VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJA RĪKOJUMS
2012. gada 19. septembrī (*)
Pagaidu noregulējums – Valsts atbalsts – Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrības (ELGA) 2008. un 2009. gadā veiktie kompensācijas maksājumi – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Fumus boni juris – Steidzamība – Interešu izsvēršana
Lieta T‑52/12 R
Grieķijas Republika, ko pārstāv I. Chalkias un S. Papaïoannou, pārstāvji,
prasītāja,
pret
Eiropas Komisiju, ko pārstāv D. Triantafyllou un S. Thomas, pārstāvji,
atbildētāja,
par pieteikumu par Komisijas 2011. gada 7. decembra Lēmuma 2012/157/ES par kompensācijas atbalstu Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrībai (ELGA) 2008. un 2009. gadā [Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrības (ELGA) izmaksāto kompensācijas atbalstu] (OV 2012, L 78, 21. lpp.) piemērošanas apturēšanu.
VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod šo rīkojumu.
Rīkojums
Tiesvedības priekšvēsture, tiesvedība un lietas dalībnieku prasījumi
1 Ar 1988. gada likumu tika nodibināta Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrība (ELGA), kura pilnībā pieder valstij un kuras uzdevums ir augkopības un lopkopības produkcijas apdrošināšana, kā arī lauku saimniecību augkopības un lopkopības resursu apdrošināšana pret dabas risku radīto kaitējumu. ELGA apdrošināšana ir obligāta, un ELGA ieņēmumus galvenokārt veido īpašā apdrošināšanas iemaksa, kas noteikta 3 % apmērā attiecībā uz augu izcelsmes produktiem un 0,5 % apmērā attiecībā uz dzīvnieku izcelsmes produktiem un kas jāmaksā lauksaimniecības produktu ražotājiem, kuri izmanto šo apdrošināšanas shēmu.
2 2009. gadā Grieķijas valdība ir paredzējusi, ka ELGA izmaksās kompensācijas aptuveni EUR 425 miljonu apmērā saistībā ar sūdzībām, ko bija izteikuši liels skaits Grieķijas lauksaimniecības produktu ražotāju, kuriem radušies ieņēmumu zaudējumi noteiktu augu kultūru ražošanas apjoma samazināšanās dēļ 2008. un 2009. gadā sakarā ar sliktiem laika apstākļiem, tādiem kā sausums, augsta temperatūra, lieti un attiecīgo kultūraugu slimības, ko izraisa kaitēkļi un patogēni.
3 Saņēmusi informāciju par šiem pasākumiem, Eiropas Komisija uzsāka LESD 108. panta 2. punktā paredzēto procedūru, kuras rezultātā 2011. gada 7. decembrī tika pieņemts Lēmums 2012/157/ES par kompensācijas atbalstu ELGA 2008. un 2009. gadā [ELGA izmaksāto kompensācijas atbalstu] (OV 2012, L 78, 21. lpp.), atzīstot noteiktus kompensācijas maksājumus aptuveni 425 miljonu apmērā par prettiesisku un ar iekšējo tirgu nesaderīgu valsts atbalstu un uzdodot to atgūt no atbalsta saņēmējiem (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”).
4 Apstrīdētajā lēmumā Komisija ir noteikusi Grieķijas Republikai četru mēnešu termiņu pēc tā paziņošanas dienas, lai atgūtu no lauksaimniecības produktu ražotājiem iepriekš minēto summu, tai pieskaitot procentus, kurus aprēķina, sākot ar dienu, kad atbalsts izmaksāts [saņēmējiem], līdz tās atgūšanas dienai. Vēlāk šis termiņš tika pagarināts par diviem mēnešiem.
5 Ar prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 8. februārī, Grieķijas Republika cēla prasību atcelt apstrīdēto lēmumu.
6 Ar atsevišķu dokumentu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 18. maijā, Grieķijas Republika iesniedza šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu, kurā tā būtībā lūdz Vispārējās tiesas priekšsēdētāju:
– apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu, līdz tiek pasludināts Vispārējās tiesas spriedums par pamatprasību;
– piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
7 Savos apsvērumos, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegti 2012. gada 30. maijā, Komisija būtībā lūdz Vispārējās tiesas priekšsēdētāju:
– noraidīt pieteikumu par pagaidu noregulējumu;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
8 2012. gada 18. jūnijā Vispārējās tiesas priekšsēdētājs – atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 105. panta 2. punktam un ievērojot pareizas tiesvedības intereses – izdeva rīkojumu apturēt apstrīdētā lēmuma piemērošanu, ciktāl ar to Grieķijas Republikai ir uzdots atgūt attiecīgo atbalstu, jo Grieķijas Republikas argumenti, ja pieņemtu, ka tie tiks pierādīti, ir pamats saglabāt statu quo, lai ļautu veikt lietas dalībnieku argumentu detalizētu pārbaudi.
9 2012. gada 11. septembrī lietas dalībnieki sniedza savu argumentus tiesas sēdē un atbildēja uz Vispārējās tiesas priekšsēdētāja uzdotajiem mutvārdu jautājumiem.
Juridiskais pamatojums
10 No LESD 278. un 279. panta, tos aplūkojot kopsakarā ar LESD 256. panta 1. punktu, izriet, ka pagaidu noregulējuma tiesnesis var, ja tas uzskata, ka to prasa apstākļi, izdot rīkojumu apturēt apstrīdētā tiesību akta piemērošanu vai noteikt nepieciešamos pagaidu pasākumus.
