīgi kaitējis tās tiesībām un tiesiskajai paļāvībai, paredzot EPNI iesaistīšanos darba programmas otrajā posmā paredzēto aktīvo vielu, tādu kā dihlorvosa, novērtējuma procedūrās, kas ir papildus obligāts posms aktīvo vielu novērtēšanā, kamēr atbilstoši līdzšinējam tiesiskajam regulējumam šim posmam bija izvēles raksturs. Regulas Nr. 1490/2002 20. pants būtu jāatzīst par prettiesisku un prasītājai nepiemērojamu, jo šī tiesību norma esot piemērota ar atpakaļejošu spēku dihlorvosa novērtējuma procedūrai.
40 Prasītāja atgādina, ka Kopienu tiesību atpakaļejoša spēka aizliegums prasa, lai regulējums, kas piemērojams dihlorvosa novērtējuma procedūrai atbilstoši Direktīvai 91/414, būtu regulējums, kas bija spēkā tās uzsākšanas brīdī. Šis princips prasot, lai šis regulējums pēc tam netiktu būtiski grozīts. Tiesību aktu piemērošana ar atpakaļejošu spēku esot pieļaujama vienīgi izņēmuma kārtā, ja tā ir taisnīgi pamatota un nekaitē tirgus dalībnieku tiesiskajai paļāvībai.
41 Prasītāja uzsver, ka nedz Direktīvā 91/414, nedz Regulā Nr. 451/2000, nedz Regulas Nr. 1490/2002 20. pantā nav ietverts nekāds paskaidrojums, kas pamatotu, ka EPNI ir jāiesaistās ar atpakaļejošu spēku jau uzsāktajās novērtējuma procedūrās. Turklāt prasītājas tiesiskā paļāvība esot pārkāpta, jo tā neesot varējusi paredzēt citas iestādes, kā EPNI, iesaistīšanos novērtējuma procedūrā un tā arī neesot varējusi paredzēt, ka speciālistu veiktā DNZP pārskatīšana tiks novēlota.
42 Komisija uzskata, ka prasītājas izvirzītā iebilde par prettiesiskumu ir jānoraida kā nepamatota.
Pirmās instances tiesas vērtējums
43 Vispirms ir jāatgādina, ka ar Regulas Nr. 451/2000 8. pants tika grozīts ar Regulas Nr. 1490/2002 20. pantu. Lai arī pirms Regulas Nr. 1490/2002 stāšanās spēkā aktīvās vielas bija novērtējusi ZDV un Komisija, kura saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 8. panta 3. punkta otro daļu “var[ēja] organizēt apspriedes ar ekspertiem no vienas vai vairākām dalībvalstīm”, ar Regulu Nr. 1490/2002 aktīvo vielu novērtēšana tika uzticēta EPNI. Tādējādi saskaņā ar grozītās Regulas Nr. 451/2000 8. panta 1. punktu ZDV par tām aktīvajām vielām, par kurām dosjē ir uzskatīts par pabeigtu, nosūta DNZP EPNI, kura saskaņā ar šīs pašas regulas 8. panta 7. punktu to novērtē un nosūta Komisijai atzinumu par aktīvās vielas atbilstību Direktīvā 91/414 noteiktajām drošības prasībām.
44 Turpinot, pirmkārt, kas attiecas uz iebildumu, kas saistīts ar Regulas Nr. 1490/2002 20. panta piemērošanu ar atpakaļejošu spēku, jākonstatē, ka Regulā Nr. 1490/2002 nav paredzēta tās noteikumu, tostarp 20. panta, piemērošana ar atpakaļejošu spēku. Saskaņā ar minētās regulas 21. pantu šī regula stājās spēkā septītajā dienā pēc tās publicēšanas Oficiālajā Vēstnesī, proti, 2002. gada 28. augustā, un tās noteikumi bija tieši piemērojami, sākot ar šo datumu.
45 Šajā sakarā ir jāatgādina, ka no pastāvīgās judikatūras izriet, ka, pretēji Kopienu materiālo tiesību noteikumiem, kas jāinterpretē tādējādi, ka tie būtībā neattiecas uz situācijām, kas radušās pirms to stāšanās spēkā, procesuālie noteikumi ir tieši piemērojami (skat. Pirmās instances tiesas 2007. gada 25. oktobra spriedumu apvienotajās lietās T‑27/03, T‑46/03, T‑58/03, T‑79/03, T‑80/03, T‑97/03 un T‑98/03 SP u.c./Komisija, Krājums, II‑4331. lpp., 116. punkts un tajā minētā judikatūra).
46 Regulas Nr. 1490/2002 noteikumi, ar kuriem aktīvo vielu novērtējuma procedūrā paredzēta EPNI iesaistīšana, ir procesuāli noteikumi, kuri saskaņā ar iepriekš 45. punktā minēto judikatūru ir tieši piemērojami.
47 Tādējādi prasītāja nevar apgalvot, ka jauno Regulas Nr. 451/2000 8. panta noteikumu tūlītēja piemērošana attiecībā uz jau uzsāktām aktīvo vielu novērtējuma procedūrām ir prettiesiska. Turklāt, ievērojot procesuālo noteikumu tūlītēju piemērošanu, šajā jautājumā nebija nepieciešams nekāds īpašs pamatojums Regulā Nr. 1490/2002.
48 Otrkārt, kas attiecas uz iebildumu, kurš saistīts ar tiesiskās paļāvības aizsardzību, no pastāvīgās judikatūras izriet, ka šī principa piemērošanas jomu nevar paplašināt tiktāl, ka vispārīgā veidā nevar jaunu tiesisku regulējumu piemērot tādu situāciju sekām nākotnē, kuras radušās agrākā regulējuma piemērošanas laikā (Tiesas 1988. gada 20. septembra spriedums lietā 203/86 Spānija/Padome, Recueil, 4563. lpp., 19. punkts; 1999. gada 29. jūnija spriedums lietā C‑60/98 Butterfly Music, Recueil, I‑3939. lpp., 25. punkts, un 2002. gada 29. janvāra spriedums lietā C‑162/00 Pokrzeptowicz-Meyer, Recueil, I‑1049. lpp., 55. punkts).
49 Turklāt ir jānorāda, pirmkārt, ka praksē ar Regulu Nr. 1490/2002 netika ieviests papildu posms aktīvo vielu novērtējuma procedūrā. Faktiski, kā norādīts iepriekš 43. punktā, Regulas Nr. 451/2000 8. panta 3. punkta otrajā daļā pirms ar Regulu Nr. 1490/2002 veiktajiem grozījumiem bija noteikts, ka Komisija “var organizēt apspriedes ar ekspertiem no vienas vai vairākām dalībvalstīm”. Līdz ar to uz šī pamata prasītāja brīdī, kad tā savu dosjē paziņoja ZDV, varēja sagaidīt, ka tiks veikta koleģiālā pārskatīšana.
50 Otrkārt, tā kā Regula Nr. 178/2002 tika publicēta 2002. gada 1. februārī, prasītāja it īpaši uz šīs regulas preambulas 34. un 36. apsvēruma, kā arī tās 22. panta pamata varēja sagaidīt, ka EPNI tiks uzdots sniegt zinātnisku atzinumu augu aizsardzības līdzekļu saturēto aktīvo vielu novērtējuma procedūras ietvaros. Tāpēc prasītājai nevarēja būt tiesiskās paļāvības, ka EPNI neiesaistīsies novērtēšanā.
51 Tātad iebilde par prettiesiskumu ir jānoraida.
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punkta, Regulas Nr. 178/2002 28. panta 1. punkta un Regulas Nr. 451/2000 8. panta pārkāpumu
Par pirmā pamata pirmo sadaļu
– Lietas dalībnieku argumenti
52 Saistībā ar pirmā pamata pirmo sadaļu prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktu EPNI savs ziņojums būtu bijis jānosūta Komisijai 2004. gada oktobrī. Tomēr tā to izdarīja vienīgi 2006. gada maijā. Tāpēc, kā uzskata prasītāja, EPNI veica savu vērtējumu laika periodā, kad tai juridiski nebija tiesību to veikt un kura veikšanai tai nebija speciāla pilnvarojuma, ko būtu sniegusi Komisija vai kāda cita Kopienas iestāde. Tātad EPNI esot pārsniegusi savas kompetences robežas.
53 Tā kā EPNI ziņojums atbilstoši Regulas Nr. 451/2000 8. panta 8. punktam bija apstrīdētā lēmuma pamats, procesuālais trūkums, kas minēto ziņojumu ietekmēja, esot attaisnojis apstrīdētā lēmuma atcelšanu. Faktiski, ja EPNI būtu ievērojusi Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktā paredzēto termiņu, apstrīdētais lēmums būtu bijis atšķirīgs, jo Komisijai būtu bijis DNZP jāiesniedz EPNI vai citai neatkarīgai zinātniskai iestādei vēlākai koleģiālai pārskatīšanai. ZDV tādējādi būtu bijusi iespēja tai raizes izraisošos iemeslus darīt zināmus prasītājai, kurai būtu bijis vairāk laika novērtēt DNZP un iesniegt papildu pētījumus vai vairāk pierādošu datu.
54 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un norāda, ka šī sadaļa ir jānoraida.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
55 Jāatgādina, ka saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktu EPNI novērtē DNZP un nosūta Komisijai atzinumu par aktīvās vielas atbilstību Direktīvā 91/414 noteiktajām drošības prasībām viena gada laikā pēc DNZP saņemšanas. Šajā lietā jākonstatē, ka EPNI nav ievērojusi šo termiņu. Lai arī EPNI saņēma DNZP 2003. gada 20. oktobrī, tā savu atzinumu Komisijai nosūtīja tikai 2006. gada 12. maijā.
56 Tomēr, pat pieņemot, ka Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktā noteiktais termiņš ir obligāts, minētā termiņa nokavēšana ietekmē apstrīdētā lēmuma tiesiskumu tikai tad, ja tiek pierādīts, ka šī pārkāpuma neesamības gadījumā minētajam lēmumam varēja būt citāds saturs (šajā sakarā skat. Tiesas 1986. gada 23. aprīļa spriedumu lietā 150/84 Bernardi/Parlaments, Recueil, 1375. lpp., 28. punkts, un Pirmās instances tiesas 2006. gada 5. aprīļa spriedumu lietā T‑279/02 Degussa/Komisija, Krājums, II‑897. lpp., 416. punkts).
57 Prasītāja apgalvo, ka tas tā ir tiktāl, ciktāl, ja EPNI būtu ievērojusi Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktā paredzēto termiņu, Komisijai DNZP būtu bijis jāiesniedz EPNI vai citai neatkarīgai zinātniskai iestādei vēlākai koleģiālai pārskatīšanai. ZDV tādējādi būtu bijusi iespēja tai raizes izraisošos iemeslus darīt zināmus prasītājai, kurai būtu bijis vairāk laika novērtēt DNZP un iesniegt papildu pētījumus vai vairāk pierādošu datu.
58 Tomēr ir jākonstatē, ka gan DNZP, gan tā papildinājums un EPNI ziņojums atklāja, ka dosjē, kādu to paziņoja prasītāja, neietvēra visus nepieciešamos elementus, lai varētu apmierinošā veidā veikt vērtējumu dihlorvosa kaitīgajai ietekmei. Lai gan pēc EPNI ietvaros organizētās viedokļu un informācijas apmaiņas EPNI 2006. gada 12. maijā nenonāca pie secinājuma, ka dihlorvoss būtu nekaitīgs, tā, ievērojot dosjē nepilnīgo raksturu, a fortiori nevarēja nonākt pie atšķirīga secinājuma, ja tā būtu savu ziņojumu pieņēmusi, vēlākais, vienu gadu pēc DNZP saņemšanas. Gluži pretēji, ZDV būtu bijis neiespējami iesniegt DNZP papildinājumu, kā tā to izdarīja 2005. gada maijā.
59 Turklāt pretēji prasītājas apgalvotajam attiecībā uz iespēju Komisijai DNZP iesniegt EPNI vai citai neatkarīgai zinātniskai iestādei, lai veiktu jaunu koleģiālu pārskatīšanu, Regulā Nr. 451/2000 šāda iespēja nav paredzēta. Faktiski, pirmkārt, no šīs regulas 8. panta 1. punkta izriet, ka Komisijai nav nekādas kompetences iesniegt DNZP. Šāda loma ir vienīgi ZDV, kam DNZP jānosūta EPNI, vēlākais, 12 mēnešus pēc tam, kad dosjē atzīts par pilnīgu. Otrkārt, saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 8. panta 4. punktu, jauna DNZP iesniegšana ir iespējama vienīgi izņēmuma gadījumos, ja dokuments acīmredzami neatbilst Komisijas ierosinātajām formāta prasībām. Šādā gadījumā Komisija vienojas ar EPNI un ZDV par termiņu jauna DNZP iesniegšanai, kurš atbilstoši Regulas Nr. 451/2000 8. panta 4. punktam nedrīkst pārsniegt četrus mēnešus. Tādējādi ir jākonstatē, ka pilnīgi kļūdains ir prasītājas izvirzītais apgalvojums – ja EPNI ziņojums būtu bijis pieņemts termiņā, Komisijai DNZP būtu bijis jāiesniedz EPNI vai kādai citai zinātniskai iestādei, kas prasītājai cita starpā būtu devis vairāk laika iesniegt papildu pētījumus.
