Lieta T‑91/11
InnoLux Corp.
pret
Eiropas Komisiju
Konkurence – Aizliegtas vienošanās – Šķidro kristālu displeja (LCD) paneļu pasaules tirgus – Nolīgumi un saskaņotas darbības cenu un ražošanas jaudas jomā – Teritoriālā kompetence – Iekšējā pārdošana – Produktus, uz kuriem attiecas aizliegta vienošanās, saturošu galaproduktu pārdošana – Vienots un turpināts pārkāpums – Naudas sodi – Noapaļošanas metode – Neierobežota kompetence
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (sestā palāta) 2014. gada 27. februāra spriedums
1. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas Pamatnostādnēs paredzētā aprēķina metode – Naudas soda pamatsummas aprēķināšana – Pārdošanas apjoma noteikšana – Kritēriji – Tādas pārdošanas ņemšana vērā, ko pārkāpjošā prakse faktiski neietekmē – Pieļaujamība – Tādu produktu, uz kuriem attiecas aizliegtā vienošanās, vērtības ņemšana vērā, kuri ir iestrādāti gala produktos, ko meitasuzņēmumi pārdod trešajām personām – Pieļaujamība
(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojuma 2006/C 210/02 13. punkts)
2. Konkurence – Savienības tiesību normas – Teritoriālā piemērojamība – Aizliegta vienošanās starp ārpus Savienības reģistrētiem uzņēmumiem, bet kura tiek īstenota un rada sekas iekšējā tirgū – Komisijas kompetence piemērot Savienības konkurences tiesību normas – Pieļaujamība atbilstoši starptautiskajām publiskajām tiesībām – Ārpus Savienības reģistrētu meitasuzņēmumu, pārstāvju vai filiāļu iesaistīšanās – Ietekmes neesamība
(LESD 101. pants)
3. Konkurence – Naudas sodi – Pamatnostādnes naudas soda aprēķināšanai – Aprēķina metode, kurā tiek ņemti vērā dažādi elastīgi elementi – Komisijas rīcības brīvība – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana
(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komisijas Paziņojums 2006/C 210/02)
4. Konkurence – Naudas sodi – Komisijas rīcības brīvība – Izvērtēšana pēc uzņēmuma individuālās rīcības – Soda neesamības sekas attiecībā pret citu saimnieciskās darbības subjektu – Neesamība – Prettiesiska labuma, ko guvis cits saimnieciskās darbības subjekts, pieprasīšana – Nepieļaujamība
(LESD 101. pants)
5. Konkurence – Administratīvais process – Paziņojums par iebildumiem – Pagaidu raksturs – Komisijas pienākums galīgajā lēmumā paskaidrot atšķirības starp minēto lēmumu un tās pagaidu vērtējumu – Neesamība
(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 27. panta 1. punkts)
6. Aizliegtas vienošanās – Aizliegums – Pārkāpumi – Nolīgumi un saskaņotas darbības, kas veido vienotu pārkāpumu – Uzņēmuma atzīšana par atbildīgu par visu pārkāpumu – Apstākļi
(LESD 101. pants)
7. Aizliegtas vienošanās – Tirgus noteikšana – Priekšmets – Aizliegtas vienošanās ietekmes uz konkurenci un tirdzniecību starp dalībvalstīm vērtējums – Sekas attiecībā uz pret to izteiktiem iebildumiem
(LESD 101. pants)
8. Konkurence – Administratīvais process – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Vienots un turpināts pārkāpums – Komisijas pienākums vērsties pret rīcībām, kas attiecas uz vienotu un turpinātu pārkāpumu, ar vienu procesu – Neesamība – Komisijas rīcības brīvība attiecībā uz procesu apjomu – Robežas – Principa ne bis in idem ievērošana
(LESD 101. pants)
9. Konkurence – Administratīvais process – Lēmums, ar kuru konstatēts pārkāpums – Pienākums norādīt pamatojumu – Apjoms
(LESD 101. panta 1. punkts, 102. pants un 296. pants)
10. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Robežas – Vienlīdzīgas attieksmes principa ievērošana – Komisijas pienākums neatkāpties no savas iepriekšējās lēmumpieņemšanas prakses – Neesamība
(LESD 101. pants)
11. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas Pamatnostādnēs paredzētā aprēķina metode – Naudas soda pamatsummas aprēķināšana – Pārkāpumam kopumā raksturīgo iezīmju ņemšana vērā
(LESD 101. panta 1. punkts; Padomes Regulas Nr. 1/2003 23. panta 2. punkts; Komsijas Paziņojuma 2006/C 210/02 19. un 25. punkts)
12. Konkurence – Naudas sodi – Apmērs – Noteikšana – Komisijas rīcības brīvība – Pārbaude tiesā – Savienības tiesas neierobežota kompetence – Apjoms – Uzņēmuma sadarbības administratīvajā procesā neesamības ņemšana vērā – Naudas soda palielinājums – Nosacījums
(LESD 101. panta 1. punkts, 102. pants un 296. pants; Padomes Regulas Nr. 1/2003 18. panta 2. un 3. punkts, 23. panta 1. punkts un 31. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sak. ar 36.–48. un 53. punktu)
2. Konkurences jomā, ja uzņēmumi, kuri ir reģistrēti ārpus Eiropas Ekonomikas zonas (EEZ), bet kuri ražo preces, kas tiek pārdotas EEZ, saskaņo cenas, kādas tie noteiks to EEZ reģistrētajiem klientiem, un īsteno šo saskaņošanu, lai pārdotu preces par faktiski saskaņotām cenām, tie piedalās saskaņotās darbībās, kuru priekšmets un mērķis ir ierobežot konkurenci iekšējā tirgū LESD 101. panta izpratnē un Komisijai ir teritoriālā kompetence vērsties pret šādām darbībām. Faktiski LESD 101. panta pārkāpums ir saistīts ar diviem rīcības elementiem, proti, ar vienošanās noslēgšanu un tās īstenošanu. Ja konkurences tiesībās paredzēto aizliegumu piemērojamība būtu atkarīga no aizliegtas vienošanās noslēgšanas vietas, tas uzņēmumiem neapšaubāmi būtu vienkāršs veids, kā izvairīties no minētajiem aizliegumiem. Tātad svarīga ir vieta, kurā aizliegtā vienošanās tiek īstenota.
Turklāt, lai noteiktu, vai šī vieta atrodas EEZ, nav svarīgi, vai aizliegtās vienošanās dalībnieki ir vai nav izmantojuši EEZ reģistrētus meitasuzņēmumus, pārstāvjus, pakārtotus pārstāvjus vai filiāles, lai starp tiem un tur reģistrētajiem pircējiem nodibinātu kontaktus. Ja nosacījums par īstenošanu ir izpildīts, uz Komisijas kompetenci piemērot Savienības konkurences tiesības šādām rīcībām attiecas teritorialitātes princips, kas ir vispārīgi atzīts starptautiskajās tiesībās.
Ja aizliegtas vienošanās pasaules mērogā mērķis ir pret konkurenci vērsts mērķis, tad tā tiek īstenota iekšējā tirgū tikai tādēļ, ka produkti, uz kuriem attiecas aizliegtā vienošanās, tiek tirgoti iekšējā tirgū. Faktiski ir jānorāda, ka aizliegtas vienošanās īstenošana katrā ziņā nenozīmē, ka tai ir bijušas reālas sekas. Patiesībā jautājumam, vai aizliegtās vienošanās dēļ ir bijušas konkrētas sekas uz aizliegtās vienošanās dalībnieku noteiktajām cenām, ir nozīme, tikai lai, nosakot aizliegtās vienošanās smagumu, aprēķinātu naudas sodu, ar nosacījumu, ka Komisija ir nolēmusi balstīties tieši uz šo kritēriju. Īstenošanas koncepts ir balstīts uz tādu uzņēmuma jēdzienu konkurences tiesībās, kuram ir jāatzīst izšķiroša loma, lai noteiktu Komisijas teritoriālās kompetences minēto tiesību piemērošanā robežas. It īpaši, ja uzņēmums ir bijis tādas aizliegtās vienošanās dalībnieks, kura tiek īstenota ārpus EEZ, Komisijai ir jāvar sekot tam, kāda ir šī uzņēmuma ietekme uz konkurenci iekšējā tirgū, un jāvar tam uzlikt naudas sodu, kas būtu samērīgs ar šīs aizliegtās vienošanās kaitējumu konkurencei minētajā tirgū.
