Language of document : ECLI:EU:C:2024:74

TIESAS SPRIEDUMS (trešā palāta)

2024. gada 25. janvārī (*)

Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu – Aviopārvadājumi – Regula (EK) Nr. 261/2004 – 5. panta 1. punkts – 7. panta 1. punkts – Kompensācija aviopasažieriem reisa ilgas kavēšanās dēļ – Laika zudums – Paša pasažiera rezervēts aizstājošs reiss – Pasažieris, kas galamērķī nonācis ar mazāk nekā trīs stundu ilgu kavēšanos salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto ielidošanas laiku – Kompensācijas neesamība

Lietā C‑54/23

par lūgumu sniegt prejudiciālu nolēmumu atbilstoši LESD 267. pantam, ko Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa, Vācija) iesniegusi ar 2023. gada 10. janvāra lēmumu un kas Tiesā reģistrēts 2023. gada 3. februārī, tiesvedībā

WY

pret

Laudamotion GmbH,

Ryanair DAC,

TIESA (trešā palāta)

šādā sastāvā: palātas priekšsēdētāja K. Jirimēe [K. Jürimäe], Tiesas priekšsēdētājs K. Lēnartss [K. Lenaerts], kas pilda trešās palātas tiesneša pienākumus, tiesneši N. Pisarra [N. Piçarra], N. Jēskinens [N. Jääskinen] un M. Gavalecs [M. Gavalec] (referents),

ģenerāladvokāte: L. Medina,

sekretārs: A. Kalots Eskobars [A. Calot Escobar],

ņemot vērā rakstveida procesu,

ņemot vērā apsvērumus, ko snieguši:

–        Laudamotion GmbH vārdā – W. Nassall, Rechtsanwalt,

–        Eiropas Komisijas vārdā – G. Braun, G. von Rintelen, G. Wilms un N. Yerrell, pārstāvji,

ņemot vērā pēc ģenerāladvokātes uzklausīšanas pieņemto lēmumu izskatīt lietu bez ģenerāladvokāta secinājumiem,

pasludina šo spriedumu.

Spriedums

1        Lūgums sniegt prejudiciālu nolēmumu ir par to, kā interpretēt 3. un 5.–7. pantu Eiropas Parlamenta un Padomes Regulā (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91 (OV 2004, L 46, 1. lpp.).

2        Šis lūgums ir iesniegts tiesvedībā aviopasažiera WY prasībā pret Laudamotion GmbH un Ryanair DAC par šo abu gaisa pārvadātāju atteikumu izmaksāt šim pasažierim kompensāciju sakarā ar reisa, uz kuru viņam bija apstiprināta rezervācija, kavēšanos, ielidojot galamērķī.

 Atbilstošās tiesību normas

3        Regulas Nr. 261/2004 2. apsvērumā ir teikts:

“Iekāpšanas atteikums un lidojumu atcelšana vai ilga kavēšanās rada nopietnas problēmas un sarežģījumus pasažieriem.”

4        Šīs regulas 3. panta “Darbības joma” 1. un 2. punkts noteic:

“1.      Šo regulu piemēro:

a)      pasažieriem, kas izlido no lidostas kādas dalībvalsts teritorijā, uz kuru attiecas Līgums;

[..]

2.      Šā panta 1. punktu piemēro ar noteikumu, ka:

a)      pasažieriem ir apstiprināta rezervācija uz konkrēto lidojumu un viņi, izņemot 5. pantā minēto atcelšanu, ierodas uz reģistrāciju:

–        kā paredzēts un laikā, ko iepriekš rakstveidā (tostarp elektroniski) norādījis gaisa pārvadātājs, ceļojuma rīkotājs vai pilnvarots ceļojuma aģents,

vai, ja laiks nav norādīts,

–        ne vēlāk kā 45 minūtes pirms norādītā izlidošanas laika; [..]

[..].”

