VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (septītā palāta)
2017. gada 20. septembrī (*)
Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “BADTORO” reģistrācijas pieteikums – Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “TORO” un agrāka valsts grafiska preču zīme “TORO” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Apzīmējumu līdzība – Preču un pakalpojumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts
Lieta T‑350/13
Jordi Nogues, SL, Barselona (Spānija), ko pārstāv J. Fernández Castellanos, J. Sanmartín Sanmartín un E. López Parés, advokāti,
prasītāja,
pret
Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju (EUIPO), ko sākotnēji pārstāvēja V. Melgar un J. Crespo Carrillo, vēlāk – J. Crespo Carrillo, pārstāvji,
atbildētājs,
otra procesa EUIPO Apelācijas padomē dalībniece, kas iestājusies lietā Vispārējā tiesā –
Grupo Osborne, SA, Elpuerto de Santamarija [El Puerto de Santa María] (Spānija), ko pārstāv J. M. Iglesias Monravá, advokāts,
par prasību par EUIPO Apelācijas otrās padomes 2013. gada 16. aprīļa lēmumu lietā R 1446/2012‑2 attiecībā uz iebildumu procesu starp Grupo Osborne un Jordi Nogues.
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
šādā sastāvā: priekšsēdētājs M. van der Vaude [M. van derWoude], tiesneši I. Uljoa Rubio [I. Ulloa Rubio] un A. Markulli [A. Marcoulli] (referente),
sekretārs: H. Palasio Gonsaless [J. Palacio González], galvenais administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 2. jūlijā,
ņemot vērā EUIPO atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 24. septembrī,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kurš Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 7. oktobrī,
ņemot vērā 2013. gada 18. decembra rīkojumu par tiesvedības apturēšanu,
ņemot vērā Vispārējās tiesas 2016. gada 1. marta vēstuli, ar kuru lietas dalībnieki tika informēti, ka Vispārējā tiesa ir iepazinusies ar Alikantes Eiropas Savienības preču zīmju tiesas Nr. 1 (Spānija) nolēmumu un ka tiesvedības rakstveida daļa ir pabeigta,
ņemot vērā atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 50. panta 1. punktam iesniegto pieteikumu par šīs lietas apvienošanu ar lietu T‑386/15 un lietas dalībnieku šajā ziņā sniegtos apsvērumus,
ņemot vērā 2016. gada 13. maija lēmumu, ar kuru atteikts šo lietu apvienot ar lietu T‑386/15,
pēc 2016. gada 15. decembra tiesas sēdes,
ņemot vērā 2017. gada 15. februāra rīkojumu par tiesvedības mutvārdu daļas atkārtotu sākšanu,
ņemot vērā EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, apsvērumus, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti attiecīgi 2017. gada 1. un 6. martā,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2010. gada 1. decembrī prasītāja Jordi Nogues, SL, pamatojoties uz Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Eiropas Savienības preču zīmi (OV 2009, L 78, 1. lpp.), iesniedza Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma birojam (EUIPO) Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikumu.
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem ir pieteikta reģistrācija, ietilpst 25., 34. un 35. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 25. klase: “Apģērbi, apavi, galvassegas”;
– 34. klase: “Tabaka; smēķēšanas piederumi; sērkociņi”;
– 35. klase: “Importa pakalpojumi; eksports; komerciālas pārstāvniecības; grāmatu un kancelejas preču, apģērbu, mājsaimniecības un virtuves darbarīku un trauku, dekoratīvu priekšmetu, smēķēšanas piederumu un dāvanu tirdzniecība veikalos un globālajos datortīklos; reklāma; darījumu vadīšana; uzņēmumu pārvaldīšana; biroja darbi”.
4 Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikums tika publicēts 2011. gada 14. janvāra Bulletin des marques communautaires [Kopienas Preču Zīmju Biļetenā] Nr. 9/2011.
5 2011. gada 12. aprīlī persona, kas iestājusies lietā, Grupo Osborne, SA, pamatojoties uz Regulas Nr. 207/2009 41. pantu, iesniedza iebildumus pret pieteiktās preču zīmes reģistrāciju attiecībā uz šā sprieduma 3. punktā norādītajām precēm un pakalpojumiem.
6 Iebildumi tika balstīti uz šādām agrākām preču zīmēm:
– agrāka Spānijas grafiska preču zīme, kas tika pieteikta reģistrācijai 2010. gada 15. jūlijā un reģistrēta 2010. gada 13. decembrī ar numuru 2939631 attiecībā uz “šķiltavām un smēķēšanas piederumiem”, kas ietilpst 34. klasē, un kas ir attēlota šādi:
– agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “TORO”, kas tika pieteikta reģistrācijai 2002. gada 13. septembrī un reģistrēta 2010. gada 5. augustā ar numuru 2844264 attiecībā uz “apģērbiem, apaviem, galvassegām; vidukļa jostām”, kas ietilpst 25. klasē;
– agrāka Eiropas Savienības vārdiska preču zīme “TORO”, kas tika pieteikta reģistrācijai 2000. gada 23. jūnijā un reģistrēta 2007. gada 3. janvārī ar numuru 1722362 attiecībā uz “reklāmas pakalpojumiem; darījumu vadīšanu; uzņēmumu pārvaldīšanu; biroja darbiem; pārtikas produktu un dzērienu mazumtirdzniecību, ar nosacījumu, ka šo pakalpojumu un/vai preču izcelsmes pamatā nav buļļi un tie nav saistīti ar buļļiem”, kas ietilpst 35. klasē;
– agrāka Spānijas vārdiska preču zīme “EL TORO”, kas tika pieteikta reģistrācijai 1998. gada 17. jūnijā un reģistrēta 2003. gada 8. oktobrī ar numuru 2169043 attiecībā uz “gataviem vīriešu, sieviešu vai bērnu apģērbiem un apaviem (izņemot ortopēdiskos apavus); galvassegām”, kas ietilpst 25. klasē;
– agrāka Spānijas grafiska preču zīme, kas tika pieteikta reģistrācijai 2010. gada 16. martā un reģistrēta 2010. gada 22. jūnijā ar numuru 2919417 attiecībā uz “visu veidu ražojumu mazumtirdzniecību veikalos un internetā”, kura ietilpst 35. klasē, un kas ir attēlota šādi:
7 Iebildumu pamatošanai izvirzītais motīvs bija Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktā paredzētās sajaukšanas iespējas esamība.
