Lieta T‑456/10
Timab Industries
un
Cie financière et de participations Roullier (CFPR)
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Lopbarības fosfātu Eiropas tirgus – Lēmums, ar kuru konstatēts LESD 101. panta pārkāpums – Tirdzniecības kvotu piešķiršana, cenu un tirdzniecības nosacījumu saskaņošana un apmaiņa ar konfidenciālu komercinformāciju – Prasītāju izstāšanās no izlīguma procedūras – Naudas sodi – Pienākums norādīt pamatojumu – Pārkāpuma smagums un ilgums – Sadarbība – Iespējamās izlīguma procedūrā paziņotās naudas sodu amplitūdas nepiemērošana
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta paplašinātā sastāvā) 2015. gada 20. maija spriedums
1. Konkurence – Administratīvais process – Izlīguma procedūra – Procedūra, kurā nav iesaistīti visi aizliegtās vienošanās dalībnieki – Uzņēmuma izstāšanās no izlīguma procedūras – Komisijas veikta tādu divu lēmumu pieņemšana, kas adresēti dažādiem adresātiem pēc divām atšķirīgām procedūrām – Pamatnostādņu naudas soda aprēķināšanai piemērojamība – Pienākums ievērot vienlīdzīgas attieksmes principu
(LESD 101. pants; Padomes Regula Nr. 1/2003; Komisijas Regulas Nr. 773/2004 10.a pants un Regula Nr. 622/2008; Komisijas Paziņojumi 2006/C 210/02 un 2008/C 167/01)
2. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Naudas soda apmēra samazināšana, ņemot vērā sadarbību – Vajadzība, lai uzņēmums sadarbotos administratīvajā procesā par attiecīgo pārkāpumu – Sniegtās informācijas kvalitātes un lietderības novērtējums
(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojumi 2002/C 45/03 un 2006/C 210/02)
3. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Nepieciešamais saturs – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Galveno faktisko un tiesisko apstākļu, kuru rezultātā var tikt uzlikts sods, norāde – Pietiekama norādīšana, ņemot vērā tiesības tikt uzklausītam par naudas soda apmēra noteikšanu
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. un 27. pants)
4. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Pagaidu raksturs – Komisijas pienākums galīgajā lēmumā izskaidrot atšķirības starp šo lēmumu un tās pagaidu vērtējumiem – Neesamība
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. pants)
5. Konkurence – Administratīvais process – Izlīguma procedūra – Naudas sodu amplitūdas norāde – Uzņēmuma izstāšanās no izlīguma procedūras – Fakts, ka Komisija nepiemēroja minēto amplitūdu galīgajā lēmumā – Pieļaujamība
(Komisijas Regulas Nr. 773/2004 10.a panta 2. punkts un Regula Nr. 622/2008; Komisijas Paziņojumi 2002/C 45/03, 2006/C 210/02 un 2008/C 167/01)
6. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Citu uzņēmumu, kas piedalījušies pārkāpumā, paziņojumu kā pierādīšanas līdzekļu izmantošana – Pieļaujamība – Liecību, ko brīvprātīgi snieguši galvenie aizliegtas vienošanās dalībnieki, lai panāktu paziņojuma par sadarbību piemērošanu, pierādījuma spēks
(LESD 101. pants; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)
7. Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Lēmums, ar kuru konstatēts konkurences tiesību normu pārkāpums
(LESD 101. un 296. pants)
8. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Novērtēšana – Rīcības tīšuma aspekta prioritāte attiecībā uz tās ietekmi
(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)
9. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Pārkāpuma smagums – Naudas soda noteikšana proporcionāli pārkāpuma smaguma vērtējuma elementiem
(LESD 101. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. un 3. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)
10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Kritēriji – Naudas soda samazināšana par apsūdzētā uzņēmuma sadarbību – Nosacījumi – Komisijas novērtējuma brīvība – Pierādīšanas pienākums
(Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2002/C 45/03)
11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Komisijas novērtējuma brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Apjoms
(LESD 261. pants; Regulas Nr. 1/2003 31. pants)
1. Aizliegtu vienošanos jomā, ja izlīguma procedūrā nav iesaistīti visi pārkāpuma dalībnieki, piemēram, tad, ja uzņēmums izstājas no minētās procedūras, Komisija, pirmkārt, pēc vienkāršotas procedūras (izlīguma procedūra) pieņem lēmumu, kura adresāti ir pārkāpuma dalībnieki, kas ir izlēmuši izlīgt, un kurā ir atspoguļota katra no tiem saistības, un, otrkārt, atbilstoši parastajam procesam – lēmumu, kura adresāti ir pārkāpuma dalībnieki, kas ir izlēmuši neizlīgt.
Tomēr pat šādā jauktā gadījumā, kad tiek pieņemti divi lēmumi ar dažādiem adresātiem un atšķirīgu procedūru beigās, runa ir par viena un tā paša karteļa dalībniekiem, un tādēļ ir jāievēro vienlīdzīgas attieksmes princips. Atbilstoši šim principam līdzīgas situācijas nedrīkst aplūkot atšķirīgi un atšķirīgas situācijas nedrīkst aplūkot vienādi, ja vien šādai atšķirīgai attieksmei nav objektīva pamatojuma.
No minētā izriet, ka izlīguma procedūra ir parastajam administratīvajam procesam, kurš ir pakļauts sacīkstes principam, alternatīvs un no tā atšķirīgs administratīvs process, kuram ir noteiktas īpatnības, piemēram, iepriekšēja iebildumu paziņošana un iespējamā naudas soda amplitūdas paziņošana. Tomēr šādos apstākļos naudas soda, kas uzlikts atbilstoši Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktam, aprēķināšanai joprojām pilnībā ir piemērojamas Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai. Tas nozīmē, ka, nosakot naudas soda apmēru, uzņēmumi, kas ir bijuši viena un tā paša karteļa dalībnieki, nevar tikt diskriminēti attiecībā uz aprēķina faktoriem un metodēm, ko neietekmē izlīguma procedūrai raksturīgās īpatnības, piemēram, 10 % samazinājuma piemērošana izlīguma gadījumā.
