Lieta T‑654/22
(publicēts izvilkumu veidā)
M&T 1997, a.s.
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju
Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2024. gada 10. aprīļa spriedums
Kopienas dizainparaugs – Spēkā neesamības atzīšanas process – Reģistrēts Kopienas dizainparaugs, kurā attēloti durvju un logu rokturi – Agrāks dizainparaugs – Spēkā neesamības pamats – Individuāls raksturs – Regulas (EK) Nr. 6/2002 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 6. pants
1. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopiespaidu – Vērtēšanas kritēriji – Autora radošā brīvība
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. un 2. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 19., 34. un 51. punktu)
2. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopiespaidu – Informēts lietotājs – Jēdziens
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 25. un 26. punktu)
3. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopiespaidu – Visaptverošs visu agrākā dizainparauga elementu vērtējums
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 47. un 48. punktu)
4. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopiespaidu – Kopiespaida noteikšana, ņemot vērā ražojuma izmantošanas veidu – Ražojuma redzamo iezīmju ietekme uz tā lietošanas ērtību
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 49. un 50. punktu)
5. Kopienas dizainparaugi – Spēkā neesamības pamati – Individuāla rakstura neesamība – Dizainparaugs, kas informētam lietotājam nerada no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopiespaidu – Durvju un logu rokturu attēlojums
(Padomes Regulas Nr. 6/2002 6. panta 1. punkts un 25. panta 1. punkta b) apakšpunkts)
(skat. 55.–60. punktu)
Rezumējums
Vispārējā tiesa šajā spriedumā saistībā ar Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas padomes lēmuma (1) atcelšanu uzsver principu, saskaņā ar kuru kopiespaids, ko informētam lietotājam rada dizainparaugs, ir jānosaka, ņemot vērā attiecīgā ražojuma izmantošanas veidu un ražojuma redzamo iezīmju ietekmi uz tā lietošanas ērtību.
2012. gada 17. novembrī prasītājas M&T 1997, a.s. tiesību priekštecis iesniedza EUIPO pieteikumu reģistrēt Kopienas dizainparaugu, kurā attēloti durvju un logu rokturi (2). 2020. gada 23. oktobrī VDS Czmyr Kowalik sp.k. iesniedza pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, pamatojoties uz šī dizainparauga individuālā rakstura neesamību (3).
Anulēšanas nodaļa apmierināja šo pieteikumu, pamatojoties uz to, ka apstrīdētajam dizainparaugam nepiemīt individuāls raksturs.
Pēc tam Apelācijas padome tā paša iemesla dēļ noraidīja par šo lēmumu iesniegto apelācijas sūdzību, jo dizainparaugs informētam lietotājam neradot no agrāka dizainparauga atšķirīgu kopiespaidu.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispārējā tiesa vispirms atgādina, ka kopiespaids, ko informētam lietotājam rada dizainparaugs, jānosaka, ņemot vērā veidu, kādā attiecīgais ražojums parasti tiek izmantots, ievērojot, ka informēta lietotāja uzmanība drīzāk koncentrējas uz ražojuma redzamākajiem un svarīgākajiem elementiem saistībā ar šī ražojuma izmantošanu. Tādējādi ražojuma redzamo iezīmju nozīmīgums tiek novērtēts, pamatojoties uz to ietekmi ne tikai uz tā izskatu, bet arī uz tā izmantošanas ērtību. Turklāt lielāka autora radošās brīvības pakāpe pastiprina secinājumu, ka dizainparaugi, kuri būtiski neatšķiras, rada informētam lietotājam vienādu kopiespaidu, un tādēļ apstrīdētam dizainparaugam nav individuāla rakstura. Arī pretēji – mazāka autora radošās brīvības pakāpe pastiprina secinājumu, ka pietiekami izteiktās atšķirības starp dizainparaugiem rada informētam lietotājam atšķirīgu kopiespaidu un tādēļ apstrīdētajam dizainparaugam ir individuāls raksturs.
Attiecībā uz konfliktējošajiem dizainparaugiem Vispārējā tiesa norāda, ka tad, ja informēts lietotājs tuvojas durvju rokturim, lai to izmantotu parastā veidā, šis lietotājs to redz no augšas. Šī iemesla dēļ tā redzamākie elementi ir tie, kas atbilst uz āru vērstajām roktura daļām, proti, roktura priekšējā, sānu un augšējā daļa. Atšķirības aizmugurē, proti, malu izliekums un kakliņa forma, informētam lietotājam arī būs redzamas, un viņš tās ievēros, vēl jo vairāk tāpēc, ka apstrīdētā dizainparauga malu noapaļoto izliekumu papildina skaidrāks un gludāks izskats, ko informēts lietotājs viegli pamanīs. Turklāt apstrīdētā dizainparauga malu noapaļotās un smalkās formas veido atšķirības no agrākā dizainparauga – tās informēts lietotājs uztvers kā tādas, kas ietekmē darbības ar rokturi, un tās ir svarīgi elementi, ņemot vērā apstrīdētā dizainparauga radīto kopiespaidu. Šie aspekti ietekmē roktura izmantošanas ērtību, jo tie atbilst roktura daļām, kas tieši saskaras ar informēta lietotāja roku.
Ņemot vērā šos apstākļus, kā arī informēta lietotāja pastiprināto uzmanību izskatāmajā lietā, Vispārējā tiesa uzskata, ka stāvbalsta un kakliņa līnijas atšķirības nav ne viena un tā paša dizainparauga margināli elementi, ne nelielas variācijas. Proti, noapaļotāka forma parasti mīkstina kakliņa līnijas un stāvbalstu, kam ir būtiska ietekme gan uz durvju roktura kopējo izskatu, gan tā lietošanas ērtībām, tādējādi tas ir elements, kas piesaista informēta lietotāja uzmanību. Līdz ar to, lai gan autora radošā brīvība ir augsta, Vispārējā tiesa secina, ka šīs atšķirības ir pietiekami būtiskas, lai radītu atšķirīgu kopiespaidu par konfliktējošajiem dizainparaugiem.