Apvienotās lietas T‑546/13, T‑108/14 un T‑109/14
Ante Šumelj u.c.
pret
Eiropas Komisiju
Ārpuslīgumiskā atbildība – Horvātijas pievienošanās Savienībai – Valsts tiesību akta, ar kuru paredzēts izveidot tiesu izpildītāja profesiju, atcelšana pirms pievienošanās – Kaitējums, kas nodarīts personām, kas iepriekšēji ir tikušas ieceltas tiesu izpildītāja amatā – Komisijas pienākuma veikt pasākumus, kuru mērķis ir ievērot pievienošanās saistības, neizpilde – Pietiekami būtisks tiesību normas, ar kuru privātpersonām piešķir tiesības, pārkāpums – Pievienošanās akta 36. pants
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (otrā palāta) 2016. gada 26. februāra spriedums
1. Ārpuslīgumiskā atbildība – Savienības iestāžu juridiska pienākuma rīkoties pārkāpums – Komisijas pienākuma veikt pasākumus, kuru mērķis ir ievērot Horvātijas Republikas pievienošanās saistības attiecībā uz tās tiesu sistēmu, neizpilde – Tādu pasākumu nepieņemšana, kuri ļauj novērst Likuma par tiesu izpildītājiem atcelšanu – Komisijas pienākums rīkoties – Neesamība – Prettiesiskuma, kura dēļ varētu iestāties Savienības ārpuslīgumiskā atbildība, neesamība
(LES 17. panta 1. punkts; LESD 340. panta otrā daļa; 2012. gada Pievienošanās akta 36. pants un VII pielikums)
2. Starptautiskie nolīgumi – Savienības nolīgumi – Nolīgto saistību ievērošana no trešās valsts puses – Nolīguma pareizas piemērošanas kontrole, ko veic Komisija
(LES 17. panta 1. punkts)
3. Savienības tiesības – Principi – Tiesiskās paļāvības aizsardzība – Nosacījumi – Komisijas pienākuma veikt pasākumus, kuri valstij, kas pievienojas Savienībai, ļauj atcelt likumu, kas iekļaujas šīs valsts Pievienošanās akta paredzētajā tiesu sistēmā, neizpilde – Komisijas atbalsts likuma pieņemšanā – Valsts, kas pievienojas, pienākuma saglabāt likumu neesamība – Tiesiskās paļāvības neesamība
(2012. gada Pievienošanās akta 36. pants un VII pielikums)
1. Savienības ārpuslīgumiskās atbildības jomā iestāžu bezdarbība var radīt Savienības atbildību tikai tiktāl, ciktāl minētās iestādes nav ievērojušas no Savienības tiesību normas izrietošu juridisku pienākumu rīkoties. Šajā ziņā prasību par tādas tiesību normas pārkāpumu, ar kuru ir piešķirtas tiesības privātpersonām, piemēro arī prettiesiskas bezdarbības gadījumā.
Attiecībā uz saistībām, ko saskaņā ar tās Akta par pievienošanos Savienībai VII pielikumu ir uzņēmusies Horvātijas Republika, par neatkarīgas un efektīvas tiesu sistēmas ieviešanu un pamattiesību ievērošanu ar šo saistību neievērošanu vien var pamatot Komisijas pienākumu rīkoties. Šajā ziņā attiecībā uz saistību Nr. 1, kurā vispārīgi ir izdarīta atsauce uz Horvātijas iestāžu tiesu sistēmas reformu un rīcības plānu bez jebkāda cita paskaidrojuma, no saistības Nr. 1 neizriet nekāda veida pienākums Horvātijas iestādēm izveidot tiesu izpildītāja amatu. Proti, Pievienošanās akta VII pielikumā minētie reformas stratēģija un rīcības plāns nav saistīti ar Pievienošanās akta parakstīšanas dienā spēkā esošos tiesu sistēmas reformas stratēģiju un rīcības plānu, paredzot tiesu izpildītāja amata izveidi, sevišķi tāpēc, ka bieži ir tā, ka pievienošanās sarunu pārraudzības laikposmā, it īpaši gadījumā, kad Komisija konstatē maldinošus rezultātus, valsts, kas pievienojas, nosaka papildu vai korektīvus pasākumus. Tomēr nevar tikt secināts, ka Horvātijas iestādēm būtu pilnīga rīcības brīvība grozīt Pievienošanās akta parakstīšanas dienā spēkā esošos tiesu sistēmas reformas stratēģiju un rīcības plānu. Ņemot vērā Pievienošanas akta noteikumus, it īpaši tā 36. pantu un VII pielikumu, šīm iestādēm bija jāievēro ne tikai saistība Nr. 1, bet arī pārējo minētajā pielikumā paredzēto saistību kopums, it īpaši saistības Nr. 2, Nr. 3, Nr. 6 un Nr. 9.
