Lieta T‑745/20
Symphony Environmental Technologies plc
un
Symphony Environmental Ltd
pret
Eiropas Parlamentu u.c.
Vispārējās tiesas (pirmā palāta paplašinātā sastāvā) 2024. gada 31. janvāra spriedums
Ārpuslīgumiskā atbildība – Vide – Direktīva (ES) 2019/904 – Aizliegums laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmās plastmasas – Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, ar kuru privātpersonām piešķirtas tiesības – Izstrādājumu, kas izgatavoti no oksonoārdāmās plastmasas, un izstrādājumu, kuri izgatavoti no oksobioloģiski noārdāmās plastmasas, nenošķiršana – Ietekmes novērtējums – Vienlīdzīga attieksme – Samērīgums
1. Tiesvedība – Nolēmumu publiskums – Savienības tiesas pienākums nodrošināt taisnīgu līdzsvaru starp nolēmumu publiskumu un tiesībām uz personas datu un komercnoslēpuma aizsardzību – Lūgums neizpaust publiski pieejamus datus – Atteikums
(LESD 15. pants)
(skat. 20., 22. un 23. punktu)
2. Prasība par kaitējuma atlīdzināšanu – No atcelšanas prasības un prasības sakarā ar bezdarbību neatkarīga prasība – Apjoms
(LESD 263. panta ceturtā daļa, 268. pants un 340. panta otrā daļa)
(skat. 31. punktu)
3. Prasība par kaitējuma atlīdzināšanu – Priekšmets – Tāda kaitējuma atlīdzināšana, kas esot nodarīts ar Parlamenta un Padomes pieņemtā direktīvā iekļautu normu – Prasība, kas celta arī pret Komisiju – Komisijas iebilde par nepieņemamību, kas izvirzīta saistībā ar tās lomu likumdošanas procesā – Ietekmes uz prasības, kas vērsta pret Komisiju, pieņemamības vērtējumu neesamība
(LESD 268. un 294. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/904 5. pants)
(skat. 32.–38. punktu)
4. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks Savienības tiesību normu pārkāpums – Savienības likumdevēja pieļauts pārkāpums vides jomā – Nosacījums, ka ir acīmredzami un būtiski pārsniegts šajā jomā īstenojamās likumdevēja plašās rīcības brīvības apjoms – Pārbaude tiesā – Apjoms
(LESD 191. un 192. pants un 340. panta otrā daļa)
(skat. 39.–43., 114., 115. un 250. punktu)
5. Vide – Konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšana – Direktīva 2019/904 – Aizliegums laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmās plastmasas – Savienības iestāžu pienākums noteikt šādu aizliegumu atbilstoši REACH regulā paredzētajam ierobežošanas procesam – Neesamība – Pienākums sagaidīt Eiropas Ķimikāliju aģentūrā (ECHA) notiekoša ierobežošanas procesa iznākumu – Neesamība
(LES 14. panta 1. punkts, 16. panta 1. punkts un 17. panta 2. punkts; LESD 289. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006 68.–73. pants; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/904 5. pants)
(skat. 50.–55. un 59.–65. punktu)
6. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Savienības akta tiesiskuma novērtēšana, ņemot vērā citu aktu, kam ir tāds pats normatīvais rangs – Akts, kas nav pieņemts uz pēdējā minētā akta pamata – Tādas tiesību normas neesamība, kurā būtu paredzēts viena akta pārākums pār otru – Novērtējuma nepieļaujamība
(LESD 289. panta 1. un 3. punkts, 294. pants un 340. panta otrā daļa; Eiropas Parlamenta un Padomes Regula Nr. 1907/2006; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/904)
(skat. 66.–70. punktu)
7. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks tādas tiesību normas pārkāpums, ar kuru privātpersonām piešķirtas tiesības – Tiesību norma, kas piešķir tiesības privātpersonām – Jēdziens – Tiesību normas, kurās paredzēta sabiedriskā apspriešana, pirms tiek ieviesti jauni ierobežojumi ķīmiskas vielas ražošanā, lietošanā vai laišanā tirgū – Izslēgšana
(Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas Nr. 1907/2006 69. panta 6. punkta a) apakšpunkts un 71. panta 1. punkts)
(skat. 73.–77. punktu)
8. ES iestāžu akti – Sagatavošanas procedūra – Iestāžu nolīgumā starp Parlamentu, Padomi un Komisiju paredzēts ietekmes novērtējums – Pienākums veikt šā novērtējuma atjaunināšanu likumdošanas procesa vajadzībām – Neesamība
