Lieta T‑151/11

Telefónica de España, SA
un
Telefónica Móviles España, SA

pret

Eiropas Komisiju

Valsts atbalsts – Sabiedriskā apraide – Atbalsts, ko Spānija plāno īstenot attiecībā uz RTVE – Grozījumi finansējuma shēmā – Reklāmas ieņēmumu aizstāšana ar jauniem nodokļiem televīzijas raidorganizācijām un telekomunikāciju operatoriem – Lēmums, ar kuru atbalsts atzīts par saderīgu ar iekšējo tirgu – Procesuālās tiesības – Jauns atbalsts – Grozījumi pastāvošā atbalsta shēmā – Nodokļu pasākums, kas veido atbalsta finansēšanas veidu – Nepieciešamās saiknes starp nodokļa mērķi un atbalstu esamība – Nodokļa ieņēmumu tieša ietekme uz atbalsta apmēru – Samērīgums – Pienākums norādīt pamatojumu

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (trešā palāta) 2014. gada 11. jūlija spriedums

1.      Prasība atcelt tiesību aktu – Pieņemamība – Prasības noraidīšana pēc būtības, nelemjot par pieņemamību – Savienības tiesas novērtējuma brīvība

(LESD 263. pants)

2.      Valsts atbalsts – Sūdzību pārbaude – Lēmums par formālas izmeklēšanas procedūras uzsākšanu – Iepriekšējs novērtējums, kuram noteikti ir pagaidu raksturs – Ieinteresēto personu iespēja iesniegt apsvērumus

(LESD 108. panta 2. punkts; Padomes Regulas Nr. 659 4. panta 4. un 6. punkts un 1. panta 7. punkts)

3.      Valsts atbalsts – Pastāvošs un jauns atbalsts – Pasākums, ar kuru groza pastāvoša atbalsta shēmu – Grozījums, kas neietekmē shēmas būtību un ir atdalāms no tās – Jauna atbalsta kvalifikācija, ņemot vērā vienīgi tos šīs shēmas elementus, kuru būtību ietekmējis grozījums

(LESD 108. pants; Padomes Regulas Nr. 659/1999 1. panta c) punkts; Komisijas Regula Nr. 794/2004)

4.      Iestāžu akti – Pamatojums – Pienākums – Apjoms – Komisijas lēmums valsts atbalsta jomā  –Pretruna pamatojumā – Pieļaujamība – Nosacījumi – Adresāta informētība par lēmuma reālajiem motīviem un tā rezolutīvās daļas juridisko pamatu

(LESD 107. panta 1. punkts un 296. pants)

5.      Valsts atbalsts – Līguma normas – Piemērošanas joma – Nodokļi, kas veido atbalsta pasākuma finansējuma veidu – Saistoša rakstura saiknes starp nodokļa mērķi un attiecīgā atbalsta finansējumu neesamība – Izslēgšana

(LESD 107. un 108. pants)

6.      Prasība atcelt tiesību aktu – Likumības pārbaude – Kritēriji – Tikai to faktisko un tiesisko apstākļu ņemšana vērā, kuri ir pastāvējuši apstrīdētā lēmuma pieņemšanas dienā

(LESD 263. pants)

7.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Publiskā pakalpojuma uzdevuma radīto izmaksu kompensēšana – Atbalsta saderības ar iekšējo tirgu vērtējums – Kritēriji

(LESD 106. panta 2. punkts un 107. pants)

8.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Publiskā pakalpojuma uzdevuma radīto izmaksu kompensēšana – Dalībvalstu rīcības brīvība – Robežas – Komisijas kontrole – Pārbaude tiesā – Robežas

(LESD 106. panta 2. punkts; LES un LESD pievienotais 29. protokols)

9.      Konkurence – Uzņēmumi, kam uzticēti pakalpojumi ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi – Pakalpojumu ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi definīcija – Dalībvalstu rīcības brīvība

(LESD 106. panta 2. punkts)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 34. un 35. punktu)

