Prasība, kas celta 2012. gada 16. oktobrī - Wojciech Gęsina Firma Handlowa Faktor B. i W. Gęsina/Komisija

(lieta T-468/12)

Tiesvedības valoda - poļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Wojciech Gęsina Firma Handlowa Faktor B. i W. Gęsina (Varšava, Polija) (pārstāvis - H. Mackiewicz, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Komisijas 2012. gada 19. jūnija Īstenošanas regulu (ES) Nr. 554/2012 par atsevišķu preču klasifikāciju kombinētajā nomenklatūrā un

piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieņēmusi apstrīdēto regulu, pārkāpjot Padomes 1987. gada 23. jūlija Regulu (EEK) Nr. 2658/87 par tarifu un statistikas nomenklatūru un kopējo muitas tarifu ², tostarp tādēļ, ka tā ir pieļāvusi KN skaidrojumu attiecībā uz pozīciju 9505 nepareizu interpretāciju, saskaņā ar kuru gadījumā, ja dekoratīvajam izstrādājumam nav apdrukas, rotājumu, simbolu un gravējumu, kas norādītu uz kādiem svētkiem, tas nozīmē, ka šis izstrādājums nav konstruēts un izgatavots tikai kā svētku izstrādājums un līdz ar to tas nav atzīstams par svētku izstrādājumu.

Prasītāja apgalvo, ka KN pozīcijas 9505 un ar to saistīto skaidrojumu teksts liecina, ka izstrādājumam, lai to uzskatītu par svētku izstrādājumu, nav obligāti jābūt apdrukai, rotājumam, simboliem vai gravējumam, kas tieši norādītu uz kādiem konkrētiem svētkiem.

Jautājums par to, vai izstrādājumi ir konstruēti un izgatavoti tikai lietošanai svētkos un ir par tādiem atzīti, esot jāizvērtē, ņemot vērā svētku simboliku, kas asociējas ar konkrētu izstrādājumu kādā dalībvalstī, un tā saiknes ar šīs valsts svētku tradīcijām un kultūru. Ja konkrētā kultūras vidē šāds izstrādājums ir atzīstams par svētku izstrādājumu, tam neesot obligāti jāietver (lai gan tas varot tos ietvert) papildu simboli, rotājums vai gravējumi, kas uzsvērtu tās saistību ar konkrētiem svētkiem.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pieņēmusi apstrīdēto regulu, pārkāpjot Eiropas Kopienu Kombinētās nomenklatūras skaidrojumus  attiecībā uz KN pozīciju 9505, jo tā ir pieļāvusi šo skaidrojumu nepareizu interpretāciju, saskaņā ar kuru gadījumā, ja dekoratīvajam izstrādājumam nav apdrukas, rotājumu, simbolu un gravējumu, kas norādītu uz kādiem svētkiem, tas nozīmē, ka šis izstrādājums nav konstruēts un izgatavots tikai kā svētku izstrādājums un līdz ar to tas nav atzīstams par svētku izstrādājumu.

KN skaidrojumos esot skaidri noteikts, ka KN pozīcijā 9505 klasificētie izstrādājumi, pamatojoties uz to izgatavošanu un dizainu (apdruka, rotājumi, simboli vai gravējumi), ir paredzēti lietošanai konkrētos svētkos. Teksts iekavās sniedzot tikai vienkāršus piemērus tam, kas var tikt aptverts ar izstrādājuma "izgatavošanu" un "dizainu". Citiem vārdiem sakot, Kombinētā nomenklatūra neizslēdzot iespēju, ka kādā konkrētā kultūrā izstrādājums (viens pats) simbolizē konkrētus svētkus, lai gan tam nav nekādas apdrukas, rotājumu, simbolu vai gravējumu.

Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka Komisija ir pārkāpusi vienlīdzīgas attieksmes principu, pieļaujot, ka kādai izstrādājumu kategorijai (mākslīgi ziedi un augi, ko izmanto svētkos) tiek liegta kvalifikācija par svētku izstrādājumiem, jo tie neietver apdruku, rotājumu, simbolus vai gravējumus, kuri norādītu uz kādiem svētkiem, kamēr šī kvalifikācija ir pieļauta attiecībā uz citām kategorijām KN pozīcijā 9505, kaut arī attiecīgie izstrādājumi neietver šo apdruku, rotājumu, simbolus vai gravējumus.

Eiropas Savienības tiesību aktos esot ietvertas saistošas izziņas par tarifiem, ko sniegušas dažādas dalībvalstis un kas attiecas uz tādu izstrādājumu (tostarp mākslīgo ziedu) klasifikāciju KN pozīcijā 9505, kas neietver kādus īpašus simbolus, ornamentu vai rotājumu. Tātad izstrādājums, kas neietver ne gravējumus, ne rotājumu, pats par sevi var simbolizēt kādus konkrētus svētkus kādas ES dalībvalsts kultūrā, un līdz ar to tās ir atzīstams, konstruēts un izgatavots kā svētku izstrādājums.

Ne no KN 95. nodaļas piezīmju teksta, ne no KN skaidrojumu piezīmēm neizrietot, ka, lai iegūtu svētku izstrādājuma statusu, izstrādājumam ir jābūt atzītam kā svētku izstrādājumam visā Eiropas Savienības teritorijā. Šādas jēdziena "svētku izstrādājums" interpretācijas dēļ ļoti neliela daļa izstrādājumu atbilstu šiem kritērijiem. Eiropas Savienībā dzīvo vairāk nekā 500 miljoni pilsoņu ar dažādām tradīcijām, kultūru un reliģijām. Tādēļ ne tikai nepastāvot Savienībai kopīgas svētku tradīcijas, bet arī svētku saraksts dažādās dalībvalstīs atšķiroties. Visbeidzot, noteikti izstrādājumi, kas tieši klasificēti pozīcijā 9505, esot uzskatāmi par svētku izstrādājumiem tikai dažās dalībvalstīs, un ar tiem saistītās tradīcijas neesot zināmas vai populāras pārējās dalībvalstīs.

____________

¹ - OV L 256, 1. lpp.

² - OV C 133, 1.lpp.