Language of document :

Prasība, kas celta 2014. gada 7. februārī – Iranian Offshore Engineering & Construction/Padome

(lieta T-95/14)

Tiesvedības valoda – spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Iranian Offshore Engineering & Construction Co. (Teherāna, Irāna) (pārstāvji – J. Viñals Camallonga, L. Barriola Urruticoechea un J. Iriarte Ángel, abogados)

Atbildētāja: Eiropas Savienības Padome

Prasītājas prasījumi:

atcelt Padomes Lēmuma 2013/661/KĀDP 1. pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un izsvītrot tās nosaukumu no lēmuma pielikuma;

atcelt Padomes Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1154/2013 1. pantu, ciktāl tas attiecas uz prasītāju, un izsvītrot tās nosaukumu no regulas pielikuma, un

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasība ir celta par Padomes 2013. gada 15. novembra Īstenošanas regulas (ES) Nr. 1154/2013, ar ko īsteno Regulu (ES) Nr. 267/2012 par ierobežojošiem pasākumiem pret Irānu (OV L 306, 3. lpp.), 1. pantu un Padomes 2013. gada 15. novembra Lēmuma 2013/661/KĀDP, ar kuru groza Lēmumu 2010/413/KĀDP, ar ko paredz ierobežojošus pasākumus pret Irānu (OV L 306, 18. lpp.), 1. pantu, ciktāl tajos ir paredzēts iekļaut prasītāju to personu un organizāciju sarakstā, kurām ir piemērojami minētie ierobežojošie pasākumi.

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza septiņus pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvota acīmredzama kļūda, vērtējot faktus, kas ir apstrīdēto tiesību normu pamatā, jo tiem nav faktiska un pierādīta pamatojuma.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts pienākums norādīt pamatojumu, jo attiecībā uz IOEC apstrīdēto noteikumu pamatojumam ne tikai nav pamata, bet tas ir arī neprecīzs, nekonkrēts un vispārīgs, tādējādi prasītāja nevar pienācīgi sagatavot savu aizstāvību.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas tiesības uz efektīvu tiesību aizsardzību tiesā, ciktāl tas attiecas uz noteikumu pamatojumu, norādīto iebildumu pierādījumu neesamību un tiesību uz aizstāvību un īpašumtiesību neesamību, jo nav ievērots pienākums sniegt pamatojumu un iesniegt faktiskus pierādījumus, un tas ietekmē citas tiesības.

Ar ceturto pamatu tiek apgalvots, ka ir nepareizi izmantotas pilnvaras, jo pastāv objektīvas, precīzas un atbilstošas norādes, kas ļauj apgalvot, ka Padomei, nelikumīgi ļaunprātīgi izmantojot savu nostāju, pieņemot sankcijas pasākumus, bija citi, nevis tās norādītie mērķi.

Ar piekto pamatu tiek apgalvots, ka ir kļūdaini interpretētas piemērotās tiesību normas, jo ir veikta plaša un kļūdaina to interpretācija un piemērošana, kas nav pieņemami attiecībā uz noteikumiem, ar kuriem tiek ieviestas sankcijas.

Ar sesto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāptas īpašumtiesības, ciktāl īpašums ir ierobežots bez faktiska pamatojuma.

Ar septīto pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts vienlīdzīgas attieksmes princips, jo prasītājas sabiedrības attiecīgais stāvoklis tika apdraudēts bez iemesla.