60 Līdz ar to pirmā pamata pirmā sadaļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par pirmā pamata otro sadaļu
– Lietas dalībnieku argumenti
61 Par pirmā pamata otro sadaļu prasītāja norāda, ka atbilstoši Regulas Nr. 178/2002 28. panta 1. punktam EPCO, izvērtējot dihlorvosu saskaņā ar Direktīvu 91/414, ir AAP grupai iesniegusi jautājumus par dihlorvosa kancerogenitāti un genotoksiskumu. Saskaņā ar prasītājas viedokli atbilstoši Regulas Nr. 178/2002 28. panta 1. punktam AAP grupas atzinums ir visas EPNI zinātniskais viedoklis. Tādēļ šis atzinums esot bijis jāņem vērā negrozītā veidā EPNI ziņojumā. Tā kā pēdējais minētais nonākot pretrunā AAP grupas atzinumam, esot pārkāpts Regulas Nr. 178/2002 28. panta 1. punkts. Turklāt, tā kā EPNI ziņojums ir apstrīdētā lēmuma zinātniskais pamats, šim lēmumam neesot nekāda zinātniska un procesuāla pamatojuma un tādēļ tas esot jāatceļ.
62 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un uzskata, ka šī sadaļa ir jānoraida.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
63 Būtībā prasītājas apgalvojumi rada divus jautājumus. Pirmais attiecas uz AAP grupas atzinuma juridisko nozīmi. Precīzāk, ir jāizlemj, vai šis atzinums ir saistošs EPNI. Otrais jautājums, kas rodas vienīgi tad, ja atbilde uz pirmo jautājumu ir apstiprinoša, attiecas uz šķietamo pretrunu starp AAP grupas atzinumu un EPNI ziņojumu. Šie divi jautājumi ir jāapskata secīgi.
64 Pirmkārt, attiecībā uz AAP grupas atzinuma juridisko nozīmi vispirms ir jāizskaidro loma, kāda piešķirta AAP grupai, veicot novērtējuma procedūras dosjē, ko paziņojuši ražotāji, kuri vēlas panākt aktīvās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā, kā paredzēts Regulas Nr. 451/2000 8. pantā.
65 Šajā sakarā ir svarīgi uzsvērt, ka šajā pantā nav ietverta nekāda tieša norāde uz AAP grupu. Tādējādi Regulas Nr. 451/2000 8. panta 1. punkta izpratnē ZDV sagatavo DNZP, ko tā nosūta EPNI. Saskaņā ar šīs pašas regulas 8. panta 5. punktu EPNI nosūta DNZP dalībvalstīm un var organizēt ekspertu konsultāciju. Visbeidzot, atbilstoši minētās regulas 8. panta 7. punktam EPNI novērtē DNZP un nosūta Komisijai atzinumu par aktīvās vielas atbilstību Direktīvas 91/414 drošības prasībām.
66 Tomēr tieši saistībā ar Regulas Nr. 451/2000 8. panta 1. punktu var piešķirt lomu AAP grupai. Atbilstoši šim pantam EPNI ir jāorganizē koleģiāla pārskatīšana, proti, pārskatīšana, ko veic dalībvalstis un, ja nepieciešams, valstu eksperti, lai novērtētu DNZP. Lai racionalizētu šo pārskatīšanu, EPNI ir izstrādājusi īpašas procedūras. Šīs procedūras ir aprakstītas dokumentā ar virsrakstu “Procedure of the peer review of active substances used in plant protection products evaluated in the second stage of the review programme” (Koleģiālas pārskatīšanas procedūra aktīvajām vielām, kas tiek izmantotas darba programmas otrajā posmā novērtētajos augu aizsardzības līdzekļos). EPNI tajā apraksta četrus procedūru veidus, no kurām tā var izvēlēties atkarībā no dosjē izraisītajām grūtībām. EPNI ietvaros šīs procedūras vada Pesticīdu koleģiālas izvērtēšanas koordinācijas vienības sanāksme, kas tiek dēvēta arī par PRAPeR (EPNI Pesticide Risk Assessment Peer Review), vienība, kas ir pārņēmusi funkcijas, ko agrāk veica EPCO. Tieši EPNI īpaši izstrādātās procedūras ietvaros, lai veiktu tādu aktīvo vielu novērtēšanu, kuru nekaitīgums izraisa problēmas, – kas ir viena no četriem minēto procedūru veidiem – EPNI ir paredzējusi lomu AAP grupai, kas izveidota atbilstoši Regulas Nr. 178/2002 28. panta 4. punktam. Faktiski attiecībā uz šīm vielām EPNI ir paredzējusi valstu ekspertu sanāksmju sasaukšanu, kā arī iespēju konsultēties ar AAP grupu par problemātiskiem jautājumiem.
67 Turpinot, ir jāizlemj, vai AAP grupas atzinums ir saistošs EPNI, tai sagatavojot savu ziņojumu. Prasītāja apgalvo, ka tas tā ir, atsaucoties uz Regulas Nr. 178/2002 28. panta 1. punktu.
68 Saskaņā ar šo pantu “Zinātniskā komiteja un pastāvīgās zinātnes ekspertu grupas katra savā kompetences jomā atbild par zinātnisko atzinumu sniegšanu [EPNI]”. Ir svarīgi konstatēt, ka šī panta formulējums nozīmē, ka EPNI, ja tā izlemj lūgt zinātnisku atzinumu šādai grupai, tas ir jāpilda. Šādu interpretāciju apstiprina noteikumi, ko sev ir pieņēmusi EPNI: ja notiek konsultācija ar AAP grupu, ir paredzēts, ka iepriekš 66. punktā minēto valstu ekspertu sanāksmju ziņojumā ir jāņem vērā tās atzinums. Izņēmums šim noteikumam ir iespējams vienīgi tad, ja EPNI rīcībā ir zinātniski elementi, kas attaisno šī atzinuma neņemšanu vērā.
69 Tomēr ir jāprecizē, ka pretēji prasītājas norādītajam saistībā ar tādu ražotāju paziņotu dosjē novērtējuma procedūrām, kuri vēlas panākt aktīvās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā, AAP grupas atzinumu nedrīkst sajaukt ar atbilstoši Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktam sagatavoto EPNI atzinumu par aktīvās vielas atbilstību Direktīvas 91/414 drošības prasībām. Faktiski jau ir ticis norādīts, ka minētās procedūras ietvaros PRAPeR var konsultēties ar AAP grupu par to dosjē izraisītām noteiktām speciālām grūtībām, kuru novērtēšanu tā koordinē. Savukārt AAP grupa nekādā ziņā nevar tai likt uzņemties lomu, kas piešķirta EPNI, lai sagatavotu Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktā paredzēto atzinumu.
70 No iepriekš minētā izriet, ka Regulas Nr. 451/2000 8. pantā paredzētās procedūras ietvaros AAP grupas atzinums ir EPNI saistošs tiktāl, ciktāl tas attiecas uz jautājumiem, par kuriem notikusi konsultācija ar AAP grupu, taču neiespaidojot vispārējo attiecīgās aktīvās vielas izraisīto risku.
71 Otrkārt, ir jāizlemj, vai AAP grupas atzinums nav ticis sagrozīts vai radījis pretrunas EPNI ziņojumā. Šajā sakarā ir svarīgi atgādināt, ka AAP grupas zinātniskais atzinums ir ticis sniegts pēc EPCO pieprasījuma. AAP grupai tika uzdoti divi jautājumi. Pirmkārt, šai grupai tika uzdots jautājums, vai tā varētu identificēt mehānismu, kā dihlorvoss izraisa audzējus un, apstiprinošā gadījumā, vai tā varētu noteikt pakļaušanas slieksni. Otrkārt, tai tika uzdots jautājums, vai dzīvniekiem novērotie audzēji bija atbilstoši elementi, lai izvērtētu dihlorvosa ietekmi uz cilvēku veselību.
72 Attiecībā uz pirmo jautājumu AAP grupa savā atbildē nošķīra genotoksiskumu un kancerogenitāti. Kas attiecas uz iespējamajiem mehānismiem, ar kuriem dihlorvoss varētu būt genotoksisks, AAP grupas atzinumā tika secināts, pirmkārt, ka dihlorvoss ir mutagēns in vitro un, otrkārt, ka pastāv noteikti pierādījumi, ka dihlorvoss ir mutagēns saskarsmes punktā in vivo, taču nav skaidri zināms to izraisošais mehānisms. Kas attiecas uz dihlorvosa kancerogēno raksturu, AAP grupa uzsvēra, ka vienīgā konstatētā kancerogēnā ietekme attiecās uz peļu priekškuņģī atklātajiem audzējiem. Saskaņā ar AAP grupas viedokli šādi audzēji šķiet esam sekas paaugstinātām lokālām dihlorvosa koncentrācijām ilgākā laika periodā (ko izraisījusi dzīvnieku piespiedu barošana). Šajā sakarā AAP grupa norādīja, ka bija iespējams, taču noteikti ne nepārprotami skaidrs, ka šos audzējus bija izraisījušas DNS izmaiņas šūnās saskarsmes vietā, kas principā nozīmētu, ka audzēji varētu rasties citās vietās. Tomēr saskaņā ar AAP grupas viedokli nepieciešamās dozas, lai rastos audzēji, bija tik lielas, ka šādu audzēju parādīšanās citās vietās bija maz iespējama. Tas tātad nozīmē, kā uzskata AAP grupa, ka pastāv slieksnis, zem kura nekāda kancerogēna reakcija nevar rasties.
73 Attiecībā uz otro jautājumu AAP grupa secināja, ka, ievērojot, ka cilvēkiem nav ekvivalenta peļu priekškuņģim, pastāv nozīmīgas zinātniskas šaubas par norises veidu un nozīmi, kāda peļu priekškuņģos dihlorvosa izraisītiem audzējiem ir attiecībā uz cilvēkiem. AAP grupa atkārtoja – lai gan nebija iespējams izslēgt DNS mijiedarbību kā kritisko posmu šo audzēju rašanās procesā, šo audzēju rašanās šķita esam sekas dihlorvosa paaugstinātām un ilgām lokālām koncentrācijām. Saskaņā ar AAP grupas viedokli – šķita, ka pieejamie pierādījumi liek domāt, ka šie audzēji nerastos tādas pakļaušanas līmenī, kas notiktu atbilstoši ierosinātajai aktīvās vielas izmantošanai, jo pirms audzēju attīstības iestātos smags sistēmisks toksiskums.
74 Ir jākonstatē, ka EPNI ziņojumā ir ietverts šo atbilžu atbilstošs kopsavilkums. Šī kopsavilkuma beigās EPNI atzīst, ka saskaņā ar AAP grupas atzinumu teorētiski varētu noteikt sliekšņa vērtību, zem kuras aktīvās vielas dihlorvosa izmantošana bija bez draudiem. Tomēr saskaņā ar EPNI ziņojumu, tā kā dosjē neietver pamatīgu ilgtermiņa pētījumu par kancerogenitāti, nav iespējams nedz noteikt “dozu, kādā nav novērotas nelabvēlīgas sekas” (DKNNNS), nedz gūt pilnīgu priekšstatu par aktīvās vielas toksikoloģiskajām iezīmēm. Attiecīgi EPNI ziņojumā apstiprināts, ka izskatāmajā lietā šādu sliekšņa vērtību nav iespējams noteikt.
75 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jākonstatē, ka EPNI ziņojumā nav nedz izkropļots, nedz neņemts vērā AAP grupas atzinums. Šajā sakarā ir svarīgi norādīt – apstāklis, ka EPNI savā ziņojumā uzskatīja, ka to risku novērtējums, ko dihlorvoss rada cilvēku veselībai, ņemot vērā šaubas, kas saistītas ar šīs vielas genotoksiskajām un kancerogēnajām iezīmēm, nebija pārliecinošs, lai gan AAP grupa uzsvēra, ka pieejamie pierādījumi šķita liekam domāt, ka genotoksiskums un kancerogenitātes risks bija minimāls, ir tieši saistīts ar iepriekš 69. punktā norādīto – ka ar AAP grupu var veikt konsultācijas par noteiktām īpašām grūtībām, kas saistītas ar novērtējamajiem dosjē, taču nekādā ziņā nevar tai likt uzņemties lomu, kas piešķirta EPNI, sagatavojot Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktā paredzēto atzinumu. Lai gan AAP grupas veiktais riska novērtējums ir teorētiska rakstura, EPNI ir uzdevums, veicot šo pašu novērtējumu, ņemt vērā praktiskās nejaušības, kas saistītas ar šo risku vadību. Izskatāmajā lietā, lai gan kancerogenitātes riski bija minimāli, EPNI ziņojumā bija norādīts – kā sekas robiem prasītājas iesniegtajos darbos, kas padarīja neiespējamu sliekšņa vērtības noteikšanu, risku novērtējums nebija pārliecinošs.