11 Reglamenta 104. panta 2. punktā ir noteikts, ka pieteikumā par pagaidu noregulējumu ir jānorāda strīdus priekšmets, apstākļi, kas nosaka steidzamību, kā arī faktiskie un tiesiskie pamati, kuri sākotnēji šķietami pamato prasītos pagaidu pasākumus. Tāpēc pagaidu noregulējuma tiesnesis var izdot rīkojumu apturēt akta piemērošanu un noteikt citus pagaidu pasākumus, ja tiek konstatēts, ka šo pasākumu noteikšana faktiski un tiesiski ir sākotnēji šķietami (fumus boni juris) attaisnota un ka tie ir steidzami tādā ziņā, ka, lai novērstu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu lietas dalībnieka, kas tos lūdz noteikt, interesēm, šie pasākumi ir jānosaka un tiem jārada attiecīgās sekas jau pirms lēmuma par pamatprasību pieņemšanas (Tiesas priekšsēdētāja 1995. gada 19. jūlija rīkojums lietā C‑149/95 P(R) Komisija/Atlantic Container Line u.c., Recueil, I‑2165. lpp., 22. punkts). Šie nosacījumi ir kumulatīvi, un līdz ar to pagaidu pasākumi ir jāatsaka, ja kāds no šiem nosacījumiem nav ievērots (Tiesas priekšsēdētāja 1996. gada 14. oktobra rīkojums lietā C‑268/96 P(R) SCK un FNK/Komisija, Recueil, I‑4971. lpp., 30. punkts). Attiecīgā gadījumā pagaidu noregulējuma tiesnesis veic arī visu iesaistīto interešu izsvēršanu (Tiesas priekšsēdētāja 2001. gada 23. februāra rīkojums lietā C‑445/00 R Austrija/Padome, Recueil, I‑1461. lpp., 73. punkts, un Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2002. gada 4. aprīļa rīkojums lietā T‑198/01 R Technische Glaswerke Ilmenau/Komisija, Recueil, II‑2153. lpp., 50. punkts).
12 Šīs kopējās pārbaudes kontekstā pagaidu noregulējuma tiesnesim ir plaša rīcības brīvība un tas, ņemot vērā lietas īpašos apstākļus, var brīvi noteikt veidu un kārtību, kādā šie dažādie apstākļi ir jāpārbauda, jo nepastāv tiesību normas, kas liktu tiesnesim ievērot kādu iepriekš noteiktu analīzes sistēmu, kurā novērtējama nepieciešamība noteikt pagaidu pasākumus (iepriekš minētais Tiesas priekšsēdētāja rīkojums lietā Komisija/Atlantic Container Line u.c., 23. punkts, un Tiesas priekšsēdētāja 2007. gada 3. aprīļa rīkojums lietā C‑459/06 P(R) Vischim/Komisija, Krājumā nav publicēts, 25. punkts).
Par “fumus boni juris”
13 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts tad, ja vismaz viens no prasītāja pamatprasības pamatojumam izvirzītajiem pamatiem prima facie šķiet tāds, kam ir nozīme, un katrā ziņā nešķiet nepamatots, jo liecina par to, ka pastāv svarīgs juridisks jautājums, kura risinājums nav acīmredzams no paša sākuma un attiecībā uz kuru tātad būtu jāveic padziļināta izvērtēšana, ko nevar veikt pagaidu noregulējuma tiesnesis, bet kas jāizskata pamattiesvedībā, un līdz ar to nevar konstatēt, ka prasībai nav nekāda nopietna pamata (šajā ziņā skat. Tiesas priekšsēdētāja 2003. gada 8. maija rīkojumu lietā C‑39/03 P‑R Komisija/Artegodan u.c., Recueil, I‑4485. lpp., 40. punkts, kā arī Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 1995. gada 10. marta rīkojumu lietā T‑395/94 R Atlantic Container Line u.c./Komisija, Recueil, II‑595. lpp., 49. punkts, un 2010. gada 30. aprīļa rīkojumu lietā T‑18/10 R Inuit Tapiriit Kanatami u.c./Parlaments un Padome, Krājumā nav publicēts, 95. punkts un tajā minētā judikatūra).
14 Aplūkojamajā lietā otrā un trešās prasības pamata, ko Grieķijas Republika izvirzījusi, lai pamatotu prasību atcelt apstrīdēto lēmumu, ietvaros tā pārmet Komisijai, ka tā esot pārkāpusi LESD 107. panta 1. punktu, kļūdaini uzskatot, ka strīdīgie maksājumi “ietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm” un “var ierobežot konkurenci”, lai gan vidējā kompensācijas summa katram lauksaimniekam esot sasniegusi tikai aptuveni EUR 500 un visi maksājumi esot bijuši kompensācija par reālajiem lauksaimnieciskās ražošanas zaudējumiem tādu iemeslu dēļ, kas nav attiecināmi uz ražotājiem. Tik neliela apmēra kompensācijas nevarot sniegt Grieķijas lauksaimniekiem konkurētspējas priekšrocības salīdzinājumā ar citu dalībvalstu ražotājiem.
15 Grieķijas Republika piebilst, ka, lai gan apstrīdētā lēmuma 59. punktā ir apgalvots, ka “lauksaimniecības nozare Eiropas Savienības līmenī ir atvērta konkurencei, un tādēļ tā ir jutīga pret jebkādiem pasākumiem, kas veicina ražošanu vienā vai otrā dalībvalstī”, nekas neliecina par to, ka Komisija būtu ņēmusi vērā konkrētā tirgus iezīmes un atbalsta saņēmēju Grieķijas lauksaimnieku ekonomisko situāciju. Komisija esot tikai atsaukusies uz dažādiem Tiesas spriedumiem, kuros ticis atzīts, ka lauksaimniecības nozare kopumā ir jutīga attiecībā pret konkurenci. Tomēr konkrētajā gadījumā strīdīgie maksājumi, kas esot paredzēti, lai kompensētu reālos lauksaimnieku zaudējumus, esot atjaunojuši konkurenci, nevis to izkropļojuši.
16 Tāpat Grieķijas Republika norāda, ka Komisija apgalvotajai valsts atbalsta summai ir kļūdaini pieskaitījusi summu EUR 186 miljonu apmērā, kas atbilst iemaksām, kuras paši lauksaimnieki maksāja 2008. un 2009. gadā atbilstoši ELGA obligātās apdrošināšanas shēmai. Šī summa esot jāatskaita no atgūstamās atbalsta summas.
17 Komisija atbild, ka strīdīgo maksājumu kompensējošajam mērķim nav nekādas nozīmes saistībā ar to kvalificēšanu par valsts atbalstu. Saistībā ar konkurences izkropļošanas un ietekmes uz tirdzniecību starp dalībvalstīm kritērijiem no pastāvīgās judikatūras izrietot, ka nepastāv nekāds jutīguma slieksnis, zem kura šie nosacījumi nav uzskatāmi par izpildītiem, ja valsts atbalsta saņēmēji veic savas darbības tirgū, kas ir atvērts konkurencei un līdz ar to ir jutīgs pret jebkādiem pasākumiem, kas veicina ražošanu vienā vai otrā dalībvalstī. Attiecībā uz obligātajām iemaksām, ko veikuši Grieķijas lauksaimnieki un kas nonākušas Grieķijas valsts kontrolē, Komisija uzskata, ka šī summa, kuru tā novērtē EUR 145 miljonu apmērā, nav jāatskaita no atgūstamā atbalsta summas, jo apstāklis, ka sākotnēji tai bija privāts raksturs, neliedz strīdīgos maksājumus pilnā apjomā kvalificēt kā valsts atbalstu.