5        Minētās regulas 5. panta “Atcelšana” 1. punkts noteic:

“Ja atceļ lidojumu, attiecīgajiem pasažieriem:

a)      apkalpojošais gaisa pārvadātājs piedāvā atbalstu saskaņā ar 8. pantu un

[..]

c)      ir tiesības saskaņā ar 7. pantu no apkalpojošā gaisa pārvadātāja saņemt kompensāciju, ja vien:

[..]

iii)      pasažieri nav informēti par atcelšanu mazāk nekā septiņas dienas pirms paredzētā izlidošanas laika un viņiem nav piedāvāta maršruta maiņa, sakarā ar kuru viņi var izlidot ne vairāk kā vienu stundu pirms iepriekš paredzētā izlidošanas laika un sasniegt savu galamērķi mazāk nekā divas stundas pēc paredzētā ielidošanas laika.”

6        Šīs pašas regulas 6. panta “Kavēšanās” 1. punkts ir formulēts šādi:

“Ja apkalpojošais gaisa pārvadātājs atbilstīgi paredzētajam izlidošanas laikam paredz lidojuma kavēšanos [paredz lidojuma kavēšanos salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto izlidošanas laiku]:

a)      divas stundas vai ilgāk attiecībā uz 1500 kilometru vai mazāka attāluma lidojumiem vai

b)      trīs stundas vai ilgāk attiecībā uz lidojumiem Kopienas iekšienē vairāk nekā 1500 kilometru attālumā un visiem citiem lidojumiem 1500 līdz 3500 kilometru attālumā, vai arī

c)      četras stundas vai ilgāk attiecībā uz visiem lidojumiem, uz ko neattiecas a) vai b) apakšpunkts,

apkalpojošajam gaisa pārvadātājam ir jāsniedz pasažieriem:

i)      9. panta 1. punkta a) apakšpunktā un 2. punktā minētais atbalsts un

ii)      ja paredzams, ka izlidošanas laiks ir vismaz nākamajā dienā pēc iepriekš paredzētā izlidošanas laika, 9. panta 1. punkta b) un c) apakšpunktā minētais atbalsts, un

iii)      ja lidojums kavējas vismaz piecas stundas, 8. panta 1. punkta a) apakšpunktā minētais atbalsts.”

7        Regulas Nr. 261/2004 7. panta “Tiesības saņemt kompensāciju” 1. punkts noteic:

“Ja ir izdarīta atsauce uz šo pantu, pasažieri saņem kompensāciju šādā apmērā:

a)      EUR 250 par visiem lidojumiem 1500 kilometru vai mazākā attālumā;

[..].”

 Pamatlieta un prejudiciālie jautājumi

8        WY rezervēja Ryanair lidojumu turp un atpakaļ no Diseldorfas (Vācija) uz Palmu de Maljorku (Spānija), kas bija ieplānots 2019. gada 31. oktobrī. Tā kā apkalpojošais gaisa pārvadātājs Laudamotion bija informējis pasažieri par to, ka turpceļa reisa (turpmāk tekstā – “sākotnējais reiss”) izlidošana aizkavēsies par sešām stundām, šis pasažieris pats rezervēja aizstājošu reisu, lai paspētu uz lietišķu tikšanos, kurai bija jānotiek Palmā de Maljorkā. Ar šā aizstājošā reisa palīdzību viņš galamērķī galu galā nonāca ar mazāk nekā trīs stundu ilgu kavēšanos salīdzinājumā ar plānoto sākotnējā reisa ielidošanas laiku. Minētais pasažieris, kurš apgalvo esam laikus ieradies uz reģistrāciju sākotnējam reisam, tostarp pieprasīja Laudamotion kompensāciju 250 EUR apmērā saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu un 7. panta 1. punktu. Viņš arī lūdza Ryanair sniegt informāciju par neiekasējamo nodokļu summu un šo summu samaksāt.

