VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (astotā palāta)
2015. gada 8. oktobrī (*)
Kopienas preču zīme – Kopienas trīsdimensiju preču zīmes reģistrācijas pieteikums – Rotaļu kastes forma – Absolūts atteikuma pamats – Atšķirtspējas neesamība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkts – Pienākums norādīt pamatojumu – Tiesības tikt uzklausītam – Regulas Nr. 207/2009 75. pants
Lieta T‑547/13
Rosian Express SRL, Medias (Rumānija), ko pārstāv E. Grecu un A. Tigau, advokāti,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv V. Melgar un A. Geavela, pārstāvji,
atbildētājs,
par prasību par ITSB Apelācijas piektās padomes 2013. gada 11. jūlija lēmumu lietā R 797/2013‑5 attiecībā uz pieteikumu reģistrēt kā Kopienas preču zīmi trīsdimensiju apzīmējumu, ko veido rotaļu kaste.
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs D. Gracijs [D. Gratsias], tiesneši M. Kančeva [M. Kancheva] un K. Veters [C. Wetter] (referents),
sekretārs I. Dragans [I. Dragan], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 8. oktobrī,
ņemot vērā atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 7. februārī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2014. gada 24. aprīlī,
pēc 2015. gada 21. maija tiesas sēdes
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2012. gada 11. septembrī prasītāja Rosian Express SRL Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) iesniedza Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds trīsdimensiju apzīmējums:
3 Preces, attiecībā uz kurām tika pieteikta reģistrācija, ietilpst 28. un 35. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 28. klase: “spēles, rotaļlietas; vingrošanas un sporta preces, kas nav ietvertas citās klasēs; Ziemassvētku eglīšu rotājumi”;
– 35. klase: “reklāma; darījumu vadīšana; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi”.
4 2013. gada 1. februārī pārbaudītājs, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu un 2. punktu, noraidīja reģistrācijas pieteikumu attiecībā uz “spēlēm un rotaļlietām”, kas ietilpst 28. klasē.
5 2013. gada 28. martā prasītāja, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu, iesniedza ITSB apelācijas sūdzību par pārbaudītāja lēmumu.
6 Ar 2013. gada 11. jūlija lēmumu (turpmāk tekstā – “pārsūdzētais lēmums”) ITSB Apelācijas piektā padome apelācijas sūdzību noraidīja, pamatojumā norādot, ka trīsdimensiju apzīmējumam, kuru tika lūgts reģistrēt kā Kopienas preču zīmi, saistībā ar attiecīgajām precēm nav atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Lietas dalībnieku prasījumi
7 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu un uzdot reģistrēt pieteikto preču zīmi attiecībā uz visām pieteiktajām precēm un pakalpojumiem;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 ITSB prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
9 Prasītāja izvirza divus pamatus, no kuriem pirmais ir par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu un otrais, kas ir izvirzīts replikas raksta iesniegšanas posmā, ir par pienākuma norādīt pamatojumu un tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu minētās regulas 75. panta izpratnē.
10 Vispārējā tiesa uzskata par lietderīgu vispirms izskatīt otro pamatu par Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpumu.
Par otro pamatu saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpumu
11 Pirmkārt, prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi savu pienākumu norādīt pamatojumu. Šajā ziņā tā pamatojas uz diviem argumentiem. Pirmkārt, apstrīdētajā lēmumā neesot paskaidrots, kuras pieteiktās preču zīmes formas tika salīdzinātas, lai noteiktu, ka šai preču zīmei nav atšķirtspējas. Otrkārt, tāpat neesot precizēts, attiecībā uz kuru konkrēto sabiedrības daļu pieteiktās preču zīmes atšķirtspēja ir tikusi novērtēta.
12 Otrkārt, prasītāja būtībā apgalvo, ka Apelācijas padome ir pārkāpusi tās tiesības tikt uzklausītai. Tā norāda, ka Apelācijas padome ir balstījusi savu lēmumu uz interneta vietnēs atrodamiem datiem, kaut gan to saturs ir mainījies vai varēja mainīties pēc pārbaudītāja vai Apelācijas padomes veiktās pārbaudes.