18 Sava ceturtā atcelšanas pamata ietvaros Grieķijas Republika uzsver, ka Komisija ir nepareizi piemērojusi LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu un nepareizi izmantojusi savu rīcības brīvību, kas tai ir valsts atbalsta jomā, jo strīdīgie maksājumi ir jāuzskata par saderīgiem ar iekšējo tirgu, ņemot vērā ļoti būtiskus traucējumus visā Grieķijas tautsaimniecībā. Šī primāro tiesību norma esot tieši jāpiemēro, ja ir izpildīti tajā paredzētie nosacījumi, kas esot noticis konkrētajā gadījumā: starptautiskā finanšu un ekonomikas krīze, kas valda kopš 2008. gada, esot smagi skārusi visas Grieķijas tautsaimniecības nozares un veicinājusi ļoti smagu finanšu krīzi, kura izraisījusi tostarp būtisku likviditātes samazināšanos Grieķijas tirgū, lejupslīdi, kas turpinās jau piekto gadu pēc kārtas un nabadzības palielināšanos vairāku iedzīvotāju kategoriju vidū. Likviditātes trūkums, no kura cieš lauksaimniecības nozare, var radīt sistēmiskus riskus visai Grieķijas tautsaimniecībai, ņemot vērā, ka tā lielā mērā ir balstīta uz primāro ražošanu, jo lauksaimniecības produktu ražotāji veido ievērojamu daļu no Grieķijas tautsaimniecības ražošanas nozares tādējādi, ka to skaits – aptuveni 860 000 no kopumā 5 miljoniem – veido nozīmīgu procentuālu daļu no ekonomiski aktīvajiem iedzīvotājiem.
19 Komisija atbild, ka ar LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktu tai ir piešķirta rīcības brīvība izvērtēt valsts atbalsta saderību ar iekšējo tirgu un ka tā ir izmantojusi šo rīcības brīvību, pieņemot paziņojumu par valsts atbalsta pasākumu Kopienas pagaidu shēmu, lai veicinātu piekļuvi finansējumam pašreizējās finanšu un ekonomiskās krīzes apstākļos (OV 2009, C 83, 1. lpp.). Minētā paziņojuma 4.2.2. punkta trešās daļas h) apakšpunktā ir sākotnēji izslēgti uzņēmumi, kuri nodarbojas ar lauksaimniecības produktu primāro ražošanu, ņemot vērā konkurences izkropļojumus, kas varētu rasties šajā nozarē pat nelielo atbalsta summu dēļ, un šī iemesla dēļ Komisija esot secinājusi, ka strīdīgie maksājumi neatbilst minētajam paziņojumam un tiem nevar tikt piemērota LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunktā paredzētā atkāpe.
20 Ar savu sesto prasības pamatu Grieķijas Republika pārmet Komisijai, ka tā esot nepareizi aprēķinājusi atgūstamo summu, jo tā neesot atskaitījusi de minimis atbalstu, uz kuru attiecas Komisijas 2004. gada 6. oktobra Regula (EK) Nr. 1860/2004 par [EKL] 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības un zivsaimniecības nozarē (OV L 325, 4. lpp.) un Komisijas 2007. gada 20. decembra Regula (EK) Nr. 1535/2007 par [EKL] 87. un 88. panta piemērošanu de minimis atbalstam lauksaimniecības produktu ražošanas nozarē (OV L 337, 35. lpp.). Attiecībā uz 2008. finanšu gadu summa EUR 25 miljonu apmērā esot jāuzskata par atļautu de minimis atbalstu, kas līdz ar to neesot atgūstams, kamēr attiecībā uz trīs finanšu gadiem no 2009. līdz 2011. gadam attiecīgā summa sasniedz gandrīz EUR 67 miljonus.
21 Komisija, neizsakot savu nostāju par Grieķijas Republikas norādītajiem skaitļiem, atbild, ka tā nekādā gadījumā neizslēdz principu par de minimis atbalsta atskaitīšanu Grieķijas lauksaimnieku gadījumā.
22 Šajā sakarā ir jānorāda, ka ar saviem argumentiem Grieķijas Republika būtībā tiecas pierādīt, ka, pirmkārt, nevar uzskatīt, ka strīdīgie maksājumi varētu ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un izkropļot konkurenci LESD 107. panta 1. punkta izpratnē, un, otrkārt, katrā ziņā 2011. gada decembrī noteiktais pienākums atgūt no saņēmējiem tiem piešķirtas summas ir jāuzskata par pārmērīgu. Tomēr, izvērtējot šos argumentus, nevar abstrahēties no īpašajiem apstākļiem, kas raksturo ekonomisko un finansiālo situāciju Grieķijā kopš 2008. gada.
23 Šajos apstākļos saistībā ar strīdīgo maksājumu ietekmi uz konkurenci un uz tirdzniecību starp dalībvalstīm ir jāatgādina, ka, pēc Komisijas domām, kopējā šo maksājumu summa sasniedz aptuveni EUR 425 miljonus. Tomēr sākotnēji šķietami izrādās, ka summa EUR 425 miljonu apmērā būtu ievērojami jāpārskata samazinājuma virzienā.
24 Pirmkārt, ir skaidrs, ka šīs summas daļa, kas sasniedz vairākus desmitus miljonu euro, var tikt uzskatīta par de minimis atbalstu. Komisija uzskata, ka ir pat ļoti iespējams, ka “vairāki [ELGA veikto maksājumu] saņēmēji” ir saņēmuši šāda veida atbalstu un tātad ir atbrīvoti no atmaksāšanas pienākuma. Turklāt apstrīdētā lēmuma preambulas 97., 98. un 104. apsvērumā ir skaidri paredzēts gadījums, kurā summas, kas var veidot de minimis atbalstu, nav atgūstamas. Ja de minimis atbalsts nav atgūstams no saņēmējiem un tā piešķiršana tātad ir atļauta, tas notiek tāpēc, ka tiek uzskatīts, ka šis atbalsts neizkropļo konkurenci un neietekmē tirdzniecību starp dalībvalstīm.
