Prasība, kas celta 2010. gada 8. martā - Spānija/Komisija
(lieta T-113/10)
Tiesvedības valoda - spāņu
Lietas dalībnieki
Prasītāja: Spānijas Karaliste (pārstāvis - J. Rodríguez Cárcamo)
Atbildētāja: Eiropas Komisija
Prasītājas prasījumi:
atcelt Komisijas 2009. gada 23. decembra Lēmumu Nr. C (2009) 10678, galīgā redakcija, ar kuru samazināts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) saskaņā ar 1998. gada 5. februāra Lēmumu Nr. C (98) 121, ERAF Nr. 97.11.09.007 Mērķa Nr. 2 (1997 - 1999) operatīvajai programmai "Basku zeme" Spānijā sākotnēji piešķirtais atbalsts, un
piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Pamati un galvenie argumenti
Šīs lietas pamatā ir 1998. gada 5. februāra Lēmums Nr. C (98) 121, ar kuru Komisija piešķīra atbalstu no Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) un Eiropas Sociālā fonda (ESF) līdzekļiem operatīvai programmai Basku zemes reģionā, kura ietilpa Kopienas atbalsta programmā strukturālajiem ieguldījumiem Spānijas Mērķa Nr. 2 reģionos periodā no 1997. gada līdz 1999. gadam, no ERAF līdzekļiem sedzamajai summai nepārsniedzot EUR 291 862 367.
Šajā lietā apstrīdētajā lēmumā ir konstatēts, ka minētās operatīvās programmas īstenošanā 24 no 37 auditētajiem projektiem tika izdarīti pārkāpumi, un tas attiecas uz 4 844 712 820 pesetām un nozīmē, ka ir jāpiemēro finanšu korekcija EUR 27 794 540,77 apmērā.
Prasības pamatojumā prasītāja izvirza šādus pamatus.
- Padomes 1988. gada 19. decembra Regulas (EEK) Nr. 4253/88
1 24. panta pārkāpums, apstrīdētajā lēmumā izmantojot ekstrapolācijas metodi, ņemot vērā, ka minētajā pantā nav paredzēta iespēja konkrētās darbībās konstatētās nelikumības ekstrapolēt uz visām no ERAF līdzekļiem finansēto operatīvo programmu darbībām. Apstrīdētajā lēmumā Komisijas piemērotajai korekcijai nav juridiska pamata, jo Komisijas 1997. gada 15. oktobra norādījumi par neto finanšu korekcijām Padomes Regulas (EEK) Nr. 4253/88 24. panta piemērošanai nevar radīt juridiskas sekas attiecībā uz dalībvalstīm saskaņā ar Eiropas Kopienu Tiesas 2000. gada 6. aprīļa spriedumu lietā C-443/97 Spānijas Karaliste/Komisija
2 un tāpēc, ka minētais 24. pants attiecas tikai uz tāda atbalsta samazināšanu, kura pārbaudē ir konstatēta nelikumība, taču, piemērojot korekcijas uz ekstrapolācijas pamata, šis princips tiek pārkāpts.
- Pakārtoti - Regulas (EEK) Nr. 4253/88 24. panta kopā ar pašreizējo LES 4. panta trešo daļu (lojālas sadarbības princips) pārkāpums, piemērojot korekciju uz ekstrapolācijas pamata, kaut gan saistībā ar līgumiem, kuros izdarīti grozījumi, nebija konstatēti trūkumi pārvaldes, kontroles vai audita sistēmā, ņemot vērā, ka pārvaldes institūcijas piemēroja Spānijas tiesību aktus, ko Eiropas Savienības Tiesa nav atzinusi par neatbilstošiem Eiropas Savienības tiesībām. Spānijas Karaliste uzskata, ka tas, ka pārvaldes iestādes ievēro valsts tiesības, nevar būt pamatā ekstrapolācijai pārvaldes sistēmas neefektivitātes dēļ, kaut gan Komisija var konstatēt konkrētus Eiropas Savienības tiesību aizskārumus vai pārkāpumus, ja likumus, ko šīs iestādes piemēro, Tiesa nav atzinusi par neatbilstošiem Eiropas Savienības tiesībām vai Komisija nav vērsusies pret dalībvalsti saskaņā ar LESD 258. pantu.
- Pakārtoti - Regulas (EEK) Nr. 4253/88 24. panta pārkāpums, jo finanšu korekcijas piemērošanai uz ekstrapolācijas pamata netika izmantots reprezentējošs paraugs. Komisija paraugā ekstrapolācijas piemērošanai ietvēra ļoti maz projektu (37 no 3348), neņemot vērā visas operatīvās programmas jomas un iekļaujot Spānijas iestāžu iepriekš atsauktās izmaksas, ņemot par pamatu deklarētās izmaksas, nevis piešķirto atbalstu, un izmantojot informātikas programmu, kuras uzticamības pakāpe bija mazāka par 85 %. Tāpēc Spānijas Karaliste uzskata, ka paraugs neatbilst reprezentativitātes nosacījumiem, kas ir vajadzīgi, lai to varētu izmantot par pamatu ekstrapolācijai.
- Spānijas Karaliste, visbeidzot, uzskata, ka pārkāpumu noilguma termiņu ir jāsāk skaitīt no pārkāpumu fakta paziņošanas Spānijas iestādēm (kas notika 2005. gada augustā par pārsvarā 1998. un 1999. gadā izdarītajiem pārkāpumiem), piemērojot Regulas Nr. 2988/95
3 3. pantā paredzēto četru gadu termiņu.