9        WY pret Laudamotion celtā prasība tika noraidīta gan pirmajā instancē, gan apelācijas instancē. Apelācijas tiesa uzskatīja, ka, lai gan sākotnējais reiss bija ielidojis ar vairāk nekā trīs stundu ilgu kavēšanos, Laudamotion neesot bijis jāmaksā pieprasītā kompensācija tāpēc, ka WY nebija izmantojis šo reisu un galamērķī bija nonācis ar mazāk nekā trīs stundu ilgu kavēšanos. Šajā ziņā neesot nozīmes tam, ka aizstājošo reisu ir rezervējis pats pasažieris. Tādējādi WY neesot cietis nekādas neērtības sakarā ar to, ka viņš nav lidojis ar sākotnējo reisu. Savukārt, pamatojoties uz Vācijas civiltiesībām, viņam esot tiesības saņemt atlīdzinājumu par aizstājošo reisu, kuru viņš ir rezervējis pats.

10      WY iesniedza revīzijas sūdzību Bundesgerichtshof (Federālajā augstākajā tiesā, Vācija), kas ir iesniedzējtiesa. Šī tiesa uzskata, ka šīs prasības iznākums ir atkarīgs no Regulas Nr. 261/2004 3. panta 2. punkta a) apakšpunkta, 5. panta 1. punkta c) apakšpunkta un 7. panta 1. punkta interpretācijas.

11      Iesniedzējtiesa norāda uz Tiesas judikatūras atziņu, ka šajās abās pēdējās minētajās tiesību normās paredzētā kompensācija ir pieejama aviopasažierim, kurš, nonākot galamērķī, ir zaudējis trīs vai vairāk stundu laika. Līdz ar to šī kompensācija nebūtu jāizmaksā pasažierim, kura reiss, iespējams, ilgi kavēsies un kurš tāpēc pats rezervē aizstājošu reisu, kas viņam ļauj galamērķī nonākt ar mazāk nekā trīs stundu ilgu kavēšanos salīdzinājumā ar pirmā reisa sākotnēji plānoto ielidošanas laiku.

12      No 2019. gada 24. oktobra rīkojuma easyJet Airline (C‑756/18, EU:C:2019:902, 33. un nākamie punkti) varot secināt, ka tiesības saņemt kompensāciju par reisa ilgu kavēšanos principā tiek piešķirtas tikai tiem pasažieriem, kuri ir lidojuši ar attiecīgo reisu un faktiski savā galamērķī nonākuši ar vismaz trīs stundu ilgu kavēšanos. Šajā ziņā neesot nozīmes apstāklim, ka gaisa pārvadātājs – kā tas ir noticis šajā gadījumā – nav izpildījis savu pienākumu piedāvāt aizstājošu reisu, kas būtu ļāvis pasažieriem izvairīties no paziņotās sākotnējā reisa kavēšanās.

13      Iesniedzējtiesa norāda, ka no 2020. gada 11. jūnija sprieduma Transportes Aéreos Portugueses (C‑74/19, EU:C:2020:460, 61. punkts) patiešām izriet, ka reisa ilgas kavēšanās vai atcelšanas gadījumā gaisa pārvadātājam tostarp ir jāpiedāvā pasažierim iespējama tieša vai netieša maršruta maiņa ar viņa paša vai cita pārvadātāja veiktu reisu, kas ielido ar mazāku kavēšanos nekā attiecīgā pārvadātāja nākamais reiss, ja vien šāda maršruta maiņa šim gaisa pārvadātājam nesagādātu nepanesamu apgrūtinājumu, ņemot vērā šā pārvadātāja attiecīgajā brīdī esošo jaudu. Tomēr šā pienākuma neizpilde pati par sevi nevar radīt tiesības saņemt kompensāciju Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punkta izpratnē. Proti, šī tiesību norma ļaujot saņemt kompensāciju nevis par jebkāda veida neērtībām, bet gan tikai tad, ja ir zaudēts laiks vismaz trīs stundu garumā. Tātad pamatlietā aplūkotā pasažiera neērtības neesot nopietnas neērtības šīs regulas izpratnē, kā tas izrietot no 2020. gada 30. aprīļa sprieduma Air Nostrum (C‑191/19, EU:C:2020:339, 32. punkts).

