Prasība, kas celta 2011. gada 14. martā - Gobierno de Aragón u.c./Padome

(lieta T-150/11)

Tiesvedības valoda - spāņu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Gobierno de Aragón (Aragona, Spānija), Principado de Asturias, Junta de Castilla y León (pārstāvji - C. Fernández Vicién, I. Moreno-Tapia Rivas, E. Echeverría Álvarez, M. López Garrido, advokātes)

Atbildētāja: Padome

Prasītāju prasījumi:

atcelt Lēmuma 2010/78/ES 3. panta 1. punkta a), b) un f) apakšpunktu, 3. panta 3. punktu un 7. panta 2. un 3. punktu;

piespriest Padomei atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Šī prasības pamatā ir daļēja Padomes 2010. gada 10. decembra Lēmuma par valsts atbalstu konkurētnespējīgu akmeņogļu raktuvju aizvēršanas atvieglošanai (2010/787/ES) atcelšana.

Prasītāji savu prasību balsta uz četriem pamatiem.

1.    Pirmais pamats: acīmredzami kļūdains faktu vērtējums un no tā izrietošais LESD 194. panta pārkāpums.

    Faktu vērtējums lēmumā ir acīmredzami kļūdains, jo tajā minēts, ka, ņemot vērā niecīgo subsidēto akmeņogļu daļu kopējā enerģētikas sajaukumā, nav pamatoti saglabāt šādu atbalstu enerģijas apgādes nodrošināšanā Savienībā. Šīs kļūdas dēļ apstrīdētajā lēmumā esot paredzēti pasākumi, kuri ir pretrunā vienam no LESD 194. pantā minētajiem enerģētikas politikas mērķiem, kura b) apakšpunktā ir noteikts pienākums nodrošināt energoapgādes drošību Savienībā.

2.    Otrais pamats: samērīguma principa pārkāpums.

    Attiecībā uz raktuvēm, kas vēl 2011. gadā neesot konkurētspējīgas, taču tādas varētu kļūt 2018. gadā, saskaņā ar apstrīdēto lēmumu pieprasīt to slēgšanu vai piešķirtā atbalsta atmaksu esot nesamērīgi ar šo lēmumu sasniedzamo mērķu kontekstā. Šajā prasībā apstrīdētās tiesību normas pārsniedzot vajadzīgo vides aizsardzības nodrošināšanai, jo tās nekādi nepalīdz samazināt no akmeņoglēm radītās enerģijas daļu. Apstrīdētās tiesību normas arī neesot piemērotas, lai sasniegtu ar akmeņogļu ieguves industrijas konkurētspēju saistītos mērķus, jo (i) to rezultātā 2018. gadā varētu tikt slēgtas raktuves, kas tobrīd būs konkurētspējīgas, bet kam saskaņā ar apstrīdēto lēmumu tomēr bija jāuzņemas pienākums beigt savu darbību, jo 2011. gadā tās bez valsts atbalsta, kas piešķirts ar šo lēmumu, nebija spējīgas turpmāk pastāvēt, un (ii) neveicinot vides un drošības ziņā konkurētspējīgu raktuvju saglabāšanu.

3.    Trešais pamats: tiesiskās paļāvības principa pārkāpums.

    Daži apstrīdētā lēmuma aspekti esot pretrunā Kopienu tiesību principam par tiesisko paļāvību, jo ar tiem tiekot likvidēta apgādes drošība kā viens no mērķiem, kurš jāaizsargā ar jauno tiesisko regulējumu.

4.    Ceturtais pamats: pamatojuma trūkums.

    Pieņemtie pasākumi, kas atšķiroties no iepriekšējā tiesiskā regulējuma un tādējādi arī no normatīvā konteksta, kas ar to saistīts, neesot pietiekami pamatoti.

____________