13 Vispirms ir jānorāda, ka prasītāja pamatu par Regulas Nr. 207/2009 75. panta pārkāpumu izvirzīja tikai replikas raksta iesniegšanas posmā. Tomēr ir jāatgādina, ka no judikatūras izriet, ka pamatojuma neesamība vai tā nepietiekamība ir absolūts pamats, kas Savienības tiesai ir jāizvirza pēc savas ierosmes (spriedumi, 1998. gada 2. aprīlis, Komisija/Sytraval un Brink’s France, C‑367/95 P, Krājums, EU:C:1998:154, 67. punkts, un 2014. gada 12. marts, Tubes Radiatori/ITSB – Antrax It (Radiators), T‑315/12, EU:T:2014:115, 96. punkts). Šādu pamatu līdz ar to var izskatīt jebkurā tiesvedības posmā (spriedums, 1997. gada 20. februāris, Komisija/Daffix, C‑166/95 P, Krājums, EU:C:1997:73, 25. punkts).
14 Saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 75. pantu ITSB lēmumos norāda to pamatojumu un tie balstās tikai uz tādiem iemesliem, par ko attiecīgajām pusēm ir bijusi iespēja iesniegt savus apsvērumus.
15 Attiecībā uz pamatojuma norādīšanas pienākumu jānorāda, ka tā piemērošanas joma ir tādi pati kā tā, kas izriet LESD 296. panta, saskaņā ar kuru tiesību akta autora argumentācijai ir jābūt skaidrai un nepārprotamai. Šim pienākumam ir divi mērķi, pirmkārt, ļaut ieinteresētajām personām noskaidrot pieņemtā lēmuma pamatojumu, lai aizstāvētu savas tiesības, un, otrkārt, ļaut Savienības tiesai veikt lēmuma tiesiskuma pārbaudi (spriedumi, 2010. gada 19. maijs, Zeta Europe/ITSB (“Superleggera”), T‑464/08, EU:T:2010:212, 47. punkts, un 2014. gada 21. maijs, Eni/ITSB – Emi (IP) (“ENI”), T‑599/11, EU:T:2014:269, 29. punkts).
16 No apstrīdētā sprieduma 12. punkta izriet, ka Apelācijas padome it īpaši ir balstījusies uz attiecīgās, šajā gadījumā – saviesīgu spēļu un rotaļlietu, nozares normām vai ieražām, lai noteiktu, vai pieteiktajai preču zīmei ir atšķirtspēja Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Tāpat no šī punkta izriet, ka spēles noformējums, kā arī tās koka iesaiņojums ir šajā nozarē izplatīta forma un materiāli.
17 Apstrīdētā lēmuma 13. punktā Apelācijas padome atgādina, ka pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas noteikšanai tā var balstīties uz vispārzināmiem faktiem.
18 Apstrīdētā lēmuma 14. punktā Apelācijas padome, lietojot vārdus “katrā ziņā”, netieši norāda uz interneta vietnēm, kurās tiek pārdotas identiskas preces, precizējot, ka “pieteikuma iesniedzēja pati atzīst, ka internetā veiktā meklēšana ļāva atklāt divas preces, kurām ir tāda pati forma kā preču zīmei, par kuru iesniegts pieteikums”.
19 Tādējādi ir jāatzīst, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelācijas padome, balstoties uz vispārzināmiem faktiem, ir uzskatījusi, ka koka iesaiņojums, kā arī pieteiktās preču zīmes forma attiecīgajā nozarē ir izplatīti un ka tādējādi pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas. Līdz ar to lēmums ir pamatots tā, lai prasītāja zinātu pamatojumu un lai Vispārējā tiesa šajā ziņā varētu veikt savu pārbaudi.
20 Attiecībā uz apgalvoto konkrētās sabiedrības daļas un tās uzmanības līmeņa definīcijas neesamību ir jāatgādina, ka atbilstoši pastāvīgajai judikatūrai pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formāla prasība, kas ir jānošķir no pamatojuma pamatotības jautājuma. Varbūtēji kļūdains pamatojums nenozīmē, ka pamatojuma vispār nav (spriedumi, 2011. gada 17. maijs, Diagnostiko kai Therapeftiko Kentro Athinon “Ygeia”/ITSB (“υγεία”), T‑7/10, EU:T:2011:221, 59. punkts, un 2012. gada 12. septembris, Duscholux Ibérica/ITSB – Duschprodukter i Skandinavien (“duschy”), T‑295/11, EU:T:2012:420, 41. punkts).