76 Līdz ar to pirmā pamata otrā sadaļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par pirmā pamata trešo sadaļu
– Lietas dalībnieku argumenti
77 Saistībā ar pirmā pamata trešo sadaļu prasītāja uzskata, ka saskaņā ar judikatūru Komisijai ir pienākums sniegt dalībvalstīm visu informāciju, kas lietderīga, lai pieņemtu lēmumu par aktīvās vielas iekļaušanu vai neiekļaušanu, pirms balsošanas Pastāvīgajā pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejā. Šī pienākuma neizpilde esot Regulas Nr. 451/2000 8. pantā izvirzīto procesuālo prasību pārkāpums.
78 Prasītāja šajā sakarā norāda, ka no apstrīdētā lēmuma sestā apsvēruma izriet, ka Komisija ir uzmanīgi izvērtējusi visus tās apsvērumus. Starp šiem apsvērumiem ir tās 2006. gada 22. jūnija apsvērumi par EPNI ziņojumu. Tā kā šie apsvērumi netika nosūtīti dalībvalstīm, Komisija esot pārkāpusi savus pienākumus saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 8. pantu, kas pamatojot apstrīdētā lēmuma atcelšanu.
79 Prasītāja turklāt replikā apgalvo – lai gan šie apsvērumi dalībvalstīm tika nosūtīti 2006. gada 11. septembrī, kā to apgalvo Komisija, Komisija pirmo reizi ierosināja dihlorvosu neiekļaut Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2006. gada 14. jūlija sēdē. Dalībvalstu pārstāvjiem tādējādi nebija bijusi pieeja šiem dokumentiem, kad tie pirmo reizi izvērtēja Komisijas ierosinājumu. Turklāt tiem piekļuve bija tikai 17 dienas pirms Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2006. gada 28. septembra sēdes, kurā tika pieņemts apstrīdētais lēmums.
80 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un apgalvo, ka šī sadaļa ir jānoraida.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
81 Vispirms ir jānorāda, ka saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 8. panta 8. punktu Komisijai ir pienākums, vēlākais, sešus mēnešus pēc tam, kad tā saņēmusi EPNI ziņojumu, iesniegt pārskatīšanas ziņojuma projektu, kā arī direktīvas projektu, ar kuru paredz aktīvo vielu iekļaut I pielikumā, vai dalībvalstij adresēta lēmuma projektu, ar kuru paredz atsaukt tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaujas, kuri satur attiecīgo aktīvo vielu un attiecīgi neiekļaut šo vielu Direktīvas 91/414 I pielikumā.
82 Izskatāmajā lietā ir jānorāda, ka neatkarīgi no jautājuma par to, vai Komisijai ir pienākums paziņot prasītājas apsvērumus par EPNI ziņojumu, no dosjē elementiem izriet, ka prasītājas 2006. gada 22. jūnija apsvērumi tika dalībvalstīm nosūtīti 2006. gada 11. septembrī Pastāvīgās pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejas 2006. gada 28. un 29. septembra sēdes mērķim. Pat ja, kā to norāda prasītāja, minētās komitejas pirmā sanāksme notika 2006. gada 14. jūlijā, proti, sanāksme, pēc kuras netika pieņemts nekāds lēmums par dihlorvosa iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā, balsojums par dihlorvosa neiekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā šīs pašas komitejas ietvaros notika tikai 2006. gada 28. un 29. septembra sanāksmē. Tādējādi ir jākonstatē, ka prasītājas apsvērumi dalībvalstīm paziņoti pietiekoši agri, lai tās tos varētu ņemt vērā savā balsojumā.
83 Attiecīgi pirmā pamata trešā sadaļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par otro pamatu – apstrīdētā lēmuma zinātniskā pamatojuma neesamību
Lietas dalībnieku argumenti
84 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Komisijas rīcībā nebija pietiekamu zinātnisku pierādījumu, kas tai uz objektīva pamata ļautu secināt, ka jāaizliedz dihlorvoss.
85 Tādējādi prasītāja apgalvo, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts uz pamata zinātnisku secinājumu, ka nevar izslēgt dihlorvosa genotoksiskumu un kancerogenitāti. Šim konstatējumam pretrunā esot AAP grupas atzinums, ka dihlorvoss neizraisa kancerogenitātes vai genotoksiskuma risku. Attiecīgi šī atzinuma formulējums, saskaņā ar kuru “pēc visu tās rīcībā esošo datu pārbaudīšanas AAP grupa secināja, ka, izņemot audzējus peļu priekškuņģī, nepastāvēja pārliecinoši pierādījumi par saistītu pieaugumu audzēju rašanās biežumu”, ir pretrunā secinājumiem, kas formulēti EPNI ziņojumā un apstrīdētajā lēmumā.
86 Pirmkārt, AAP grupas atzinums juridiski būtu pielīdzināms EPNI viedoklim kopumā.
87 Otrkārt, Komisija, tāpat kā EPNI, varēja izvēlēties vienīgi sekot AAP grupas atzinumam vai atkāpties no tā, pēdējā gadījumā, atsaucoties uz jaunu AAP grupas vai tādas pašas vai nozīmes zinātniskas institūcijas atzinumu. Šajā sakarā EPNI ziņojums bija īpaši apšaubāms, jo tas tika pabeigts tikai piecas dienas pēc AAP grupas atzinuma paziņošanas, kas pats prasīja gadu ilgu metodoloģisku vērtējumu. Turklāt Komisija nepamatojās uz nopietniem zinātniskiem atklājumiem attiecībā uz dihlorvosa genotoksiskuma un kancerogenitātes neesamību, kādi izklāstīti AAP grupas atzinumā, un nebija nopietnu pētījumu, kas parādītu pretējo. Visbeidzot, AAP grupas atzinums netika minēts apstrīdētajā lēmumā un Komisija nesniedza nekādu pamatojumu tā neņemšanai vērā apstrīdētajā lēmumā.
88 Otrkārt, prasītāja apgalvo – pat ja EPNI ziņojums būtu jāuzskata par spēkā esošu apstrīdētā lēmuma pamatu, pašam šim ziņojumam piemīt tāds pat trūkums, jo to nesagatavoja EPNI kā neatkarīga iestāde, kas sniedz zinātniskus atzinumus, bet gan EPNI kā ekspertu sanāksmju koordinators. Tas izrietot no apstrīdētā lēmuma 4. apsvēruma un paša EPNI ziņojuma.
89 Treškārt, prasītāja apgalvo, ka dihlorvosa ietekmei uz sabiedrību kopumā un uz vidi nav nozīmes, ņemot vērā ierosināto dihlorvosa izmantošanu, proti, telpās uz puķu sīpoliem. Kā no loģikas, tā no zinātniskā viedokļa esot acīmredzami, ka nepastāv nekāds risks sabiedrībai vai videi, ja dihlorvoss tiek izmantots telpās vienīgi puķu sīpoliem. Līdz ar to neesot nekāda attaisnojuma apstrīdētajā lēmumā paredzētajam, uz hipotētiskām bažām balstītajam ierobežojumam.
90 Ceturtkārt, attiecībā uz Komisijas apgalvojumu, ka nebija iespējams veikt riska novērtējumu tādēļ, ka dosjē nebija pilnīgs, prasītāja savā atbildes rakstā norāda, ka pati ZDV bija atzinusi dosjē par pilnīgu. Šāds atzinums obligāti nozīmējot, ka ZDV uzskatīja, ka dosjē ietvēra visus datus, kas nepieciešami atbilstoši Direktīvai 91/414, lai varētu veikt aktīvās vielas novērtējumu. Apstāklis, ka kompetentās iestādes bija atzinušas dosjē par pilnīgu un bija veikušas dosjē vērtējumu, radīja prasītājai tiesisko paļāvību, ka ir iesniegti visi pieprasītie dati.
91 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un uzskata, ka šis pamats ir jānoraida.
Pirmās instances tiesas vērtējums
92 Šajā sakarā ir jāatgādina, kā izriet no Direktīvas 91/414 preambulas piektā, sestā un devītā apsvēruma, ka tās mērķis ir novērst šķēršļus augu aizsardzības līdzekļu tirdzniecībai Kopienā, saglabājot augstu vides, cilvēku un dzīvnieku veselības aizsardzības līmeni (Tiesas 2006. gada 14. septembra spriedums lietā C‑138/05 Stichting Zuid‑Hollandse Milieufederatie, Krājums, I‑8339. lpp., 43. punkts, un Pirmās instances tiesas 2008. gada 9. septembra spriedums lietā T‑75/06 Bayer CropScience u.c./Komisija, Krājums, II‑2081. lpp., 81. punkts).
93 Šajā sakarā ir jānorāda, ka, lai varētu efektīvi sasniegt Komisijai noteikto mērķi un, ņemot vērā tās veicamos sarežģītos tehniskos vērtējumus, Komisijai ir jāpiešķir plaša rīcības brīvība (Tiesas 2007. gada 18. jūlija spriedums lietā C‑326/05 P Industrias Químicas del Vallés/Komisija, Krājums, I‑6557. lpp.; turpmāk tekstā “IQV spriedums”, 75. punkts, un iepriekš 92. punktā minētais spriedums lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 82. punkts).
94 Tomēr šīs rīcības brīvības īstenošana ir pakļauta tiesas kontrolei. No pastāvīgās judikatūras izriet, ka, veicot šo kontroli, Kopienu tiesai jāpārliecinās, vai tiek ievēroti procesuālie noteikumi, jāpārbauda Komisijas pieņemto faktu saturiskā precizitāte, tas, vai nav pieļauta acīmredzama kļūda šo faktu vērtējumā vai nepareizi izmantotas pilnvaras (Tiesas 1979. gada 25. janvāra spriedums lietā 98/78 Racke, Recueil, 69. lpp., 5. punkts, un 1991. gada 22. oktobra spriedums lietā C‑16/90 Nölle, Recueil, I‑5163. lpp., 12. punkts; iepriekš 92. punktā minētais spriedums lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 83. punkts).
95 Ir arī jāatgādina, ka no Regulas Nr. 451/2000 6. panta 2. punkta b) apakšpunkta izriet, ka paziņojuma iesniedzējam ir jāpierāda, ka saskaņā ar informāciju, kas iesniegta par vienu vai vairākiem preparātiem, kuri paredzēti ierobežotam raksturīgu lietojumu diapazonam, iespējams izpildīt Direktīvas 91/414 prasības attiecībā uz šīs direktīvas 5. pantā minētajiem kritērijiem. Aktīvās vielas nekaitīguma pierādīšanas pienākums līdz ar to ir paziņojuma iesniedzējam (pēc analoģijas skat. iepriekš 92. punktā minēto spriedumu lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 85. punkts).
96 Tieši iepriekš minēto apsvērumu kontekstā ir jāizvērtē, vai apstrīdētajā lēmumā formulētajiem zinātniskajiem secinājumiem, kā to apgalvo prasītāja, trūkst objektīva un spēkā esoša zinātniska pamata.
97 Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, kas saistīts ar apstākli, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts uz pamata zinātnisku secinājumu, ka dihlorvosa genotoksiskumu un kancerogenitāti nevar izslēgt, – secinājumu, kam pretrunā ir AAP grupas atzinums, ir svarīgi, pirmkārt, norādīt, ka, lai gan bažas galvenokārt attiecas uz neskaidrībām, kas saistītas ar dihlorvosa genotoksiskuma un kancerogēnajām iezīmēm, tāpat ir norādīts uz visa dosjē viduvējo kvalitāti, kā rezultātā nevarēja pierādīt, ka bija pieņemama aprēķinātā izmantotāju, darbinieku un blakus esošu personu pakļaušana.
98 Lai gan Komisija apstrīdētajā lēmumā nesniedz tālākus precizējumus attiecībā uz dosjē nepilnībām, EPNI ziņojumā, kas, kā nav ticis apstrīdēts, ir apstrīdētā lēmuma zinātniskais pamats, šādi precizējumi ir sniegti. Tādējādi bez neskaidrībām, kas saistītas ar dihlorvosa genotoksiskajām un kancerogēnajām iezīmēm, EPNI ziņojumā uzskaitītas šādas problēmas:
– nav apstiprināta nekāda galīgā references vērtība;
– nav panākta vienošanās par galīgajām references vērtībām, riska, kas rodas izmantotājiem, darbiniekiem un blakus esošam personām, novērtējums nav pārliecinošs;
– nav iespējams noteikt dihlorvosa tehniskās specifikācijas;
– nav pieejamas nekādas analītiskas metodes, lai noteiktu dihlorvosa pārpalikumus augsnē, ūdenī, gaisā, asinīs un dzīvnieku audos.
99 Attiecīgi prasītāja kļūdaini neņem vērā apstrīdētajā lēmumā identificētās problēmas bez neskaidrībām, kas saistītas ar dihlorvosa genotoksiskajām un kancerogēnajām iezīmēm.