8 2012. gada 7. jūnijā Iebildumu nodaļa iebildumus pilnībā apmierināja. Tā secināja, ka, ņemot vērā agrākās Eiropas Savienības vārdiskās preču zīmes Nr. 2844264 un Nr. 1722362 un agrāko Spānijas grafisko preču zīmi Nr. 2939631, pastāv sajaukšanas iespēja attiecībā uz visām ar reģistrācijai pieteikto preču zīmi aptvertajām precēm.
9 2012. gada 1. augustā prasītāja saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 58.–64. pantu iesniedza EUIPO apelācijas sūdzību par Iebildumu nodaļas lēmumu.
10 Ar 2013. gada 16. aprīļa lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) EUIPO Apelācijas otrā padome noraidīja prasītājas apelācijas sūdzību. It īpaši tā secināja, ka preces, uz kurām attiecas konfliktējošie apzīmējumi, ir daļēji identiskas un daļēji līdzīgas. Turklāt, ņemot vērā agrāko preču zīmju parasto atšķirtspēju, lai gan daudzās Spānijas preču zīmēs ir ietverts vārds “toro”, kopīgā elementa “toro” nozīmīgumu, kura dēļ esot konstatējama fonētiskā, konceptuālā un – mazākā apjomā – vizuālā līdzība, un to, ka katrā ziņā nav noteikta konfliktējošo apzīmējumu mierīga līdzāspastāvēšana Spānijas tirgū, tā secināja, ka pastāv sajaukšanas iespēja Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest EUIPO atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 EUIPO un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13 Savas prasības pamatojumam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu – Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu. Tās ieskatā Apelācijas padome kļūdaini uzskatīja, ka pastāv konfliktējošo preču zīmju sajaukšanas iespēja.
Ievada apsvērumi
14 Atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunktam, ja agrākas preču zīmes īpašnieks iebilst, pieteikto preču zīmi nereģistrē, ja tās identiskuma vai līdzības dēļ ar agrāko preču zīmi un preču vai pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kur ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv to sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu par agrākām preču zīmēm uzskata dalībvalstī reģistrētas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Eiropas Savienības preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma.
15 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēju veido risks, ka sabiedrība varētu domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk no viena un tā paša uzņēmuma vai ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. No šīs pašas judikatūras izriet, ka sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, tostarp apzīmējumu līdzības un aptverto preču vai pakalpojumu līdzības savstarpējo saistību (skat. spriedumu, 2003. gada 9. jūlijs, LaboratoriosRTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), T‑162/01, EU:T:2003:199, 30.–33. punkts un tajos minētā judikatūra).
16 Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta piemērošanas mērķiem sajaukšanas iespējas priekšnoteikums ir vienlaicīgs konfliktējošo apzīmējumu identiskums vai līdzība, kā arī ar tām aptverto preču vai pakalpojumu identiskums vai līdzība. Šie nosacījumi ir kumulatīvi (skat. spriedumu, 2009. gada 22. janvāris, Commercy/ITSB – easyGroup IP Licensing (“easyHotel”), T‑316/07, EU:T:2009:14, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
17 Saskaņā ar judikatūru, veicot sajaukšanas iespējas visaptverošu vērtējumu, ir jāņem vērā samērā informēts, uzmanīgs un apdomīgs attiecīgās preču kategorijas vidusmēra patērētājs. Tāpat ir jāņem vērā fakts, ka vidusmēra patērētāja uzmanības līmenis var mainīties atkarībā no attiecīgo preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. spriedumu, 2007. gada 13. februāris, Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), T‑256/04, EU:T:2007:46, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
18 Turklāt gadījumā, ja agrākās preču zīmes aizsardzība attiecas uz visu Eiropas Savienību, ir jāņem vērā, kā konfliktējošos apzīmējumus uztver attiecīgo preču un pakalpojumu patērētājs šajā teritorijā. Tomēr ir jāatgādina, ka, lai atteiktu Eiropas Savienības preču zīmes reģistrāciju, pietiek, ka relatīvs atteikuma pamats Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta izpratnē pastāv kādā Savienības daļā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2006. gada 14. decembris, Mast-Jägermeister/ITSB – Licorera Zacapaneca (“VENADO” ar rāmi u.c.), T‑81/03, T‑82/03 un T‑103/03, EU:T:2006:397, 76. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Konkrētajā gadījumā attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas definīciju Apelācijas padome uzskatīja, ka 25. un 34. klasē ietilpstošās preces ir paredzētas plašai sabiedrībai un ka 35. klasē ietilpstošie pakalpojumi ir paredzēti gan plašai sabiedrībai, gan specializētai sabiedrībai. Līdz ar to tā secināja, ka sajaukšanas iespējas esamība ir jāizvērtē, ņemot vērā, kā apzīmējumus uztver vidusmēra patērētājs, kas pieder gan pie plašas sabiedrības, gan pie specializētas sabiedrības, it īpaši Spānijas patērētājs, jo iebildumi bija tostarp balstīti uz Spānijas preču zīmēm.