21 Jāsecina, ka konkrētā sabiedrības daļa un tās uzmanības līmenis ir definēti apstrīdētā lēmuma 11. punktā (skat. tālāk 42. punktu) un ka tiesas sēdē prasītāja pati atzina, ka tā apstrīd šīs definīcijas pamatotību.
22 No tā izriet, ka, neskarot tā pamatotības pārbaudi, kas tiks veikta kontekstā ar pamatu par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu, apstrīdētais lēmums attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu un tās uzmanības līmeni ir pietiekami pamatots.
23 Ņemot vērā iepriekš minēto, pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, ir jānospriež, ka Regulas Nr. 207/2009 75. pants, saskaņā ar kuru ITSB lēmumos norāda to pamatojumu, nav ticis pārkāpts.
24 Regulas Nr. 207/2009 75. panta otrajā teikumā preču zīmju tiesību ietvaros ir nostiprināts vispārējais tiesību uz aizstāvību aizsardzības princips, kas ietver tiesības tikt uzklausītam. Atbilstoši šim vispārējam Savienības tiesību principam tādu valsts iestāžu lēmumu adresātiem, ar kuriem ievērojami tiek ietekmētas viņu intereses, ir jābūt iespējai lietderīgi paust savu viedokli (spriedums, 2007. gada 7. februāris, Kustom Musical Amplification/ITSB (Ģitāras forma), T‑317/05, Krājums, EU:T:2007:39, 26. punkts).
25 Atbilstoši šai normai ITSB Apelācijas padome var pamatot savu lēmumu tikai ar faktiskajiem vai tiesiskajiem apstākļiem, par kuriem lietas dalībnieki varēja iesniegt savus apsvērumus. Līdz ar to, ja Apelācijas padome pēc savas iniciatīvas iegūst faktus, ar kuriem tā paredz pamatot savu lēmumu, tai ir pienākums obligāti tos darīt zināmus lietas dalībniekiem, lai tie varētu sniegt savus apsvērumus (spriedums, 2004. gada 21. oktobris, KWS Saat/ITSB, C‑447/02 P, Krājums, EU:C:2004:649, 42. un 43. punkts).
26 Šajā ziņā ir jākonstatē, kā izriet no šā sprieduma 16.–19. punkta, ka apstrīdētais lēmums ir balstīts nevis uz attiecīgo interneta vietņu saturu, bet gan uz vispārzināmiem faktiem. Tāpēc apgalvojums par tiesību tikt uzklausītam pārkāpumu ir jānoraida.
27 Turklāt no pārbaudītāja lēmuma izriet, ka šajā lēmumā bija iekļauti to preču attēli no attiecīgajām interneta vietnēm, kuras pārbaudītājs uzskatīja par identiskām ar pieteikto preču zīmi. Tātad ir jāuzskata, ka, pat ja apstrīdētais lēmums bija balstīts uz salīdzinājumu starp pieteikto preču zīmi un precēm, kas atrodamas attiecīgajās interneta vietnēs, un šo vietņu saturs pa šo laiku bija mainījies, prasītājai bija iespēja iesniegt apsvērumus par attiecīgajiem attēliem, ciktāl tie bija iekļauti pārbaudītāja lēmumā. Tāpat Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 13. punktā ir pareizi norādījusi, ka prasītāja pati atzina identisku preču pastāvēšanu tirgū. No lietas materiāliem un prasītājas argumentācijas Vispārējā tiesā izriet, ka tā ir sniegusi apsvērumus par attiecīgajās interneta vietnēs atrodamo saturu, apgalvojot, ka minētās vietnes esot pazīstamas kā viltotu preču pārdošanas vietnes. Līdz ar to prasītāja pilnībā varēja iesniegt apsvērumus par šo vietņu saturu un tā arī darīja.
28 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jānospriež, ka pretēji tam, ko apgalvo prasītāja, Regulas Nr. 207/2009 75. pants nav ticis pārkāpts.