100 Otrkārt, ir jākonstatē, ka pretēji prasītājas apgalvotajam apstrīdētais lēmums nenonāk pretrunā AAP grupas atzinumam. Kā tas jau norādīts iepriekš 71.–75. punktā, EPNI ziņojumā, kas ir apstrīdētā lēmuma zinātniskais pamats, godprātīgi atspoguļoti šī atzinuma noteikumi. Lai gan EPNI ziņojumā ir norādīts, ka risku vērtējums nav pārliecinošs, kamēr AAP grupa apgalvo, ka genotoksiskuma un kancerogenitātes risks ir minimāls, EPNI šajā ziņojumā izskaidro, kā tas ticis uzsvērts iepriekš 74. punktā, iemeslu, kādēļ riski varētu šķist pieņemami teorijā, taču tie tādi nav izskatāmajā lietā. Turklāt, kā tas parādīts iepriekš 98. punktā, EPNI ziņojumā ir norādīts uz citām problēmām bez neskaidrībām, kas saistītas ar dihlorvosa genotoksiskumu un kancerogenitāti, par kurām nav notikušas konsultācijas ar AAP grupu.
101 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānoraida prasītājas arguments, kas saistīts ar apstākli, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts uz pamata zinātnisku secinājumu, ka dihlorvosa genotoksiskumu un kancerogenitāti nevar izslēgt, kas nonāk pretrunā AAP grupas atzinumam.
102 Otrkārt, attiecībā uz argumentu, kas saistīts ar to, ka EPNI ziņojumu tā nav sagatavojusi kā neatkarīga iestāde, bet gan kā ekspertu sanāksmju koordinatore, ir jākonstatē, ka šis apgalvojums atklāj, ka prasītāja nepārzina tādu ražotāju paziņoto dosjē novērtējuma procedūru, kuri vēlas panākt aktīvās vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā, atbilstoši šīs procedūras aprakstam Regulas Nr. 451/2000 8. pantā.
103 Kā jau norādīts iepriekš 65. punktā, atbilstoši Regulas Nr. 451/2000 8. panta 1. punktam ZDV sagatavo DNZP, ko tā nosūta EPNI. Saskaņā ar šīs pašas regulas 8. panta 5. punktu EPNI nosūta DNZP dalībvalstīm un var organizēt ekspertu konsultāciju. Visbeidzot, atbilstoši minētās regulas 8. panta 7. punktam EPNI novērtē DNZP un nosūta Komisijai atzinumu par aktīvās vielas atbilstību Direktīvā 91/414 paredzētajām drošības prasībām.
104 Šī novērtējuma procedūra ir jāinterpretē, ņemot vērā Regulas Nr. 1490/2002 preambulu tiktāl, ciktāl ar šo regulu grozīts Regulas Nr. 451/2000 8. pants. Konkrētāk, no Regulas Nr. 1490/2002 12. apsvēruma izriet, ka DNZP “jāizskata [EPNI] pirms tos iesniedz Pastāvīgajai pārtikas aprites un dzīvnieku veselības komitejai”. Saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 8. panta 5. punktu šī izskatīšana notiek, veicot koleģiālo pārskatīšanu. Tieši pamatojoties uz koleģiālo pārskatīšanu, EPNI nosūta DNZP, kā arī pati savu ziņojumu Komisijai atbilstoši Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktam.
105 Līdz ar to Komisija pamatoti apstrīdētā lēmuma 4. apsvērumā precizē, ka DNZP ir “koleģiāli izvērtējušas” dalībvalstis un EPNI un iesniegts Komisijai EPNI ziņojuma formā. Tāpēc nevar uzskatīt, ka minētais ziņojums ir ar nepilnībām, ciktāl to nav sagatavojusi EPNI kā neatkarīga iestāde.
106 Treškārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, kas saistīts ar apstākli, ka dihlorvosa ietekmei uz sabiedrību kopumā neesot nozīmes, ciktāl dihlorvoss ir paredzēts izmantošanai vienīgi telpās puķu sīpoliem, ir jānorāda – pat ja nepastāvētu nekāds risks sabiedrībai kopumā un videi, prasītājai saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 6. panta 2. punkta b) apakšpunktu ir pienākums pierādīt, ka risks izmantotājiem, kas rīkojas ar aktīvo vielu, atbilda Direktīvas 91/414 prasībām un it īpaši šīs direktīvas 5. pantā paredzētajiem kritērijiem. Iepriekš 97.–99. punktā jau ir minēts, ka dosjē nepilnību dēļ nebija iespējams veikt pārliecinošu riska vērtējumu.
107 Ceturtkārt, prasītājas arguments, saskaņā ar kuru, tā kā ZDV bija atzinusi dosjē par pilnīgu, Komisija pēc tam nevarēja tai pārmest, ka tā bija izlaidusi informāciju, nav pieņemamas saskaņā ar Pirmās instances tiesas Reglamenta 48. panta 2. punktu tiktāl, ciktāl tas pirmo reizi tika izvirzīts replikā.
108 Katrā ziņā šis arguments nav pamatots. Šajā sakarā ir jānorāda, ka atbilstoši Regulas Nr. 451/2000 6. panta 1. punktam pieteikuma iesniedzēji “[ZDV] pilnvarotajai iestādei par attiecīgo aktīvo vielu iesniedz 3. punktā minēto pilno dosjē”. Saskaņā ar Regulas Nr. 451/2000 6. panta 3. punktu pilnā dosjē ietilpst “pārbaužu un pētījumu ziņojumi”.
109 Savukārt apstāklis, ka DZV atzinusi dosjē par pilnīgu Regulas Nr. 451/2000 6. panta 1. punkta izpratnē, tomēr negarantē, ka tas ietver visu informāciju, lai ZDV, EPNI un Komisija varētu pieņemt nostāju par attiecīgās aktīvās vielas kaitīgo ietekmi saskaņā ar Regulas Nr. 91/414 5. panta 1. punktu. Šajā sakarā ir jānorāda, ka, ņemot vērā dosjē, kas ietver pētījumus un ziņojumus, ko paredz Regula Nr. 451/2000 6. panta 3. punktā, ZDV uzskatīs par pilnīgu, kas tomēr neizslēdz, ka kādas informācijas var trūkt, lai ZDV un/vai EPNI varētu zinātniski novērtēt attiecīgo aktīvo vielu.
110 No visa iepriekš minētā izriet, ka otrais pamats ir jānoraida.
Par trešo pamatu – Direktīvas 91/414 5. panta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
111 Prasītāja apgalvo, ka saskaņā ar judikatūru briesmas ir jānošķir no riska. Saskaņā ar prasītājas viedokli – novērtējuma kritēriji, kas paredzēti Direktīvas 91/414 5. pantā, ir balstīti uz riska vērtējumu. Apstrīdētais lēmums pārkāpjot šo pantu, ciktāl tas neesot balstīts uz risku novērtējumu, bet vienīgi uz dihlorvosa raksturīgajām bīstamajām iezīmēm.
112 Tādējādi – saskaņā ar prasītājas viedokli – Komisija apstrīdētā lēmuma 5. apsvērumā norāda uz neskaidrībām, kas saistītas ar šīs vielas genotoksiskajām un kancerogēnajām iezīmēm, lai pamatotu tās neiekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā. Dihlorvosa genotoksiskums un kancerogēnais raksturs attiecas uz tā raksturīgajām bīstamajām īpašībām. No šo īpašību konstatācijas pašas par sevi neesot bijis iespējams secināt, ka dihlorvoss pakļauj vidi un cilvēku veselībai nepieņemama riskam. Šajā sakarā apstrīdētajā lēmumā vienīgi esot norādīts, ka pieejamie dati nebija pienākumi, nenonākot pie skaidra secinājuma par to, vai tie pierāda nepieņemamu risku cilvēku veselībai un videi.
113 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un uzskata, ka šis pamats ir jānoraida.
Pirmās instances tiesas vērtējums
114 Ir jāatgādina, ka no Direktīvas 91/414 preambulas devītā apsvēruma izriet, ka noteikumiem, kas regulē atļauju piešķiršanu, jānodrošina augsti aizsardzības standarti, ar kuru palīdzību it īpaši jāaizliedz tādu augu aizsardzības līdzekļu atļaušana, kuru radītie draudi veselībai, gruntsūdeņiem un videi nav bijuši pienācīgi izpētīti.
115 Šajā kontekstā ir jānorāda, ka Direktīvas 91/414 5. panta 1. punktā paredzētie kritēriji, lai kāda viela tiktu iekļauta šīs pašas direktīvas I pielikumā, ir formulēti plaši un balstīti uz kaitīga iespaida uz cilvēku vai dzīvnieku veselību vai gruntsūdeņiem [pazemes ūdeņiem] risku un vides ietekmēšanas nepieļaujamā veidā analīzi (iepriekš 92. punktā minētais spriedums lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 184. punkts).
116 Turklāt šī norma ir jāinterpretē saistībā ar piesardzības principu. Saskaņā ar šo principu, ja pastāv zinātniskas neskaidrības attiecībā uz risku cilvēku veselībai pastāvēšanu vai apjomu, Kopienu iestādes var veikt aizsardzības pasākumus bez pienākuma sagaidīt, līdz ir pilnībā pierādīta šo risku realitāte un smagums (Tiesas 1998. gada 5. maija spriedums lietā C‑180/96 Apvienotā Karaliste, Recueil, I‑2265. lpp., 99. punkts, un Pirmās instances tiesas 2002. gada 11. septembra spriedums lietā T‑13/99 Pfizer Animal Health/Padome, Recueil, II‑3305. lpp., 139. punkts). Turklāt kontekstā ar piesardzības principa piemērošanu, kas atbilst zinātniskas nedrošības situācijai, riska novērtējumam nevar izvirzīt prasību, lai tas Kopienu iestādēm sniegtu pārliecinošus zinātniskus pierādījumus par riska realitāti un iespējamās nelabvēlīgās ietekmes nopietnību, ja risks realizētos (iepriekš minētais spriedums lietā Pfizer Animal Health/Padome, 142. punkts).
117 Ievērojot iepriekš minēto un iepriekš 92.–95. punktā minēto judikatūru, ir svarīgi atgādināt, ka no apstrīdētā lēmuma 5. apsvēruma izriet, ka tas ir balstīts ne tikai uz pieejamajiem toksikoloģiskajiem datiem un neskaidrībām, kas saistītas ar dihlorvosa genotoksiskajām un kancerogēnajām iezīmēm, bet arī, vispārīgāk, ar visa dosjē viduvējo kvalitāti. Šajā sakarā iepriekš 98. punktā jau ir konstatēts, ka prasītājas iesniegtajam dosjē bija nepilnības, kuru dēļ nevarēja izdarīt ticamus secinājumus par dihlorvosa genotoksiskajām un kancerogēnajām iezīmēm, kā arī, vispārīgāk, par dihlorvosa nekaitīgumu. Tādējādi EPNI ziņojums norāda, ka noteiktas neskaidrības varēja novērst vienīgi tad, ja tiktu iesniegti trūkstošie dati un pētījumi.
118 Tādējādi, ievērojot piesardzības principu, ir jākonstatē, ka Komisija, ievērojot pieejamos toksikoloģiskos datus, neskaidrības, kas saistītas ar dihlorvosa genotoksiskajām un kancerogēnajām iezīmēm, un dosjē nepilnības, padarot neiespējamu pārliecinošu risku novērtējumu, nav pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, pieņemot apstrīdēto lēmumu un vēl jo vairāk nav pārkāpusi Direktīvas 91/414 5. pantu.
119 Līdz ar to trešais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par ceturto pamatu – tiesību uz aizstāvību, tiesību tikt uzklausītam un samērīguma principa pārkāpumu
Par ceturtā pamata pirmo sadaļu
– Lietas dalībnieku argumenti
120 Prasītāja uzskata, ka Komisija ir pārkāpusi tās tiesības uz aizstāvību un tās tiesības tikt taisnīgi uzklausītai, pirmkārt, pārkāpjot savu pienākumu tai sniegt iespēju un pietiekamu laiku, lai formulētu apsvērumus un iesniegtu pētījumus, atbildot uz dihlorvosa novērtēšanas laikā izvirzītajiem iebildumiem, attiecībā uz tādu ilgtermiņa pētījumu neesamību, kuri ļautu izslēgt genotoksiskuma un kancerogenitātes risku, un, otrkārt, pārkāpusi savu pienākumu rūpīgi izvērtēt tās apsvērumus.
121 Pirmkārt, attiecībā uz pārkāpumu pienākumam tai sniegt iespēju un pietiekamu laiku, lai formulētu savus apsvērumus un iesniegtu pētījumus, prasītāja uzskata, ka ir jāpārbauda, vai ilgtermiņa pētījumu neesamību Komisija vai EPNI izvirzīja pietiekami agri novērtējuma procedūrā un vai tai bija pietiekami daudz laika, lai iesniegtu trūkstošos datus.