25 Otrkārt, nav strīda par to, ka Grieķijas lauksaimnieki atbilstoši obligātajai ELGA apdrošināšanas shēmai ir veikuši iemaksas, kas vismaz netieši veidoja ELGA ieņēmumus 2008. un 2009. gadā ne mazāk kā EUR 145 miljonu apmērā. Lai gan fakts, ka strīdīgie ELGA maksājumi tika daļēji finansēti no šādām privātām iemaksām, neliedz tos kvalificēt kā valsts atbalstu, tomēr šo maksājumu finansiālā ietekme uz konkurenci un uz tirdzniecību starp dalībvalstīm ir samazināta tādēļ, ka pašiem lauksaimniekiem, tostarp atbalsta saņēmējiem, bija jāveic šīs iemaksas. Turklāt apstrīdētā lēmuma 22. punktā Komisija ir atzinusi, ka, ciktāl ELGA izmaksātās kompensācijas atbilstoši obligātās apdrošināšanas shēmai tika finansētas no ieņēmumiem, kurus nodrošina īpašā apdrošināšanas iemaksa, tās varētu atzīt par tādām, kas saņēmējiem nerada nepamatotas priekšrocības.
26 Tā kā tādējādi strīdīgo maksājumu finansiālā ietekme uz konkurenci un uz tirdzniecību starp dalībvalstīm prima facie šķiet esam ievērojami mazāka nekā Komisijas norādītās summas EUR 425 miljonu apmērā ietekme, nav pamata izslēgt iespēju, ka šie maksājumi ir tikuši izmantoti vienīgi ar mērķi piešķirt kompensāciju Grieķijas lauksaimniekiem, kuri ir cietuši no ieņēmumu zaudēšanas noteiktu augu kultūru ražošanas samazināšanās dēļ sakarā ar sliktajiem laika apstākļiem, nevis ar mērķi mākslīgi veicināt ražošanu un eksportu.
27 Kā tiesas sēdē apstiprinājuši lietas dalībnieki, Grieķijas Republika jau vairākus gadus cieš no dziļas ekonomikas un finanšu krīzes. Šī krīze, kuras dēļ valsts atrodas zināmā ekonomiskās izolācijas stāvoklī, ir skārusi arī Grieķijas lauksaimniecības nozari. Šajā sakarā Grieķijas Republika sniedz šādus precizējumus, kurus Komisija nav apstrīdējusi:
– lauksaimniecības ieņēmumi Grieķijā laikposmā no 2006. līdz 2011. gadam ir samazinājušies par 22,6 %, kamēr attiecīgie ieņēmumi Eiropas Savienībā ir pieauguši par 19 %;
– augkopības produkcijas vērtība laikposmā no 2005. līdz 2011. gadam ir samazinājusies vairāk nekā par 15 %;
– ražošanas izmaksas ir palielinājušās par 11 % 2008. gadā, par 4 % 2010. gadā un par 7,5 % 2011. gadā, kamēr produkcijas cenas ir ievērojami samazinājušās (33,9 % tomātiem, 27,5 % kāpostiem, 11,7 % kokvilnai, 11 % tabakai un 21,5 % spinātiem);
– banku finansējums lauksaimniecības uzņēmumiem ir samazinājies par 49 % un lauksaimniekiem tagad ir palikušas tikai nelielas finansēšanas iespējas.
28 Turklāt Grieķijas lauksaimniecības nozarei ir raksturīga drīzāk ģimenes lauksaimniecība maza lieluma saimniecībās. Komisija ir netieši norādījusi uz šo nozares sadrumstalotību, atzīstot, ka strīdīgie maksājumi ir tikuši sadalīti tādējādi, ka katrs Grieķijas lauksaimnieks vidēji ir saņēmis summu aptuveni EUR 500 apmērā. Turklāt Komisija neapgalvo, ka Grieķijas lauksaimniecības nozarei būtu raksturīga īpaša agresivitāte tirdzniecības un eksporta aspektos, un tāpat neapgalvo, ka uzņēmumi, kas nav Grieķijas uzņēmumi un kas darbojas lauksaimniecības produktu tirgū, būtu sūdzējušies par īpaši sīvu konkurenci no Grieķijas lauksaimnieku puses sakarā ar strīdīgajiem maksājumiem.
29 Līdz ar to izrādās, ka Grieķijas Republikas izvirzītie argumenti norāda uz juridisko jautājumu, vai tādos ārkārtējos apstākļos kā šajā lietā strīdīgo maksājumu, kas bija kompensācija Grieķijas lauksaimniekiem, finansiālā iedarbība patiešām varēja ietekmēt tirdzniecību starp dalībvalstīm un apdraudēt izkropļot konkurenci LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Konkrētāk, ir jānoskaidro, vai minētie ārkārtējie apstākļi ietekmē to apsvērumu piemērošanu, kas pieļauti de minimis atbalsta shēmas kontekstā un kas ļauj izslēgt no minētās tiesību normas piemērošanas jomas atbalstu, kuram nav būtiskas ietekmes uz tirdzniecību un konkurenci starp dalībvalstīm (šajā ziņā skat. Tiesas 2002. gada 7. marta spriedumu lietā C‑310/99 Itālija/Komisija, Recueil, I‑2289. lpp., 10. punkts).
30 Šķiet, ka Tiesas judikatūrā nav sniegta galīgā atbilde uz šo jautājumu. Proti, Tiesa izmanto piesardzīgo formulu, saskaņā ar kuru atbalsta salīdzinoši neliels apjoms vai saņēmēja uzņēmuma salīdzinoši mērenais lielums “a priori neizslēdz iespēju”, ka tirdzniecība starp dalībvalstīm ir ietekmēta, jo pat relatīvi maza apjoma atbalsts var ietekmēt šo tirdzniecību un izkropļot konkurenci, tostarp tad, ja nozarē, kurā darbojas atbalsta saņēmēji uzņēmumi, ir spēcīga konkurence (šajā ziņā skat. Tiesas 2004. gada 29. aprīļa spriedumus lietā C‑278/00 Grieķija/Komisija, Recueil, I‑3997. lpp., 69. un 70. punkts, kā arī lietā C‑372/97 P Itālija/Komisija, Recueil, I‑3679. lpp., 53. un 54. punkts, un lietā C‑298/00 P Itālija/Komisija, Recueil, I‑4087. lpp., 54. punkts un tajā minētā judikatūra) vai ja atbalsta saņēmējs uzņēmums ir orientēts uz starptautisko tirdzniecību (šajā ziņā skat. Tiesas 1980. gada 17. septembra spriedumu lietā 730/79 Philip Morris/Komisija, Recueil, 2671. lpp., 11. punkts).
