Prasība, kas celta 2013. gada 20. oktobrī – Šumelj u.c./Eiropas Savienība

(lieta T-546/13)

Tiesvedības valoda – horvātu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Ante Šumelj (Zagreba, Horvātija), Dubravka Bašljan (Zagreba), Đurđica Crnčević (Sv. Ivan Zelina, Horvātija), Miroslav Lovreković (Križevci, Horvātija) (pārstāvis – Mato Krmek, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Savienība

Prasītāju prasījumi:

pagaidu nolēmumā atzīt, ka Eiropas Komisija nav izpildījusi tai Pievienošanās akta 36. pantā noteikto pienākumu pārraudzīt Līguma par Horvātijas Republikas pievienošanos Eiropas Savienībai izpildi daļā, kas attiecas uz tiesu izpildītāju dienesta ieviešanu Horvātijas Republikas tiesu sistēmā (minētā akta VII pielikuma 1. punkts);

pamatojoties uz Eiropas Savienības ārpuslīgumisko atbildību saskaņā ar LESD 340. panta otro daļu, piespriest Eiropas Savienībai atlīdzināt prasītājiem nodarīto (mantisko un nemantisko) kaitējumu;

piespriest Eiropas Savienībai segt tiesāšanās izdevumus;

turklāt Vispārējai tiesai atlikt jautājuma par prasījuma apmēru iztirzāšanu, kamēr nav stājies likumīgā spēkā šajā tiesvedībā pieņemamais pagaidu nolēmums.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, neliegusi atcelt sarunu par pievienošanos Eiropas Savienībai laikā Horvātijas Republikas pieņemtos likumus, kuros izveidots un reglamentēts tiesu izpildītāju dienests, Eiropas Komisija esot pārkāpusi Pievienošanās akta, kas ir Horvātijas Republikas ar Eiropas Savienības dalībvalstīm noslēgtā Līguma par pievienošanos Eiropas Savienībai [Narodne novine – Međunarodni ugovori nº 2/12 (Oficiālais Vēstnesis – starptautiskie nolīgumi)] neatņemama sastāvdaļa, 36. pantu (attiecībā uz minētā akta VII pielikuma 1. punktu). Pievienošanās akta 36. pantā Komisijai ir noteikts pienākums pārraudzīt (monitoring) visas saistības, ko Horvātijas Republika ir uzņēmusies sarunās par pievienošanos Eiropas Savienībai, tādējādi arī Horvātijas Republikas uzņemtās juridiskās saistības izveidot tiesu izpildītāju dienestu un radīt visus vajadzīgos nosacījumus minētā dienesta pilnīgai iekļaušanai Horvātijas tiesību sistēmā līdz 2012. gada 1. janvārim.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ar norādīto pārkāpumu Eiropas Komisija esot tieši nodarījusi kaitējumu prasītājiem, kuri bija izraudzīti tiesu izpildītāju amatu ieņemšanai un tiesiski paļāvās, ka darbu uzsāks 2012. gada 1. janvārī.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka, neizpildījusi tai Pievienošanās līgumā noteiktos pienākumus, Komisija esot acīmredzami un rupji pārkāpusi tai piekrītošās rīcības brīvības robežas un, tādējādi pievildama prasītāju (izraudzīto tiesu izpildītāju amatu kandidātu) tiesisko paļāvību, tiem nodarījusi ievērojamu mantisku un nemantisku kaitējumu, kas tai ir jāatlīdzina saskaņā ar LESD 340. panta otro daļu.