Lieta T‑388/03

Deutsche Post AG un DHL      International

pret

Eiropas Kopienu Komisiju

Valsts atbalsts – Lēmums neizteikt iebildumus – Prasība atcelt tiesību aktu – Tiesības celt prasību – Pieņemamība – Nopietnas grūtības

Sprieduma kopsavilkums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Komisijas lēmums, ar kuru konstatēts valsts atbalsta saderīgums ar kopējo tirgu, neuzsākot formālo izmeklēšanas procedūru – Prasības, kuras ceļ ieinteresētās puses EKL 88. panta 2. punkta izpratnē

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts un 230. panta ceturtā daļa)

2.      Prasība atcelt tiesību aktu – Fiziskas vai juridiskas personas – Tiesību akti, kas šīs personas skar tieši un individuāli – Pieņemama prasība – Tiesības atsaukties uz visiem EKL 230. panta otrajā daļā minētajiem pamatiem par prettiesiskumu

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts un 230. panta otrā daļa)

3.      Valsts atbalsts – Atbalsta projekti – Pārbaude, ko veic Komisija – Iepriekšējas izskatīšanas stadija un stadija, kas balstīta uz sacīkstes principu – Atbalsta saderība ar kopējo tirgu

(EKL 88. panta 2. un 3. punkts)

4.      Prejudiciāli jautājumi – Interpretācija – Interpretējošu spriedumu iedarbība laikā – Atpakaļejošs spēks – Ierobežojumi – Tiesiskā drošība

(EKL 87. panta 1. punkts un 234. pants)

1.      Ja, neuzsākot EKL 88. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, lēmumā, kas pieņemts, pamatojoties uz tā paša panta 3. punktu, Komisija konstatē, ka atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, šo procesuālo garantiju adresāti var panākt šo garantiju ievērošanu tikai tad, ja tiem ir iespēja šo lēmumu apstrīdēt Kopienu tiesā.

Šo iemeslu dēļ ir pieņemama prasība atcelt šādu lēmumu, ko ir iesniegusi ieinteresētā persona EKL 88. panta 2. punkta nozīmē, ja šīs prasības iesniedzējs, to iesniedzot, mēģina panākt, ka tiek aizsargātas procesuālās tiesības, kuras tam ir piešķirtas ar pēdējo minēto normu.

Savukārt, ja prasītājs apstrīd lēmuma, kurā ir novērtēts atbalsts, pamatotību, ar to vien, ka prasītāju varētu uzskatīt par ieinteresētu personu EKL 88. panta 2. punkta nozīmē, nepietiek, lai atzītu, ka prasība ir pieņemama. Prasītājam tad jāpierāda, ka tam ir īpašs statuss 1963. gada 15. jūlija sprieduma lietā 25/62 Plaumann/Komisija nozīmē. Tā tas ir gadījumā, ja prasītāja stāvokli tirgū būtiski ir ietekmējis atbalsts, uz kuru attiecas konkrētais lēmums.

Apstāklis, ka attiecīgais lēmums var zināmā mērā ietekmēt konkurences attiecības, kas pastāv attiecīgajā tirgū, un ka attiecīgie uzņēmumi zināmā mērā konkurē ar šā lēmuma adresātu, neveido šādu būtisku ietekmi.

(sal. ar 42., 44. un 48. punktu)

2.      Prasītājs, kurš vēlas aizstāvēt procesuālās tiesības, kas tam izriet no EKL 88. panta 2. punkta, var pamatoties uz jebkuru EKL 230. panta otrajā daļā minēto pamatojumu, ciktāl tie ir vērsti uz apstrīdētā lēmuma atcelšanu un katrā ziņā – uz to, lai Komisija sāktu EKL 88. panta 2. punktā paredzēto procedūru. Taču Pirmās instances tiesa šajā Komisijas veiktās atbalsta pārbaudes stadijā nevar lemt par to, vai atbalsts pastāv un vai tas ir saderīgs ar kopējo tirgu.

Tādējādi kā nepieņemami jānoraida pamati, kuri vērsti uz to, lai Pirmās instances tiesa lemtu par valsts atbalsta pastāvēšanu vai tā saderīgumu ar kopējo tirgu. Savukārt ir pieņemami visi pamati, kuri vērsti uz to, lai pierādītu, ka Komisijai bija jāuzsāk EKL 88. panta 2. punktā paredzētā procedūra.