(LESD 192. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīva 2019/904)
(skat. 87.–92. punktu)
9. Ārpuslīgumiskā atbildība – Nosacījumi – Prettiesiskums – Pietiekami būtisks Savienības tiesību normu pārkāpums – Nosacījums, ka iestādes ir acīmredzami un būtiski pārsniegušas rīcības brīvības apjomu – Aizliegums laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmās plastmasas – Aizliegums, kas piemērojams izstrādājumiem, kuri izgatavoti no plastmasas, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu – Aizliegums, kas balstīts uz izsmeļošu zinātnisku novērtējumu par šā veida plastmasas radītajiem riskiem – Pietiekami būtiska pārkāpuma neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/904 15. apsvērums un 5. pants)
(skat. 116.–120., 127.–151., 201.–209., 217.–226., 234.–241. un 249. punktu)
10. Vide – Konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšana – Direktīva 2019/904 – Aizliegums laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmās plastmasas – Aizliegums, kas piemērojams izstrādājumiem, kuri izgatavoti no plastmasas, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu – Samērīguma principa neievērošana – Neesamība
(LES 5. panta 4. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/904 5. pants)
(skat. 254., 255., 258., 259., 262.–269., 273., 274., 276., 278. un 279. punktu)
11. Vide – Konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšana – Direktīva 2019/904 – Aizliegums laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmās plastmasas – Aizliegums, kas piemērojams izstrādājumiem, kuri izgatavoti no plastmasas, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu – Aizliegums, kas nav piemērojams izstrādājumiem, kuri izgatavoti no tradicionālās plastmasas vai plastmasas, kas tiek tirgota kā kompostējama – Savstarpēji nesalīdzināmas situācijas – Vienlīdzīgas attieksmes principa neievērošana – Neesamība
(Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/904 5. pants)
(skat. 287.–294., 300.–304. un 306.–308. punktu)
12. Vide – Konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšana – Direktīva 2019/904 – Aizliegums laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmās plastmasas – Aizliegums, kas piemērojams izstrādājumiem, kuri izgatavoti no plastmasas, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu – Sabiedrību, kas iesaistītas šādas piedevas ražošanā un tirdzniecībā, darījumdarbības brīvības un intelektuālā īpašuma tiesību ierobežošana – Pieļaujamība – Nosacījumi
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 16. pants, 17. panta 2. punkts un 52. panta 1. punkts; Eiropas Parlamenta un Padomes Direktīvas 2019/904 5. pants)
(skat. 315.–320. un 325. punktu)
13. Vide – Konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmes uz vidi samazināšana – Direktīva 2019/904 – Aizliegums laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmās plastmasas – Aizliegums, kas piemērojams izstrādājumiem, kuri izgatavoti no plastmasas, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu – Sabiedrību, kas iesaistītas šādas piedevas laišanā tirgū, tiesību uz īpašumu neievērošana – Neesamība
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 17. pants)
(skat. 322. un 323. punktu)
14. Pamattiesības – Pamattiesību harta – Tiesības uz labu pārvaldību – Nepiemērojamība leģislatīva akta izstrādes procesam
(Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pants)
(skat. 332. punktu)
Rezumējums
Vispārējās tiesas pirmā palāta paplašinātā sastāvā, izskatījusi prasību sakarā ar ārpuslīgumisko atbildību, atzīst, ka Direktīvas 2019/904 (1) 5. pantā ietvertais aizliegums laist Savienības tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no oksonoārdāmās plastmasas, ir saderīgs ar LESD 191. pantu, kurā minēta virkne mērķu, principu un kritēriju, kas Savienības likumdevējam jāievēro vides politikas īstenošanā, kā arī ar samērīguma un vienlīdzīgas attieksmes principiem.