Par Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu
29 Prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā nav ņēmusi vērā faktu, ka tādas saviesīgas spēles kā rummy spēle ir nevis ikdienas patēriņa preces, bet gan ilgtspējīgas, ilgstošai lietošanai domātas preces un ir jāuzskata, ka šo preču iegādes brīdī konkrētajai sabiedrības daļai ir augsts uzmanības līmenis.
30 Attiecībā uz pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju prasītāja apstrīd Apelācijas padomes argumentāciju, ka vidusmēra patērētāji nav pieraduši prezumēt preču komerciālo izcelsmi, balstoties uz preču vai to iepakojuma formu bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem. Tā apgalvo, ka no Regulas Nr. 207/2009 nebūt neizriet, ka trīsdimensiju preču zīmes ir jāaplūko citādi nekā citi preču zīmju veidi un, ņemot vērā šo pieeju, būtu jāatsaka visu trīsdimensiju preču zīmju reģistrācija.
31 Lai pamatotu argumentu, ka pieteiktajai preču zīmei ir atšķirtspēja, prasība balstās uz ITSB lēmumpieņemšanas praksi, kas, tās skatījumā, liecina, ka pieteiktajai preču zīmei līdzīgas trīsdimensiju preču zīmes ir tikušas reģistrētas attiecībā uz 28. klasē ietilpstošajām precēm un ka Apelācijas padomei tas esot bijis jāņem vērā. Pretēji Apelācijas padomes apstrīdētā lēmuma 12. punktā secinātajam, ka pieteiktā preču zīme bija vienkārša noformējuma un iesaiņojuma veida variācija, tāpat tā apgalvo, ka pieteiktā preču zīme būtiski atšķiras no normām un ieražām spēļu nozarē. Šajā ziņā tā norāda, ka Apelācijas padome nav paskaidrojusi, ko tā saprot ar “pamatformām”, un attiecībā uz rummy spēli tās “pamatformas” katrā ziņā nepastāv, bet ir daudzi veidi, kā noformēt un salikt kopā šo spēles veidu. Tādējādi tā uzskata, ka Apelācijas padomei bija jāpievērš īpaša uzmanība veidam, kādā šajā gadījumā tiek izgatavotas un savienotas dažādās rummy spēles sastāvdaļas.
32 Tāpat prasītāja Apelācijas padomei pārmet, ka ar pierādījumiem nav pamatots apstrīdētā lēmuma 12. punkta minētais secinājums, ka “ir vispārpieņemts, ka saviesīgas spēles un rotaļlietas (piemēram, rummy spēles bērniem rotaļlietu versijas) ir iesaiņotas un tiek pārdotas iesaiņojumos, kas izgatavoti no dažādu materiālu veidiem, tostarp koka kastēs”, un ka “šāda veida iesaiņojums un noformējums ir izplatīts pieteiktajām spēlēm un konkrētā sabiedrības daļa to nesajauks ar neko citu kā tikai spēli un tās iesaiņojumu”. Tādējādi Apelācijas padome šajā gadījumā neesot ņēmusi vērā visus būtiskos faktorus un it īpaši situāciju tirgū, kas liecina, ka pieteiktās preču zīmes forma būtiski atšķiras no citām tajā sastopamajām formām.
33 Prasītājas skatījumā, attiecīgajām precēm, tostarp rummy spēlei, neesot nepieciešama noteikta iesaiņojuma forma. Tāpēc Apelācijas padome esot kļūdaini secinājusi, ka pieteiktajai preču zīmei ir tāda forma attiecīgās preces īpašību dēļ.
34 Visbeidzot Apelācijas padomei tiek pārmesta pieteiktās preču zīmes salīdzināšana ar identiskām precēm, kas tiek tirgotas internetā, lai secinātu, ka tirgū ir līdzīgas formas, lai gan tās ir viltotas. Lai pamatotu šos apgalvojumus, prasītāja pirmo reizi Vispārējā tiesā iesniedza replikas raksta pielikumos rakstus no plaši pazīstamiem specializētiem izdevumiem, kuros tiek pievērsta uzmanība viltojumiem interneta vietnēs, uz kurām ir norādījis pārbaudītājs un Apelācijas padome.
35 Vispirms ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktam nereģistrē “preču zīmes, kam nav atšķirīgu īpašību [atšķirtspējas]”.