20 To pašu iemeslu dēļ, kas izklāstīti apstrīdētajā lēmumā, ir jāpiekrīt šai konkrētās sabiedrības daļas noteikšanai, ko turklāt prasītāja neapstrīd.
21 Runājot par ar konfliktējošajiem apzīmējumiem apzīmēto preču un pakalpojumu salīdzinājumu, lietas dalībnieki pamatoti ir vienisprātis, lai secinātu, ka 25. un 35. klasē ietilpstošās preces un pakalpojumi ir identiski un ka 34. klasē ietilpstošās preces ir vai nu identiskas, vai arī līdzīgas.
22 Šo apsvērumu gaismā, ņemot vērā apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padomes sniegto vērtējumu, ir jāizskata prasītājas argumenti saistībā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta pārkāpumu.
Par konfliktējošo apzīmējumu salīdzinājumu
23 No judikatūras izriet, ka, ciktāl runa ir par konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību, sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicoša loma. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neveic dažādu tās elementu pārbaudi (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
24 Turklāt divu preču zīmju līdzības vērtējumā nepietiek ņemt vērā tikai vienu kombinētas preču zīmes sastāvdaļu un salīdzināt to ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums ir jāveic, konfliktējošo preču zīmju izvērtēšanā katru no tām aplūkojot kopumā, kas neizslēdz, ka zināmos apstākļos konkrētās sabiedrības daļas atmiņā radītajā kopējā iespaidā var dominēt viena vai vairākas šo preču zīmju sastāvdaļas (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, EU:C:2007:333, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Vienīgi tad, ja visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas, līdzības vērtējums var tikt veikts, pamatojoties tikai uz dominējošo elementu. Tā tas varētu būt tostarp gadījumā, kad šī sastāvdaļa viena pati var dominēt šīs preču zīmes attēlā, kas palicis konkrētās sabiedrības daļas atmiņā, tādējādi, ka visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas tās radītajā kopējā iespaidā (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2007. gada 20. septembris, Nestlé/ITSB, C‑193/06 P, nav publicēts, EU:C:2007:539, 43. punkts).
25 Konkrētajā gadījumā Apelācijas padome secināja, ka kopējais iespaids liecina par konfliktējošo apzīmējumu līdzību to vārdiskās un konceptuālās sakritības dēļ, ko rada vārds “toro”, kas ir viegli atpazīstams reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un kas, pirmkārt, ir vienīgā sastāvdaļa agrākajā Eiropas Savienības vārdiskajā preču zīmē un vienīgais vārdiskais elements agrākajā Spānijas grafiskajā preču zīmē, otrkārt, ir atšķirtspējīgs un, treškārt, neieņem sekundāru pozīciju reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Runājot par agrākajām preču zīmēm, kas ir pilnīgi vārdiskas, Apelācijas padome uzskatīja, ka līdzību pastiprina apstāklis, ka vārds “toro” saglabā patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.
Par konfliktējošo apzīmējumu atšķirtspējīgajiem un dominējošajiem elementiem
26 Konkrētajā gadījumā it īpaši no apstrīdētā lēmuma 31., 32. un 42. punkta izriet, ka Apelācijas padomes ieskatā neviens no reģistrācijai pieteiktās preču zīmes elementiem nedominē tās radītajā vizuālajā iespaidā, savukārt agrākajā Spānijas grafiskajā preču zīmē dominē vārdiskais elements “toro”. Kā norādīts šā sprieduma 25. punktā, Apelācijas padome tāpat uzskatīja, ka vārdiskais elements “toro” ieņem patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.
27 Prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā esot veikusi sadrumstalotu un neatbilstošu salīdzinājumu starp konfliktējošajiem apzīmējumiem. Tādējādi tā, kļūdaini uzskatīdama, ka neviens elements nedominē tās radītajā vizuālajā iespaidā un ka vārds “toro” neieņem sekundāro pozīciju, lai gan šis vārds atrodoties apzīmējuma beigās un pirms tā esot izvietots oriģināls grafisks elements, kura izmērs esot daudz lielāks un kura nozīmīgums nevarot tikt novērtēts pārāk zemu, esot sagrozījusi reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “iztēles vienotību”. Tāpat prasītāja apgalvo, ka Apelācijas padome nepamatoti ir piemērojusi judikatūru, kas izriet no 2005. gada 6. oktobra sprieduma Medion (C‑120/04, EU:C:2005:594), lai gan šīs lietas apstākļi esot ļoti atšķirīgi, it īpaši tāpēc, ka vārds “toro” neesot patstāvīgs reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē. Līdz ar to Apelācijas padome esot pārkāpusi principu, saskaņā ar kuru salīdzinājums ir veicams atbilstoši kopējam iespaidam.