Prasītājas – Symphony Environmental Technologies plc un Symphony Environmental Ltd – ir Apvienotajā Karalistē reģistrētas sabiedrības, kas darbojas vairāku speciālu plastmasas izstrādājumu, kā arī šo izstrādājumu izgatavošanā izmantojamo piedevu un “pamatkombināciju” (2) izstrādes, ražošanas un tirdzniecības jomā.
Viena no prasītāju ražotajām pamatkombinācijām satur oksidēšanos veicinošu piedevu, par kuru tās apgalvo, ka tā veicinot plastmasas, kurā tas iekļauts, bionoārdīšanos, kas norisinoties daudz ātrāk nekā oksonoārdāmajai plastmasai (3). Tādēļ plastmasa, kas satur šādu piedevu un ko tās kvalificē kā oksobioloģiski noārdāmu, esot jānošķir no oksonoārdāmās plastmasas.
Ar šo prasību prasītājas lūdz atlīdzināt kaitējumu, kas tām esot nodarīts ar Direktīvas 2019/904 5. pantā ietverto aizliegumu laist tirgū no oksonoārdāmās plastmasas izgatavotus izstrādājumus, ciktāl minētais aizliegums attiecas uz oksobioloģiski noārdāmo plastmasu.
Vispārējās tiesas vērtējums
Vispirms Vispārējā tiesa atgādina, ka Savienības ārpuslīgumiskās atbildības iestāšanās ir iespējama, ja ir izpildīti trīs kumulatīvi nosacījumi, proti, tādas tiesību normas pietiekami būtisks pārkāpums, ar kuru piešķirtas tiesības privātpersonām, kaitējuma fakts un cēloņsakarība starp apgalvoto pārkāpumu un cietušajām personām nodarīto kaitējumu.
Attiecībā uz pirmo no šiem nosacījumiem Vispārējā tiesa precizē, ka šīs lietas kontekstā jebkurš pietiekoši būtisks aplūkojamo tiesību normu pārkāpums būtu konstatējams vienīgi tad, ja Savienības likumdevējs, īstenojot tā LESD 191. un 192. pantā paredzēto kompetenci vides jomā, acīmredzami un nopietni pārsniegtu savas plašās rīcības brīvības apjomu. Šīs rīcības brīvības izmantošana nozīmē, ka, pirmkārt, Savienības likumdevējam ir jāprognozē un jāizvērtē sarežģītas un nenoteiktas pārmaiņas no ekoloģijas, zinātnes, tehnikas un ekonomikas skatpunkta un, otrkārt, likumdevējam ir jālīdzsvaro un savstarpēji jāsavieto LESD 191. pantā minētie dažādie mērķi, principi un intereses.
Šajā gadījumā saistībā ar LESD 191. pantu Vispārējā tiesa uzskata, ka Parlaments, Padome un Komisija (turpmāk tekstā – “attiecīgās trīs iestādes”) nav pieļāvušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, apstiprinādamas aizliegumu laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no plastmasas, kura satur oksidēšanos veicinošu piedevu (4), jo tām bija pieejams iespējami izsmeļošs zinātnisks novērtējums par riskiem, kurus videi un cilvēku veselībai rada šā veida plastmasa. Saskaņā ar Direktīvu 2019/904 (5) šo aizliegumu attaisno apstāklis, ka šī plastmasa nav pienācīgi bionoārdāma, nav kompostējama, negatīvi ietekmē tradicionālās plastmasas pārstrādi un nerada pierādītu ieguvumu videi.