122 Kas attiecas uz brīdi, kurā Komisija un EPNI ir izvirzījušas ilgtermiņa pētījumu neesamību, prasītāja uzskata, pirmkārt, ka ne ZDV, ne AAP grupa neizvirzīja ilgtermiņa pētījumu neesamību kā būtisku zinātniskā novērtējuma aspektu. Otrkārt, šis jautājums par formālu informācijas pieprasījumu no EPNI puses ir kļuvis vienīgi ļoti vēlā dosjē apstrādes posmā, kad EPNI bija pabeigusi savu ziņojumu. Treškārt, prasītāja neesot varējusi sagaidīt šo prasību, ciktāl AAP grupa to uzskatīja par nevajadzīgu. Ceturtkārt, replikā prasītāja uzskata, ka Komisijas apgalvojums, ka tai nebija jāinformē prasītāja par dosjē nepilnībām un jāsniedz tai laiks tās labot, jo pieteikuma iesniedzējs vienmēr var iesniegt jaunu pieteikumu, ir jāuzskata par nesamērīgu un neatbilstošu atbildi uz neparedzamu datu trūkumu, kas radusies novērtēšanas procedūrā.
123 Kas attiecas uz jautājumu par laiku, kas bija tās rīcībā, lai sagatavotu šos ilgtermiņa pētījumus, prasītāja apgalvo, ka Komisija tai nesniedza iespēju un laiku ķerties pie šī jautājuma, jo tā uzskatīja, ka ir beidzies termiņš, lai to darītu. Komisijai būtu bijis jāpagarina vai jāaptur tās pašas administratīvie termiņi, lai dotu tai taisnīgu iespēju aizstāvēt savu nostāju. Tas it īpaši esot tiesa, ņemot vērā apstākli, ka tā no 2005. gada 27. jūnija līdz 1. jūlijam organizētajā EPCO sanāksmē un no AAP grupas bija saņēmusi precīzus apliecinājumus, ka nekādi ilgtermiņa pētījumi nebija nepieciešami. Tādējādi prasītājas situācija bija salīdzināma ar prasītāja situāciju lietā, kurā pasludināts iepriekš 93. punktā minētais IQV spriedums. Turklāt Komisijas neuzmanību attiecībā uz prasītājas tiesībām tikt uzklausītai, pastiprina apstāklis, ka visu novērtēšanas laiku prasītāja darīja visu iespējamo, lai izpildītu visas kompetento iestāžu izvirzītās prasības. Visbeidzot, tiktāl, ciktāl kompetentās iestādes nav ievērojušas tiesiskajā regulējumā noteiktos termiņus, tās likumīgi nevarot likt burtiski ievērot termiņus, kas attiecas uz prasītāju.
124 Otrkārt, attiecībā uz pienākuma rūpīgi izvērtēt prasītājas apsvērumus pārkāpumu, prasītāja norāda, ka apstrīdētā lēmuma 6. apsvērumā Komisija apgalvo, ka visi tai iesniegtie apsvērumi ir rūpīgi izvērtēti. Tomēr tas tā neesot bijis.
125 Tādējādi prasītāja uzskata, ka Komisija ir pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā, neļaujot prasītājai iesniegt jaunus ilgtermiņa pētījumus pēc tam, kad Komisija bija noraidījusi tās argumentus, kā arī AAP grupas atzinumu, saskaņā ar kuru šie pētījumi bija nevajadzīgi.
126 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un uzskata, ka šī sadaļa ir jānoraida.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
127 Ir jāatgādina, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesību uz aizstāvību ievērošana visos procesos, kuri uzsākti pret personu un kuru dēļ var tikt pieņemts tai nelabvēlīgs lēmums, ir Kopienu tiesību pamatprincips, kas nodrošināms pat tad, ja nav nekāda tiesiskā regulējuma saistībā ar procesu. Šis princips noteic, ka tādu lēmumu adresātiem, ar ko būtiski tiek skartas viņu intereses, ir jādod iespēja atbilstoši darīt zināmu savu viedokli par viņiem nelabvēlīgiem faktiem, kas izvirzīti, lai pamatotu apstrīdēto lēmumu (šajā sakarā skat. Tiesas 2006. gada 15. jūnija spriedumu lietā C‑28/05 Dokter u.c., Krājums, I‑5431. lpp., 74. punkts, un iepriekš 92. punktā minēto spriedumu lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 130. punkts).
128 Šajā lietā vispirms jākonstatē, ka apstrīdētais lēmums ir sabiedrībai nelabvēlīgs, jo ar to ir atteikts apmierināt tās lūgumu iekļaut dihlorvosu Direktīvas 91/414 I pielikumā.
129 Turpinot, pirmkārt, attiecībā uz prasītājas argumentu, ka ir pārkāptas tās tiesības uz aizstāvību tiktāl, ciktāl tai nav dota ne iespēja, ne pietiekams laiks, lai iesniegtu pētījumus, atbildot uz EPNI ziņojumā izvirzītajiem iebildumiem par ilgtermiņa pētījumu neesamību, vispirms ir jānorāda, ka piemērojamās tiesību normas neparedz nekādu pienākumu sniegt pieteikuma iesniedzējam iespēju iesniegt pētījumus novērtējuma procedūras laikā.
130 Tādējādi Regulas Nr. 451/2000 8. panta 2. un 5. punktā ir noteikts, ka brīdī, kad attiecīgi ZDV un EPNI ir uzsākušas aktīvās vielas novērtēšanu, principā netiek pieņemti “jauni pētījumi”. Pat ja saskaņā ar šiem noteikumiem ZDV – attiecīgā gadījumā ar EPNI piekrišanu, kad DNZP jau ir nosūtīts šai iestādei, – var aicināt pieteikuma iesniedzēju noteiktā termiņā iesniegt papildu datus, kurus ZDV vai EPNI uzskata par vajadzīgiem dosjē precizēšanai, šajos noteikumos nav paredzēts šāds izņēmums attiecībā uz jaunu pētījumu iesniegšanu. A fortiori, nepastāv nekāda iespēja iesniegt papildu datus vai pētījumus pēc tam, kad EPNI ir pabeigusi savu ziņojumu.
131 Otrkārt, pretēji prasītājas apgalvotajam Komisijai nebija pienākuma pagarināt vai apturēt tiesiskajā regulējumā paredzētos termiņus, lai tai dotu taisnīgu iespēju aizstāvēt savu pozīciju. Saskaņā ar prasītājas viedokli šis pienākums izriet, pirmkārt, no precīzajiem apliecinājumiem, ka nebija nepieciešami nekādi ilglaicīgi pētījumi, kuri tika saņemti no 2005. gada 27. jūnija līdz 1. jūlijam organizētajā EPCO sanāksmē un no AAP grupas, un, otrkārt, no 93. punktā minētā IQV sprieduma.
132 Pirmkārt, neatkarīgi no jautājuma par to, vai prasītāja ir faktiski saņēmusi precīzus apliecinājumus, ka nebija nepieciešami nekādi ilgtermiņa pētījumi, šādi apliecinājumi nevarēja būt pamatā tiesiskajai paļāvībai attiecībā uz prasītāju, ciktāl Regulas Nr. 451/2000 8. panta 5. punktā ir tieši paredzēts, ka principā jaunus pētījumus nepieņem brīdī, kad EPNI ir uzsākusi savu novērtējumu aktīvajai vielai. Faktiski no judikatūras izriet, ka vienīgi apliecinājumi, kas atbilst piemērojamajām tiesību normām, var būt šādas tiesiskās paļāvības pamats (Pirmās instances tiesas 2005. gada 30. jūnija spriedums lietā T‑347/03 Branco/Komisija, Krājums, II‑2555. lpp., 102. punkts, un 2006. gada 23. februāra spriedums lietā T‑282/02 Cementbouw Handel & Industrie/Komisija, Krājums, II‑319. lpp., 77. punkts).
133 Otrkārt, iepriekš 93. punktā minētais IQV spriedums nekādi nepalīdz izskatāmajā lietā. Faktiski no šī sprieduma izriet, ka aktīvās vielas novērtējuma termiņš tiek pagarināts, ja, pirmkārt, nav neiespējams atkāpties no attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktajiem procesuālajiem termiņiem un, otrkārt, aktīvās vielas paziņotāji ir nepārvaramas varas situācijā, kas tos kavēja ievērot procesuālos termiņus, – apstāklis, kas varētu pastāvēt, ja neiespējamībā ievērot šos termiņus, vismaz daļēji, vainojama kompetento iestāžu pretrunīgā rīcība (iepriekš 93. punktā minētais IQV spriedums, 84.–88. punkts, un iepriekš 92. punktā minētais spriedums lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 89. punkts). Izskatāmajā lietā bez nepieciešamības pārbaudīt, vai būtu bijis iespējams atkāpties no attiecīgajā tiesiskajā regulējumā paredzētajiem procesuālajiem termiņiem, ir jākonstatē, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu pierādījumu, lai pierādītu, ka tā atradās nepārvaramas varas situācijā, kas to būtu kavējusi ievērot šos termiņus. Gluži pretēji, kā tas jau ir konstatēts iepriekš 58. punktā, prasītājai 2004. gada jūnijā paziņotais DNZP atklāja, ka prasītājas iesniegtais dosjē neietvēra visus nepieciešamos elementus, lai EPNI apmierinošā veidā varētu novērtēt dihlorvosa kaitīgās sekas. Konkrētāk, tā 4.6. punktā ir norādīts, ka jāiesniedz pētījums par dihlorvosa ilgtermiņa toksiskumu.
134 Otrkārt, attiecībā uz šķietamo pienākuma dot prasītājai iespēju un pietiekamu laiku formulēt apsvērumus pārkāpumu, kā arī pienākuma rūpīgi pārbaudīt iesniegtos apsvērumus pārkāpumu ir svarīgi norādīt, ka no apstrīdētā lēmuma 6. apsvēruma izriet, ka prasītāja tika uzaicināta iesniegt šādus apsvērumus par EPNI ziņojumu – uzaicinājums, uz kuru tā atbildēja, 2006. gada 22. jūnijā iesniedzot savus apsvērumus. Šajā pašā apsvērumā apstiprināts, ka prasītājas apsvērumi “ir rūpīgi izvērtēti”, taču, ka “bažas [..] ir palikušas bez atbildes”. No tā izriet ne vien tas, ka prasītāja ir tikusi uzaicināta formulēt savus apsvērumus, bet arī ka tie turklāt ir tikuši rūpīgi pārbaudīti.
135 Attiecīgi ir jāsecina, ka ir ievērotas prasītājas tiesības tikt uzklausītai procedūrā pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas. Tāpēc ceturtā pamata pirmā sadaļa ir jānoraida kā nepamatota.
Par ceturtā pamata otro sadaļu
– Lietas dalībnieku argumenti
136 Prasītāja norāda, ka, pasteidzoties noraidīt AAP grupas atzinumu un tās 2006. gada 22. jūnijā paziņotos apsvērumus, neapsverot citus veidus, kā atrisināt konfliktu starp ekspertu viedokļiem, piemēram, pieprasot citu atzinumu vai dodot prasītājai vairāk laika apkopot nepieciešamos datus, Komisija esot pārkāpusi samērīguma principu.
137 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un apgalvo, ka šī sadaļa ir jānoraida.
– Pirmās instances tiesas vērtējums
138 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru samērīguma princips, kas ir viens no Kopienu tiesību vispārīgajiem principiem, prasa, lai Kopienu iestāžu akti nepārsniedz to, kas ir atbilstošs un nepieciešams, lai sasniegtu attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktos mērķus; ņemot vērā, ka, ja ir iespēja izvēlēties vienu no vairākiem piemērotiem pasākumiem, jāizvēlas vismazāk apgrūtinošais, un tā izraisītie trūkumi nedrīkst būt nesamērīgi ar sasniedzamo mērķi (Tiesas 1987. gada 18. novembra spriedums lietā 137/85 Maizena u.c., Recueil, 4587. lpp., 15. punkts; iepriekš 116. punktā minētais spriedums lieta Pfizer Animal Health/Padome, 411. punkts, un iepriekš 92. punktā minētais spriedums lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 223. punkts).
139 Tomēr lauksaimniecības jomā samērīguma principa pārbaude tiesā ir īpaša, jo Tiesa un Pirmās instances tiesa Kopienu likumdevējam atzīst rīcības brīvību, kura atbilst politiskajai atbildībai, kas tam šajā jomā ir noteikta EKL 34.–37. pantā (Tiesas 1998. gada 5. maija spriedums lietā C‑157/96 National Farmers’ Union u.c., Recueil, I‑2211. lpp., 61. punkts). Līdz ar to vienīgi tas, ka šajā jomā veiktais pasākums ir acīmredzami neatbilstošs, ņemot vērā mērķi, kuru vēlas sasniegt kompetentā iestāde, var ietekmēt šāda pasākuma tiesiskumu (Tiesas 2001. gada 12. jūlija spriedums lietā C‑189/01 Jippes u.c., Recueil, I‑5689. lpp., 82. punkts; iepriekš 116. punktā minētais Pirmās instances tiesas spriedums lietā Pfizer Animal Health/Padome, 412. punkts, un Pirmās instances tiesas 2002. gada 11. septembra spriedums lietā T‑70/99 Alpharma/Padome, Recueil, II‑3495. lpp., 177.–180. punkts).
140 Prasītāja būtībā apgalvo, ka Komisijai nebija jānoraida AAP grupas atzinums un tās 2006. gada 22. jūnijā paziņotie apsvērumi, neapsverot citus veidus, kā atrisināt konfliktu starp ekspertu viedokļiem, piemēram, pieprasot citu atzinumu vai dodot prasītājai vairāk laika apkopot nepieciešamos datus.
