Lieta T‑350/13

Jordi Nogues, SL

pret

Eiropas Savienības Intelektuālā īpašuma biroju

Eiropas Savienības preču zīme – Iebildumu process – Eiropas Savienības grafiskas preču zīmes “BADTORO” reģistrācijas pieteikums – Agrākas Eiropas Savienības vārdiskas preču zīmes “TORO” un agrāka valsts grafiska preču zīme “TORO” – Relatīvs atteikuma pamats – Sajaukšanas iespēja – Apzīmējumu līdzība – Preču un pakalpojumu līdzība – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (septītā palāta) 2017. gada 20. septembra spriedums

1.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Sajaukšanas ar agrāku preču zīmi iespēja – Grafiska preču zīme “BADTORO” un vārdiskas un grafiskas preču zīmes “TORO”

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

2.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču zīmju līdzība – Vērtējuma kritēriji – Kombinēta preču zīme

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

3.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču zīmju līdzība – Grafiskas preču zīmes un vārdiskas preču zīmes vizuāla līdzība

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

4.      Eiropas Savienības preču zīme – Eiropas Savienības preču zīmes definīcija un iegūšana – Relatīvi atteikuma pamati – Agrākas preču zīmes, kas ir identiska vai līdzīga un reģistrēta attiecībā uz identiskām vai līdzīgām precēm vai pakalpojumiem, īpašnieka iebildumi – Attiecīgo preču zīmju līdzība – Vērtējuma kritēriji – Kombinēta preču zīme – Abām preču zīmēm kopīgs elements, kam ir patstāvīga un atšķirtspējīga pozīcija vēlākā preču zīmē

(Padomes Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 19.–21. un 68.–70. punktu)

2.      Ciktāl runa ir par konfliktējošo apzīmējumu vizuālo, fonētisko vai konceptuālo līdzību, sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Preču zīmju uztverei, kāda ir attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam, minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā ir noteicoša loma. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neveic dažādu tās elementu pārbaudi.

Turklāt divu preču zīmju līdzības vērtējumā nepietiek ņemt vērā tikai vienu kombinētas preču zīmes sastāvdaļu un salīdzināt to ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums ir jāveic, konfliktējošo preču zīmju izvērtēšanā katru no tām aplūkojot kopumā, kas neizslēdz, ka kopējā iespaidā, ko kombinētā preču zīme rada konkrētās sabiedrības daļas atmiņā, zināmos apstākļos var dominēt viena vai vairākas šīs preču zīmes sastāvdaļas. Vienīgi tad, ja visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas, līdzības vērtējums var tikt veikts, pamatojoties tikai uz dominējošo elementu. Tā tas varētu būt tostarp gadījumā, kad šī sastāvdaļa viena pati var dominēt šīs preču zīmes attēlā, kas palicis konkrētās sabiedrības daļas atmiņā, tādējādi, ka visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas ir nenozīmīgas tās radītajā kopējā iespaidā.

(skat. 23. un 24. punktu)

3.      Lai gan gadījumā, kad preču zīme ir veidota no vārdiskiem un grafiskiem elementiem, pirmie no minētajiem elementiem principā ir atšķirtspējīgāki nekā otrie, jo vidusmēra patērētājam būs vieglāk atsaukties uz konkrētām precēm, minot preču zīmes nosaukumu, nevis aprakstot tās grafisko elementu, no tā neizriet, ka preču zīmes vārdiskie elementi vienmēr ir uzskatāmi par atšķirtspējīgākiem nekā grafiskie elementi. Proti, kombinētas preču zīmes gadījumā grafiskajam elementam var būt līdzvērtīga nozīme vārdiskā elementa nozīmei. Tādējādi, lai identificētu dominējošo elementu, ir jāizvērtē apstrīdētās preču zīmes grafiskā elementa raksturīgās īpašības un tās vārdiskā elementa raksturīgās īpašības, kā arī attiecīgās šo elementu pozīcijas.

(skat. 29. punktu)

4.      Lai arī konfliktējošajiem apzīmējumiem kopīgs elements nevar tikt uzskatīts par dominējošu kopējā iespaidā, tas tomēr ir jāņem vērā to līdzības novērtējumā, ja šis elements pats par sevi veido agrāko preču zīmi un saglabā patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju reģistrācijai pieteiktajā kombinētajā preču zīmē, kuru veido tostarp šis elements. Proti, gadījumā, ja kombinētajā apzīmējumā kopīgs elements saglabā patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju, šī apzīmējuma radītais kopējais iespaids var likt sabiedrībai domāt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi nāk vismaz no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem, un šajā gadījumā ir jākonstatē sajaukšanas iespēja.

Tātad pārbaude par to, vai kādam kombinētā apzīmējuma elementam ir patstāvīga un atšķirtspējīga pozīcija, ir vērsta uz to, lai noskaidrotu tos no minētajiem elementiem, ko uztvers konkrētā sabiedrības daļa.

Šajā ziņā Tiesa ir precizējusi, ka kombinētā apzīmējuma elements nesaglabā šādu patstāvīgu un atšķirtspējīgu pozīciju, ja šis elements kopā ar vienu vai vairākiem citiem apzīmējuma elementiem, aplūkojot tos visus kopā, veido vienu vienību, kuras nozīme atšķiras no nozīmes, kāda ir šiem elementiem atsevišķi.

(skat. 32.–34. punktu)