Pirmām kārtām, attiecībā uz apgalvojumu, ka plastmasa, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu, nav pienācīgi bionoārdāma, zinātniskajos pētījumos, kuri attiecīgajām trim iestādēm bija pieejami Direktīvas 2019/904 izstrādes un pieņemšanas gaitā, ir norādīts, ka brīvā dabā, atkritumu poligonā un jūras vidē šīs plastmasas bionoārdīšanās notiek daudz lēnāk vai nenotiek vispār. Minētie pētījumi liecina, ka ar bionoārdīšanos saistītos eksperimentos apmierinoši rezultāti ir iespējami vienīgi laboratorijas apstākļos, bet ne reālos apstākļos. Turklāt, tā kā vides apstākļi variē, ir ļoti sarežģīti aplēst nepieciešamo sadrumstalošanās termiņu un pakāpi, lai varētu notikt šā veida plastmasas bionoārdīšanās.
Otrām kārtām, zinātnes dati, kuri bija pieejami likumdošanas procedūras gaitā, liecina, ka plastmasai, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu, nav iespējama nekāda veida kompostēšana (6). Proti, aplūkojamā plastmasa neatbilst nevienam no dažādajiem standartiem attiecībā uz rūpniecisko kompostēšanu vai kompostēšanu mājas apstākļos, nedz standartiem, kas piemērojami kompostēšanas ceļā atgūstamam iepakojumam, jo tās bionoārdīšanās ilgst pārāk ilgi un šajā procesā radušies plastmasas fragmenti var ietekmēt komposta kvalitāti, proti, izplatīties vidē.
Trešām kārtām, attiecībā uz apgalvojumu, ka plastmasa, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu, negatīvi ietekmē tradicionālās plastmasas reciklēšanu, no zinātniskajiem pētījumiem, par kuriem attiecīgās trīs iestādes apgalvo, ka tās uz tiem bija balstījušās Direktīvas 2019/904 pieņemšanas gaitā, izriet, ka ar pašlaik pieejamajām tehnoloģijām pārstrādes uzņēmumiem nav iespējams identificēt plastmasu, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu, un to atšķirot no citu veidu plastmasas, un līdz ar to tā nenovēršami tiktu pārstrādāta kopā ar tradicionālo plastmasu. Tomēr tas, ka pārstrādājamais materiāls satur oksidēšanos veicinošu piedevu, paātrinātu tā noārdīšanos un tādējādi negatīvi ietekmētu iespējas tirgot reciklēto plastmasu, kā arī tās kvalitāti un cenu. Šajā ziņā, lai gan konkrētos gadījumos stabilizējošu savienojuma izmantošana dotu iespēju izvairīties no reciklētās plastmasas kvalitātes pasliktināšanās, tomēr būtu sarežģīti konstatēt stabilizētāju nepieciešamo daudzumu, jo tas ir atkarīgs no koncentrācijas un no izmantotās oksidēšanos veicinošās piedevas veida.
Ceturtām kārtām, no Direktīvas 2019/904 pieņemšanas laikā pieejamās informācijas neizriet, ka būtu pierādīts ieguvums videi no plastmasas, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu.