36 Preču zīmes atšķirtspēja Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nozīmē, ka šī preču zīme ļauj identificēt preci, attiecībā uz kuru iesniegts reģistrācijas pieteikums, kā tādu, kas nāk no konkrēta uzņēmuma, un tādējādi atšķirt šo preci no citu uzņēmumu precēm (skat. spriedumu, 2010. gada 9. decembris, Wilo/ITSB (Elektromotora fasetēta apvalka forma un zaļu fasešu forma), T‑253/09 un T‑254/09, EU:T:2010:507, 17. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Šī preču zīmes atšķirtspēja ir jāvērtē, pirmkārt, saistībā ar precēm un pakalpojumiem, attiecībā uz kuriem to lūdz reģistrēt, un, otrkārt, saistībā ar to, kā tos uztver konkrētā sabiedrības daļa, kas ir samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi minēto preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētāji (skat. spriedumu “Elektromotora fasetēta apvalka forma un zaļu fasešu forma”, minēts 36. punktā, EU:T:2010:507, 18. punkts un tajā minētā judikatūra).
38 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru preču zīmju, ko veido pašas preces veidols, atšķirtspējas novērtēšanas kritēriji ir tie paši, kas piemērojami citu kategoriju preču zīmēm (skat. spriedumu “Elektromotora fasetēta apvalka forma un zaļu fasešu forma”, minēts 36. punktā, EU:T:2010:507, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).
39 Tomēr, piemērojot šos kritērijus, konkrētās sabiedrības daļas uztvere, sastopoties ar trīsdimensiju preču zīmi, ko veido pašas preces veidols, ne vienmēr ir tāda pati kā tad, kad tā sastopas ar vārdisku vai grafisku preču zīmi, ko veido apzīmējums, kas nav atkarīgs no apzīmēto preču veidola. Vidusmēra patērētāji nav pieraduši izdarīt pieņēmumus par preču izcelsmi, balstoties uz preču vai to iesaiņojuma formu, bez jebkādiem grafiskiem vai teksta elementiem, un šādas trīsdimensiju preču zīmes atšķirtspēja varētu būt grūtāk nosakāma nekā vārdiskas vai grafiskas preču zīmes atšķirtspēja (skat. spriedumu “Elektromotora fasetēta apvalka forma un zaļu fasešu forma”, minēts 36. punktā, EU:T:2010:507, 20. punkts un tajā minētā judikatūra).
40 Turklāt saskaņā ar judikatūru jo vairāk forma, attiecībā uz kuru ir iesniegts pieteikums to reģistrēt kā preču zīmi, līdzinās formai, kuru, visdrīzāk, ieņems konkrētā prece, jo lielāka ir iespējamība, ka minētajai formai nav atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē. Šajos apstākļos vienīgi tādai preču zīmei, kas būtiski atšķiras no attiecīgās nozares normām vai ieražām un kura tādēļ var pildīt izcelsmes norādes pamatfunkciju, netrūkst atšķirtspējas Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē (skat. spriedumu “Elektromotora fasetēta apvalka forma un zaļu fasešu forma”, minēts 36. punktā, EU:T:2010:507, 21. punkts un tajā minētā judikatūra).
41 Apstrīdētā lēmuma pārbaude ir jāveic, ievērojot šos apsvērumus.
42 Attiecībā uz konkrēto sabiedrības daļu Apelācijas padome pamatoti uzskatīja, ka tā galvenokārt sastāv no vidusmēra patērētājiem, kas ir samērā informēti, uzmanīgi un apdomīgi, un ka, ņemot vērā attiecīgo preču īpašības un cenu, konkrētās sabiedrības daļas zināšanu līmenis var variēt no vidēja līdz augstam (apstrīdētā lēmuma 11. punkts). Attiecīgās preces, ņemot vērā to aprakstu, ietilpst spēļu un rotaļlietu kategorijā. Tās ir paredzētas vispārējam patēriņam, nevis tikai profesionāļiem vai amatieriem, jo ikviens vienā vai otrā brīdī var iegādāties šādas preces regulāri vai laiku pa laikam (šajā ziņā skat. spriedumu, 2011. gada 24. marts, Cybergun/ITSB – Umarex Sportwaffen (“AK 47”), T‑419/09, EU:T:2011:121, 37. punkts un tajā minētā judikatūra). Tātad prasītāja ir kļūdaini norādījusi, ka Apelācijas padomei esot bijis jāuzskata, ka konkrētajai sabiedrības daļai ir augsts uzmanības līmenis.