(sal. ar 66. un 67. punktu)

3.      EKL 88. panta 2. punktā paredzētā formālā izmeklēšanas procedūra ir obligāta, ja Komisijai ir nopietnas grūtības noskaidrot, vai atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu. Nopietnu grūtību jēdziens ir objektīvs. Šādu grūtību konstatēšana prasa izmeklēt gan apstākļus, kādos apstrīdētais pasākums ticis pieņemts, gan pasākuma saturu objektīvi, salīdzinot lēmuma pamatojumu ar Komisijas rīcībā esošo informāciju brīdī, kad tā pieņēmusi lēmumu par apstrīdētā atbalsta saderību ar kopējo tirgu. Fakts, ka izlietotais laiks būtiski pārsniedz laiku, kas parasti nepieciešams, lai veiktu iepriekšējo pārbaudi saskaņā ar EKL 88. panta 3. punktu, var kontekstā ar citiem faktoriem pamatot secinājumu, ka Komisijai bijušas nopietnas novērtēšanas grūtības, kas prasa EKL 88. panta 2. punktā paredzētās procedūras uzsākšanu. Tāpat iepriekšējas pārbaudes procedūras laikā Komisijas veiktās izmeklēšanas nepietiekamais vai nepilnīgais raksturs ir norāde par nopietnu grūtību pastāvēšanu.

(sal. ar 88., 92., 94. un 95. punktu)

4.      Interpretējot Kopienu tiesību normu, Tiesa tikai izskaidro un precizē tās nozīmi un piemērojamību, to, kā tā būtu jāizprot un jāpiemēro kopš tās stāšanās spēkā. No tā izriet, ka šādā veidā interpretētu normu var piemērot un tā ir jāpiemēro pat juridiskām attiecībām, kas radušās un izveidojušās pirms attiecīgā sprieduma, un tikai izņēmuma kārtā Tiesa var, piemērojot vispārējo tiesiskās drošības principu, kurš raksturīgs Kopienu tiesību sistēmai, būt spiesta ierobežot iespēju ikvienai ieinteresētai personai pamatoties uz tās interpretētu normu, lai apšaubītu juridiskās attiecības, kas nodibinātas labā ticībā. Taču šāds ierobežojums ir pieļaujams tikai pašā spriedumā, kurā tiek lemts par lūgto interpretāciju. Šie no judikatūras izrietošie apsvērumi, kas īpaši attiecas uz valsts tiesas pienākumu piemērot Kopienu tiesības, mutatis mutandis ir piemērojami Kopienu iestādēm, ja tām ir jāīsteno Kopienu tiesību normas, kuras Tiesa vēlāk ir interpretējusi.

No minētā izriet, ka, tā kā Tiesa nav ierobežojusi laikā sava 2003. gada 24. jūlija sprieduma lietā C‑280/00 Altmark piemērojamību, no tā izrietošie EKL 87. panta 1. punkta interpretācijas kritēriji līdz ar to ir pilnībā piemērojami faktiskajai un juridiskajai situācijai, kas tika aplūkota Komisijā pirms minētā sprieduma pasludināšanas, brīdī, kad tā pieņēma savu lēmumu.

Tādējādi Komisijas lēmums neuzsākt EKL 88. panta 2. punktā paredzēto formālo izmeklēšanas procedūru, kas tika pieņemts, neveicot pārbaudi, kas tai ļautu noteikt, vai publiskajam uzņēmumam izmaksātās kompensācijas līmenis tika noteikts, pamatojoties uz izmaksu analīzi vidusmēra uzņēmumam, kas ir labi pārvaldīts un kam ir pietiekami līdzekļi, lai spētu izpildīt prasīto sabiedrisko pakalpojumu prasības, kuras tam rastos saistībā ar savu pienākumu izpildi, ņemot vērā uz šo pienākumu izpildi attiecināmos ieņēmumus, kā arī [ar šo pienākumu izpildi saistīto] saprātīgo peļņu, ir jāatceļ.

(sal. ar 112.–114. un 119. punktu)