31 Līdz ar to minētajā judikatūrā nav sniegta atbilde uz jautājumu, vai konkrētajā gadījumā, ņemot vērā ļoti īpašas un ārkārtas problēmas saistībā ar taupības pasākumiem, kas raksturo situāciju Grieķijas tautsaimniecībā jau vairākus gadus, varētu uzskatīt, ka Grieķijas lauksaimniecības nozarē nav spēcīgas konkurences un tā nav orientēta uz starptautisko tirdzniecību, kas, iespējams, dotu pamatu secināt, ka strīdīgie maksājumi nevar būtiski ietekmēt tirdzniecību un konkurenci starp dalībvalstīm.
32 Ir jāpiebilst, ka saistībā ar Grieķijas Republikas izvirzītajiem argumentiem rodas vēl viens juridisks jautājums – vai, pat pieņemot, ka strīdīgie maksājumi atbilda visiem LESD 107. panta 1. punktā paredzētajiem nosacījumiem to piešķiršanas datumā, apstrīdētais lēmums būtu jāuzskata par nesamērīgu tādēļ, ka ar to 2011. gada 7. decembrī tika noteikts pienākums atgūt šos maksājumus, lai gan ārkārtīgi grūtā Grieķijas lauksaimniecības nozares situācija kopš to piešķiršanas ir vēl vairāk pasliktinājusies.
33 Šajā kontekstā ir taisnība, ka saskaņā ar judikatūru dalībvalsts pienākuma novērst valsts atbalstu, ko Komisija uzskata par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, mērķis ir atjaunot agrāko stāvokli (skat. Tiesas 1999. gada 17. jūnija spriedumu lietā C‑75/97 Beļģija/Komisija, Recueil, I‑3671. lpp., 65. punkts, un iepriekš minēto 2002. gada 7. marta spriedumu lietā Itālija/Komisija, 98. punkts). Tiesa tomēr ir precizējusi, ka tikai “parasti, izņemot ārkārtējos gadījumus”, Komisija var likumīgi pieprasīt attiecīgajai dalībvalstij veikt šādu atgūšanu, lai atjaunotu agrāko stāvokli (iepriekš minētais spriedums lietā Beļģija/Komisija, 66. punkts, iepriekš minētais 2002. gada 7. marta spriedums lietā Itālija/Komisija, 99. punkts, kā arī iepriekš minētais 2004. gada 29. aprīļa spriedums lietā C‑372/97 P Itālija/Komisija, 104. punkts, un iepriekš minētais spriedums lietā C‑298/00 P Itālija/Komisija, 76. punkts).
34 Līdz ar to šī judikatūra nesniedz atbildi uz jautājumu, vai aplūkojamajā gadījumā Grieķijas Republikai ir pamats atsaukties uz ārkārtējiem apstākļiem, kas padarītu strīdīgo maksājumu atgūšanu, tādu kā apstrīdētajā lēmumā paredzētā, par pārmērīgu, ņemot vērā, ka apstrīdētā lēmuma pieņemšanas datumā, t.i., 2011. gada 7. decembrī, Grieķijas Republikai nācās sastapties ar nopietniem traucējumiem šīs valsts tautsaimniecībā LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē, tostarp tās lauksaimniecības nozarē, un vai Komisijai atbilstoši šai primāro tiesību normai ir bijis jāatsakās no prasības veikt jebkādu atgūšanu nozarē, kas ievērojami novājināta ar šiem traucējumiem.
35 Pagaidu noregulējuma tiesnesis uzskata, ka atbildes uz minētajiem juridiskajiem jautājumiem nav acīmredzamas no paša sākuma un attiecībā uz tiem būtu jāveic padziļināta izvērtēšana, kas cita starpā ir pamattiesvedības priekšmets. Līdz ar to – nekādā ziņā iepriekš nenosakot Vispārējās tiesas nostāju attiecībā uz pamatprasību – pagaidu noregulējuma tiesnesis šajā stadijā nevar uzskatīt šo prasību par acīmredzami nepamatotu. Tātad attiecīgie jautājumi sākotnēji šķietami ir pietiekami atbilstoši un nopietni, lai veidotu fumus boni juris, kas varētu būt pamats apmierināt pieteikumu par piemērošanas apturēšanu, ciktāl ar apstrīdēto lēmumu Grieķijas Republikai ir uzdots atgūt strīdīgos maksājumus no lauksaimniecības produktu ražotājiem.
Par steidzamību un interešu izsvēršanu
36 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru pieteikuma par pagaidu noregulējumu steidzamība ir jānovērtē, ņemot vērā nepieciešamību pieņemt pagaidu lēmumu, lai novērstu to, ka lietas dalībniekam, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumus, tiktu nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Šim lietas dalībniekam ir jāsniedz nopietni pierādījumi tam, ka tas nevar gaidīt tiesvedības par pamatprasību iznākumu, jo citādi tam personīgi rastos šāda veida kaitējums. Lai gan kaitējuma neizbēgamība nav jāpierāda absolūti droši, tam tomēr ir jābūt paredzamam ar pietiekamu varbūtības pakāpi. Katrā ziņā lietas dalībniekam, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumus, ir jāpierāda fakti, kas pēc tā domām pamato nākotnē iespējamu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu un ļauj pagaidu noregulējuma tiesnesim izvērtēt precīzas sekas, kas visticamāk iestāsies, ja lūgtie pasākumi netiks noteikti, paturot prātā, ka vienīgi hipotētisks kaitējums, kas balstīts uz nākotnes notikumiem, kuru iestāšanās nav droši paredzama, nevar būt pamats pagaidu pasākumu noteikšanai (skat. Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2010. gada 26. marta rīkojumu lietā T‑1/10 R SNF/ECHA, Krājumā nav publicēts, 47. un 48. punkts un tajos minētā judikatūra, un 2010. gada 7. maija rīkojumu lietā T‑410/09 R Almamet/Komisija, Krājumā nav publicēts, 32. punkts un tajā minētā judikatūra).