14      Šī tiesa tomēr uzskata, ka šo situāciju iespējams vērtēt citādi, ņemot vērā Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkta c) apakšpunktu, kurā ir paredzēts, ka lidojuma atcelšanas gadījumā pasažieriem tiek izmaksāta kompensācija, ja viņiem netiek piedāvāts reiss ar maršruta maiņu, kura gadījumā tiek zaudētas mazāk nekā trīs stundas laika. Proti, ja pat pirms brīža, kad pasažierim vēlākais ir jāierodas uz reģistrāciju, ir pietiekama informācija, lai varētu secināt, ka reisa ielidošana galamērķī kavēsies vismaz trīs stundas salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto laiku, šā pasažiera tiesības saņemt kompensāciju nav pakārtojamas prasībai, lai viņš laikus būtu ieradies uz reģistrāciju vai faktiski veiktu ceļojumu. Turklāt šajā ziņā neesot nozīmes arī tam, kad šis pasažieris nonācis galamērķī.

15      Šādos apstākļos Bundesgerichtshof (Federālā augstākā tiesa) nolēma apturēt tiesvedību un uzdot Tiesai šādus prejudiciālus jautājumus:

“1)      Vai [Regulas Nr. 261/2004] 5.–7. pantā paredzētās tiesības saņemt kompensāciju sakarā ar reisa kavēšanos par vismaz trim stundām principā ir izslēgtas, ja pasažieris ilgas kavēšanās riska dēļ izmanto viņa paša rezervētu aizstājošo reisu un tādējādi galamērķī nonāk ar nokavēšanos, kas mazāka par trim stundām, vai turpretim šādā situācijā tiesības saņemt kompensāciju tik un tā pastāv vismaz tad, ja jau pirms vēlākā brīža, kad pasažierim jāierodas uz reģistrāciju, ir pieejama pietiekami pārliecinoša informācija par to, ka galamērķī būs iespējams nonākt tikai ar vismaz trīs stundu kavēšanos?

2)      Vai [šajā otrajā hipotēzē] priekšnosacījums [šīs regulas] 5.–7. pantā paredzētajām tiesībām saņemt kompensāciju sakarā ar reisa kavēšanos par vismaz trim stundām minētajā situācijā ir tas, ka pasažieris laikus ierodas uz reģistrāciju atbilstoši minētās regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktam?”

 Par prejudiciālajiem jautājumiem

 Par pirmo jautājumu

16      Ievadam jānorāda, ka ar savu pirmo jautājumu iesniedzējtiesa vaicā par Regulas Nr. 261/2004 5.–7. panta interpretāciju. Šajā ziņā, lai gan pamatlieta patiešām radusies tāpēc, ka bija kavējusies kādas lidmašīnas izlidošana, tā ir par sekām, kādas šīs kavēšanās dēļ varēja iestāties saistībā ar ielidošanu. Proti, prasītājs pamatlietā prasa kompensāciju sakarā ar attiecīgā reisa varbūtējo kavēšanos, ielidojot galamērķī, kas viņam būtu liegusi laikus ierasties uz lietišķu tikšanos, kurai bija jānotiek Palmā de Maljorkā. Savukārt šīs regulas 6. pants attiecas tikai uz reisa kavēšanos salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto izlidošanas laiku. No tā izriet, ka paušālā kompensācija, kuru saskaņā ar minētās regulas 7. pantu pasažieris ir tiesīgs saņemt tad, ja viņa reiss galamērķī nonāk ar trīs stundu vai ilgāku kavēšanos salīdzinājumā ar plānoto ielidošanas laiku, nav pakārtota šajā 6. pantā izklāstītajiem nosacījumiem (spriedums, 2013. gada 26. februāris, Folkerts, C‑11/11, EU:C:2013:106, 36. un 37. punkts).

17      Turklāt no lūguma sniegt prejudiciālu nolēmumu izriet, ka prasītājs pamatlietā, pamatojoties uz Vācijas tiesībām, var pretendēt uz to, lai viņam tiktu atlīdzināti viņa paša rezervētā aizstājošā pārvadājuma izdevumi, un tāpēc šis jautājums attiecas tikai uz minētā pamatlietā esošā prasītāja tiesībām saņemt paušālo kompensāciju saskaņā ar Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punktu un 7. panta 1. punktu par reisa ilgu kavēšanos.