28 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
29 Pirmām kārtām ir jāatgādina, ka, lai gan gadījumā, kad preču zīme ir veidota no vārdiskiem un grafiskiem elementiem, pirmie no minētajiem elementiem principā ir atšķirtspējīgāki nekā otrie, jo vidusmēra patērētājam būs vieglāk atsaukties uz konkrētām precēm, minot preču zīmes nosaukumu, nevis aprakstot tās grafisko elementu, no tā neizriet, ka preču zīmes vārdiskie elementi vienmēr ir uzskatāmi par atšķirtspējīgākiem nekā grafiskie elementi. Proti, kombinētas preču zīmes gadījumā grafiskajam elementam var būt līdzvērtīga nozīme vārdiskā elementa nozīmei (spriedums, 2015. gada 6. oktobris, Monster Energy/ITSB – Balaguer (“icexpresso + energy coffee”), T‑61/14, nav publicēts, EU:T:2015:750, 37. punkts). Tādējādi, lai identificētu dominējošo elementu, ir jāizvērtē apstrīdētās preču zīmes grafiskā elementa raksturīgās īpašības un tās vārdiskā elementa raksturīgās īpašības, kā arī attiecīgās šo elementu pozīcijas (šajā nozīmē skat. spriedumu, 2008. gada 16. janvāris, Inter-Ikea/ITSB – Waibel (“idea”), T‑112/06, nav publicēts, EU:T:2008:10, 49. punkts).
30 Konkrētajā gadījumā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais elements ir iztēles radīts zīmējums, kurā attēlots bullis ar lieliem ragiem un neapmierinātu skatienu. Šajā ziņā, pirmkārt, tā izmērs reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, kas ir ievērojams, būtiski pārsniedz vārdiskā elementa izmēru. Otrkārt, grafiskais elements ir izvietots virs vārdiskā elementa. Treškārt, attēlotais bullis ir masīvs, melns un ļoti īpatnējs. Šajos apstākļos ir jāsecina, ka grafiskā elementa iztēles raksturs un izmērs var novērst konkrētās sabiedrības daļas uzmanību no vārdiskā elementa, kas izvietots zemāk. Līdz ar to prasītājai ir pamats apgalvot, ka apstrīdētā lēmuma 31. punktā Apelācijas padome kļūdaini ir secinājusi, ka neviens no reģistrācijai pieteikto preču zīmi veidojošajiem elementiem nedominē vizuālajā iespaidā. Tādēļ reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskais elements, ieskaitot vārdu “toro”, ieņem sekundāru pozīciju reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.
31 Tomēr, kā Apelācijas padome norādījusi apstrīdētā lēmuma 31. punktā, vārdiskais elements ir rakstīts ar lieliem burtiem. Neraugoties uz ievērojamo grafiskā elementa izmēru, vārdiskais elements ir skaidri redzams. Šajos apstākļos reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskā elementa dominējošais raksturs nevar padarīt vārdisko elementu “badtoro” par nenozīmīgu preču zīmes radītajā kopējā iespaidā (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2010. gada 8. septembris, Kido/ITSB – Amberes (“SCORPIONEXO”), T‑152/08, nav publicēts, EU:T:2010:357, 66. punkts, un 2015. gada 23. aprīlis, Iglotex/ITSB – Iglo Foods Group (“IGLOTEX”), T‑282/13, nav publicēts, EU:T:2015:226, 53. un 54. punkts).
32 Otrām kārtām, runājot par Apelācijas padomes veikto 2005. gada 6. oktobra sprieduma Medion (C‑120/04, EU:C:2005:594) piemērošanu, ir jāatgādina, ka saskaņā ar no šī sprieduma izrietošo judikatūru, lai arī konfliktējošajiem apzīmējumiem kopīgs elements nevar tikt uzskatīts par dominējošu kopējā iespaidā, tas tomēr ir jāņem vērā to līdzības novērtējumā, ja šis elements pats par sevi veido agrāko preču zīmi un saglabā patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju reģistrācijai pieteiktajā kombinētajā preču zīmē, kuru veido tostarp šis elements. Proti, gadījumā, ja kombinētajā apzīmējumā kopīgs elements saglabā patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju, šī apzīmējuma radītais kopējais iespaids var likt sabiedrībai domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk vismaz no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, un šajā gadījumā ir jākonstatē sajaukšanas iespēja (spriedums, 2015. gada 22. oktobris, BGW, C‑20/14, EU:C:2015:714, 38. punkts).
33 Tātad pārbaude par to, vai kādam kombinētā apzīmējuma elementam ir patstāvīga un atšķirtspējīga pozīcija, ir vērsta uz to, lai noskaidrotu tos no minētajiem elementiem, ko uztvers konkrētā sabiedrības daļa (skat. spriedumu, 2016. gada 28. janvāris, Novomatic/ITSB – Simba Toys (“African SIMBA”), T‑687/14, nav publicēts, EU:T:2016:37, 135. punkts un tajā minētā judikatūra).
34 Šajā ziņā Tiesa ir precizējusi, ka kombinētā apzīmējuma elements nesaglabā šādu patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju, ja šis elements kopā ar vienu vai vairākiem citiem apzīmējuma elementiem, aplūkojot tos visus kopā, veido vienu vienību, kuras nozīme atšķiras no nozīmes, kāda ir šiem elementiem atsevišķi (spriedums, 2014. gada 8. maijs, Bimbo/ITSB, C‑591/12 P, EU:C:2014:305, 25. punkts).
35 Tāpat ir jānorāda, ka, lai gan vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas, tomēr, uztverot vārdisko apzīmējumu, tas to sadalīs vārdiskos elementos, kuriem viņa uztverē ir konkrēta nozīme vai kuri atgādina viņam kādus zināmus vārdus (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2007. gada 13. februāris, “RESPICUR”, T‑256/04, EU:T:2007:46, 57. punkts, un 2008. gada 13. februāris, Sanofi-Aventis/ITSB – GD Searle (“ATURION”), T‑146/06, nav publicēts, EU:T:2008:33, 58. punkts).