37 Tā kā šo pieteikumu par pagaidu noregulējumu ir iesniegusi Grieķijas Republika, ir jāatgādina, ka dalībvalstis ir atbildīgas par interesēm, kas valsts līmenī tiek uzskatītas par vispārējām, un ka tās var nodrošināt šo interešu aizsardzību pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros (šajā ziņā skat. Tiesas 1993. gada 29. jūnija rīkojumu lietā C‑280/93 R Vācija/Padome, Recueil, I‑3667. lpp., 27. punkts, un 1996. gada 12. jūlija rīkojumu lietā C‑180/96 R Apvienotā Karaliste/Komisija, Krājums, I‑3903. lpp., 85. punkts). Cita starpā dalībvalstis var lūgt noteikt pagaidu pasākumus, apgalvojot, ka apstrīdētais pasākums var nopietni apdraudēt to valsts funkciju pildīšanu un sabiedrisko kārtību.
38 Aplūkojamajā lietā Grieķijas Republika apgalvo, ka summas EUR 425 miljonu apmērā atgūšana no visiem valsts lauksaimniekiem, kuru skaits ir aptuveni 800 000 un kas kopā ar to ģimenēm veido vienu trešdaļu no kopējā Grieķijas iedzīvotāju skaita, var izraisīt daudzas reakcijas no lauku iedzīvotājiem, kurus skārusi krīze un ārkārtējie taupības pasākumi, jo vairāk tāpēc, ka streiki valsts un privātajā sektorā ir kļuvuši par ikdienišķu parādību, ļoti stingra sociālā spriedze kļūst arvien lielāka un sadursmes starp demonstrantiem un policiju kļūst arvien biežākas.
39 Grieķijas Republika precizē, ka apstrīdētā lēmuma izpildes mērķiem kompetentās iestādes 2012. gada janvārī informēja visus lauksaimniekus par atbalsta, kas uzskatīts par prettiesisku, atgūšanu. Savā nekavējoties sniegtajā atbildē Grieķijas Lauksaimniecības kooperatīvu savienību konfederācija, kas pārstāv visus Grieķijas lauksaimniekus, ir uzsvērusi šo lauksaimnieku smago finanšu stāvokli un to nespēju pašlaik atmaksāt saņemtās summas, ņemot vērā ekonomikas krīzi un daudzus pieņemtos taupības pasākumus, kas stipri iespaidojuši lauksaimnieku ieņēmumu līmeni.
40 Grieķijas Republika piebilst, ka, ja tagad aptuveni 800 000 lauksaimniekiem tiktu pieprasīts atmaksāt piešķirtās summas, ņemot vērā konstatēto un deklarēto šo lauksaimnieku nespēju to darīt, šīs summas noteikti būtu jāņem uzskaitē kompetentajos nodokļu dienestos, kas radītu ievērojamas administratīvas izmaksas, nelabvēlīgas administratīvas sekas un izraisītu konfliktus ar valsts varas iestādēm, jo tad tiktu uzsākti tūkstošiem piespiedu piedziņas procesi. Tomēr valsts sektorā pašlaik būtu jāievieš jaunie pasākumi saistībā ar nodokļu iekasēšanu, nodokļu deklarāciju apstrādi un nokavētu finansiālo saistību konstatēšanu.
41 Komisija secina steidzamības neesamību, norādot, ka ekonomiskā rakstura problēmām, ar kurām sastapušies visi Grieķijas iedzīvotāji, nav nekāda sakara ar apstrīdētā lēmuma piemērošanu un ka iespējamā lauksaimnieku nespēja atmaksāt atbalstu nav uzskatāma par būtisku un neatgriezenisku kaitējumu pašai Grieķijas Republikai. Savukārt norādītais kaitējums saistībā ar sabiedrisko kārtību esot teorētisks un tā iestāšanās nav droši paredzama. Apstāklis, ka noteiktiem lauksaimniekiem ir jāatmaksā prettiesisks atbalsts, automātiski nenozīmē, ka viņi izraisīs nemierus. Turklāt neesot pierādīts, ka lauksaimnieki ir izraisījuši nemierus Atēnās gada sākumā, jo šos nemierus visticamāk ir izraisījuši pilsētas iedzīvotāji, kas pēc definīcijas nav lauksaimnieki. Vispārīgas un neskaidras bažas par hipotētiskiem notikumiem, kas varētu gadīties nākotnē, nevarot liecināt par prasīto smago un neatgriezenisko kaitējumu. Savukārt administratīvā slodze saistībā ar atbalsta atgūšanu no daudziem saņēmējiem nevarot būt atzīta par smagu un neatgriezenisku kaitējumu Grieķijas Republikai, jo nebūtu loģiski apgalvot, ka pasākumi, kas nepieciešami pašai apstrīdētā lēmuma izpildei, ir uzskatāmi par kaitējumu.
42 Šajā ziņā saistībā ar Grieķijas Republikas norādītajām administratīvajām grūtībām, kas liedz nekavējoties atgūt strīdīgos maksājumus, ir taisnība, ka saskaņā ar pastāvīgo judikatūru valsts pienākumu neizpildes jomā bažas par iekšējām, pat nepārvaramām grūtībām neattaisno to, ka dalībvalsts neievēro savus pienākumus atbilstoši Savienības tiesībām (Tiesas 2000. gada 27. jūnija spriedums lietā C‑404/97 Komisija/Portugāle, Recueil, I‑4897. lpp., 52. punkts). Tomēr šī judikatūra nav piemērojama tad, ja dalībvalsts, izmantojot atbilstošus tiesiskās aizsardzības līdzekļus, iebilst pret šādu pienākumu un veic nepieciešamos pasākumus, lai novērstu tās darbību prettiesiskumu.