141 Šajā sakarā ir jākonstatē, ka arguments, ka Komisija būtu varējusi lūgt citu atzinumu vai pagarināt tiesiskajā regulējumā noteiktos termiņus, nerod nekādu pamatojumu piemērojamajā tiesiskajā regulējumā. Faktiski brīdī, kad Komisija uzsāk darbību aktīvās vielas novērtēšanas procesā, EPNI jau ir atbilstoši Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktam sniegusi atzinumu par minētās vielas atbilstību Direktīvā 91/414 izvirzītajām drošības prasībām. Šajā procedūras stadijā ne Direktīva 91/414, ne Regula Nr. 451/2000 neparedz iespēju pieprasīt papildu atzinumu. Turklāt iepriekš 129.–133. punktā ir konstatēts, ka, izņemot nepārvaramas varas gadījumus, nav iespējama nekāda tiesiskajā regulējumā paredzēto termiņu pagarināšana un ka prasītāja nav izvirzījusi nekādus pierādījumus, lai pierādītu, ka tā atradās nepārvaramas varas situācijā.
142 Attiecīgi ir jākonstatē, ka prasītāja nav pierādījusi, ka Komisijai bija izvēles iespēja starp vairākiem piemērotiem pasākumiem, kas tai atbilstoši samērīguma principam liktu izmantot vismazāk ierobežojošo pasākumu.
143 Katrā ziņā ir jānorāda, ka apgalvojums, ka Komisija pasteigusies noraidīt AAP grupas atzinumu, kā arī prasītājas apsvērumus par EPNI ziņojumu, no faktu viedokļa ir nekorekts. Iepriekš attiecīgi 74. un 134. punktā ir konstatēts, ka AAP grupas atzinuma formulējums tika precīzi atainots EPNI ziņojumā un ka prasītājas apsvērumi par šo ziņojumu ir rūpīgi izvērtēti. Attiecīgi ir jākonstatē, ka prasītājas apgalvojums nav pamatots.
144 Tādēļ ceturtā pamata otro sadaļu nevar atbalstīt, kādēļ minētais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par piekto pamatu – tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
145 Prasītāja apgalvo, ka divos gadījumos ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips. Pirmkārt, tā esot saņēmusi garantijas, ka tās iesniegtie jaunie dati dihlorvosa pārbaudes kontekstā tiks pārbaudīti un koleģiāli pārskatīti. Šīs garantijas bija sniegušas divas iestādes, kas rīkojās Komisijas vārdā vai pēc tās norādēm, koleģiālai pārskatīšanai, Komisija esot kaitējusi tās tiesiskajai paļāvībai.
146 Otrkārt, prasītāja uzskata, ka tā tikusi pamudināta ticēt, ka ir nelietderīgi veikt ilgtermiņa pētījumu par kancerogēno raksturu, jo darba kalendārs to nepieļāva, un ka jautājums ir bijis uzdots AAP grupai, lai saņemtu galīgo secinājumu. Apstāklis, ka AAP grupa izdeva atzinumu, kas izkliedēja visas bažas par kancerogēno un genotoksisko raksturu, esot nostiprinājis tās tiesisko paļāvību uz apstākli, ka EPNI izdos šim atzinumam atbilstošu ziņojumu.
147 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un uzskata, ka šis pamats ir jānoraida.
Pirmās instances tiesas vērtējums
148 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tiesības atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzību ir ikvienai privātpersonai, kas atrodas situācijā, no kuras izriet, ka Kopienu administrācija, sniedzot precīzas garantijas, tam radīja pamatotu paļāvību (Tiesas 2004. gada 15. jūlija spriedums apvienotajās lietās C‑37/02 un C‑38/02 Di Lenardo un Dilexport, Krājums, I‑6911. lpp., 70. punkts; Pirmās instances tiesas 1998. gada 17. decembra spriedums lietā T‑203/96 Embassy Limousines & Services/Parlaments, Recueil, II‑4239. lpp., 74. punkts; tāpat šajā sakarā skat. iepriekš 92. punktā minēto spriedumu lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 153. punkts). Šādas garantijas, lai arī kāda būtu to forma, veido precīza, beznosacījumu un saskaņota informācija, kas izriet no pilnvarotiem un ticamiem avotiem (šajā sakarā skat. Tiesas 2000. gada 25. maija spriedumu lietā C‑82/98 P Kögler/Tiesa, Recueil, I‑3855. lpp., 33. punkts). Turpretī neviens nevar apgalvot par šī principa pārkāpumu, ja nav bijušas precīzas garantijas, ko sniegusi administrācija (Tiesas 2005. gada 24. novembra spriedums lietā C‑506/03 Vācija/Komisija, Krājumā nav publicēts, 58. punkts, un 2006. gada 22. jūnija spriedums apvienotajās lietās C‑182/03 un C‑217/03 Beļģija un Forum 187/Komisija, Krājums, I‑5479. lpp., 147. punkts).
149 Šajā sakarā vispirms jānorāda, ka Regulas Nr. 451/2000 8. pantā paredzētajā aktīvās vielas novērtējuma procedūrā, lai to iekļautu vai neiekļautu Direktīvas 91/414 I pielikumā, EPNI novērtē attiecīgās vielas kaitīgo ietekmi un nosūta Komisijai zinātnisku atzinumu šajā jautājumā. Šis zinātniskais atzinums tiek sagatavots, pamatojoties uz DNZP, ko koleģiāli pārskatījušas dalībvalstis un, nepieciešamības gadījumā, valstu eksperti. Pirms koleģiālās pārskatīšanas parasti notiek sanāksme, kurā piedalās attiecīgās aktīvās vielas pieteikuma iesniedzējs vai pieteikuma iesniedzēji un EPNI. Pēc tam Komisijai un, attiecīgā gadījumā, Padomei jāpieņem galīgais lēmums par attiecīgo aktīvo vielu. Ņemot vērā šādi EPNI piešķirto lomu aktīvās vielas novērtējuma procedūrā, var uzskatīt, ka gan Komisijas, gan EPNI precīzi formulētās garantijas aktīvās vielas novērtējuma procedūras laikā var būt pamats, lai pieteikuma iesniedzējam rastos tiesiskā paļāvība.
150 Otrkārt, kas attiecas uz garantijām, ko prasītāja šķietami saņēmusi, ka jaunie dati, ko tā bija iesniegusi dihlorvosa pārbaudes kontekstā, tiks pārbaudīti un koleģiāli pārskatīti, ir pirmām kārtām jāatzīmē, ka prasītāja nav precizējusi, kuri dati tika iesniegti, taču netika pārbaudīti. Saskaņā ar Kopienu Tiesas Statūtu 21. panta pirmo daļu, kas piemērojama procesā Pirmās instances tiesā saskaņā ar šo statūtu 53. panta pirmo daļu un Tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunktu, prasības pieteikumā tostarp ir jābūt norādīto pamatu kopsavilkuma izklāstam. Attiecīgi tajā ir jāpaskaidro, kas veido pamatu, uz kuru ir pamatota prasība, tādējādi, ka tikai abstrakts vēstījums neatbilst Tiesas Statūtu un Reglamenta prasībām (iepriekš 92. punktā minētais spriedums lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 120. punkts). Attiecīgi, ņemot vērā apstākli, ka prasītājas apgalvojums attiecās uz datiem, kas šķietami tika iesniegti, taču netika pārbaudīti, tas nav pietiekami precīzs, šis iebildums ir jānoraida kā nepieņemams.
151 Treškārt, attiecībā uz argumentu, kas saistīts ar apstākli, ka prasītāja esot tikusi pamudināta ticēt, ka nebija nepieciešamības izstrādāt dihlorvosa ilgtermiņa kancerogēnā rakstura pētījumu, jo, pirmkārt, darba kalendārs to neļāva, otrkārt, jautājums ir ticis uzdots AAP grupai, lai saņemtu galīgu secinājumu, un, treškārt, AAP grupa bija izdevusi atzinumu, kas izkliedēja visas bažas attiecībā uz dihlorvosa kancerogēno un genotoksisko raksturu, ir jākonstatē, ka prasītāja neapgalvo, ka tā ir saņēmusi precīzas garantijas, ka nebija nepieciešamības izstrādāt šādu pētījumu. Tā vienīgi apgalvo, ka tā no noteiktiem faktiskajiem elementiem secināja, ka tai nebija jāiesniedz ilgtermiņa pētījums. No tā izriet, ka, šajā sakarā nepastāvot precīzām EPNI vai Komisijas šajā sakarā sniegtām garantijām, nevar atsaukties ne uz kādu tiesiskās paļāvības principa pārkāpumu.
152 Ievērojot iepriekš minēto, piektais pamats ir jānoraida.
Par sesto pamatu – labas pārvaldības principa pārkāpumu un zinātnisko atzinumu izcilības un neatkarības pienākuma pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
153 Prasītāja apgalvo, ka Komisija ir pārkāpusi labas pārvaldības principu, kā tas paredzēts EKL 211. pantā, nebalstot apstrīdēto lēmumu, pirmkārt, uz neatkarīgiem zinātniskiem atzinumiem, otrkārt, uz izšķirošiem pierādījumiem, treškārt, uz lietderīgā laikā veiktu zinātnisku pārbaudi, ceturtkārt, uz uzcītīgu un rūpīgu visu datu vērtējumu un nebrīdinot prasītāju, ka tās dosjē kvalitāte bija nepietiekama.
154 Pirmkārt, saskaņā ar prasītājas viedokli EPNI ziņojums un apstrīdētais lēmums neatbilst neatkarības prasībai. Kā izrietot no šī ziņojuma, kurā norādīts, ka “sanāksmē ar dalībvalstu pārstāvjiem 2006. gada aprīlī tika izlemts, ka risku novērtējums paliek nepārliecinošs”, un no apstrīdētā lēmuma 4. apsvēruma, EPNI esot savu ziņojumu pieņēmusi, pakļaujot savu eksperta viedokli par dihlorvosa kancerogēno raksturu un tā genotoksiskumu dalībvalstu pārstāvju vērtējumam un pārbaudei 2006. gada 5. aprīlī. Tieši dalībvalstu pārstāvju dalība EPNI zinātniskā atzinuma pieņemšanā atbilstoši Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punktam, ir tā, kas apdraud šī atzinuma neatkarību.
155 Otrkārt, prasītāja atzīmē, ka valstu eksperti vienīgi norādīja, ka dati par kancerogēno raksturu un genotoksiskumu nebija pārliecinoši, ka šajā stadijā netiek ieteikts veikt jaunu ilgtermiņa pētījumu un ka tieši AAP grupai ir jāpieņem galīgie secinājumi šajā sakarā. Saskaņā ar prasītājas viedokli, pirmkārt, eksperti faktiski uzskatīja, ka netiek ieteikts veikt jaunu ilgtermiņa pētījumu, ņemot vērā vispārējo administratīvo termiņu notecējumu. No iepriekš 93. punktā minētā IQV sprieduma izrietot, ka nepieciešamība ievērot stingrus termiņus nevar būt pārāka par prasību veikt vispārīgu un pēdējiem sasniegumiem atbilstošu risku vērtējumu. Otrkārt, ja dati nav pārliecinoši un vienīgi AAP grupa varēja izdarīt secinājumus šajā jautājumā, nav skaidrs, kādēļ eksperti nesekoja AAP grupas atzinumam. Attiecīgi, neņemot vērā AAP grupas atzinumu, Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu novērtējumā un pārkāpusi savu labas pārvaldības principu.
156 Treškārt, saskaņā ar prasītājas viedokli – Komisija izskatāmajā lietā ir pārkāpusi savu pienākumu ievērot Direktīvā 91/414 un tās pielikumos paredzētos termiņus augu aizsardzības līdzekļu novērtēšanai, ciktāl EPNI savu ziņojumu iesniegusi Komisijai pēc Regulā Nr. 451/2000 paredzētā termiņa.
157 Ceturtkārt, prasītāja uzskata, ka Komisija ir arī pārkāpusi tās labas pārvaldības pienākumu, kā arī savu pienākumu katru lietu pārbaudīt rūpīgi un objektīvi, neiesniedzot dalībvalstīm un EPNI prasītājas 2006. gada 22. jūnijā iesniegtos apsvērumus, kamēr saskaņā ar judikatūru, tai bija pienākums pakļaut pētījumus vai datus, kas attiecās uz dihlorvosa novērtēšanu, tādai pašai novērtēšanai kā visus pētījumus, kas izvirzīti novērtēšanas darba laikā.
158 Piektkārt, prasītāja replikā norāda – ja Komisija uzskatīja, ka dosjē bija tik zemas kvalitātes, ka tā nevarēja veikt riska novērtēšanu, tai atbilstoši labas pārvaldības principam esot bijis pienākums prasītāju par to brīdināt laika periodā starp tās dosjē iesniegšanu 2002. gada aprīlī un apstrīdētā lēmuma publicēšanu 2007. gada jūnijā.
159 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un uzskata, ka šis pamats ir jānoraida.