36 Konkrētajā gadījumā, kā Apelācijas padome to norādījusi apstrīdētā lēmuma 35. punktā, spāniski runājošā sabiedrība, kā arī daļa no Savienības sabiedrības, kas saprot vārda “toro” nozīmi, identificēs šo vārdu vārdiskajā elementā. Šis vārds ir vienīgā sastāvdaļa vai vienīgais vārdiskais elements pretstatītajās agrākajās preču zīmēs.
37 Šajā ziņā vispirms ir jāatgādina, ka – pretēji Apelācijas padomes secinājumiem – reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdiskais elements apzīmējumā ieņem sekundāro pozīciju.
38 Turklāt ir jānorāda, ka vārds “toro” atrodas apzīmējuma beigās un pirms tā ir vārds “bad”. Šajā ziņā var tikt atgādināts, ka patērētājs parasti piešķir lielāku nozīmi vārdu sākuma daļai (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2004. gada 17. marts, El Corte Inglés/ITSB – González Cabello un Iberia Líneas Aéreas de España (“MUNDICOR”), T‑183/02 un T‑184/02, EU:T:2004:79, 81. punkts, un 2005. gada 16. marts, L’Oréal/ITSB – Revlon (“FLEXI AIR”), T‑112/03, EU:T:2005:102, 64. un 65. punkts).
39 Turklāt reģistrācijai pieteikto preču zīmi veido vienots vārdisks elements, proti, vārds “badtoro”, kas veidots, apvienojot vārdus “bad” un “toro”. Apstāklis, ka šie divi vārdi nav nodalīti, pastiprina vienoto uztveri par vārdisko elementu, kuru vismaz daļa no spāniski runājošās sabiedrības un sabiedrības, kas zina vārdu “toro”, sapratīs kā “dusmīgu vai ļaunu bulli” (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 29. septembris, Procter & Gamble Manufacturing Cologne/ITSB – Natura Cosméticos (“NATURAVIVA”), T‑107/10, nav publicēts, EU:T:2011:551, 34. punkts). Šajā ziņā vārdiskais elements ietver atsauci tieši uz iztēles radītu buļļa attēlu, kas, ņemot vērā tā dominējošo stāvokli reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē un tā savdabību, kā norādīts šā sprieduma 30. punktā, visticamāk, būs tas elements, ko konkrētā sabiedrības daļa visdrīzāk atpazīs un saglabās atmiņā – nevis pašu dzīvnieku kā tādu. No tā izriet, ka vārdiskais elements “badtoro” tiks aplūkots kopā ar grafisko elementu, kopā ar to veidojot loģisku vienību, kas atšķiras no parastā dzīvnieka nosaukuma, kurš atveidots agrākajās preču zīmēs.
40 Tādēļ, atgādinot, ka patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas, ir jāsecina, ka, vispārīgi runājot, šis patērētājs vārdu “toro” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, ņemot vērā, ka tam nav pietiekama pievilcīguma, neuztvers nedz autonomi, nedz arī saglabās atmiņā (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2012. gada 24. maijs, Grupo Osborne/ITSB – Industria Licorera Quezalteca (“TORO XL”), T‑169/10, nav publicēts, EU:T:2012:261, 42. punkts). No tā izriet, ka prasītājai ir pamats apgalvot, ka Apelācijas padome kļūdaini ir secinājusi, ka vārds “toro” saglabā patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.
41 Šo apsvērumu gaismā ir jāizvērtē konfliktējošo apzīmējumu līdzība.
Par vizuālo līdzību
42 Prasītāja apgalvo, ka – pretēji Apelācijas padomes secinājumiem – konfliktējošajiem apzīmējumiem nepiemīt vizuāla līdzība.
43 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
44 Konkrētajā gadījumā Apelācijas padome ir secinājusi, ka vārdiskā elementa “toro” sakritības dēļ konfliktējošajiem apzīmējumiem piemīt noteikta līdzības pakāpe, lai gan tā, ņemot vērā, ka reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē pirms vārdiskā elementa “toro” ir vārdisks elements “bad”, un to, ka vai nu pastāv atšķirības starp to grafiskajiem elementiem, vai arī agrākajās preču zīmēs nav grafiska elementa, ir vāja.
45 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka Apelācijas padome ir balstījusies uz kļūdainu pieņēmumu, ka vārds “toro” neieņem sekundāru pozīciju. Šajā kontekstā tā uzskatīja par īpaši nozīmīgu apstākli, ka konfliktējošajos apzīmējumos sakrīt vārds “toro”, pirms tam neaplūkojot jautājumu par to, vai konkrētā sabiedrības daļa spēs autonomi saglabāt atmiņā vārdu “toro” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē.
46 Taču, lai gan konfliktējošajiem apzīmējumiem ir kopīgs vārds “toro”, starp tiem ir daudz atšķirību. Piemēram, runājot par agrākajām Eiropas Savienības vārdiskajām preču zīmēm “TORO”, reģistrācijai pieteiktajai preču zīmei ir ļoti atšķirīga struktūra. Proti, tā ietver dominējošo grafisko elementu, kuru veido iztēles radīts un savdabīgs buļļa attēls, un, zem šī buļļa kājām, vārdisko elementu, kas sastāv no vārda “toro” un pirms tā izvietotās burtu grupas “bad”, kuri kopā veido vienotu vārdisku elementu.
