Prasība, kas celta 2007. gada 22. oktobrī - Strack/Komisija

(lieta F-119/07)

Tiesvedības valoda - vācu

Lietas dalībnieki

Prasītājs: Guido Strack, Ķelne (Vācija) (pārstāvis - H. Tettenborn, advokāts)

Atbildētāja: Eiropas Kopienu Komisija

Prasītāja prasījumi:

atcelt Komisijas 2005. gada 30. maija, 2006. gada 19. decembra, 2007. gada 12. janvāra un 2007. gada 20. jūlija lēmumu, ciktāl tajos ir atteikts veikt neatkarīgu starpniecības procedūru attiecībā uz visām prāvām starp prasītāju un atbildētāju, kā arī nekavējoties rīkoties un veikt pasākumus konfliktu atrisināšanai;

atcelt Komisijas 2007. gada 26. februāra un 2007. gada 20. jūlija lēmumu, ciktāl tajos atteikts izmaksāt avansu saskaņā ar Kopējiem noteikumiem par Eiropas Kopienu ierēdņu nelaimes gadījumu un arodslimības risku atzīšanu 19. panta 4. punktu;

piespriest Komisijai pārskaitīt prasītājam piemērotu zaudējumu atlīdzību, kas katrā ziņā nav mazāka par EUR 15 000, kā atlīdzību par morālo un materiālo kaitējumu, kā arī kaitējumu, kas tā veselībai radīti iepriekšējos prasījumos minēto lēmumu dēļ; piespriest Komisijai pārskaitīt kavējuma procentus, kuru likme pārsniedz tādus 2 procentu punktus gadā, ko Eiropas Centrālā Banka piemēro saviem galvenajiem refinansēšanas darījumiem, sākot ar prasības celšanas datumu, un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasītājs savu pirmo un otro prasījumu pamato ar to, ka neesot izpildīts pienākums ņemt vērā ierēdņu intereses, kas atbildētājai ir attiecībā uz prasītāju, ar labas pārvaldības principu un aizliegumu nepareizi izmantot pilnvaras, proti, apstrīdētajos Komisijas lēmumos ir pieļautas kļūdas vērtējumā. Turklāt attiecībā uz šiem pirmajiem diviem prasījumiem prasītājs apgalvo, ka lēmumi ir pretrunā Eiropas Kopienu Civildienesta noteikumu (turpmāk tekstā - "Civildienesta noteikumi") 25. panta 2. punkta otrajam teikumam un ar tiem tiek pārkāptas prasītāja pamattiesības uz personas neaizskaramību un privātas dzīves neaizskaramību, kas paredzētas Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 3. panta 1. punktā un 7. pantā (un attiecībā uz otro prasījumu - 41. un 47. pantā), kā arī Eiropas Cilvēka tiesību un pamatbrīvību aizsardzības konvencijas 8. pantā (un attiecībā uz otro prasījumu - 13. pantā).

Prasītājs sava otrā prasījuma pamatojumam arī apgalvo, ka apstrīdētajos lēmumos esot pārkāpts Civildienesta noteikumu 73. pants un procesuālie noteikumi, kas iekļauti Kopējos noteikumos par Eiropas Kopienu ierēdņu nelaimes gadījumu un arodslimības risku atzīšanu, tostarp to 15. un turpmākajos pantos.

Savā trešajā prasījumā prasītājs apgalvo, ka tās dienesta kļūdas dēļ, ko Komisija, pēc viņa domām, ir pieļāvusi, viņam saskaņā ar EK līguma 288. panta otro daļu un vispārējiem tiesību principiem ir tiesības uz zaudējumu atlīdzību par morālo kaitējumu, kas viņam tādējādi nodarīts.

Savā ceturtajā prasījumā prasītājs lūdz piespriest atbildētājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, jo tā ir izraisījusi šo prasību ar apgalvojumiem, kas esot apmelojoši un ir izteikti tās lēmumā noraidīt sūdzību attiecībā uz apgalvoto medicīniskās komisijas atzinumu.

____________