Pirmās instances tiesas vērtējums
160 Pirmkārt, attiecībā uz prasītājas iebildumu, kas saistīts ar to, ka apstrīdētais lēmums nav bijis balstīts uz neatkarīgiem zinātniskiem atzinumiem, ir jānorāda, ka argumentācija, ko prasītāja attīsta saistībā ar šo pamatu, ir identiska argumentācijai saistībā ar otro pamatu. Ir ticis atzīts, ka šī argumentācija bija nepamatota. Tātad šis iebildums ir jānoraida.
161 Otrkārt, attiecībā uz prasītājas iebildumu, kas saistīts ar to, ka apstrīdētais lēmums nav bijis balstīts uz izšķirošiem pierādījumiem, ir jānorāda, ka prasītāja būtībā apgalvo, pirmkārt, ka stingru termiņu piemērošana nevar būt pārāka par prasību veikt vispārīgu un pēdējiem sasniegumiem atbilstošu risku vērtējumu un, otrkārt, ka Komisija esot pieļāvusi acīmredzamu kļūdu vērtējumā, neņemot vērā AAP grupas atzinumu. Ir svarīgi konstatēt, ka būtībā šī argumentācija ir identiska argumentācijai, kas attīstīta attiecīgi saistībā ar ceturtā pamata pirmo sadaļu un saistībā ar pirmā pamata otro sadaļu. Ir ticis nolemts, ka šī argumentācija ir nepamatota. Tātad šis iebildums ir jānoraida.
162 Treškārt, attiecībā uz prasītājas iebildumu, kas saistīts ar to, ka apstrīdētais lēmums neesot balstīts uz lietderīgā laikā veiktu zinātnisku vērtējumu, ir jākonstatē, ka šī argumentācija ir identiska argumentācijai, kas attīstīta saistībā ar pirmā pamata pirmo sadaļu. Ir nolemts, ka šī argumentācija ir nepamatota. Tātad šis iebildums ir jānoraida.
163 Ceturtkārt, attiecībā uz prasītājas iebildumu, kas saistīts ar to, ka apstrīdētais lēmumus neesot balstīts uz uzcītīgu un rūpīgu visu datu vērtējumu, ir jānorāda, ka prasītāja savu iebildumu pamato ar apstākli, ka Komisija neesot dalībvalstīm un EPNI paziņojusi prasītājas 2006. gada 22. jūnijā iesniegtos apsvērumus. Būtībā šī argumentācija ir identiska argumentācijai, kas attīstīta saistībā ar pirmā pamata trešo sadaļu. Ir nolemts, ka šī argumentācija ir nepamatota. Tātad arī šis iebildums ir jānoraida.
164 Piektkārt, attiecībā uz prasītājas iebildumu, kas saistīts ar apstākli, ka Komisijai saskaņā ar labas pārvaldības principu esot bijis pienākums brīdināt par tās dosjē zemo kvalitāti laika periodā no tā iesniegšanas 2002. gada aprīlī līdz apstrīdētā lēmuma publicēšanas datumam, iepriekš 58. punktā ir norādīts, ka DNZP, tā papildinājums, kā arī EPNI ziņojums atklāja, ka dosjē, kādu to paziņoja prasītāja, neietvēra visus nepieciešamos elementus, lai varētu apmierinošā veidā veikt vērtējumu dihlorvosa kaitīgajai ietekmei. Turklāt no dosjē elementiem izriet, ka prasītāja bija informēta par nepilnībām tās dosjē 2003. gadā, tas ir, pat pirms bija pabeigts DNZP. Attiecīgi prasītāja nevar apgalvot, ka tā nav tikusi brīdināta par tās dosjē zemo kvalitāti.
165 Ievērojot iepriekš minēto, sestais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par septīto pamatu – vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
166 Prasītāja norāda, ka vienādā situācijā atrodas visas aktīvās vielas, kuras iesniegtas, lai novērtētu riskus pārejas darba programmas ietvaros, kuru veic Komisija saskaņā ar Direktīvas 91/414 8. panta 2. punktu. Tā atzīmē, ka vairākas vielas, tādas kā manebs, mankocebs un oksamils, ir tikušas iekļautas Direktīvas 91/414 I pielikumā pat tad, ja tām, pamatojoties uz iesniegtajiem datiem, bija toksiskuma risks, tomēr ar nosacījumu, ka vielas tiks papildus testētas atbilstoši Direktīvas 91/414 6. panta 1. punktam.
167 Tāpēc apstrīdētais lēmums pārkāpjot “nediskriminācijas principu”, jo neesot neviena motīva, kas objektīvi pamatotu atšķirību Direktīvas 91/414 6. panta 1. punkta piemērošanā attiecībā uz oksamilu, mankocebu un manebu, no vienas puses, un dihlorvosu, no otras puses.
168 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un uzskata, ka šis pamats ir jānoraida.
Pirmās instances tiesas vērtējums
169 Ir jāatgādina, ka vienlīdzīgas attieksmes principam pretrunā ir tas, ja līdzīgas situācijas tiek atrisinātas atšķirīgi vai ja atšķirīgas situācijas tiek atrisinātas vienādi, ja vien šāda attieksme nav objektīvi pamatota (Pirmās instances tiesas 2005. gada 25. oktobra spriedums lietā T‑38/02 Groupe Danone/Komisija, Krājums, II‑4407. lpp., 453. punkts, un iepriekš 92. punktā minētais spriedums lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 236. punkts).
170 Izskatāmajā lietā prasītāja uzskata, ka dihlorvoss ir pielīdzināms aktīvajām vielām, kas paredzētas Komisijas 2005. gada 21. oktobra Direktīvā 2005/72/EK, ar kuru groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai iekļautu kā aktīvās vielas hlorpirifosu, hlorpirifosmetilu, mankocebu, manebu un metiramu (OV L 279, 63. lpp.), Komisijas 2006. gada 7. februāra Direktīvā 2006/16/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu oksamilu kā aktīvo vielu (OV L 36, 37. lpp.), kā arī Komisijas 2007. gada 23. aprīļa Direktīvā 2007/25/EK, ar ko groza Padomes Direktīvu 91/414/EEK, lai tajā iekļautu darbīgās vielas dimetoātu, dimetomorfu, glufosinātu, metribuzīnu, fosmetu un propamokarbu (OV L 106, 34. lpp.). Šajās direktīvās Komisija piekrita attiecīgo vielu iekļaušanai Direktīvas 91/414 I pielikumā ar nosacījumu, ka tiks veikti papildu pētījumi.
171 Pirmās instances tiesa norāda, ka no Direktīvas 2005/72 preambulas 5. apsvēruma, Direktīvas 2006/16 4. apsvēruma un Direktīvas 2007/25 4. apsvēruma izriet, ka Komisija ir konstatējusi, ka ar vairākām veiktajām pārbaudēm ir pierādīts, ka augu aizsardzības līdzekļi, kuros ir attiecīgās aktīvās vielas, vispārīgi var tikt uzskatīti par tādiem, kuri atbilst Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām prasībām. Līdz ar to tā šīs aktīvās vielas minētās direktīvas I pielikumā tomēr iekļāva ar nosacījumu, ka tiek veikti papildu testi, kuri apstiprina risku novērtēšanu atsevišķos jautājumos.
172 Savukārt dihlorvosa gadījumā Komisija nekad nav konstatējusi, ka augu aizsardzības līdzekļi, kuros ir šī aktīvā viela, atbilst Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunktā minētajām prasībām. Tieši pretēji, Komisija apstrīdētā lēmuma 6. apsvērumā ir konstatējusi, ka “novērtējumi, kurus veica, pamatojoties uz informāciju, ko iesniedza un novērtēja EPNI speciālistu sanāksmēs, neliecina, ka, ņemot vērā paredzētos izmantošanas nosacījumus, dihlorvosu saturošie augu aizsardzības līdzekļi kopumā atbilstu Direktīvas 91/414 [..] 5. panta 1. punkta a) un b) apakšpunkta prasībām”.
173 Tā kā dihlorvosa un Direktīvās 2005/72, 2006/16 un 2007/25 minēto aktīvo vielu kaitīguma ietekmes novērtēšana beidzās ar dažādiem rezultātiem, Komisija varēja atšķirīgi attiekties pret dihlorvosu un līdz ar to, nepārkāpjot vienlīdzīgas attieksmes principu, varēja nolemt šo aktīvo vielu neiekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā.
174 Attiecīgi septītais pamats ir jānoraida kā nepamatots.
Par astoto pamatu – EKL 95. panta, kā arī Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta un 5. panta 1. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
175 Prasītāja apgalvo, ka Komisija nav pieņēmusi apstrīdēto lēmumu, ņemot vērā jaunākos zinātniskos un tehniskos sasniegumus, kādi bija pieejami 2007. gada 6. jūnijā, šī lēmuma pieņemšanas datumā. Šādā veidā tā esot pārkāpusi EKL 95. pantu, kā arī Direktīvas 91/414 4. panta 1. punktu un 5. panta 1. punktu.
176 Šajā sakarā prasītāja atgādina, ka EKL 95. panta 3. punktā ir noteikts, ka, veicot pasākumus veselības aizsardzības un vides aizsardzības jomā, Kopienu iestādēm jāņem vērā visi zinātniskie elementi, kas ir to rīcībā. Turklāt Direktīvas 91/414 5. pants nedodot Komisijai iespēju atkāpties no pienākuma pieņemt lēmumu jautājumā, ņemot vērā zinātniskos un tehniskos sasniegumus. Šo nostāju apstiprinot Tiesas un Pirmās instances tiesas judikatūra. Visbeidzot, Direktīvas 91/414 4. pantā esot ietverta norāde uz nepieciešamību dalībvalstīm pieņemt atbilstošus lēmumus par aktīvajām vielām, ņemot vērā zinātnes un tehnikas atziņas.
177 Prasītāja norāda, pirmkārt, ka Komisija nav izvērtējusi visus datus, kas bija tās rīcībā. Prasītāja esot Komisijai 2005. gada augustā iesniegusi vairākus pētījumus, kuros tā novērtēja, pirmkārt, dihlorvosa izmantotāja pakļaušanas līmeņus, otrkārt, risku, kam pakļautas blakus esošās personas, treškārt, dihlorvosa fizikālās un ķīmiskās īpašības, un, ceturtkārt, analīzes metodi ūdenī. Turklāt 2006. gada martā prasītāja tāpat esot iesniegusi pieprasīto pētījumu par analīzes metodi gaisā. Šie pētījumi nekad neesot izvērtēti, pat esot tiešam apliecinājumam, ka tie tiks izvērtēti. Otrkārt, prasītāja norāda, ka Komisija tai neatļāva iesniegt vairāk pārliecinošus datus, uzskatot, ka bija beidzies termiņš, lai to darītu.
178 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un norāda, ka šis pamats ir jānoraida.
Pirmās instances tiesas vērtējums
– Par iebildumu – Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta pārkāpumu
179 Jāatgādina, ka Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta b) apakšpunktā ir paredzēts, ka, lai kāda viela tiktu iekļauta šīs pašas direktīvas I pielikumā, ir jābūt iespējai cerēt, ka, ievērojot attiecīgajā brīdī esošās zinātnes un tehnikas atziņas, tādu augu aizsardzības līdzekļu, kuros ir attiecīgā aktīvā viela, izmantošanai, ņemot vērā labu augu aizsardzības praksi, nav kaitīgas ietekmes uz cilvēku vai dzīvnieku veselības stāvokli un nav nepieļaujamas ietekmes uz vidi saskaņā ar minētās direktīvas 4. panta 1. punkta b) apakšpunkta iv) un v) punktu.
180 Šī saistībā ar piesardzības principu interpretētā norma nozīmē, ka – runājot par cilvēku veselību – tas, ka pastāv būtiskas norādes, kas, ņemot vērā zinātnisku nenoteiktību, dod pamatu šaubīties par vielas nekaitīgumu, principā nepieļauj šīs vielas iekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā. Piesardzības principa mērķis ir novērst iespējamo risku (Pirmās instances tiesas 2007. gada 11. jūlija spriedums lietā T‑229/04 Zviedrija/Komisija, Krājums, II‑2437. lpp., 161. punkts).
181 Tomēr ir arī svarīgi precizēt, ka no atsauces Direktīvas 91/414 5. panta 1. punktā uz “pašreizējām zinātnes un tehnikas atziņām” nebūtu jāsecina, ka visiem uzņēmumiem, kas paziņo aktīvo vielu un saskaras ar iespējamu lēmumu par šīs vielas neiekļaušanu Direktīvas 91/414 I pielikumā, būtu jābūt iespējai iesniegt jaunu informāciju tikpat ilgi, cik ilgi saglabājas šaubas par šīs aktīvās vielas nekaitīgumu. Šāda šī noteikuma interpretācija būtu pretrunā Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta pamatā esošajam vides un cilvēka veselības augsta līmeņa aizsardzības mērķim, jo tas būtu līdzvērtīgi veto tiesību piešķiršanai aktīvās vielas paziņotājam, kuram ir pienākums pierādīt tās drošību un kuram ir labākas zināšanas par attiecīgo vielu, attiecībā uz iespējamo lēmumu neiekļaut attiecīgo vielu Direktīvas 91/414 I pielikumā (iepriekš 92. punktā minētais spriedums lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 93. punkts).