(sak. ar 58.–60., 66., 67., 69., 70. un 75. punktu)
3. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 78.–80. un 88. punktu)
4. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 93. un 142. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sa. ar 95. un 96. punktu)
6. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 101.–103., 126. un 128. punktu)
7. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 129.–134. punktu)
8. Attiecībā uz konkurenci, lai arī vienota un turpināta pārkāpuma jēdziena interpretācija ļauj Komisijai ar vienu procesu un vienu lēmumu vienlaicīgi vērsties pret vairākām rīcībām, kuras ir iespējams izmeklēt arī atsevišķi, tas nenozīmē, ka Komisijai ir pienākums šādi rīkoties. Faktiski Komisijai attiecībā uz tās uzsākto procesu apjomu ir rīcības brīvība. Šajā jautājumā saskaņā ar pastāvīgo judikatūru tai nevar būt pienākums atklāt un sodīt par katru pret konkurences tiesībām vērsto rīcību un Savienības tiesas nevar secināt – kaut vai tikai attiecībā uz naudas soda samazināšanu –, ka Komisijai, ņemot vērā tai pieejamos pierādījumus, būtu bijis jākonstatē, ka noteikts uzņēmums noteiktā laikposmā ir izdarījis pārkāpumu.
Šīs rīcības brīvības izmantošana ir pakļauta tiesas kontrolei. Tomēr tikai tad, ja varētu tikt pierādīts, ka izskatāmajā lietā Komisija par vienu faktisko situāciju bez objektīva iemesla ir uzsākusi divus atšķirīgus procesus, tās izvēli varētu uzskatīt par pilnvaru nepareizu izmantošanu. Ja Komisijas rīcībā nav – vai vēl nav – pietiekamu pierādījumu pret dažiem uzņēmumiem, kuri tiek turēti aizdomās par dalību vienā un tajā pašā vienota pārkāpumā, šis apstāklis ir objektīvs iemesls, kas pamato Komisijas izvēli uzsākt pret dažādiem uzņēmumiem atsevišķus procesus un Komisijai ir pienākums it īpaši ievērot principu ne bis in idem.
(sal. ar 136.–139. punktu)
9. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 141. punktu)
10. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 144. punktu)
11. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 150. un 151. punktu)
12. Konkurences jomā Komisijas pieņemto lēmumu tiesiskuma pārbaudi papildina neierobežotā kompetence, kas Savienības tiesai ir atzīta Regulas Nr. 1/2003 31. pantā saskaņā ar EKL 261. pantu. Šī kompetence ļauj tiesai ko vairāk, nekā tikai pārbaudīt sankciju tiesiskumu, proti, aizstāt Komisijas vērtējumu ar savējo un līdz ar to atcelt, samazināt vai palielināt piemēroto naudas sodu vai kavējuma naudu. Tādējādi Vispārējai tiesai tās nolēmuma pieņemšanas dienā, izmantojot savu neierobežoto kompetenci, ir jānovērtē, vai attiecīgajiem uzņēmumiem ir uzlikts naudas sods, kura apmērs pareizi atspoguļo attiecīgā pārkāpuma smagumu. Lai arī Vispārējai tiesai ir pašai jāizvērtē lietas apstākļi, lai noteiktu naudas soda apmēru, neierobežotas kompetences īstenošana, nosakot uzliktā naudas sodu apmēru, nedrīkst radīt diskrimināciju starp uzņēmumiem, kas bijuši tādas vienošanās dalībnieki, kura ir pretrunā LESD 101. panta 1. punktam.
