Lieta C‑661/11

Martin y Paz Diffusion SA

pret

David Depuydt
un
Fabriek van Maroquinerie Gauquie NV

(Cour de cassation (Beļģija) lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu)

Preču zīmes – Direktīva 89/104/EEK – 5. pants – Preču zīmes īpašnieka piekrišana, ka trešā persona izmanto preču zīmei identisku apzīmējumu – Piekrišana, kas dota kopīgai izmantošanai – Minētā īpašnieka iespēja izbeigt savas preču zīmes kopīgu izmantošanu un atsākt tās ekskluzīvu izmantošanu

Kopsavilkums – Tiesas (trešā palāta) 2013. gada 19. septembra spriedums

1.        Prejudiciāli jautājumi – Pieņemamība – Nosacījumi – Jautājumi, kuriem ir saistība ar pamatlietas faktiskajiem apstākļiem vai priekšmetu

(LESD 267. pants)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Preču zīmes – Direktīva 89/104 – Tiesības, ko piešķir preču zīme – Preču zīmes īpašnieka piekrišana, ka trešā persona izmanto tā preču zīmei identisku apzīmējumu – Piekrišana, kas dota atbilstoši preču zīmes kopīgai izmantošanai – Minētā īpašnieka tiesības izbeigt kopīgu izmantošanu un atsākt savas preču zīmes ekskluzīvu izmantošanu

(Padomes Direktīvas 89/104 5. pants)

1.        Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 42. un 43. punktu)

2.        Pirmās direktīvas 89/104 par preču zīmēm 5. pants nepieļauj, ka preču zīmju īpašniekam, kas, ņemot vērā kopīgu izmantošanu ar trešo personu, bija piekritis, ka šī trešā persona izmanto tā preču zīmēm identiskus apzīmējumus attiecībā uz dažām precēm, kas ietilpst klasēs, attiecībā uz kurām šīs preču zīmes ir reģistrētas, un kas vairs tam nepiekrīt, tiek liegta jebkāda iespēja izmantot ekskluzīvās tiesības, ko tam ir piešķīrušas minētās preču zīmes, attiecībā pret minēto trešo personu un pašam īstenot šīs ekskluzīvās tiesības attiecībā uz precēm, kas ir identiskas šīs pašas trešās personas precēm.

Runājot par ekskluzīvo tiesību ierobežojumiem, kas konkrēti izriet no Direktīvas 89/104 5. panta kā tāda, šajā tiesību normā paredzētās ekskluzīvās tiesības tiek piešķirtas, lai preču zīmes īpašnieks varētu aizsargāt savas īpašās intereses kā šīs preču zīmes īpašnieks, proti, nodrošināt, ka pēdējā minētā varētu pildīt savas atbilstošās funkcijas. Tādējādi šo tiesību īstenošana ir jānodrošina tikai tajos gadījumos, kad apzīmējuma izmantošana, ko īsteno trešā persona, apdraud vai var apdraudēt kādu no preču zīmes funkcijām. Šo funkciju vidū ir ne vien preču zīmes pamatfunkcija garantēt patērētājiem attiecīgās preces vai pakalpojuma izcelsmi, bet arī citas tās funkcijas, proti, funkcija garantēt šīs preces vai šī pakalpojuma kvalitāti, kā arī saziņas, investīciju vai reklāmas funkcija.

Protams, kā to apstiprina tas, ka Direktīvas 89/104 preambulas sestajā apsvērumā ir atsauce uz valsts tiesībām civiltiesiskās atbildības jomā, valsts tiesa var piespriest preču zīmes īpašniekam sodu vai noteikt pienākumu atlīdzināt nodarīto kaitējumu, ja tā konstatē, ka šis īpašnieks prettiesiski ir izbeidzis piekrišanu, ar ko tas bija ļāvis trešajai personai izmantot tā preču zīmēm identiskus apzīmējumus. Tomēr šādas rīcības konstatēšana nevar izraisīt to, ka ar tiesas lēmumu uz nenoteiktu laiku tiek paildzināta minēto preču zīmju kopīga izmantošana, ja vairs nepastāv attiecīgo sabiedrību kopīga vēlme īstenot šādu izmantošanu.

(sal. ar 58., 61. un 62. punktu un rezolutīvo daļu)