182 Turklāt šāda minētās normas interpretācija ir vēl neiedomājamāka, ņemot vērā apstākli, kā norādīts apstrīdētā lēmuma 10. apsvērumā, ka ir iespējams (atkārtoti) paziņot aktīvo vielu, lai to, iespējams, iekļautu Direktīvas 91/414 I pielikumā, pamatojoties uz šīs direktīvas 6. panta 2. punktu (šajā sakarā skat. iepriekš 92. punktā minēto spriedumu lietā Bayer CropScience u.c./Komisija, 94. punkts).
183 Turklāt, kā jau norādīts iepriekš 130. punktā, ir jānorāda, ka pastāv precīzas tiesiskā regulējuma normas par termiņiem, kas jāievēro paziņotājiem, iesniedzot pētījumus un datus Direktīvas 91/414 vispārējās novērtēšanas procedūras ietvaros, it īpaši Regulas Nr. 451/2000 8. panta 5. punktā. Tā kā prasītāja neapgalvo, ka tā būtu iesniegusi papildu datus, ko lūdza EPNI saskaņā ar ZDV, 2005. gada 9. februāra novērtēšanas sanāksmē, ir jākonstatē, ka pētījumi, kurus Komisija neņēma vērā, nav tikuši iesniegti atbilstoši šim pantam.
184 Lai gan, kā to norādījusi prasītāja, Regulas Nr. 451/2000 8. panta 5. punkts neparedz Komisijai pilnvaras atkāpties no pienākuma pieņemt lēmumus saskaņā ar Direktīvu 91/414, ņemot vērā pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, šī norma ir jāinterpretē atbilstoši Direktīvas 91/414 5. panta garam un mērķim, kurā paredzēti detalizēti noteikumi par piemērošanu.
185 Kā jau norādīts iepriekš 133. punktā, aktīvās vielas novērtēšanas termiņa pagarināšana un – attiecīgā gadījumā, jaunu datu iesniegšana – notiek vienīgi ar nosacījumu, ka, pirmkārt, nav iespējams atkāpties no attiecīgajā tiesiskajā regulējumā noteiktajiem procesuālajiem termiņiem, un, otrkārt, ja personas, kas iesniedza pieteikumu par aktīvo, vielu atradās nepārvaramas varas situācijā, kas tās kavēja ievērot procesuālos termiņus. Tāpat kā iepriekš 133. punktā norādītajā gadījumā, kad neiespējamību ievērot šos termiņus ir izraisījusi kompetento iestāžu pretrunīgā rīcība, šāds apstāklis ir iespējams, ja pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas ir neparedzami mainījušās kopš dosjē paziņošanas ZDV.
186 Izskatāmajā lietā ir jākonstatē, ka prasītāja nav izvirzījusi nekādus pierādījumus, kas pierādītu, ka tā atradās nepārvaramas varas situācijā, kas to būtu kavējusi ievērot termiņus. Konkrētāk, nav pierādīta nekāda jauna pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņu attīstība kopš dosjē paziņošanas ZDV, kas liktu apšaubīt dosjē ietvertās informācijas ticamību.
187 Attiecīgi iebildums, kas saistīts ar šķietamo Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta pārkāpumu, ir jānoraida.
– Par iebildumu – EKL 95. panta 3. punkta pārkāpumu
188 Ir jāatgādina, ka EKL 95. panta 3. punktā ir noteikts, ka Komisija ierosinājumos Padomei par dalībvalstu normatīvo un administratīvo aktu tuvināšanu, kuri attiecas uz iekšējā tirgus izveidi un darbību saistībā ar veselības aizsardzību, drošību, vides aizsardzību un patērētāju aizsardzību, par galveno uzskata augstu aizsardzības līmeni, īpašu uzmanību pievēršot visiem atklājumiem, kas pamatoti uz zinātnes faktiem. EKL 152. panta 1. punktā ir noteikts, ka, nosakot un īstenojot visu Eiropas Kopienas politiku un darbības, ir jānodrošina augsts cilvēku veselības aizsardzības līmenis.
189 Turklāt ir jākonstatē, ka prasītāja savos rakstveida apsvērumos apgalvo, ka Direktīvas 91/414 5. pants pamato un interpretē šīs EK līguma normas. Tādējādi ir jākonstatē, ka prasītājas argumentācija, kas attīstīta attiecībā uz EKL 95. panta 3. punktu, nav nodalāma no argumentācijas, kas attīstīta attiecībā uz Direktīvas 91/414 5. pantu. Ir ticis nolemts, ka šī argumentācija ir nepamatota. Tātad ar šķietamo EKL 95. panta 3. punkta pārkāpumu saistītais iebildums arī ir jānoraida, bez nepieciešamības lemt par EKL 95. panta 3. punkta piemērojamību, ko ir apstrīdējusi Komisija.
– Par iebildumu – Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta pārkāpumu
190 Direktīvas 91/414 4. panta 1. punktā paredzēts, ka dalībvalstis nodrošina to, ka augu aizsardzības līdzeklis netiek atļauts, ja vien nav tā, ka, ievērojot pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas, ir atzīts, ka tas nav kaitīgs. Ciktāl šis pants, kas attiecas uz augu aizsardzības līdzekļu atļauju (turpmāk tekstā – “AALA”) izsniegšanu, ko veic dalībvalstis, pēc būtības ir formulēts līdzīgi Direktīvas 91/414 5. panta 1. punktam, šie panti ir jāinterpretē vienādi.
191 Tāpēc neatkarīgi no apstākļa, ka šis pants ir adresēts dalībvalstīm, nevis Komisijai, ir jākonstatē – tāpat kā attiecībā uz iebildumu, kas saistīts ar EKL 95. panta 3. punkta pārkāpumu, argumentācija par Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta pārkāpumu nav nošķirama no argumentācijas par šīs direktīvas 5. panta 1. punktu. Ir ticis nolemts, ka šī argumentācija ir nepamatota. Tāpēc ar šķietamo Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta pārkāpumu saistītais iebildums ir jānoraida.
192 No iepriekš minētā izriet, ka nevar piekrist prasītājas argumentam, kas saistīts ar Komisijas pienākumu ņemt vērā “pašreizējās zinātnes un tehnikas atziņas”. Tāpēc astotais pamats kopumā ir jānoraida kā nepamatots.
Par devīto pamatu – subsidiaritātes principa un EKL 5. panta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
193 Prasītāja apgalvo – ja Komisija izlemj aizliegt aktīvo vielu, nepārbaudot, vai šo lēmumu labāk varētu pieņemt dalībvalstu līmenī, tā pārkāpj subsidiaritātes principu, uz kura, kā tā to pati atzinusi, balstīta Direktīva 91/414.
194 Faktiski prasītāja uzskata, ka Komisijas prakse ir pārbaudīt, vai aktīvo vielu var iekļaut Direktīvas 91/414 I pielikumā, ar nosacījumu, ka papildus vai apstiprinoši dati ir iesniegti dalībvalsts iestādēm, ja AALA turētāji cenšas attaisnot minēto AALA saglabāšanu. Šāda prakse nozīmējot, ka dalībvalstij, no kuras ir pieprasīta AALA, ir pienākums veikt galīgo zinātnisko tās aktīvās vielas novērtējumu, kuru satur augu aizsardzības līdzeklis. Tāpēc tieši dalībvalstis izlemjot, vai valsts līmenī iesniegtie dati ir pietiekami, lai novērstu jebkādas bažas. Tas esot loģisks sistēmas aspekts, ievērojot, ka aktīvās vielas novērtējumā, kas balstīts uz objektīviem risku novērtēšanas kritērijiem, nevar, piemēram, tikt pilnīgi ņemtas vērā atšķirības ģeogrāfiskajos un lauksaimniecības aspektos, kas ir katrai dalībvalstij specifiski.
195 Lai gan Komisijai no juridiskā viedokļa bija pienākums apsvērt, kādā apjomā tā bija labāk piemērota nekā dalībvalstis, lai risinātu bažas, kuras, saskaņā ar apstrīdēto lēmumu, turpināja pastāvēt, Komisija šo jautājumu nav apspriedusi.
196 Komisija apstrīd prasītājas argumentus un uzskata, ka šis pamats ir jānoraida.
Pirmās instances tiesas vērtējums
197 Ir jāatgādina, ka subsidiaritātes princips ir noteikts EKL 5. panta otrajā daļā, saskaņā ar kuru jomās, kas nav ekskluzīvā Kopienas kompetencē, tā rīkojas vienīgi tad, ja dalībvalstis nespēj pilnībā sasniegt paredzētās darbības mērķus un ja paredzētās darbības apjoma vai rezultātu dēļ tos var vieglāk sasniegt Kopiena.
198 Turklāt ir jāatzīmē, ka apstrīdētais lēmums tika pieņemts saskaņā ar procedūrām, kas paredzētas Direktīvā 91/414 un Regulā Nr. 451/2000, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus par to, kā īstenot šīs direktīvas 8. panta 2. punktā minētās darba programmas otro un trešo posmu. Tomēr prasītāja nav apgalvojusi, ka šī direktīva un regula būtu prettiesiskas, ievērojot subsidiaritātes principu.
199 Šajā sakarā ir jānorāda, ka Direktīva 91/414 sadala pienākumus starp Kopienu un dalībvalstīm, pamatojoties uz paredzamo darbību mērķiem. Tādējādi saskaņā ar Direktīvas 91/414 3. un 4. pantu dalībvalstis izsniedz augu aizsardzības līdzekļu atļaujas. Tomēr minētās direktīvas 4. panta 1. punktā ir paredzēts, ka augu aizsardzības līdzeklis netiek atļauts, ja vien nav tā, ka attiecīgās aktīvās vielas ir uzskaitītas I pielikumā. No Regulas Nr. 451/2000 8. panta 8. punkta izriet, ka vienīgi Komisijas vai Padomes kompetencē ir nolemt iekļaut vai neiekļaut aktīvo vielu, uz kuru attiecas darba programmas otrais posms, Direktīvas 91/414 I pielikumā. Turklāt minētā tiesību norma nekādā ziņā neļauj dalībvalstīm pieņemt galīgo lēmumu par to, vai attiecīgā aktīvā viela atbilst Direktīvas 91/414 5. panta 1. punktā minētajiem kritērijiem.
200 Tā kā tiesiskais regulējums, kas regulē apstrīdētā lēmuma pieņemšanu, šajā sakarā neparedzēja dalībvalstu iesaistīšanos, Komisijai nevar pārmest subsidiaritātes principa pārkāpšanu.
201 Attiecīgi devītais pamats ir jānoraida kā neatbilstošs.
202 No visa iepriekš minētā izriet, ka prasība kopumā ir jānoraida.
Par tiesāšanās izdevumiem
203 Atbilstoši Reglamenta 87. panta 2. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs un Komisija ir lūgusi piespriest tai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar Komisijas prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
PIRMĀS INSTANCES TIESA (otrā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Tenka International BV sedz savus un atlīdzina Eiropas Kopienu Komisijas tiesāšanās izdevumus.
Pelikánová | Jürimäe | Soldevila Fragoso |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2009. gada 19. novembrī.
[Paraksti]
Satura rādītājs
Atbilstošās tiesību normas
Direktīva 91/414/EEK
Regula Nr. 451/2000
Regula (EK) Nr. 178/2002
Prāvas priekšvēsture
Process u n lietas dalībnieku prasījumi
Juridiskais pamatojums
Par iebildi par prettiesiskumu attiecībā uz Regulas Nr. 1490/2002 20. pantu
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par pirmo pamatu – Regulas Nr. 451/2000 8. panta 7. punkta, Regulas Nr. 178/2002 28. panta 1. punkta un Regulas Nr. 451/2000 8. panta pārkāpumu
Par pirmā pamata pirmo sadaļu
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Par pirmā pamata otro sadaļu
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Par pirmā pamata trešo sadaļu
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Par otro pamatu – apstrīdētā lēmuma zinātniskā pamatojuma neesamību
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par trešo pamatu – Direktīvas 91/414 5. panta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par ceturto pamatu – tiesību uz aizstāvību, tiesību tikt uzklausītam un samērīguma principa pārkāpumu
Par ceturtā pamata pirmo sadaļu
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Par ceturtā pamata otro sadaļu
– Lietas dalībnieku argumenti
– Pirmās instances tiesas vērtējums
Par piekto pamatu – tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par sesto pamatu – labas pārvaldības principa pārkāpumu un zinātnisko atzinumu izcilības un neatkarības pienākuma pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par septīto pamatu – vienlīdzīgas attieksmes principa pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par astoto pamatu – EKL 95. panta, kā arī Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta un 5. panta 1. punkta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
– Par iebildumu – Direktīvas 91/414 5. panta 1. punkta pārkāpumu
– Par iebildumu – EKL 95. panta 3. punkta pārkāpumu
– Par iebildumu – Direktīvas 91/414 4. panta 1. punkta pārkāpumu
Par devīto pamatu – subsidiaritātes principa un EKL 5. panta pārkāpumu
Lietas dalībnieku argumenti
Pirmās instances tiesas vērtējums
Par tiesāšanās izdevumiem