Language of document :

Apelācijas sūdzība, ko par Civildienesta tiesas 2012. gada 25. septembra spriedumu lietā F-41/10 Bermejo Garde/EESK 2012. gada 5. decembrī iesniedza Moises Bermejo Garde

(lieta T-530/12 P)

Tiesvedības valoda - franču

Lietas dalībnieki

Apelācijas sūdzības iesniedzējs: Moises Bermejo Garde (Brisele, Beļģija) (pārstāvis - L. Levi, advokāts)

Otra lietas dalībniece: Eiropas Ekonomikas un sociālo lietu komiteja (EESK)

Apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumi:

atcelt Eiropas Savienības Civildienesta tiesas 2012. gada 25. septembra spriedumu lietā F-41/10;

līdz ar to apmierināt apelācijas sūdzības iesniedzēja prasījumus, kas izvirzīti pirmajā instancē un tādējādi

atcelt EESK priekšsēdētāja 2010. gada 3. marta Lēmumu Nr. 88/10 A, ar kuru noraidīts apelācijas sūdzības iesniedzēja 2009. gada 7. decembrī iesniegtais pieteikums, un ar kuru viņš ir iecelts citā amatā;

atcelt 2010. gada 25. marta Lēmuma Nr. 88/10 papildinājumu;

atcelt 2010. gada 24. marta Lēmumu Nr. 133/10 A par dienesta attiecību ar apelācijas sūdzības iesniedzēju kā Juridiskā dienesta nodaļas vadītāju nekavējošu izbeigšanu un viņa iecelšanu nodaļas vadītāja amatā citā dienestā no 2010. gada 6. aprīļa;

atcelt ESK priekšsēdētāja 2010. gada 13. aprīļa Lēmumu Nr. 184/10 A, ar kuru apelācijas sūdzības iesniedzējs ir iecelts citā amatā Loģistikas nodaļā, šim lēmumam stājoties spēkā 2010. gada 6. aprīlī;

piespriest atbildētājai samaksāt EUR 17 500 kā zaudējumu atlīdzību;

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus;

piespriest atbildētājai atlīdzināt visus tiesāšanās izdevumus abās instancēs.

Pamati un galvenie argumenti

Savas prasības pamatojumam apelācijas sūdzības iesniedzējs izvirza piecus pamatus. Pēc apelācijas sūdzības iesniedzēja domām, Civildienesta tiesa uzskatīja, ka viņam ir nodarīts kaitējums viņa augstākstāvošai vadībai paziņotās informācijas dēļ, ciktāl viņš tika atstādināts no juridiskās nodaļas vadītāja amata pienākumu pildīšanas, bet ka šis kaitējums neizriet no Eiropas Savienības Civildienesta noteikumu 12.a un 22.a panta pārkāpuma.

Pirmais pamats attiecas uz nelabvēlīga akta jēdziena pārkāpumu, kā arī lietas materiālu sagrozīšanu (it īpaši attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 44.-64. punktu).

Otrais pamats attiecas uz tiesību uz aizstāvību principa pārkāpumu, kā arī uz Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. panta pārkāpumu (attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 114.-118. punktu).

Trešais pamats attiecas uz Civildienesta noteikumu 12.a, 22.a un 86. panta pārkāpumu, kā arī pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu un lietas materiālu sagrozīšanu (it īpaši attiecībā uz apstrīdētā sprieduma 133. un nākamajiem punktiem).

Ceturtais pamats attiecas uz Civildienesta noteikumu 86. panta, IX pielikuma, IX pielikuma vispārīgo īstenošanas noteikumu un tiesību uz aizstāvību principa pārkāpumu, kā arī lietas materiālu sagrozīšanu un pienākuma norādīt pamatojumu pārkāpumu (it īpaši attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 75.-78. punktu).

Piektais pamats attiecas uz noteikumu attiecībā uz akta autores kompetences pārkāpumu, kā arī Civildienesta noteikumu 22.a panta un EESK iekšējā reglamenta 72. panta pārkāpumu (attiecībā uz pārsūdzētā sprieduma 70. un 71. pantu).

____________