(sal. ar 71.–74. punktu)
2. Naudas soda apmēra samazinājums sadarbības administratīvajā procesā dēļ ir pamatots tikai tad, ja konkrētā uzņēmuma rīcība ir ļāvusi Komisijai vieglāk konstatēt pārkāpuma esamību un attiecīgā gadījumā to izbeigt.
Ja pieteikums par Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos piemērošanu ir saistīts ar aizliegto vienošanos, kas atšķiras no tās, kuru izskata Komisija, un attiecībā uz kuru turklāt, kā izrādās, ir iestājies noilgums, nepastāv nekāda pievienotā vērtība un Komisijai nav pienākuma atlīdzināt šo sadarbību, jo tā neatvieglo izmeklēšanu. Šāda argumentācija ir piemērojama arī tā saucamās sadarbības “ārpus iecietības programmas” gadījumā.
(sal. ar 92. un 93. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 98. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 99. punktu)
5. Konkurences jomā naudas soda amplitūda ir instruments, kas ir vienīgi un īpaši saistīts ar izlīguma procedūru. Regulas Nr. 773/2004 par lietas izskatīšanu saskaņā ar [EKL] 81. un 82. pantu, ko vada Komisija, 10.a panta 2. punktā Komisijas dienestiem skaidri ir dota iespēja informēt izlīguma pārrunās iesaistītās puses par naudas soda, kas uzlikts atbilstoši Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkta a) apakšpunktam, aplēsto apmēru, kas tām tiks uzlikts atbilstoši Pamatnostādnēs naudas soda aprēķināšanai noteiktajai kārtībai un, attiecīgā gadījumā, Paziņojumam par izlīguma procedūras kārtību karteļu lietās, lai pieņemtu lēmumus saskaņā ar Padomes Regulas [..] Nr. 1/2003 7. un 23. pantu, un Paziņojumam par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos.
Ja uzņēmums neiesniedz izlīguma iesniegumu, tādējādi izstājoties no izlīguma procedūras, procedūra, kuras beigās tiek pieņemts galīgais lēmums, ir reglamentēta Regulas Nr. 773/2004 vispārīgajos noteikumos, nevis izlīguma procedūru reglamentējošajos noteikumos. Šādā gadījumā tātad ir tā saukta “tabula rasa” situācija, kurā vēl ir jānosaka atbildība. No tā arī izriet, ka izlīguma procedūrā paziņotajai amplitūdai turpmāk nav nozīmes, jo tas ir šai procedūrai piemītošs instruments. Līdz ar to būtu neloģiski un pat nepiemēroti, ja Komisijai būtu jāpiemēro vai paziņojumā par iebildumiem jāatsaucas uz naudas soda amplitūdu, kas attiecas uz citu procedūru, kura turpmāk netiek ievērota. Proti, ja jau no paziņojuma par iebildumiem brīža tiktu norādīta naudas soda amplitūda, tas būtu pretēji šāda akta pilnīgi sagatavojošajam raksturam un Komisijai tiktu atņemta iespēja uzlikt naudas sodu, kas būtu pielāgots jauniem apstākļiem un apstākļiem, kas pastāvējuši tās lēmuma pieņemšanas brīdī, lai gan tai ir jāņem vērā jaunie argumenti vai pierādījumi, kuri tai darīti zināmi parastā administratīvā procesa laikā un kuri var ietekmēt uzliekamā naudas soda apmēra noteikšanu.
Atbilstoši šai pat loģikai Komisijas, ja tā, lai atvieglotu strīdu izšķiršanu, izmanto izlīguma procedūru, kura vēlāk tiek izbeigta, pienākums norādīt pamatojumu nav lielāks par to, kāds tai ir, pieņemot lēmumu atbilstoši parastajam procesam.
(sal. ar 100., 101. un 104.–107. punktu)
6. Savienības tiesībās vadošais princips ir pierādījumu brīva iesniegšana un vienīgais atbilstošais kritērijs, lai izvērtētu iesniegtos pierādījumus, ir to ticamība. Neviens Savienības tiesību noteikums vai vispārējais princips neliedz Komisijai pret uzņēmumu atsaukties uz citu pārkāpumā iesaistīto uzņēmumu paziņojumiem. Paziņojumiem, kas sniegti pieteikumā par Paziņojuma par atbrīvojumu no sodanaudas un sodanaudas samazināšanu karteļu gadījumos (Paziņojums par sadarbību) piemērošanu, ir nenoliedzams pierādījuma spēks. Šāda argumentācija var tikt piemērota paziņojumiem, kas pretstatāmi pašam pieteikumu par Paziņojuma par sadarbību piemērošanu iesniegušajam uzņēmumam. Tomēr, tā kā nav citu pierādījumu, ja šāds uzņēmums pārskata savu paziņojumu vai vēlāk to citādi interpretē, Komisijai un tad tiesai būs grūti ņemt vērā šo paziņojumu, tādēļ ka ir mazinājies tā pierādījuma spēks. Šādā gadījumā no Komisijas netiek gaidīts, ka tā noteikti uzņēmumam pretstatīs tā pirmos paziņojumus.
(sal. ar 115. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 132. un 133. punktu)
8. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 154. un 155. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 161. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 177., 178. un 184. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 215. punktu)