47 Runājot par agrāko Spānijas grafisko preču zīmi, reģistrācijai pieteiktās preču zīmes struktūrā tāpat ir novērojamas krasas atšķirības, jo pirmo minēto preču zīmi veido grafiskais elements un – blakus tam – dominējošais vārdiskais elements. Turpretim reģistrācijai pieteiktā preču zīme sastāv no dominējoša grafiskā elementa un sekundāra vārdiskā elementa, kas izvietots apakšā. Turklāt, lai gan abos grafiskajos elementos ir attēlots bullis, tie būtiski atšķiras. Proti, agrākajā Spānijas preču zīmē ir attēlots melns, klasisks un pilnīgs buļļa siluets profilā. Turpretim reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais elements ir iztēles radīts frontāls buļļa attēls melnā krāsā. Tam ir trīs kājas, kā arī ragi un acis – baltā krāsā un labi saskatāmi. Visbeidzot, pretstatītie apzīmējumi daļēji atšķiras to vārdiskajā elementā.
48 Šajos apstākļos faktam, ka agrākās preču zīmes un reģistrācijai pieteiktā preču zīme ietver vārdu “toro”, ir tikai neliela nozīme to kopējā salīdzinājumā, un – kā norādīts šā sprieduma 40. punktā – šis vārds nesaglabā patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē – pretēji Apelācijas padomes secinājumiem. Šajā ziņā ir jānorāda, ka divu preču zīmju, kurām abām ir kāds vienāds elements, radītais vizuālais iespaids var atšķirties, it īpaši tad, ja tiek salīdzinātas, no vienas puses, vārdiska preču zīme, tāda kā agrākās Eiropas Savienības preču zīmes, un, no otras puses, kombinēta preču zīme, tāda kā reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ko veido stingrs grafisks elements un daļēji atšķirīgs vārdisks elements, kas sniedz no vienīgā elementa “toro” atšķirīgu vizuālo iespaidu (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2011. gada 8. decembris, Aktieselskabet af 21. november 2001/ITSB – Parfums Givenchy (“only givenchy”), T‑586/10, nav publicēts, EU:T:2011:722, 33. punkts, un 2013. gada 17. maijs, Rocket Dog Brands/ITSB – Julius‑K9 (“JULIUS K9”), T‑231/12, nav publicēts, EU:T:2013:264, 34. punkts).
49 Šajos apstākļos, ņemot vērā iepriekš šajā spriedumā sīki izklāstītās atšķirības starp konfliktējošajiem apzīmējumiem, to attiecīgo elementu īpatsvaru un to, ka vārds “toro” neieņem patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju, ir jāsecina, ka kopumā šiem apzīmējumiem piemīt, lielākais, ļoti vāja vizuālās līdzības pakāpe.
Par fonētisko līdzību
50 Prasītāja apgalvo, ka, ņemot vērā pirms vārda “toro” izvietotā vārda “bad” klātbūtni, Apelācijas padome kļūdaini esot secinājusi, ka konfliktējošie apzīmējumi ir fonētiski līdzīgi. Tā norāda, ka šajos apzīmējumos ir atšķirīgs burtu skaits, ka to struktūrai piemīt atšķirīgs ritms un skaņu secība un ka vārdam “badtoro” ir svešāds un jauns skanējums Spānijas patērētājiem.
51 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd šos argumentus.
52 Šajā ziņā ir jānorāda, ka konfliktējošie apzīmējumi no fonētiskā viedokļa atšķiras ar papildu zilbi “bad”, savukārt divas zilbes “to” un “ro” tiem ir kopīgas. Šajā kontekstā burtu “d” un “t” secība, kas ir svešāda Spānijas sabiedrībai, nav pietiekama, lai apšaubītu, ka konfliktējošo apzīmējumu radītais kopējais fonētiskais iespaids, ņemot vērā vārda “toro” sakritību, liecina par vidējas pakāpes līdzību, kā to pareizi norādījusi Apelācijas padome.
Par konceptuālo līdzību
53 Konceptuālā ziņā prasītāja pārmet Apelācijas padomei, ka tā neesot ņēmusi vērā apstākli, ka – atšķirībā no agrākajām preču zīmēm, kurās vārds “toro” veido atsauci uz dzīvnieku, – reģistrācijai pieteiktā preču zīme atspoguļo “kompleksu” ideju, kas ietver talismanu, ar kuru sabiedrībai tiek adresēts universāls izaicinājuma un nepakļaušanās vēstījums, kā arī tās vārdu, kuru veido neoloģisms “badtoro”. Prasītājas ieskatā vārdi “bad” un “toro” tātad nav nodalāmi.
54 EUIPO un persona, kas iestājusies lietā, apstrīd prasītājas argumentus.
55 Vispirms ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru konceptuālā līdzība izriet no fakta, ka abās preču zīmēs ir izmantoti attēli, kuri saskan semantiskā satura ziņā (spriedumi, 1997. gada 11. novembris, “SABEL”, C‑251/95, EU:C:1997:528, 24. punkts, un 2010. gada 21. aprīlis, Peek & Cloppenburg un van Graaf/ITSB – Queen Sirikit Institute of Sericulture (“Thai Silk”), T‑361/08, EU:T:2010:152, 63. punkts).
56 Konkrētajā gadījumā no apstrīdētā lēmuma izriet, ka Apelācijas padome galvenokārt ir balstījusies uz faktu, ka konfliktējošajos apzīmējumos ir vārds “toro”. Proti, tā uzskatīja, ka šī iemelsa dēļ šie apzīmējumi konceptuālā ziņā ir daļēji identiski sabiedrībai, kas saprot vārda “toro” nozīmi, neatkarīgi no tā, vai tā saprot vai nesaprot vārdu “bad”. Pilnības labad tā norādīja, ka reģistrācijai pieteiktā preču zīme, ņemot vērā tās grafisko motīvu – buļļa attēlu, sakrīt arī ar agrāko Spānijas grafisko preču zīmi. Līdz ar to Apelācijas padome secināja, ka sabiedrības, kas saprot vārda “toro” nozīmi, uztverē starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv būtiska līdzība. Turpretim Apelācijas padome norādīja, ka sabiedrība, kas nesaprot vārda “toro” nozīmi, uztvers konfliktējošos apzīmējumus kā tādus, kas nav līdzīgi vai pat ir atšķirīgi, ja tā saprot vārda “bad” nozīmi.