18      Šajos apstākļos uzskatāms, ka ar pirmo jautājumu iesniedzējtiesa būtībā vaicā, vai Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības saņemt kompensāciju šo tiesību normu izpratnē var būt tādam aviopasažierim, kurš – ņemot vērā risku, ka reiss, uz kuru viņam ir apstiprināta rezervācija, galamērķī nonāktu ar ilgu kavēšanos, vai to, ka ir pietiekamas norādes, kas liecina par šādas kavēšanās varbūtību – pats ir rezervējis aizstājošu reisu un nonācis galamērķī ar mazāk nekā trīs stundu ilgu kavēšanos salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto pirmā reisa ielidošanas laiku.

19      No Tiesas pastāvīgās judikatūras izriet, ka Regulas Nr. 261/2004 5. un 7. pantu, lasot tos vienlīdzīgas attieksmes principa gaismā, jāinterpretē tādējādi, ka kavējošos reisu pasažieri, pirmkārt, var tikt pielīdzināti atceltu lidojumu pasažieriem, lai piemērotu šīs regulas 7. panta 1. punktā paredzētās tiesības saņemt kompensāciju, un, otrkārt, atsaukties uz šīm tiesībām saņemt kompensāciju, ja reisa kavēšanās dēļ viņi cieš trīs vai vairāk stundu ilga laika zudumu, proti, tie galamērķī nonāk ar trīs stundu vai ilgāku kavēšanos pēc gaisa pārvadātāja sākotnēji plānotā ielidošanas laika (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c., C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 60., 61. un 69. punkts, kā arī 2022. gada 7. jūlijs, SATA International – Azores Airlines (Degvielas uzpildes sistēmas bojājums), C‑308/21, EU:C:2022:533, 19. punkts un tajā minētā judikatūra).

20      Proti, šādi kavējošos reisu pasažieri – tāpat kā atcelta sākotnējā reisa pasažieri – cieš neatgriezenisku laika zudumu un līdz ar to – analoģiskas neērtības. Savukārt kavējošos reisu gadījumā šīs neērtības iestājas, nonākot galamērķī, un tāpēc Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punktā paredzētās kompensācijas saņemšanas nolūkos kavēšanās ir jāvērtē salīdzinājumā ar laiku, kad šajā galamērķī bija plānots ielidot (spriedums, 2013. gada 26. februāris, Folkerts, C‑11/11, EU:C:2013:106, 32. un 33. punkts).

21      Izšķirošais faktors, kura dēļ ilgu reisa ielidošanas kavēšanos Tiesa pielīdzina lidojuma atcelšanai, ir saistīts ar to, ka reisa, kuru skārusi ilga kavēšanās, pasažieriem – tāpat kā atcelta lidojuma pasažieriem – tiek nodarīts kaitējums, kas izpaužas kā neatgriezenisks trīs vai vairāk stundu ilga laika zudums, kuru var atlīdzināt tikai ar kompensāciju (šajā nozīmē skat. spriedumus, 2009. gada 19. novembris, Sturgeon u.c. C‑402/07 un C‑432/07, EU:C:2009:716, 52., 53. un 61. punkts; 2012. gada 23. oktobris, Nelson u.c., C‑581/10 un C‑629/10, EU:C:2012:657, 54. punkts, kā arī 2020. gada 12. marts, Finnair, C‑832/18, EU:C:2020:204, 23. punkts). Tādējādi gadījumā, ja lidojums tiek atcelts vai galamērķī nonāk ar ilgu kavēšanos, Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punktā paredzētās tiesības saņemt kompensāciju ir nesaraujami saistītas ar to, ka pastāv šis trīs vai vairāk stundu ilga laika zudums.

22      No tā izriet, ka aviopasažieris, kurš nav izmantojis reisu, uz kuru viņam bija apstiprināta rezervācija, un kurš ar aizstājoša reisa, kuru viņš pats bija rezervējis, palīdzību galamērķī nokļuva ar mazāk nekā trīs stundu kavēšanos salīdzinājumā ar gaisa pārvadātāja sākotnēji plānoto ielidošanas laiku, nav cietis šādu laika zudumu un tādējādi viņam nav minēto tiesību saņemt kompensāciju.

