Lieta C‑337/05

Eiropas Kopienu Komisija

pret

Itālijas Republiku

Valsts pienākumu neizpilde – Publiskie piegādes līgumi – Direktīva 77/62/EEK un Direktīva 93/36/EEK – Publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršana, nepublicējot iepriekšēju paziņojumu – Konkursa procedūras neesamība – “Agusta” un “Agusta Bell” helikopteri

Sprieduma kopsavilkums

1.        Prasība sakarā ar valsts pienākumu neizpildi – Pirmstiesas procedūra – Brīdinājums

(EKL 226. pants)

2.        Tiesību aktu tuvināšana – Piegāžu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 93/36 – Atkāpes no kopīgiem noteikumiem – Šaura interpretācija

(Padomes Direktīvas 93/36 6. panta 2. un 3. punkts)

3.        Tiesību aktu tuvināšana – Piegāžu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras – Direktīva 77/62 un Direktīva 93/36 – Publiskā iepirkuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršana

(Padomes Direktīva 93/36 un Padomes Direktīva 77/62)

1.        Kaut arī pirmstiesas procedūras par valsts pienākumu neizpildi laikā EKL 226. pantā paredzētajā argumentētajā atzinumā jābūt ietvertam loģiskam un detalizētam to iemeslu izklāstam, kas Komisijai radījuši pārliecību, ka attiecīgā dalībvalsts nav izpildījusi vienu no pienākumiem, ko tai uzliek Līgums, brīdinājuma vēstule nevar tikt pakļauta tikpat stingrām precizitātes prasībām kā argumentētais atzinums, jo tajā var ietvert tikai īsu sākotnējo iebildumu izklāstu.

(sal. ar 23. punktu)

2.        Kā izriet no Direktīvas 93/36, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas [piegāžu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūras, divpadsmitā apsvēruma, sarunu procedūrai piemīt izņēmuma raksturs un tā piemērojama tikai konkrēti uzskaitītajos gadījumos. Šai nolūkā vienīgie izņēmumi, kuru gadījumā ir atļauts izmantot sarunu procedūru, ir tieši un konkrēti uzskaitīti šīs direktīvas 6. panta 2. un 3. punktā. Atkāpes no normām, kas paredzētas, lai garantētu Līgumā atzīto tiesību efektivitāti publiskā iepirkuma līgumu jomā, ir interpretējamas šauri. Lai Direktīva 93/36 nezaudētu savu lietderīgo iedarbību, dalībvalstīm nevajadzētu paredzēt, ka sarunu procedūru ir iespējams izmantot gadījumos, kas nav paredzēti minētajā direktīvā, vai arī izvirzīt attiecīgajā direktīvā tieši paredzētajiem gadījumiem jaunus nosacījumus, kuru rezultātā šo procedūru būtu daudz vieglāk izmantot. Turklāt personai, kas vēlas atsaukties uz atkāpi, ir jāpierāda, ka ārkārtēji apstākļi, kuri attaisno šo atkāpi, patiešām pastāv.

(sal. ar 56.–58. punktu)

3.        Īstenojot praksi, kas pastāv jau ilgu laiku un joprojām vēl ir spēkā – tieši piešķirot publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesības noteiktu valsts ražotu helikopteru iegādei, lai apmierinātu vairāku militāro un civilo dienestu vajadzības, neizmantojot konkursa procedūru un neievērojot procedūras, kas noteiktas Direktīvā 93/36, ar ko koordinē piegāžu valsts līgumu piešķiršanas [piegāžu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas] procedūras, kurā grozījumi izdarīti ar Direktīvu 97/52, un iepriekš – Direktīvā 77/62, ar ko koordinē piegāžu publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas procedūras, kas grozīta un papildināta ar Direktīvu 80/767 un Direktīvu 88/295, noteiktās procedūras, dalībvalsts nav izpildījusi pienākumus, ko tai uzliek minētās direktīvas.

Šādu praksi neattaisno “iekšēju” attiecību pastāvēšana, ja privātam uzņēmumam pat kā mazākumdalībniekam pieder kapitāla daļas sabiedrībā, kas ražo minētos helikopterus un kas pieder arī attiecīgajai līgumslēdzējai iestādei, tādējādi izslēdzot to, ka tā varētu kontrolēt minēto sabiedrību tāpat, kā tā kontrolē pati savus dienestus.

Turklāt attiecībā uz leģitīmām valsts interešu prasībām, kas paredzētas EKL 296. pantā un Direktīvas 93/36 2. panta 1. punkta b) apakšpunktā, pamatojoties uz to, ka šie helikopteri ir “divējādas izmantošanas preces”, visas dalībvalstis saskaņā ar EKL 296. panta 1. punkta b) apakšpunktu var veikt pasākumus, ko uzskata par vajadzīgiem, lai aizsargātu savas būtiskās drošības intereses, kas saistītas ar ieroču, munīcijas un militārā aprīkojuma ražošanu vai tirdzniecību, tomēr ar nosacījumu, ka šie pasākumi kopējā tirgū nelabvēlīgi neietekmē tādu ražojumu konkurenci, kuri nav tieši paredzēti militāriem nolūkiem. Tādējādi, iepērkot aprīkojumu, kura izmantošana militāriem nolūkiem ir maz iespējama, noteikti jāievēro publiskā iepirkuma līgumu slēgšanas tiesību piešķiršanas noteikumi. Arī, piegādājot helikopterus militāriem dienestiem, lai tos vēlāk izmantotu civiliem nolūkiem, ir jāievēro tie paši noteikumi.

(sal. ar 38.–41., 46.–49. un 60. punktu un rezolutīvo daļu)