43 Tādējādi tieši pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros ir jānoskaidro, vai sākotnēji šķietami ir konstatējams, ka prasītājam ir faktiski jāievēro pienākums atbilstoši Savienības tiesībām. Aplūkojamajā gadījumā pagaidu noregulējuma tiesnesis ir secinājis, ka pastāv fumus boni juris, kas varētu būt pamats apmierināt pieteikumu par apstrīdētā lēmuma piemērošanas apturēšanu, proti, varētu attaisnot to, ka Grieķijas Republika pagaidu kārtā neievēro minēto lēmumu, ciktāl ar to tai uzdots atgūt strīdīgos maksājumus no lauksaimniecības produktu ražotājiem. Tādēļ Grieķijas Republikai nav liegts apgalvot, ka šāda tūlītēja atgūšana izraisītu administratīvas grūtības, kas tai radītu smagu un neatgriezenisku kaitējumu.
44 Šajā sakarā Grieķijas Republika tiesas sēdē ir norādījusi – un to neviens nav apstrīdējis –, ka krāpšanas apkarošana nodokļu jomā ir viena no tās absolūtajām prioritātēm pašreizējos ekonomikas apstākļos. Šim nolūkam Grieķijas Republika plānojot īstenot nodokļu administrācijas pamatreformu, lai modernizētu un uzlabotu nodokļu savākšanas mehānismu un likvidētu ievērojamos administratīvos šķēršļus šajā valsts pārvaldes jomā. Šajā procesā Grieķijas Republika leģitīmi vēlas koncentrēt – īstermiņā un vidējā termiņā – savus resursus uz tādas efektīvas nodokļu administrācijas ieviešanu, kas cita starpā var atklāt un organizēt vajāšanu par “lielajiem izvairīšanās no nodokļiem gadījumiem” un apkarot krāpšanu nodokļu jomā, kuras apjoms neiegūto ieņēmumu ziņā tiesas sēdē tika novērtēts EUR 20 miljardu apmērā.
45 Šajos apstākļos fakts, ka Grieķijas pārvaldes iestādēm ir pienākums izpildīt apstrīdēto lēmumu, kura tiesiskums tiks galīgi noteikts tikai līdz ar pamattiesvedības pabeigšanu un, attiecīgā gadījumā, līdz ar apelācijas tiesvedības pabeigšanu Tiesā, visticamāk var vismaz daļēji iespaidot krāpšanas apkarošanu nodokļu jomā.
46 Proti, kā norādījusi Grieķijas Republika – un Komisija to nav apstrīdējusi –, strīdīgo maksājumu atgūšanā no attiecīgajiem lauksaimniekiem tiktu iesaistīti vairāki dienesti, tostarp ELGA un nodokļu administrācija, tieši tajā laikposmā, kad valstij trūkst šim nolūkam nepieciešamā personāla. It īpaši tad, ja atgūstamais atbalsts netiek brīvprātīgi pārskaitīts ELGA, nodokļu administrācijai ir jāveic attiecīgo summu piespiedu piedziņa. Pat pieņemot, ka šādi pasākumi netiek veikti attiecībā pret visiem 800 000 Grieķijas lauksaimnieku, jo no šā skaitļa ir jāatskaita de minimis atbalsta saņēmēju skaits, no šajā sakarā pieejamajiem skaitliskajiem datiem – proti, de minimis atbalsts EUR 92 miljonu apmērā 2008. un 2009. gadā (skat. šā sprieduma 20. punktu) un atbalsts, ko vidēji saņēmis ikviens lauksaimnieks EUR 500 apmērā (skat. šā sprieduma 14. un 28. punktu) – izriet, ka attiecīgo Grieķijas lauksaimnieku skaits, iespējams, joprojām sasniegtu vairākus simtus tūkstošu.
47 Ņemot vērā iepriekš aprakstīto ārkārtīgi sarežģīto vispārīgo finanšu stāvokli un iepriekš minēto Grieķijas Lauksaimniecības kooperatīvu savienību konfederācijas reakciju, ar lielu varbūtības pakāpi var paredzēt, ka ievērojama daļa no simtiem tūkstošu atbalsta saņēmēju atteiksies samaksāt pieprasītās summas, kā rezultātā būs nepieciešama nodokļu administrācijas darbinieku masveida iejaukšanās, lai gan šo darbinieku skaits nav palielinājies. Ir acīmredzams, ka šāda masveida piespiedu piedziņa būtiski traucēs nodokļu administrācijai koncentrēties uz vienu no tās prioritārajiem uzdevumiem, t.i., apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un piedzīt nesamaksāto nodokļu summu, kas ir gandrīz piecdesmit reizes lielāka par strīdīgo maksājumu summu.
48 Saistībā ar sabiedriskās kārtības traucējumu riskiem gadījumā, ja nekavējoties tiks veikta strīdīgo maksājumu atgūšana Grieķijas lauksaimniecības nozarē, ir skaidrs, ka sociālajam klimatam Grieķijā pašlaik ir raksturīga uzticības valsts varas iestādēm samazināšanās, vispārīga neapmierinātība un netaisnības sajūta. It īpaši, kā norādījusi Grieķijas Republika – un Komisija to nav apstrīdējusi –, vardarbīgo demonstrāciju pret Grieķijas valsts varas iestāžu veiktajiem ļoti stingrajiem taupības pasākumiem līmenis ir arvien augstāks. Tāpat tiesas sēdē Grieķijas Republika ir atgādinājusi, ka noteiktu galēji labējo un galējo kreiso partiju daļa pēdējās likumdevēja vēlēšanās Grieķijā ir noteikti palielinājusies.
49 Šajos apstākļos Grieķijas Republikas minētais risks, ka tūlītēja strīdīgo maksājumu atgūšana lauksaimniecības nozarē varētu izraisīt demonstrācijas, kas var pārvērsties par vardarbības aktiem, nešķiet esam ne tīri hipotētisks, ne teorētisks, ne arī nenoteikts. Proti, nevar tikt izslēgta iespēja, ka strīdīgo maksājumu atgūšanu noteiktas aprindas publiski izmantos kā attiecībā pret lauksaimnieku klasi pieļautā netaisnīguma piemēru un ka pašreizējā situācijā, kuru raksturo nopietna emocionālā spriedze, šāds publiskais diskurss izraisīs kādu vardarbīgu demonstrāciju, kamēr nav jēgas noskaidrot, kura no iedzīvotāju kategorijām varētu izraisīt vardarbības aktus, saistībā ar kuriem ir nepieciešama arvien lielāku kārtības uzturēšanas spēku iesaistīšanās. Ir acīmredzams, ka sabiedriskās kārtības traucējumi, ko var izraisīt šādas demonstrācijas un ekscesi, pie kuriem – kā liecina nesenie dramatiskie notikumi – šīs demonstrācijas var novest, radītu smagu un neatgriezenisku kaitējumu, uz kuru Grieķijas Republika var leģitīmi atsaukties.
