Apvienotās lietas T‑239/04 un T‑323/04

Itālijas Republika un Brandt Italia SpA

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Tiesību akti, kuros paredzēti steidzami pasākumi nodarbinātības jomā grūtībās nonākušiem uzņēmumiem – Lēmums, ar kuru atbalsta shēma atzīta par nesaderīgu ar kopējo tirgu un uzlikts pienākums atgūt piešķirto atbalstu

Sprieduma kopsavilkums

1.      Valstu piešķirtie atbalsti – Ietekme uz tirdzniecību starp dalībvalstīm – Konkurences apdraudējums – Novērtējuma kritēriji

(EKL 87. pants)

2.      Valstu piešķirtie atbalsti – Jēdziens – Valsts atbalsta shēma nodarbinātībai – Ietveršana

(EKL 87. panta 1. punkts)

3.      Valstu piešķirtie atbalsti – Aizliegums – Atkāpes – Normatīvā aktā noteiktas tāda atbalsta kategorijas, ko var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu – Regula Nr. 2204/2002 par atbalstu nodarbinātībai

(EKL 87. un 88. pants; Komisijas Regula Nr. 2204/2002)

4.      Valstu piešķirtie atbalsti – Komisijas lēmums, ar kuru atzīts, ka nepaziņots atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība

(EKL 87. panta 1. punkts un 253. pants)

5.      Valstu piešķirtie atbalsti – Administratīvais process – Komisijas pienākums likt ieinteresētajām personām iesniegt to apsvērumus

(EKL 88. panta 2. punkts)

6.      Valstu piešķirtie atbalsti – Novērtējums, ko veic Komisija – Atbalsta shēmas pārbaude kopumā – Pieļaujamība

7.      Valstu piešķirtie atbalsti – Nelikumīga atbalsta atgūšana – Valsts tiesību piemērošana

(EKL 88. pants)

1.      Valsts pasākums, ar ko paredz atbalsta shēmu nodarbinātībai, draud deformēt konkurenci, jo tas nostiprina dažu uzņēmumu finansiālo stāvokli pret to konkurentiem un it īpaši rada draudus deformēt konkurenci un iespaidot tirdzniecību gadījumos, kad atbalsta saņēmēji konkurē ar produktiem, kas ievesti no citām dalībvalstīm, pat ja tie paši neeksportē savu produkciju.

(sal. ar 68. punktu)

2.      Tas, ka valsts pasākuma, ar ko paredz atbalsta shēmu nodarbinātībai, mērķis ir saglabāt nodarbinātību, nekādi neietekmē tā kvalificēšanu par valsts atbalstu, jo EKL 87. panta 1. punktā nav nošķirti valsts pasākumu iemesli vai mērķi, bet gan paredzētas to definīcijas atkarībā no to sekām.

(sal. ar 69. punktu)

3.      Lai atbalsta shēmu varētu uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu atbilstoši Regulai Nr. 2204/2002 par [EKL] 87. un 88. panta piemērošanu attiecībā uz valsts atbalstu nodarbinātībai, nepietiek ar to vien, ka iespējamos piemērošanas gadījumos ir izpildīti tajā paredzētie nosacījumi. Ir nepieciešams, lai atbalsta shēmas ietvaros piešķirtais atbalsts atbilstu šiem kritērijiem visos gadījumos.

Tādējādi minētās regulas prasībām neatbilst tāds valsts pasākums, ar ko paredz valsts atbalsta shēmu nodarbinātībai, kurš neizslēdz, ka atbalsts varētu tikt piešķirts lielam uzņēmumam reģionā, kas nesaņem atbalstu. Turklāt teorētiskā iespējamība, ka minētā valsts pasākuma kontekstā iespējamais pircējs varēja būt mazs vai vidējs uzņēmums, nav pietiekama, lai uzskatītu, ka paziņotais atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu atbilstoši Kopienu Pamatnostādnēm valsts atbalsta piešķiršanai grūtībās nonākušo uzņēmumu glābšanai un pārstrukturēšanai.