Turpinot – atgādinājusi, ka Savienības likumdevējam ir plaša rīcības brīvība izvēlēties to pasākumu veidu un tvērumu, kas veicami saistībā ar mainīgām, sarežģītām tehnoloģijām, Vispārējā tiesa secina, ka aizliegums laist tirgū izstrādājumus, kuri izgatavoti no plastmasas, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu, nav pretrunā samērīguma principam. Pirmkārt, ņemot vērā plastmasas, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu, radītos riskus, ar šo aizliegumu ir iespējams sasniegt Direktīvā 2019/904 mērķi – vides un cilvēku veselības aizsardzību. Otrkārt, aplūkojamais aizliegums nepārsniedz to, kas nepieciešams šā mērķa sasniegšanai, jo neviena no prasītāju ierosinātajām alternatīvām nav pietiekama, lai to sasniegtu. Šis aizliegums nav arī uzskatāms par nesamērīgu: pārejas periods tam nav paredzēts tādēļ, ka aplūkojamās plastmasas pielietojuma veidi nav sarežģīti. Vispārējā tiesa arī uzsver, cik svarīgi ir aizsargāt cilvēku veselību un vidi; šī aizsardzība var attaisnot pat ievērojamas negatīvas saimnieciskās sekas konkrētiem tirgus dalībniekiem.
Visbeidzot – nav tā, ka attiecīgās trīs iestādes, aizliegdamas laist tirgū izstrādājumus, kas izgatavoti no plastmasas, kura satur oksidēšanos veicinošu piedevu, bet ne izstrādājumus, kas izgatavoti no tradicionālās plastmasas (gan ar dažiem izņēmumiem) un izstrādājumus no plastmasas, kura tiek tirgota kā “kompostējama”, nebūtu ievērojušas vienlīdzīgas attieksmes principu.
Pirmām kārtām, izstrādājumi, kuri izgatavoti no plastmasas, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu, nav uzskatāmi par tādiem, kuru situācija būtu līdzīga to izstrādājumu situācijai, kas izgatavoti no tradicionālās plastmasas un kas nav iekļauti Direktīvai 2019/904 pievienotajā to vielu sarakstā, kuras aizliegts laist tirgū (izņemot deviņus vienreizlietojamus izstrādājumus). Balstoties uz zinātnieku vērtējumu par riskiem, kurš bija pieejams pirms Direktīvas 2019/904 pieņemšanas, nevar izslēgt, ka plastmasa, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu, vismaz dažos aspektos, piemēram, saistībā ar tās pārstrādāšanu un bionoārdīšanos atkritumu poligonā, varētu būt problemātiskāka par tradicionālo plastmasu. Šajā ziņā tam, ka plastmasa, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu, sadrumstalojas ātrāk nekā tradicionālā plastmasa, varētu būt lielāka negatīva ietekme uz vidi, jo tā ir koncentrēta īsākā laikposmā. Turklāt ir jāņem vērā Direktīvas 2019/904 mērķi, tostarp mērķis novērst un mazināt konkrētu plastmasas izstrādājumu ietekmi uz vidi un cilvēku veselību, pūliņus koncentrējot tur, kur tie visvairāk nepieciešami. Šā mērķa gaismā nevar uzskatīt, ka šo divu plastmasas veidu situācijas būtu līdzīgas. Attiecībā uz vienreizlietojamiem tradicionālās plastmasas izstrādājumiem, kuru laišana tirgū ir aizliegta ar Direktīvu 2019/904 (7), ņemot vērā šīs direktīvas mērķi, nav uzskatāms, ka to situācija būtu līdzīga tādu izstrādājumu situācijai, kuri izgatavoti no plastmasas, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu.
Otrām kārtām, savstarpēji līdzīgas nav arī to izstrādājumu situācijas, kuri izgatavoti no plastmasas, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu, no vienas puses, un kuri izgatavoti no plastmasas, kas tiek tirgota kā “kompostējama”, no otras puses. Attiecīgās trīs iestādes nav izdarījušas acīmredzamu kļūdu vērtējumā, atzīdamas, ka pastāv risks, ka plastmasa, kas satur oksidēšanos veicinošu piedevu, nav kompostējama, un ka izstrādājumi, kuri izgatavoti no plastmasas, kas tiek tirgota kā “kompostējama”, nedz ietilpst Direktīvas 2019/904 priekšmetā, nedz uz tiem attiecas tās mērķis.
Ņemot vērā izklāstītos apsvērumus, Vispārējā tiesa noraida prasītāju prasību kopumā.