43 Turklāt ir jānoraida arī arguments, ar ko tiek apgalvots, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, jo nav sniegusi pierādījumus, kas liecinātu, kura ir konkrētā sabiedrības daļa un kāds ir tās uzmanības līmenis. Nevar prasīt, lai ITSB veiktu tirgus ekonomisko analīzi, varbūt pat patērētāju aptaujas, lai noteiktu, cik lielā mērā šie patērētāji pievērš uzmanību konkrētā kategorijā ietilpstošu preču izskatam (spriedums, 2003. gada 5. marts, Unilever/ITSB (Ovāla tablete), T‑194/01, Krājums, EU:T:2003:53, 48. punkts).
44 Attiecībā uz pieteiktās preču zīmes atšķirtspēju vispirms ir vēlreiz jāaplūko prasītājas apraksts, atbilstoši kuram pieteiktā preču zīme ir no koka izgatavota taisnstūra kaste ar izbīdāmu statīvu mehānismu detaļu glabāšanai un šo statīvu aizvēršanas mehānismu abos kastes galos. Tādējādi pieteiktajai preču zīmei ir izbīdāms mehānisms, kas ļauj savienot četrus spēles statīvus, un spēles detaļas, kā arī statīvu balsti atrodas starp četriem statīviem, kas veido kasti atbalstošas sienas, un tai ir divas mazas pieskrūvētas plāksnītes, kas domātas aizvēršanas mehānismam, un cits iesaiņojums tai nav vajadzīgs. Katrai sānu sienai no iekšpuses ir divas frēzētas rievas, kas ļauj izbīdīt divus statīvus. Aizvēršanai paredzētajām mazajām plāksnītēm ir taisnstūra forma ar noapļotiem galiem un slīpinātam malām, un pie rāmja tās ir piestiprinātas ar skrūvi.
45 Ņemot vērā šo aprakstu, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 12. punktā ir pamatoti secinājusi, ka pieteiktā preču zīme “būtiski neatšķiras no attiecīgās nozares normām vai ieražām” un ka “ir vispārpieņemts, ka saviesīgas spēles un rotaļlietas (piemēram, rummy spēles bērniem rotaļlietu versijas) ir iesaiņotas un tiek pārdotas iesaiņojumos, kas izgatavoti no dažādu materiālu veidiem, tostarp koka kastēs”.
46 Ir vispārīgi atzīts, ka attiecīgās preces bieži tiek ievietotas taisnstūra koka kastēs. Tāpat arī veids, kādā kaste, kuras forma veido attiecīgo preču zīmi, tiek izjaukta un salikta kopā, proti, izbīdāmu statīvu mehānisms, kas ļauj uzstādīt spēli vai salikt to kopā, būtiski neatšķiras no nozares normām un ieražām. Patiešām ir vispārīgi zināms, ka pastāv līdzīgi izbīdāmi mehānismi attiecīgo preču uzstādīšanai un salikšanai kopā. Aplūkojot tos kopumā, pieteiktās preču zīmes dažādās pazīmes, kas aprakstītas šī sprieduma 44. punktā, vēl neļauj uzskatīt, ka pieteiktā preču zīme būtiski atšķiras no attiecīgās nozares normām un ieražām. Līdz ar to ir jānospriež, ka pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas, kas konkrētajai sabiedrības daļai ļautu identificēt attiecīgās preces kā tādas, kas nāk no konkrēta uzņēmuma, un tādējādi atšķirt šīs preces no citu uzņēmumu precēm.