50 Ņemot vērā iepriekš 48. punktā norādītos apstākļus, šī lieta ir jānošķir no lietas C‑278/00 R Grieķija/Komisija, kurā Tiesas priekšsēdētājs 2000. gada 12. oktobrī izdeva rīkojumu (Recueil, I‑8787. lpp., 8., 16. un 18. punkts) un kurā atsauce uz “ļoti smagiem sociālajiem traucējumiem” ir tikusi noraidīta tādēļ, ka attiecīgā dalībvalsts bija izteikusi tikai vispārīgus, nekonkrētus apsvērumus un nebija sniegusi nekādas norādes attiecībā uz apgalvoto nopietno notikumu iestāšanās varbūtību. Proti, atšķirībā no situācijas lietā C‑278/00 R, aplūkojamajā lietā ir labi zināms, ka sabiedriskās kārtības traucējumi – tādi, uz kādiem atsaucas Grieķijas Republika kā uz paredzamām uzdotās atgūšanas sekām – ir jau tikuši radīti līdzīgās situācijās, proti, saistībā ar protestiem pret taupības pasākumiem, ko Grieķijas valsts varas iestādes veic kopš ekonomikas krīzes iestāšanās.
51 Līdz ar to ir jākonstatē, ka aplūkojamās situācijas iezīmes liecina par steidzamību.
52 Šis risinājums saskan ar dažādu iesaistīto interešu izsvēršanu, kurā pagaidu noregulējuma tiesnesim cita starpā ir jāpārbauda, vai prasītāja interesei pagaidu pasākumu noteikšanā ir dodama priekšroka pār interesi nekavējoties piemērot apstrīdēto lēmumu (šajā ziņā skat. Tiesas priekšsēdētāja 2003. gada 26. jūnija rīkojumu apvienotajās lietās C‑182/03 R un C‑217/03 R Beļģija un Forum 187/Komisija, Recueil, I‑6887. lpp., 142. punkts).
53 Proti, Grieķijas Republika ir pierādījusi tās pieteikuma par pagaidu noregulējumu steidzamību un fumus boni juris. Līdz ar to ir jāatzīst, ka tai ir leģitīma interese pieprasītajā piemērošanas apturēšanā, vēl jo vairāk tāpēc, ka Komisija vienīgi apgalvo, ka nepieciešamībai ievērot konkurences tiesību normas ir jādod priekšroka pār “neskaidriem un nenoteiktiem” draudiem sabiedriskajai kārtībai. Kā izklāstīts iepriekš, pirmkārt, nav acīmredzams, ka strīdīgie maksājumi atbilst visiem LESD 107. pantā paredzētajiem nosacījumiem, un, otrkārt, steidzamība, kas izriet no sabiedriskās kārtības traucējumu riska, nevar tikt atzīta par neskaidru vai nenoteiktu. Turklāt saistībā ar risku, ka tiks nodarīts kaitējums Grieķijas pārvaldes iestāžu pūlēm efektīvi apkarot jebkādu krāpšanu nodokļu jomā, nevar neņemt vērā apstākli, ka šo centienu sekmīga realizēšana ir netieši arī Savienības interesēs, jo daļa no ienākumiem, kas nāk no nodokļu iekasēšanas Grieķijā, – tāpat kā apstrīdētā lēmuma izpildes gadījumā – varētu papildināt vispārējo Savienības budžetu.
54 Ārkārtējos apstākļos, kas pašlaik novērojami ekonomiskajā un sociālajā situācijā Grieķijā, tātad ir jāatzīst, ka priekšroka ir dodama Grieķijas Republikas norādītajām interesēm, pirmkārt, saglabāt sociālo mieru un novērst sociālos traucējumus un, otrkārt, ļaut koncentrēt tās nodokļu administrācijas kapacitāti uz uzdevumiem, ko tā uzskata par vissvarīgākajiem šajā valstī. Turpretim līdz ar piemērošanas apturēšanu Savienības intereses tiks pakļautas vienīgi riskam, ka valsts piedziņas pasākumi tiks atlikti līdz kādam vēlākam datumam, un nekas neliecina, ka šī atlikšana pati par sevi samazinātu šo pasākumu veiksmīgas realizēšanas izredzes.
55 No visa iepriekš minētā izriet, ka ir jāapmierina pieteikums par apstrīdētā lēmuma piemērošanas apturēšanu, ciktāl ar to Grieķijas Republikai ir uzdots atgūt saņēmējiem izmaksātās summas.
56 Turklāt Reglamenta 108. pants ļauj pagaidu noregulējuma tiesnesim, ņemot vērā apstākļu izmaiņas, savu rīkojumu jebkurā laikā grozīt vai atcelt, ar “apstākļu izmaiņām” saprotot it īpaši faktiskos apstākļus, kas konkrētajā gadījumā var mainīt steidzamības kritērija vērtējumu (Tiesas 2002. gada 14. februāra rīkojums lietā C‑440/01 P(R) Komisija/Artegodan, Recueil, I‑1489. lpp., 62.–64. punkts). Tātad vajadzības gadījumā Komisijai pašai būs jāvēršas Vispārējā tiesā, ja tā uzskatīs, ka ir notikušas tādas apstākļu izmaiņas, kas varētu attaisnot šā rīkojuma par pagaidu noregulējumu grozīšanu.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀS TIESAS PRIEKŠSĒDĒTĀJS
izdod rīkojumu:
1) apturēt Komisijas 2011. gada 7. decembra Lēmuma 2012/157/ES par kompensācijas atbalstu Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrībai (ELGA) 2008. un 2009. gadā [Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrības (ELGA) izmaksāto kompensācijas atbalstu] piemērošanu, ciktāl ar minēto lēmumu Grieķijas Republikai ir uzdots atgūt atbalsta saņēmējiem izmaksātās summas;
2) lēmuma par tiesāšanās izdevumiem pieņemšanu atlikt.
Luksemburgā, 2012. gada 19. septembrī.