Prasība, kas celta 2013. gada 2. aprīlī – Bouwfonds Ontwikkeling en Schouten & De Jong Projectontwikkeling/Komisija

(lieta T-193/13)

Tiesvedības valoda – holandiešu

Lietas dalībnieki

Prasītāji: Bouwfonds Ontwikkeling BV (Hoevelaken, Nīderlande) un Schouten & De Jong Projectontwikkeling BV (Leidschendam, Nīderlande) (pārstāvji – E. Pijnacker Hordijk un X. Reintjes, advokāti)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītāju prasījumi:

atcelt apstrīdēto lēmumu un

piespriest Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasība ir vērsta pret Komisijas 2013. gada 23. janvāra Lēmumu C(2013) 87 par valsts atbalstu SA.24123 (2012/C) (ex. 2011/NN), ko sniegusi Nīderlande – Iespējama zemes pārdošana zem tirgus cenas, ko veikusi Leidschendam-Voorburg pašvaldība.

Prasības pamatošanai prasītāji izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, īstenodama savas pilnvaras, Komisija neesot izpildījusi pamatprasību par saprātīga termiņa ievērošanu un tādējādi esot pārkāpusi tiesiskās noteiktības principu, tiesības uz aizstāvību un Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 41. pantu.

Komisija, no apstrīdēto pasākumu uzzināšanas brīža līdz apstrīdētā lēmuma pieņemšanai ļaudama paiet aptuveni 38 mēnešiem, esot nosodāmi gausi virzījusi procedūru un tādējādi neesot izpildījusi pamatprasību par saprātīga termiņa ievērošanu. Tā kā izmeklēšanas laikposms bija ārkārtīgi ilgs, prasītājiem esot bijis grūtāk atspēkot Komisijas argumentus, tādējādi Komisija ar savu rīcību esot pārkāpusi arī tiesības uz aizstāvību.

Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka, konstatējot un izvērtējot atbilstošos lietas apstākļus, esot pieļautas būtiskas neatbilstības un/vai neesot izpildīts pienākums norādīt pamatojumu un/vai, neatbilstoši piemērojot privātā ieguldītāja principu, esot pārkāpts LESD 107. panta 1. punkts.Prasītāji kopumā neesot guvuši nekādas finanšu priekšrocības, un nepavisam ne finanšu priekšrocības, kuras varētu uzskatīt par prettiesisku valsts atbalstu.Komisija esot nepareizi aprēķinājusi varbūtējās priekšrocības apmēru, tostarp norunātos cenas samazinājumus 100 % apjomā attiecinājusi uz pašvaldību, lai gan šī cena esot noteikta publiskajai un privātajai partnerībai, kurā pašvaldība esot uzņēmusies 50 % riska. Komisija turklāt bez pamatojuma esot atstājusi bez ievērības agrāk šajā partnerībā norunātos cenu samazinājumus.Tāpat apstrīdētajā lēmumā Komisija esot neatbilstoši piemērojusi privātā ieguldītāja principu, vērtēdama pašvaldības rīcību kā juridiski neizpildāmu un turklāt finansiāli ārkārtīgi neizdevīgu fiktīva privātā ieguldītāja hipotētisko rīcību.Ar trešo pamatu tiek apgalvots, ka esot neatbilstoši piemērots LESD 107. panta 3. punkts.Ja tiktu konstatēts, ka valsts atbalsts pastāv, šis atbalsts katrā ziņā būtu pilnībā saderīgs ar iekšējo tirgu. Komisija esot kļūdaini paudusi viedokli, ka pašvaldība nevarot norādīt, ka apstrīdētie pasākumi atbilstu Kopienas interesēm. Tādā veidā Komisija apstrīdētos 2009./2010. gada pasākumus esot kļūdaini vērtējusi, ņemdama vērā (izdevīgākus) tirgus apstākļus, kādi bija 2004. gadā.Tādējādi Komisija neesot atzi

nusi, ka apstrīdētie pasākumi būtu bijuši nepieciešami, piemēroti un samērīgi, lai atkal atdzīvinātu panīkušo Leidschendam pilsētas centru; šis mērķis esot s

kaidri izklāstīts LES 3. pantā un LESD 174. pantā, un tas atbilstot ES atzītajam ekonomiskās un sociālās kohēzijas mērķim. Nevarot būt ne runas par nepamatotu konkurences izkropļošanu.