Lieta T‑93/11

Stichting Corporate Europe Observatory

pret

Eiropas Komisiju

Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Ar sarunām starp Eiropas Savienību un Indijas Republiku saistībā ar brīvās tirdzniecības līguma noslēgšanu saistīti dokumenti – Piekļuves atteikums – Izņēmums sabiedrības interešu aizsardzībai starptautisko attiecību jomā – Publiskoti dokumenti – Atteikums ierobežot dokumentu izplatīšanu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (astotā palāta) 2013. gada 7. jūnija spriedums

1.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Publiskoti dokumenti – Jēdziens

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4., 9.,10. pants un 12. panta 1. un 2. punkts; Padomes Lēmuma 98/552 3. pants un Padomes Lēmums 1999/468)

2.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Slepeni dokumenti – Jēdziens

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts un 9. panta 1. punkts)

3.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Iestādes atbildes uz piekļuves pieteikumu nesniegšana – Sekas – Netieši izteikta atteikšanās no jebkāda šādā pieteikumā minēto dokumentu publiskošanas ierobežojuma – Neesamība

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 8. panta 3. punkts)

4.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Iestāžu iekšējās darba organizācijas brīvība – Komisijas Rokasgrāmata par piekļuvi dokumentiem – Vienkāršas dienesta norādes, kuras nav vērstas uz ārēju seku radīšanu

5.      Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Tiesību piekļūt dokumentiem izņēmumi – Obligāti izņēmumi – Pieteikuma iesniedzēja īpašo interešu ņemšana vērā – Izslēgšana

(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1. punkta a) apakšpunkts)

1.      Saistībā ar konsultēšanās procesu, kas ar Lēmuma 98/552 par Komisijas īstenotajiem pasākumiem attiecībā uz piekļuves stratēģiju Kopienas tirgum 3. pantu ieviesta kā obligāta prasība, darba grupu izveidošana specifisku jautājumu izskatīšanai, trešo personu kā ekspertu piesaistīšana un tirgus piekļuves konsultatīvās komitejas un minēto darba grupu sanāksmju protokolu un kopsavilkumu izstrādāšana nozīmē, ka Komisijai ir jāizveido un jāadresē dokumenti to pārstāvjiem, kā arī profesionālajām organizācijām un sabiedrībām, kuras iesaistās kā eksperti, un tas ļauj uzskatīt šos dokumentus par iekšējiem dokumentiem Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 4. panta 3. punkta izpratnē.

Tā kā ar personas iesniegto piekļuves pieteikumu minētās regulas izpratnē pieprasīto dokumentu adresāti ir dalībvalstis, profesionālās organizācijas un sabiedrības, kas kā ekspertes pārstāv šos divus iepriekš minētos subjektus trešo valstu tirgus piekļuves konsultatīvās komitejas un darba grupu darbā un aizklātās sanāksmēs, dalība šajā palīdzības Komisijai procesā veido iepriekš noteiktu nošķiršanas kritēriju, kura izpilde ietekmē konkrēto dokumentu adresātu statusu. Dokumenti ir tikuši nosūtīti nevis kā vispārēja informācija, bet gan kā tehniskas informācijas apmaiņa iepriekš noteiktā veidā ar vienīgo mērķi ļaut visiem dalībniekiem pildīt savu Komisijas padomdevēja lomu. Šāda dokumentu izplatīšana no Komisijas puses nevar tikt uzskatīta par tādu, kas ir paredzēta un piemērota, lai nodotu šos dokumentus atklātībā, proti, vispārēji un abstrakti paredzētam nenoteiktam personu lokam. Tāpat sabiedrībai nav pielīdzināms viss pieprasīto dokumentu varbūtējo adresātu loks, proti, profesionālo organizāciju dalībnieki, kuri piedalās tirgus piekļuves komitejas un darba grupu darbā. Minētie dalībnieki pārstāv arī specifisku personu grupu, kuru nosaka saskaņā ar iepriekš definētu kritēriju, konkrētajā gadījumā – piederība profesionālai asociācijai, kurai tiek lūgts eksperta atzinums palīdzības Komisijai procesa ietvaros ar mērķi noteikt piekļuves stratēģiju trešo valstu tirgiem.

Turklāt formulējumi par “tiešas” piekļuves nodrošināšanu dokumentiem vai to “viegli pieejamo” dabu, kas izmantoti Regulas Nr. 1049/2001 10. pantā un 12. panta 1. punktā, raksturo situācijas, kurās piekļuves tiesības “sabiedrībai” tiek nodrošinātas ar aktīvu iestāžu darbību, acīmredzami neattiecas uz šajā lietā Komisijas piemēroto selektīvo pieeju dokumentu publiskošanā.

(sal. ar 31.–33., 35.–37., 39., 40. un 42.–44. punktu)

2.      Ja dokumenta klasifikācijas par slepenu Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 9. panta 1. punkta izpratnē dēļ tā izpaušana ir pakļauta specifiskiem noteikumiem, tā pati par sevi nevar pamatot minētās regulas 4. panta 1. punktā paredzēto atteikuma pamatu piemērošanu. Kad tiek iesniegts piekļuves pieteikums šādam dokumentam, ar tā publiskošanu izdarītais kaitējums tiek izvērtēts tāpat kā attiecībā uz jebkuru citu dokumentu, proti, principā – atkarībā no tā satura konkrētas pārbaudes. Attiecīgi tas, ka viena no minētās regulas 9. panta 1. punktā paredzētajām norādēm pieprasītajos dokumentos nav minēta, nav pietiekami, lai izslēgtu šīs regulas 4. pantā paredzēto izņēmumu piemērošanu, jo tad šai tiesību normai tiktu atņemta tās lietderīgā iedarbība un tiktu nodarīts kaitējums ar to aizsargātajām interesēm.

(sal. ar 52. un 53. punktu)

3.      Principā iestādes bezdarbība juridiskas sekas var radīt vienīgi, ja tādas sekas ir tieši paredzētas Savienības tiesībās. Saistībā ar piekļuvi dokumentiem iestādes klusēšana ir reglamentēta vienīgi Regulas Nr. 1049/2001 par publisku piekļuvi Eiropas Parlamenta, Padomes un Komisijas dokumentiem 8. panta 3. punktā attiecībā uz atkārtotu pieteikumu izskatīšanu. Tātad, ja no vienkāršas Komisijas bezdarbības nevar secināt netiešu atteikšanos no jebkāda piekļuves pieteikumā minēto dokumentu publiskošanas ierobežojuma, situācija būtu citāda, ja šī iestāde šajā ziņā būtu izdarījusi tiešu norādi. Šajā ziņā izpaušanas atļauja nevar tikt kvalificēta kā tieši izteikta atteikšanās no jebkāda vēstules vai tajā ietvertās informācijas publiskošanas ierobežojuma, kas ir vienīgais konstatējums, kurš ļautu uzskatīt, ka dokuments patiešām nodots atklātībā un tas ir pieejams ikvienai ieinteresētajai personai vai uzņēmumam.

(sal. ar 57., 58., 60. un 63. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 72., 73. un 75.–77. punktu)

5.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 85. punktu)