Lieta T‑52/12 R
Grieķijas Republika
pret
Eiropas Komisiju
Pagaidu noregulējums – Valsts atbalsts – Grieķijas Lauksaimniecības apdrošināšanas sabiedrības (ELGA) 2008. un 2009. gadā veiktie kompensācijas maksājumi – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par nesaderīgu ar iekšējo tirgu un uzdots to atgūt – Pieteikums par piemērošanas apturēšanu – Fumus boni juris – Steidzamība – Interešu izsvēršana
Kopsavilkums – Vispārējās tiesas priekšsēdētāja 2012. gada 19. septembra rīkojums
1. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Kumulatīvs raksturs – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Pagaidu noregulējuma tiesneša rīcības brīvība
(LESD 256. panta 1. punkts, 278. un 279. pants; Vispārējās tiesas Reglamenta 104. panta 2. punkts)
2. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – “Fumus boni juris” – Pamatu, kas norādīti pamatprasības pamatojumam, “prima facie” izvērtēšana – Prasība par Komisijas lēmumu, ar kuru atbalsts atzīts par nelikumīgu un uzdots to atgūt – Pamats par ārkārtējo apstākļu, kas liedz atgūt atbalstu, esamību – Pamats, kurš nav sākotnēji šķietami nepamatots
(LESD 107. panta 1. punkts un 3. punkta b) apakšpunkts un 278. pants)
3. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Steidzamība – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Pierādīšanas pienākums – Komisijas lēmums, ar kuru uzdots atgūt valsts atbalstu – Atgūšana, kas var izraisīt sabiedriskās kārtības traucējumus dalībvalstī, kura cieš no dziļas ekonomikas un finanšu krīzes – Iekļaušana
(LESD 278. un 279. pants)
4. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Pagaidu pasākumi – Noteikšanas nosacījumi – Būtisks un neatgriezenisks kaitējums – Kaitējums, uz kuru var atsaukties dalībvalsts
(LESD 278. un 279. pants)
5. Pagaidu noregulējums – Piemērošanas apturēšana – Noteikšanas nosacījumi – Visu attiecīgo interešu izsvēršana – Komisijas lēmums, ar kuru uzdots atgūt valsts atbalstu
(LESD 278. pants)
1. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 10. un 11. punktu)
2. Pagaidu noregulējuma tiesvedībā nosacījums par fumus boni juris ir izpildīts tad, ja vismaz viens no prasītāja pamatprasības pamatojumam izvirzītajiem pamatiem prima facie šķiet tāds, kam ir nozīme, un katrā ziņā nešķiet nepamatots, jo liecina par to, ka pastāv svarīgs juridisks jautājums, kura risinājums nav acīmredzams no paša sākuma un attiecībā uz kuru tātad būtu jāveic padziļināta izvērtēšana, ko nevar veikt pagaidu noregulējuma tiesnesis, bet kas jāizskata pamattiesvedībā, un līdz ar to prima facie nevar konstatēt, ka prasībai nav nekāda nopietna pamata.
Izskatot pieteikumu par Komisijas lēmuma, ar kuru konstatēta valsts atbalsta nesaderība ar iekšējo tirgu, piemērošanas apturēšanu, sākotnēji šķietami pastāv fumus boni juris attiecībā uz argumentiem, kas norāda uz juridisko jautājumu, uz kuru judikatūrā atbilde vēl nav sniegta, par to, vai, ņemot vērā ļoti īpašas un ārkārtas problēmas saistībā ar taupības pasākumiem, kas raksturīgi situācijai dalībvalsts tautsaimniecībā jau vairākus gadus, varētu uzskatīt, ka valsts tautsaimniecības nozarē, kurai piešķirts atbalsts, nav spēcīgas konkurences un tā nav orientēta uz starptautisko tirdzniecību, kas izslēdz iespēju, kas šis atbalsts varētu būtiski ietekmēt tirdzniecību un konkurenci starp dalībvalstīm LESD 107. panta 1. punkta izpratnē. Turklāt, pat ja pieņemtu, ka minētais atbalsts atbilst visiem minētajā tiesību normā norādītajiem nosacījumiem, judikatūra nesniedz atbildi uz jautājumu, vai attiecīgai dalībvalstij ir pamats atsaukties uz ārkārtējiem apstākļiem, kas padarītu atbalsta atgūšanu par pārmērīgu, ņemot vērā, ka tai nācās sastapties ar nopietniem traucējumiem šīs valsts tautsaimniecībā LESD 107. panta 3. punkta b) apakšpunkta izpratnē, un vai Komisijai atbilstoši šai primāro tiesību normai ir bijis jāatsakās no prasības veikt jebkādu atgūšanu nozarē, kas ievērojami novājināta ar šiem traucējumiem.
