Lieta T‑602/22
Veneziana Energia Risorse Idriche Territorio Ambiente Servizi SpA (Veritas)
pret
Eiropas Komisiju
Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2024. gada 24. janvāra spriedums
Piekļuve dokumentiem – Regula (EK) Nr. 1049/2001 – Dokuments, kas iesniegts EU Pilot PVN atmaksāšanas procedūrā – Dalībvalsts izdots dokuments – Piekļuves atteikums – Dalībvalsts iepriekšēja piekrišana – Izņēmums saistībā ar tiesvedības aizsardzību – Pienākums norādīt pamatojumu
1. Atcelšanas prasība – Pamati – Pamatojuma neesamība vai tā nepietiekamība – Pamats, kurš pēc būtības atšķiras no pamata par tiesiskumu
(LESD 263. un 296. pants)
(skat. 18. punktu)
2. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Pienākums norādīt pamatojumu – Piemērojamība
(LESD 296. pants un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. pants)
(skat. 21. punktu)
3. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi nepubliskot dokumentus – Dalībvalsts pienākums oficiāli iesniegt specifisku pieteikumu iebilduma celšanai – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punkts)
(skat. 23. punktu)
4. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Attiecīgās iestādes pienākumi saistībā ar apspriešanos ar dalībvalsti pirms lēmuma pieņemšanas – Pārkāpums – Sekas
(LES 4. panta 3. punkts un Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 4. un 5. punkts)
(skat. 24. un 25. punktu)
5. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi nepubliskot dokumentus – Piemērojamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. un 5. punkts)
(skat. 33. un 35.–37. punktu)
6. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi nepubliskot dokumentus – Procesuālās sekas – Dalībvalsts un Savienības iestādes pienākums pamatot lēmumu, ar kuru atteikta piekļuve – Piemērojamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. un 5. punkts)
(skat. 38.–41. un 48.–50. punktu)
7. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Dalībvalsts izdoti dokumenti – Dalībvalsts tiesības lūgt iestādi nepubliskot dokumentus – Savienības tiesas kompetence pārbaudīt atteikuma pamatotību – Pilnīga norādīto izņēmumu piemērojamības pārbaude, balstoties uz minētās dalībvalsts veiktu materiāltiesisko novērtējumu
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 1.–3. un 5. punkts)
(skat. 52. punktu)
8. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Tiesvedību aizsardzība – Piemērošanas joma – Dokumenti, kuri sagatavoti ne tikai tiesvedības vajadzībām, bet var arī skart attiecīgo valsts iestāžu spēju aizstāvēties minētajā procedūrā – Iekļaušana – Nosacījumi
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums)
(skat. 54.–58., 61., 62. un 64.–67. punktu)
9. Eiropas Savienības iestādes – Sabiedrības tiesības piekļūt dokumentiem – Regula Nr. 1049/2001 – Izņēmumi no tiesībām piekļūt dokumentiem – Tiesvedību aizsardzība – Piemērošanas joma – Dokumenti, kuri sagatavoti ne tikai tiesvedības vajadzībām, bet var arī skart attiecīgo valsts iestāžu spēju aizstāvēties minētajā procedūrā – Pušu procesuālo tiesību vienlīdzības nodrošināšana tiesvedībās valsts tiesās – Vērtēšanas kritēriji – Valsts tiesas iesniegta lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu ticamība – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otrais ievilkums)
(skat. 69.–71. punktu)
Rezumējums
Izskatīdama prasību atcelt Eiropas Komisijas lēmumu, ar kuru atteikta piekļuve dalībvalsts izdotam dokumentam, Vispārējā tiesa spriedumā izskaidro atšķirību starp formālu prasību norādīt pamatojumu atteikumam piekļūt dokumentiem un šāda atteikuma tiesiskumu pēc būtības. Papildus tā precizē Regulas Nr. 1049/2001 (1) 4. panta 5. punktā paredzētās iepriekšējās piekrišanas saņemšanas kārtību attiecībā uz dalībvalstu izdotu dokumentu publiskošanu, kā arī nosacījumus izņēmuma, kas izriet no tiesvedības aizsardzības, piemērošanai valsts tiesās (2), ja ir šādi dokumenti un saistībā ar iespējamu lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu.
EU Pilot procedūrā (3), kas sākta pēc prasītājas Veneziana Energia Risorse Idriche Territorio Ambiente Servizi SpA (Veritas) sūdzības, Komisija lūdza Itālijas iestādes sniegt skaidrojumus par PVN, kas nepamatoti iekasēts no Itālijas vides higiēnas nodevas (VH nodevas), atmaksāšanas kārtību. Pēc tam, kad Komisija bija informējusi, ka, ņemot vērā Itālijas iestāžu atbildes vēstuli, tā ir nolēmusi nesākt pārkāpuma procedūru saistībā ar to, ka šīs iestādes nav ievērojušas Savienības tiesības, prasītāja lūdza Komisiju izsniegt Itālijas iestāžu atbildes kopiju.
Sākotnējā atbildē Komisija atteica piekļuvi šai atbildei, pamatojoties uz to, ka tās izpaušana varētu kaitēt Itālijā saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 2. punkta otro ievilkumu notiekošu tiesvedību aizsardzībai. Kad Itālijas iestādes bija iebildušas pret aplūkotās vēstules publiskošanu saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu, Komisija ar apstrīdēto lēmumu (4), pamatojoties uz šīs pašas regulas 4. panta 2. punkta otrajā ievilkumā paredzēto piekļuves tiesību izņēmumu, apstiprināja savu lēmumu atteikt izpaust informāciju.