Attiecībā uz saistību Nr. 3 tā ir tikai par tiesu sistēmas efektivitāti un nekādā ziņā nenosaka tiesu nolēmumu izpildes pilnvaru piešķiršanu kādai institūcijai, it īpaši atbilstoši tās pašas iepriekš definētām procedūrām. Proti, Savienības tiesības neregulē tiesu nolēmumu izpildes sistēmu dalībvalstīs un tātad tā neietilpst Savienības aquis, kurš jāpārņem valstij, kas pievienojas. Tādos līgumos kā Eiropas Savienības Pamattiesību harta ir nostiprināti daži tiesas spriešanu dalībvalstīs regulējoši principi, piemēram, tiesu objektivitāte vai nevainīguma prezumpcija, kā arī daži noteikumi, kuru mērķis ir nodrošināt tiesu iestāžu sadarbību dalībvalstu starpā, ja ir nepieciešamība, tuvinot valstu tiesību aktus. Tādējādi no saistības Nr. 3 neizriet pienākums uzticēt tiesu izpildītājiem izpildes procedūras. Vienīgais Horvātijas iestādēm noteiktais pienākums ir nodrošināt izpildes procedūru efektivitāti neatkarīgi no šim nolūkam ieviestajiem līdzekļiem.
Līdz ar to ne no vienas no Pievienošanās akta VII pielikumā ietvertajām saistībām neizriet pienākums Horvātijas Republikai ieviest tiesu izpildītāja profesiju un tātad – pienākums Komisijai uz šā pamata izmantot Pievienošanās akta 36. pantā paredzētos rīcības līdzekļus, lai novērstu Likuma, ar kuru paredzēts ieviest tiesu izpildītāja profesiju, atcelšanu. No tā arī izriet, ka Komisijai nevar pārmest, ka tā, neizmantojusi šos rīcības līdzekļus, ir apstiprinājusi pievienošanās saistību grozīšanu, neievērojot Pievienošanās aktu un 26. pantu Vīnes 1969. gada 23. maija konvencijā par starptautisko līgumu tiesībām, kuras nosaukums ir “Pacta sunt servanda”. Tāpat, ciktāl Pievienošanās akta 36. panta mērķis ir saistībā ar Horvātijas Republikas pievienošanos Savienībai precizēt Komisijas pienākumus atbilstoši LES 17. pantam, vēl jo vairāk nevar tikt uzskatīts, ka šis pēdējais minētais pants nav ticis ievērots
(sal. ar 42., 46.–49., 51.–54., 57. un 71. punktu).
2. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 70. punktu)
3. Persona nevar atsaukties uz tiesiskās paļāvības aizsardzības principa pārkāpumu, ja nepastāv konkrēti solījumi, ko tai sniegusi administrācija. Par solījumiem, kas var radīt šādas cerības, ir uzskatāma precīza, beznosacījumu un saskaņota informācija no pilnvarotiem un ticamiem avotiem
Attiecībā uz apgalvojumu, ka Komisija neesot izpildījusi pienākumu veikt pasākumus, kuru mērķis ir valstij, kas atcēlusi Likumu par tiesu izpildītājiem, kura pieņemšana notika pēc minētās valsts tiesu reformas rīcības plāna un kas bija spēkā Pievienošanās akta parakstīšanas dienā un ir minēts šīs valsts Pievienošanās aktā, ievērot pievienošanās saistības, apstāklis, ka Komisija esot piedalījusies minētā likuma par tiesu izpildītājiem izstrādāšanā, to finansējusi vai pat esot tā ierosinātāja, viens pats nevar būt Komisijas dots konkrēts solījums, ka tā uzskatītu tiesu izpildītāju amata izveidi par vienīgo veidu pievienošanās saistību izpildei. Lai šādas cerības būtu pamatotas, šīm uz Likuma par tiesu izpildītājiem vērstajām sākotnējā atbalsta darbībām, ņemot vērā valsts, kas pievienojas, pienākuma izveidot tiesu izpildītāja profesijas neesamību, būtu jābūt papildinātām ar vēlākiem šajā ziņā saderīgiem un skaidriem aktiem
(sal. ar 73. un 75. punktu)