47 Attiecībā uz apgalvojumu, ka Apelācijas padome pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas izvērtēšanā neesot definējusi jēdzienu “pamatformas” un savus secinājumus par tām neesot pamatojusi ar pierādījumiem, ir jāatgādina, ka atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 76. panta 1. punktam ITSB pēc savas iniciatīvas ir jāizskata būtiskie fakti, kas varētu ļaut piemērot šīs pašas regulas 7. panta 1. punktā paredzēto absolūto atteikuma pamatu. No tā izriet, ka ITSB var nākties pamatot savus lēmumus ar faktiem, ko reģistrācijas pieteikuma iesniedzējs nav norādījis (šajā ziņā skat. spriedumus, 2007. gada 19. aprīlis, ITSB/Celltech, C‑273/05 P, Krājums, EU:C:2007:224, 38. punkts un tajā minētā judikatūra, un 2014. gada 14. jūlijs, BSH/ITSB (“Wash & Coffee”), T‑5/12, EU:T:2014:647, 46. punkts).
48 Lai gan principā ITSB savos lēmumos ir jākonstatē tādu faktu pareizība, tas tā nav gadījumā, ja tas atsaucas uz vispārzināmiem faktiem (skat. spriedumu, ITSB/Celltech, minēts 47. punktā, EU:C:2007:224, 39. punkts un tajā minētā judikatūra; spriedums “Wash & Coffee”, minēts 47. punktā, EU:T:2014:647, 47. punkts). Tāpēc nekas neliedz ITSB savā vērtējumā ņemt vērā vispārzināmus faktus (skat. spriedumu, 2014. gada 25. marts, Deutsche Bank/ITSB (“Passion to Perform”), T‑291/12, EU:T:2014:155, 51. punkts un tajā minētā judikatūra). No minētā izriet, ka šajā gadījumā Apelācijas padome varēja tiesiski konstatēt pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas neesamību, balstoties uz vispārzināmiem faktiem, kas izriet no praktiskas pieredzes, ko parasti iegūst tirdzniecībā ar vispārēja patēriņa precēm, kam nav nepieciešams sniegt konkrētus piemērus (šajā ziņā skat. spriedumu, 2004. gada 10. novembris, Storck/ITSB (Konfekšu ietinamā papīra forma), T‑402/02, Krājums, EU:T:2004:330, 58. punkts). Turklāt ir jākonstatē, ka no apstrīdētā lēmuma 12. punkta izriet, ka Apelācijas padome, pamatojoties uz judikatūru, ko tā minēja apstrīdēta lēmuma 9. punktā, ir balstījusi pieteiktās preču zīmes izvērtējumu nevis uz salīdzinājumu starp šo minēto preču zīmi un “pamatformām”, bet gan uz attiecīgās nozares normām vai ieražām. Protams, Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 10. punkta min “attiecīgo preču pamatformas”. Taču šī atsauce ir tikai daļa no atgādinājuma par judikatūrā izklāstītajiem principiem, kas jāņem vērā, izvērtējot trīsdimensiju preču zīmju atšķirtspēju. Apelācijas padome uz tiem neatsaucās pieteiktās preču zīmes atšķirtspējas izvērtēšanas brīdī.
49 Kas attiecas uz pierādījumiem, kurus sniedz prasītāja, lai pierādītu, ka nepastāv pieteiktajai preču zīmei līdzīgas formas, jāatgādina, ka preču zīmes atšķirtspējas neesamību neskar tas, cik daudz vai maz līdzīgu formu ir sastopamas tirgū (spriedumi, 2004. gada 29. aprīlis, Henkel/ITSB, C‑456/01 P un C‑457/01 P, Krājums, EU:C:2004:258, 62. punkts, un 2007. gada 23. maijs, Procter & Gamble/ITSB (Balta četrstūraina tablete ar krāsainu ziedu motīvu), T‑241/05, no T‑262/05 līdz T‑264/05, T‑346/05, T‑347/05 un no T‑29/06 līdz T‑31/06, Krājums, EU:T:2007:151, 81. punkts), ne arī reģistrācijai pieteiktajai formai identisku formu neesamība tirgū (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 31. maijs, De Waele/ITSB (Desiņas forma), T‑15/05, Krājums, EU:T:2006:142, 40. punkts).
50 Šajā ziņā ir jāuzsver, ka vidusmēra patērētājs, kas neveic tirgus izpēti, iepriekš nezina, ka tikai viens uzņēmums tirgo konkrēto preci noteikta veida iesaiņojumā un ka tā konkurenti šai precei izmanto cita veida iesaiņojumu (spriedums, 2006. gada 12. janvāris, Deutsche SiSi-Werke/ITSB, C‑173/04 P, Krājums, EU:C:2006:20, 34. punkts).