57 Iesākumā ir jāatgādina, ka tās secinājumi ir balstīti uz kļūdainu premisu, ka vārdam “toro” reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē nav sekundāra rakstura. Apstāklis, ka Apelācijas padome secināja, ka sabiedrība, kas nesaprot vārdu “toro”, reģistrācijai pieteikto preču zīmi un agrāko Spānijas grafisko preču zīmi uztvers kā tādas, kas nav līdzīgas, lai gan tajās abās ir buļļa attēls, liecina par īpašu nozīmīgumu, kāds ticis atzīts vārda “toro” sakritībai abos apzīmējumos.
58 Šajā kontekstā vispirms ir jānorāda, kā to izdarījusi Apelācijas padome, ka sabiedrībai, kas nesaprot vārda “toro” nozīmi, reģistrācijai pieteiktā preču zīme nemaz nav konceptuāli līdzīga agrākajām Eiropas Savienības vārdiskajām preču zīmēm “TORO”.
59 Runājot par Spānijas sabiedrību vai sabiedrību, kas saprot vārda “toro” nozīmi, kā tas minēts šā sprieduma 36. punktā, tā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes vārdisko elementu identificēs kā tādu, ko veido, no vienas puses, vārds vai burtu grupa “bad” un, no otras puses, vārds “toro”, proti, konkrētais dzīvnieka apzīmējums spāņu valodā. Tādējādi šī sabiedrība uztvers šo pēdējo vārdu kā norādi uz dzīvnieku, kas minēts un attiecīgos gadījumos attēlots agrākajās preču zīmēs, un tas konfliktējošos apzīmējumus padarīs līdzīgus no konceptuālā viedokļa.
60 Tomēr, lai gan šī kopīgā norāde uz buļļa jēdzienu izriet no konfliktējošajiem apzīmējumiem, reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē attēlotais bullis, kā to norāda prasītāja, līdzinās drīzāk talismanam vai personāžam, kas atšķiras no dzīvnieka, kurš vienkārši ir minēts vai attēlots agrākajās preču zīmēs. Tādējādi – atšķirībā no nosaukuma “toro” un klasiskā buļļa silueta, kas attēlots agrākajā grafiskajā preču zīmē, – bullis reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir atveidots antropomorfiskāk, it īpaši ar tā acīm, kuras, kā norāda prasītāja, atspoguļo dusmu vai neuzticēšanās attieksmi. Turklāt dzīvnieks ir attēlots ar lielu iztēles pakāpi – ar nesamērīgi lieliem ragiem un tikai trīs kājām. Ņemot vērā šādi atveidota buļļa tēlu, vārdiskais elements “badtoro” varēs tikt uztverts kā šī personāža vārds.
61 Šajos apstākļos ir jāsecina, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais un vārdiskais elements, tos aplūkojot kopumā, atspoguļo ideju, kas atšķiras no klasiskā buļļa – kā dzīvnieka – jēdziena. Līdz ar to konceptuālā līdzība starp konfliktējošajām preču zīmēm būtu jāpadara relatīva, jo tā būtu atzīstama, lielākais, par vidēju, nevis par būtisku – kā to kļūdaini uzskatīja Apelācijas padome.
62 No visa iepriekš izklāstītā izriet, ka Apelācijas padome savu analīzi par konfliktējošo apzīmējumu līdzību ir balstījusi uz kļūdainu konstatējumu par to, ka reģistrācijai pieteiktās preču zīmes grafiskais elements nav dominējošs, pārāk augstu novērtējot ietekmi, ko uz sabiedrību radīs fakts, ka abos apzīmējumos ir vārds “toro”. Šajā kontekstā, ņemot vērā, pirmkārt, ka grafiskais elements – tā dominējošā rakstura un savdabības dēļ – ir elements, kas pievērsīs konkrētās sabiedrības daļas uzmanību, un, otrkārt, ka vārds “toro” nesaglabā patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē, ir jāsecina, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir ļoti vāja vizuālās līdzības pakāpe, vidēja fonētiskās līdzības pakāpe un zināma konceptuālas līdzības pakāpe. Līdz ar to kopējā līdzības pakāpe starp konkrētajiem apzīmējumiem ir vāja (pēc analoģijas skat. spriedumu, 2011. gada 17. februāris, Annco/ITSB – Freche et fils (“ANN TAYLOR LOFT”), T‑385/09, EU:T:2011:49, 38. punkts).
63 Tātad Apelācijas padome kļūdaini ir secinājusi, ka konfliktējošie apzīmējumi kopumā ir līdzīgi.
Par sajaukšanas iespēju
64 Ir jāatgādina, ka sajaukšanas iespēja pastāv, ja kumulatīvi pastāv pietiekami augsta attiecīgo preču zīmju līdzības pakāpe un ar šīm preču zīmēm apzīmēto preču vai pakalpojumu līdzības pakāpe (spriedumi, 2002. gada 23. oktobris, Matratzen Concord/ITSB – Hukla Germany (“MATRATZEN”), T‑6/01, EU:T:2002:261, 45. punkts, un 2013. gada 11. janvāris, Kokomarina/ITSB – Euro Shoe Group (“interdit de me gronder IDMG”), T‑568/11, nav publicēts, EU:T:2013:5, 48. punkts).