Vispārējās tiesas vērtējums
Pirmām kārtām, Vispārējā tiesa atgādina, ka pienākums norādīt pamatojumu ir būtiska formāla prasība, kas jānošķir no pamatojuma pamatotības, jo tas attiecas uz strīdīgā akta tiesiskumu pēc būtības. Formāla pienākuma norādīt pamatojumu izpratnē nepietiekami pamatots akts ir tāds akts, kas neļauj saprast, kālab, pamatojoties uz ko vai kāda iemesla dēļ tas ir pieņemts, lai gan tiesību akta pamatojums, kas ir tā iemesls un attaisnojums, var būt pietiekami zināms un saprotams, bet tas ir nepietiekams, lai to juridiski pamatotu, jo tas nav pamatots, atbilstīgs vai neatbilst piemērojamajām tiesību normām.
Otrām kārtām, runājot par prasītājas argumentāciju attiecībā uz apstrīdētā lēmuma iespējami prettiesisko pamatojumu ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punktu, tā kā Itālijas iestādes efektīvi neiebilda pret informācijas izpaušanu, it īpaši pirms Komisijas sākotnējās atbildes, Vispārēja tiesa norāda, ka nedz no šīs tiesību normas, nedz no judikatūras neizriet, ka, lai varētu celt iebildumu, dalībvalstij, kas ir attiecīgā dokumenta autore, vispirms būtu jāiesniedz īpašs oficiāls pieteikums attiecīgajai iestādei, un turklāt netiek prasīts, lai dalībvalsts tieši atsauktos uz minēto tiesību normu. Pēdējās minētās tiesību normas, kas ir procesuāla tiesību norma un veltīta Savienības lēmumu pieņemšanas procesam, formulējumā nekas nenorāda, ka dalībvalstij ir jāiesniedz oficiāls pieteikums, bez kura, pieņemot minēto lēmumu, tās celto iebildumu nevar ņemt vērā. Tādējādi dalībvalstij nav jārīkojas divos posmos, lai iebilstu pret kāda tās dokumenta izpaušanu, vispirms lūdzot Komisiju neizpaust attiecīgo dokumentu bez tās iepriekšējas piekrišanas un pēc tam atsakoties dot šādu piekrišanu.
No tā arī izriet, ka fakts, ka ar attiecīgo dalībvalsti ir veikta apspriešanās saskaņā ar Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 4. punktu, neizslēdz vēlāku šīs pašas regulas 4. panta 5. punkta piemērošanu. Proti, šie divi noteikumi nebija paredzēti kā savstarpēji izslēdzoši, bet, kā tiesību norma, kas vispārīgi attiecas uz trešām personām (4. punkts), un tiesību norma, kas attiecas uz konkrētām trešām personām, proti, dalībvalstīm, un pārņem Amsterdamas līgumam pievienoto Deklarāciju Nr. 35 (5. punkts).
Turklāt, lai nodrošinātu Regulas Nr. 1049/2001 4. panta 5. punkta efektīvu piemērošanu, tostarp dodot attiecīgajai dalībvalstij iespēju pieprasīt tās iepriekšēju piekrišanu tās izdota dokumenta izpaušanai, Vispārējā tiesa norāda, ka tai ir jābūt informētai arī par piekļuves pieteikuma šim dokumentam esamību, kas tieši ir šīs pašas regulas 4. panta 4. punktā paredzētās apspriešanās priekšmets.
Trešām kārtām, Vispārēja tiesa noraida prasītājas argumentāciju, ka ar vienkāršu apgalvojumu, ka attiecīgajām Itālijas tiesām ir īpaši ticams lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu, nepietiek, lai pamatotu atteikumu izpaust Itālijas iestāžu vēstuli.
Tā atgādina, ka tik tiešām, lai izņēmumu, kas attiecas uz tiesvedības aizsardzību, varētu piemērot dokumentiem, kas nav sagatavoti konkrētā tiesvedībā, lēmuma par piekļuves atteikumu pieņemšanas brīdī pieprasītajiem dokumentiem jābūt atbilstošai saiknei vai nu ar Savienības tiesā notiekošu tiesvedību, saistībā ar kuru attiecīgā iestāde atsaucas uz šo izņēmumu, vai arī ar valsts tiesā notiekošu tiesvedību, ar nosacījumu, ka tajā ir izvirzīts jautājums par Savienības tiesību akta interpretāciju vai spēkā esamību, tādējādi, ņemot vērā lietas kontekstu, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu šķiet īpaši ticams.
Tomēr šī judikatūra attiecas uz pašu iestāžu izdotiem dokumentiem, un nevis, kā šajā gadījumā, uz dokumentiem, ko izdevušas dalībvalstis un kas nosūtīti iestādei. Proti, runājot par iestādes izdotu dokumentu, kaitējumu pušu procesuālo tiesību vienlīdzībai un attiecīgās iestādes aizstāvības spējai var nodarīt tikai tiesvedībās, kurās tā piedalās, proti, tiesvedībās, kas principā notiek Savienības tiesā.
Savukārt, ja dokumentu izdevusi dalībvalsts, un tas ir saistīts ar valsts tiesās notiekošām tiesvedībām, kurās valsts ir lietas dalībniece, kā tas ir šajā gadījumā, vērā tiek ņemta garantētā pušu procesuālo tiesību vienlīdzība šajās valsts tiesvedībās. No tā izriet, ka šajā gadījumā nav nozīmes jautājumam, vai Itālijas tiesu, kas izskata attiecīgās valsts tiesvedības, lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu bija īpaši ticams.