51 Tāpat no minētā izriet, ka prasītājas apgalvojumiem, ka Apelācijas padome ir pieļāvusi kļūdu, norādot uz citām precēm tirgū, lai gan tās ir viltotas, nav nozīmes, un nav nepieciešams lemt par šajā ziņā iesniegto pierādījumu pieņemamību.
52 Attiecībā uz argumentu, ka ITSB esot atļāvis reģistrēt pieteiktajai preču zīmei līdzīgas trīsdimensiju preču zīmes attiecībā uz precēm, kas ietilpst 28. klasē, ir jāatgādina, ka ITSB sava kompetence ir jāīsteno atbilstoši vispārējiem Savienības tiesību principiem. Ņemot vērā vienlīdzīgas attieksmes principu un labas pārvaldības principu, ITSB ir jāņem vērā lēmumi, kas jau pieņemti par līdzīgiem pieteikumiem, un īpaši uzmanīgi jāizvirza jautājums par to, vai ir jāizlemj tādā pašā veidā. Tomēr šo principu piemērošanai ir jāatbilst tiesiskuma principa ievērošanai. Tādējādi persona, kas lūdz reģistrēt apzīmējumu kā preču zīmi, nevar sev par labu atsaukties uz iespējamu prettiesisku rīcību, no kuras cita persona ir guvusi labumu, lai panāktu identisku lēmumu. Turklāt tiesiskās drošības un, precīzāk, labas pārvaldes iemeslu dēļ visu reģistrācijas pieteikumu izskatīšanai jābūt stingrai un pilnīgai, lai preču zīmes netiktu neatbilstoši reģistrētas. Šai izskatīšanai ir jānotiek katrā konkrētajā gadījumā. Apzīmējuma reģistrēšana par preču zīmi ir atkarīga no specifiskiem kritērijiem, kas piemērojami izskatāmās lietas faktisko apstākļu ietvaros, kuri vērsti uz to, lai pārbaudītu, vai uz attiecīgo apzīmējumu neattiecas atteikuma pamats (skat. spriedumu, 2015. gada 14. janvāris, Melt Water/ITSB (Caurspīdīgas cilindriskas pudeles forma), T‑70/14, EU:T:2015:9, 39. punkts un tajā minētā judikatūra).
53 Izskatāmajā lietā Apelācijas padome, pamatojoties uz pilnīgu izskatīšanu un ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas uztveri, secināja, ka pieteiktajai preču zīmei nav atšķirtspējas. Kā izriet no šī sprieduma 42.–51. punkta, šis konstatējums pats par sevi ir pietiekams, lai noteiktu, ka trīsdimensiju apzīmējuma reģistrācija par Kopienas preču zīmi saistībā ar attiecīgajām precēm ir pretrunā Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktā minētajam absolūtajam atteikuma pamatam.
54 Tādējādi, tā kā apstrīdētā lēmuma tiesiskums attiecībā uz atteikumu reģistrēt pieteikto preču zīmi kā Kopienas preču zīmi saistībā ar attiecīgajām precēm ir tieši pierādīts, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunktu, no šī sprieduma 52. punktā minētās judikatūras izriet, ka šo lēmumu nevar apšaubīt tikai tādēļ, ka izskatāmajā lietā Apelācijas padome neesot sekojusi ITSB lēmumpieņemšanas praksei.
55 Līdz ar to Apelācijas padome pamatoti ir konstatējusi, ka pieteiktajai preču zīmei Regulas Nr. 207/2009 7. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē nav atšķirtspējas attiecībā uz visām attiecīgajām precēm.
56 Tādējādi ir jānoraida pirmais pamats un, nelemjot par prasījumu, ar kuru prasītāja lūdz Vispārējo tiesu uzdot reģistrēt preču zīmi attiecībā uz visām pieteiktajām precēm un pakalpojumiem, prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
57 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs.
58 Tā kā prasītājai spriedums ir nelabvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (astotā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Rosian Express SRL atlīdzina tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 8. oktobrī.
[Paraksti]