2.      Oficiālajā valsts pasākuma izmeklēšanas procedūrā, lai novērtētu, vai tas veido LESD 108. panta 2. punktā paredzēto valsts atbalstu, nekas neliedz ieinteresētajām trešajām personām paust savus apsvērumu ne vien attiecībā uz šaubām, kuras Komisija ir minējusi lēmumā par oficiālās izmeklēšanas procedūras sākšanu, bet arī attiecībā uz citiem izmeklējamā pasākuma elementiem. Šajā kontekstā nekas neaizliedz to, ka ieinteresēto trešo personu pausto šaubu rezultātā Komisija veic padziļinātāku izmeklēšanu, iegūst papildu informāciju un attiecīgā gadījumā groza savu nostāju. No Regulas Nr. 659/1999, ar ko nosaka sīki izstrādātus noteikumus LESD 108. panta piemērošanai, 4. panta 4. punkta un 6. panta 1. punkta izriet, ka minētais lēmums ietver iepriekšēju [atbalsta] rakstura novērtējumu, kas Komisijai ļauj izveidot pirmo viedokli attiecībā uz jautājumu par to, vai izmeklējamajiem pasākumiem ir atbalsta raksturs LESD 107. panta 1. punkta izpratnē un vai tie ir saderīgi ar iekšējo tirgu. Tātad šādam lēmumam ir tikai sagatavojošs raksturs. To, ka šādā lēmumā ietvertajiem vērtējumiem noteikti ir pagaidu raksturs, apstiprina Regulas Nr. 659/1999 7. pants, kurā paredzēts, ka Komisija galīgajā lēmumā var nolemt, ka izmeklējamais pasākums nav atbalsts, ka paziņotais atbalsts ir saderīgs ar kopējo tirgu, ka paziņoto atbalstu var uzskatīt par saderīgu ar kopējo tirgu, ja ir ievēroti atsevišķi nosacījumi, vai ka paziņotais atbalsts nav saderīgs ar kopējo tirgu. Tātad minētās trešās personas var iesniegt apsvērumus un Komisija var ņemt vērā šos apsvērumus oficiālajā izmeklēšanas procedūrā.

(sal. ar 45.–47. punktu)

3.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 61.–65. un 70. punktu)

4.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 86., 88., 90. un 190. punktu)

5.      Lai nodokli varētu uzskatīt par tādu, kas veido neatņemamu atbalsta pasākuma daļu, ir jābūt saistošai valsts tiesību normai, kas paredz nodokļa piešķiršanu atbalsta finansējumam. Šādas tiesību normas neesamības gadījumā nodokli nevar uzskatīt par tādu, kas piešķirts atbalsta pasākumam, un līdz ar to tas nav viens no atbalsta nosacījumiem. Šādas tiesību normas esamības fakts vien pats par sevi nevar būt pietiekams nosacījums, lai konstatētu, ka nodoklis veido neatņemamu atbalsta pasākuma daļu. Gadījumā, kad šāda valsts tiesību norma pastāv, turklāt ir jāizvērtē, vai nodokļa ieņēmumi tieši ietekmē atbalsta apmēru. Lai nodokli varētu uzskatīt par tādu, kas veido neatņemamu atbalsta pasākuma daļu, nepietiek ar to, ka ieņēmumi no tā noteikti tiek piešķirti šī atbalsta pasākuma finansējumam. Nepietiek arī ar to, ka tiek pierādīts, ka uz nodokļu pasākuma bāzes veiktie atskaitījumi tiek piešķirti atbalsta saņēmējam.

(sal. ar 102.–104. punktu)

6.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 134. punktu)

7.      Lai valsts atbalstu LESD 107. panta izpratnē varētu atzīt par saderīgu ar iekšējo tirgu saskaņā ar LESD 106. panta 2. punktu, ir jābūt izpildītiem šādiem nosacījumiem: pirmkārt, attiecīgajam uzņēmējdarbības veicējam ar publiskās varas aktu jābūt uzticētam vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma uzdevumam, šajā aktā ir jābūt skaidri definētiem attiecīgajiem vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma pienākumiem; otrkārt, minētajam uzņēmējdarbības veicējam nav jāsaņem pārmērīga kompensācija un valsts finansējumam nav nesamērīgi jāietekmē konkurence iekšējā tirgū.

(sal. ar 152. punktu)

8.      No LES un LESD pievienotā 29. protokola par sabiedriskās apraides sistēmu dalībvalstīs izriet, ka LESD normas neskar dalībvalstu kompetenci piešķirt sabiedriskās apraides finansējumu, ja šādu finansējumu piešķir apraides organizācijām, lai tās izpildītu sabiedriskā pakalpojuma uzdevumu, ko tām uzticējusi, noteikusi un organizējusi katra dalībvalsts, un ja šāds finansējums nepasliktina tirdzniecības un konkurences nosacījumus Savienībā tiktāl, lai kaitētu kopējām interesēm, tomēr ņemot vērā šī sabiedriskā pakalpojuma pasūtījuma izpildi.

No tā izriet, ka dalībvalstīm ir plaša rīcības brīvība, lai definētu sabiedriskās apraides uzdevumu un noteiktu tā organizēšanu. Tādēļ Komisijas kontrole pār kompensācijas samērīgumu ir ierobežota. Līdz ar to Vispārējās tiesas kontrole pār Komisijas lēmumu ir vēl ierobežotāka nekā Komisijas kontrole pār attiecīgas dalībvalsts pasākumu. Tā ietver vienīgi pārbaudi par to, vai paredzētā kompensācija ir nepieciešama, lai attiecīgo vispārējas tautsaimnieciskas nozīmes pakalpojuma uzdevumu varētu izpildīt ekonomiski pieņemamos apstākļos, vai arī tieši pretēji – vai attiecīgais pasākums ir acīmredzami nepiemērots attiecībā uz izvirzīto mērķi.

(sal. ar 158.–161. un 173. punktu)

9.      Skat. nolēmuma tekstu.

(sal. ar 177. punktu)