(sal. ar 94. un 101. punktu)

4.      Pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formāla prasība, kas ir jānošķir no motivācijas pamatotības jautājuma, jo tas attiecas uz strīdīgā akta likumību pēc būtības. EKL 253. pantā paredzētajam pamatojumam ir jāatbilst konkrētā tiesību akta raksturam, un tajā skaidri un nepārprotami jābūt norādītai tiesību akta izdevējas iestādes argumentācijai, lai ieinteresētās personas varētu uzzināt, kāds ir veiktā pasākuma pamatojums, un lai kompetentā tiesa varētu veikt pārbaudi. Šī prasība ir izvērtējama, ņemot vērā attiecīgās lietas apstākļus, tostarp tiesību akta saturu, norādītā pamatojuma raksturu un adresātu vai citu personu, kuras tiesību akts skar tieši un individuāli, iespējamo ieinteresētību saņemt paskaidrojumus. Netiek izvirzīta prasība, lai pamatojumā būtu uzskaitīti visi atbilstošie faktiskie vai juridiskie elementi, jo jautājums par to, vai tiesību akta pamatojums atbilst EKL 253. pantā izvirzītajām prasībām, ir izvērtējams, ņemot vērā ne vien tā formulējumu, bet arī tā kontekstu, kā arī visas attiecīgo jautājumu reglamentējošās tiesību normas.

No šiem principiem it īpaši izriet, ka Komisijai ir jāpierāda, ka pasākums ir valsts atbalsts un ka tas nav saderīgs ar kopējo tirgu. Savukārt tai nav jāatbild uz neatbilstošiem argumentiem, ko izvirza attiecīgās valsts iestādes vai trešās personas, kas iestājas lietā.

Kaut arī dažos gadījumos paši apstākļi, kādos piešķirts atbalsts, var liecināt par to, ka tas var ietekmēt tirdzniecību dalībvalstu starpā un deformēt vai draudēt radīt konkurences deformāciju, Komisijai šie apstākļi ir vismaz jānorāda sava lēmuma pamatojumā.

Tomēr Komisijai nav jāpierāda, kāda ir bijusi nelikumīgā atbalsta ietekme uz konkurenci un tirdzniecību dalībvalstu starpā. Komisijas pienākums sniegt šādu pierādījumu sniegtu priekšrocības dalībvalstīm, kuras piešķir atbalstus, pārkāpjot EKL 88. panta 3. punktā paredzēto pienākumu paziņot par atbalstu, kaitējot tām valstīm, kuras atbalstus paziņo projekta stadijā. Saskaņā ar EKL 87. panta 1. punkta formulējumu ar kopējo tirgu nav saderīgi ne tikai tādi atbalsti, kuri “rada” konkurences izkropļojumus, bet arī tādi, kuri tos “draud radīt”.

(sal. ar 117.–119., 126. un 127. punktu)

5.      Paziņojuma publikācija Eiropas Savienības Oficiālajā Vēstnesī par formālās izmeklēšanas procedūras atbilstoši EKL 88. panta 2. punktam uzsākšanu ir atbilstīgs līdzeklis, kā paziņot visām ieinteresētajām personām par šādas procedūras uzsākšanu.

(sal. ar 141. punktu)

6.      Atbalstu shēmas gadījumā Komisija, lai pārbaudītu, vai šai shēmai ir atbalsta īpašības, var izpētīt tikai attiecīgās shēmas vispārējās īpašības, un tai nav pienākuma pārbaudīt katru atsevišķo piemērošanas gadījumu.

(sal. ar 142. punktu)

7.      Tā kā valsts atbalsta kontrole, ko Komisija veic saskaņā ar EKL 88. pantu, ir obligāta, uzņēmumiem, kas saņem atbalstu, principā var rasties tiesiskā paļāvība par atbalsta likumību tikai tad, ja tas ir ticis piešķirts, ievērojot minētajā pantā paredzēto procedūru. Rūpīgam uzņēmējam parasti būtu jāspēj pārliecināties par to, vai šī procedūra ir tikusi ievērota, pat ja attiecīgajai valstij var pārmest lēmuma, ar ko piešķirts atbalsts, prettiesiskumu, jo tā atsaukšana ir pretrunā labas ticības principam.

Ja atbalsta saņēmējs uzskata, ka pastāv ārkārtas apstākļi, ar kuriem tas var pamatot savu tiesisko paļāvību par atbalsta likumīgumu, tad šādā gadījumā attiecīgie apstākļi – nepieciešamības gadījumā pēc prejudiciālo jautājumu par interpretāciju uzdošanas Tiesai – ir jāizvērtē valsts tiesai, kuras izskatīšanā būtu lieta.

(sal. ar 154. un 155. punktu)