65 Tāpat ir jāatgādina, ka saskaņā ar judikatūru attiecīgas preču kategorijas vidusmēra patērētājam tikai reti ir iespēja veikt dažādu preču zīmju tiešu salīdzināšanu un viņam ir jāpaļaujas uz to neprecīzu attēlu, ko tas ir saglabājis savā atmiņā (spriedums, 1999. gada 22. jūnijs, Lloyd Schuhfabrik Meyer, C‑342/97, EU:C:1999:323, 26. punkts).
66 Konkrētajā gadījumā prasītāja apstrīd Apelācijas padomes secinājumus attiecībā uz sajaukšanas iespējas esamību, norādot, ka tā neesot ņēmusi vērā agrāko preču zīmju vājo atšķirtspēju, lai gan vārds “toro” veido atsauci uz tādējādi attēlotu dzīvnieku, it īpaši Spānijā, kur bullis ir nacionālais simbols, uz kuru nevarētu tikt piešķirtas ekskluzīvas tiesības kādam vienam uzņēmējam. Apelācijas padome turklāt neesot ņēmusi vērā reģistrācijai pieteiktās preču zīmes “ļoti augstu raksturīgo atšķirtspēju”, ņemot vērā tās oriģinalitāti un apstākli, kas varot tikt uzskatīts par vispārzināmu, proti, ka gan grafiskais atveidojums, gan personāža vārds, ko izdomājusi prasītāja, ir intelektuālā īpašuma aizsardzības priekšmets. Turklāt tā neesot ņēmusi vērā konkrētās sabiedrības daļas vispārzināmos patēriņa ieradumus. Visbeidzot prasītāja atsaucas uz Spānijas Eiropas Savienības preču zīmju tiesu spriedumiem, tostarp pēdējo no tiem – Tribunal Supremo (Augstākā tiesa, Spānija) 2017. gada 18. janvāra spriedumu.
67 Šajā ziņā Apelācijas padome apstrīdētā lēmuma 57. punktā ir secinājusi, ka, ņemot vērā kopējo iespaidu par konfliktējošo apzīmējumu līdzību un ar šiem apzīmējumiem apzīmēto preču un pakalpojumu identiskumu, kā arī ņemot vērā principu par savstarpējo saistību starp sajaukšanas iespējas faktoriem, sajaukšanas iespēja, ieskaitot asociācijas iespēju, ir nenovēršama.
68 Šajā ziņā ir jāatgādina, ka attiecīgās preces un pakalpojumi ir vai nu identiski, vai arī līdzīgi, bet – pretēji Apelācijas padomes secinājumiem – konfliktējošajiem apzīmējumiem ir tikai vāja kopējā līdzības pakāpe.
69 Veicot konfliktējošo apzīmējumu visaptverošu izvērtējumu, ar to vizuālajām, fonētiskajām un konceptuālajām atšķirībām, kas izriet no buļļa attēla dominējošā un iztēli raisošā rakstura un no vārda “bad”, kurš reģistrācijai pieteiktajā preču zīmē ir izvietots pirms vārda “toro”, kā arī ar loģisko vienotību, kas izriet no vārdiskā un grafiskā elementa, tos aplūkojot kopā, pietiek, lai secinātu, ka konkrētā sabiedrības daļa, sastopoties ar minētajiem apzīmējumiem, nesaskatīs saikni starp tiem, jo nedz reģistrācijai pieteiktās preču zīmes dominējošais grafiskais elements, nedz tās vārdiskais elements nesakrīt ar vienīgo elementu vai vienu no elementiem agrākajās preču zīmēs. Šajos apstākļos, neraugoties uz attiecīgo preču un pakalpojumu identiskumu vai līdzību, ir maz ticams, ka patērētāji šīs preces un pakalpojumus, kuriem izmantota reģistrācijai pieteiktā preču zīme, uztvers kā tādus, kas nāk no uzņēmuma, kuram pieder agrākās preču zīmes, vai no ar to ekonomiski saistīta uzņēmuma (šajā nozīmē un pēc analoģijas skat. spriedumu, 2008. gada 18. decembris, Torres/ITSB – Bodegas Peñalba López (“Torre Albéniz”), T‑287/06, EU:T:2008:602, 74. punkts).
70 Līdz ar to, nepastāvot nepieciešamībai lemt par pārējiem prasītājas argumentiem, ir jāapmierina pamats, saskaņā ar kuru, atzīstot konfliktējošo apzīmējumu sajaukšanas iespējas esamību, EUIPO nav ievērojis Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta noteikumus, un tātad jāatceļ apstrīdētais lēmums.
Par tiesāšanās izdevumiem
71 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram nolēmums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram nolēmums ir labvēlīgs.
72 Konkrētajā lietā, tā kā EUIPO nolēmums ir nelabvēlīgs un prasītāja nav lūgusi piespriest personai, kas iestājusies lietā, atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, EUIPO jāpiespriež segt savus, kā arī atlīdzināt prasītājas tiesāšanās izdevumus saskaņā ar tās prasījumiem.
73 Savukārt persona, kas iestājusies lietā un kuras prasījumi nav apmierināti, sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (septītā palāta)
nospriež:
1) atcelt Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroja (EUIPO) Apelācijas otrās padomes 2013. gada 16. aprīļa lēmumu lietā R 1446/2012‑2;
2) EUIPO sedz savus, kā arī atlīdzina Jordi Nogues, SL tiesāšanās izdevumus;
3) Grupo Osborne, SA sedz savus tiesāšanās izdevumus pati.
Van der Woude | Ulloa Rubio | Marcoulli |
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2017. gada 20. septembrī.
[Paraksti]