23      Šajā ziņā jāatgādina, ka Regulas Nr. 261/2004 mērķis – atbilstoši tās 2. apsvērumā teiktajam – ir novērst “nopietnas problēmas un sarežģījumus”, kas pasažieriem var rasties aviopārvadājuma gaitā. Taču, lai gan apstāklis, ka aviopasažieris pats ir atradis aizstājošu reisu, var attiecīgajam pasažierim radīt neērtības, šādas neērtības tomēr nav uzskatāmas par “nopietnām” šīs regulas izpratnē, situācijā, kad šis pasažieris galamērķī ir nonācis ar mazāk nekā trīs stundu ilgu kavēšanos salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto ielidošanas laiku (pēc analoģijas skat. spriedumus, 2020. gada 30. aprīlis, Air Nostrum, C‑191/19, EU:C:2020:339, 30.–33. punkts, kā arī 2021. gada 22. aprīlis, Austrian Airlines, C‑826/19, EU:C:2021:318, 42. un 43. punkts).

24      Ņemot vērā iepriekš izklāstītos apsvērumus, uz pirmo jautājumu ir atbildams, ka Regulas Nr. 261/2004 5. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts ir jāinterpretē tādējādi, ka tiesības saņemt kompensāciju šo tiesību normu izpratnē nevar būt tādam aviopasažierim, kurš – ņemot vērā risku, ka reiss, uz kuru viņam ir apstiprināta rezervācija, galamērķī nonāktu ar ilgu kavēšanos, vai to, ka ir pietiekamas norādes, kas liecina par šādas kavēšanās varbūtību – pats ir rezervējis aizstājošu reisu un nonācis galamērķī ar mazāk nekā trīs stundu ilgu kavēšanos salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto pirmā reisa ielidošanas laiku.

 Par otro jautājumu

25      Ņemot vērā uz pirmo jautājumu sniegto atbildi, otrais jautājums nav jāizskata. Proti, situācijā, kad reisa ielidošana galamērķī kavējas mazāk par trim stundām salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto ielidošanas laiku, šā reisa pasažieriem nepienākas Regulas Nr. 261/2004 7. panta 1. punktā paredzētā kompensācija. Tātad šajā gadījumā nav nozīmes tam, vai šie pasažieri laikus ir vai nav ieradušies uz reģistrāciju, kā tas prasīts šīs regulas 3. panta 2. punkta a) apakšpunktā.

 Par tiesāšanās izdevumiem

26      Attiecībā uz pamatlietas pusēm šī tiesvedība izriet no tiesvedības, kas notiek iesniedzējtiesā, tāpēc tā lemj par tiesāšanās izdevumiem. Izdevumi, kas radušies, iesniedzot apsvērumus Tiesai, un kas nav minēto pušu izdevumi, nav atlīdzināmi.

Ar šādu pamatojumu Tiesa (trešā palāta) nospriež:

Eiropas Parlamenta un Padomes Regulas (EK) Nr. 261/2004 (2004. gada 11. februāris), ar ko paredz kopīgus noteikumus par kompensāciju un atbalstu pasažieriem sakarā ar iekāpšanas atteikumu un lidojumu atcelšanu vai ilgu kavēšanos un ar ko atceļ Regulu (EEK) Nr. 295/91, 5. panta 1. punkts un 7. panta 1. punkts

ir jāinterpretē tādējādi, ka

tiesības saņemt kompensāciju šo tiesību normu izpratnē nevar būt tādam aviopasažierim, kurš – ņemot vērā risku, ka reiss, uz kuru viņam ir apstiprināta rezervācija, galamērķī nonāktu ar ilgu kavēšanos, vai to, ka ir pietiekamas norādes, kas liecina par šādas kavēšanās varbūtību – pats ir rezervējis aizstājošu reisu un nonācis galamērķī ar mazāk nekā trīs stundu ilgu kavēšanos salīdzinājumā ar sākotnēji plānoto pirmā reisa ielidošanas laiku.

[Paraksti]


*      Tiesvedības valoda – vācu.