Tomēr, lai saglabātu Regulas Nr. 1/2003 18. panta 2. un 3. punkta lietderīgo iedarbību, Komisijai ir tiesības uzlikt uzņēmumam pienākumu iesniegt visu nepieciešamo informāciju par faktiem, kas tam var būt zināmi, un vajadzības gadījumā tai iesniegt ar šo informāciju saistītos dokumentus, kas ir tā rīcībā, ar vienu vienīgu nosacījumu, ka uzņēmumam nedrīkst tikt uzlikts pienākums sniegt atbildes, ar kurām tam būtu jāatzīst pārkāpuma, kas Komisijai ir jāpierāda, esamība. Uzņēmumam, kuram Komisija, piemērojot Regulas Nr. 1/2003 18. panta noteikumus, nosūta informācijas pieprasījumu, ir pienākums aktīvi sadarboties, un gadījumā, ja tas ar nodomu vai aiz neuzmanības sniedz nepatiesu vai sagrozītu informāciju, tam var tikt piemērots īpašs, šīs regulas 23. panta 1. punktā paredzēts naudas sods, kura apmērs var būt līdz 1 % no tā kopējā apgrozījuma. No tā izriet, ka, īstenojot savas neierobežotās kompetences pilnvaras, Vispārējā tiesa attiecīgajā gadījumā var ņemt vērā uzņēmuma sadarbības neesamību un tādējādi palielināt naudas sodu, kas tam ir uzlikts par LESD 101. vai 102. panta pārkāpumu, ja vien šim uzņēmumam par šo pašu rīcību nav piemērots īpašais naudas sods, kas balstīts uz Regulas Nr. 1/2003 23. panta 1. punkta noteikumiem.
Tā tas varētu būt, piemēram, gadījumā, ja, atbildot uz šādu Komisijas nosūtīto pieprasījumu, uzņēmums administratīvajā procesā ar nodomu vai aiz neuzmanības nebūtu norādījis naudas soda apmēra noteikšanai noteicošos apstākļus, kuri apstrīdētā lēmuma pieņemšanas laikā bija vai kuriem būtu bijis jābūt tā rīcībā. Lai gan, īstenojot savu neierobežoto kompetenci, Vispārējai tiesai nav liegts ņemt vērā šādus apstākļus, tas negroza faktu, ka uzņēmums, kas tos norāda tikai tiesas procesa stadijā, tādējādi apdraudot administratīvā procesa mērķi un atbilstošo norisi, pakļauj sevi riskam, ka Vispārējā tiesa, nosakot piemēroto naudas soda apmēru, šo apstākli ņems vērā.
No apstākļa, ka uzņēmums ir pieļāvis kļūdas, iesniedzot Komisijai informāciju, kas vajadzīga attiecīgo pārdošanas apjomu aprēķināšanai, jo tas ir iekļāvis arī citu produktu, kas nav produkti, uz kuriem attiecas aizliegtā vienošanās, pārdošanas apjomus, nevar secināt, ka šis uzņēmums savu pienākumu sadarboties, kas izriet no Regulas Nr. 1/2003 18. panta noteikumiem, nebūtu izpildījusi tādā mērā, ka tas būtu jāņem vērā, nosakot naudas soda apmēru. Faktiski attiecīgais uzņēmums nevēlējās maldināt Komisiju un tas neiesniedza Komisijai neapstrādātus datus, pamatojoties uz kuriem Komisijai būtu bijis jāaprēķina attiecīgās pārdošanas apjoms, vienlaicīgi nenodrošinot to ar papildinformāciju, kas vajadzīga, lai secinātu precīzus datus. Minētais uzņēmums izmantoja šajā ziņā specializējušos ārējos konsultantus, lai varētu iesniegt Komisijai vajadzīgos datus, taču pieļāva nolaidību, neizskaidrojot šiem konsultantiem starp dažāda veida attiecīgajiem produktiem pastāvošās atšķirības. Šajā ziņā ir jānorāda, ka šis uzņēmums, neapšaubāmi, nebija ieinteresēts, lai Komisija saņemtu kļūdainus datus, kuros bija ietverti arī citu produktu, kas nav attiecīgie produkti, kas saistīti ar aizliegto vienošanos, pārdošanas apjomi, jo šīs neprecizitātes tam varētu tikai kaitēt, palielinot naudas soda, kas Komisijai tam būtu jāuzliek, apmēru.
(sal. ar 156., 157., 165., 167.–172. punktu)