(sal. ar 13., 29.–31. un 34. punktu)
3. Pieteikuma par pagaidu noregulējumu steidzamība ir jānovērtē, ņemot vērā nepieciešamību pieņemt pagaidu lēmumu, lai novērstu to, ka lietas dalībniekam, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumus, tiktu nodarīts būtisks un neatgriezenisks kaitējums. Šim lietas dalībniekam ir jāsniedz nopietni pierādījumi tam, ka tas nevar gaidīt tiesvedības par pamatprasību iznākumu, jo citādi tam personīgi rastos šāda veida kaitējums. Lai gan kaitējuma neizbēgamība nav jāpierāda absolūti droši, tam tomēr ir jābūt paredzamam ar pietiekamu varbūtības pakāpi. Katrā ziņā lietas dalībniekam, kas lūdz noteikt pagaidu pasākumus, ir jāpierāda fakti, kas, pēc tā domām, pamato nākotnē iespējamu būtisku un neatgriezenisku kaitējumu un ļauj pagaidu noregulējuma tiesnesim izvērtēt precīzas sekas, kas visticamāk iestāsies, ja lūgtie pasākumi netiks noteikti, paturot prātā, ka vienīgi hipotētisks kaitējums, kas balstīts uz nākotnes notikumiem, kuru iestāšanās nav droši paredzama, nevar būt pamats pagaidu pasākumu noteikšanai.
Tas tā ir gadījumā, ja nelikumīga valsts atbalsta tūlītēja atgūšana no tūkstošiem saņēmēju izraisītu administratīvas grūtības, kas varētu radīt būtisku un neatgriezenisku kaitējumu dalībvalstij, kuras finanšu stāvoklis ir ārkārtīgi sarežģīts, piemēram, risku, ka tiks kavēti prioritārie nodokļu administrācijas uzdevumi apkarot izvairīšanos no nodokļu maksāšanas, ņemot vērā nepieciešamību piesaistīt ļoti daudzus šīs administrācijas darbiniekus, lai veiktu atbalsta atgūšanu no minētajiem saņēmējiem, kā arī sabiedriskās kārtības traucējumu risku, jo šī atbalsta tūlītēja atgūšana varētu izraisīt demonstrācijas, kuras var pārvērsties par vardarbībām, ņemot vērā, ka šādas demonstrācijas jau notikušas līdzīgās situācijās.
(sal. ar 36., 43. un 47.–50. punktu)
4. Saistībā ar dalībvalsts pieteikumu par pagaidu noregulējumu ir jāatgādina, ka dalībvalstis ir atbildīgas par interesēm, kas valsts līmenī tiek uzskatītas par vispārējām, un ka tās var nodrošināt šo interešu aizsardzību pagaidu noregulējuma tiesvedības ietvaros. Tostarp dalībvalstis var lūgt noteikt pagaidu pasākumus, apgalvojot, ka apstrīdētais pasākums var nopietni apdraudēt to valsts funkciju pildīšanu un sabiedrisko kārtību.
(sal. ar 37. punktu)
5. Skat. nolēmuma tekstu.
(sal. ar 52.–54. punktu)