Lieta T‑194/13

United Parcel Service, Inc.

pret

Eiropas Komisiju

Konkurence – Koncentrācija – Regula (EK) Nr. 139/2004 – Starptautiski sīkpaku eksprespiegādes pakalpojumi EEZ – UPS veikta TNT Express iegāde – Lēmums, ar kuru koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu – Iespējamā ietekme uz cenu – Ekonometriska analīze – Tiesības uz aizstāvību

Kopsavilkums – Vispārējās tiesas (ceturtā palāta) 2017. gada 7. marta spriedums

1.      Tiesvedība – Pieteikums par lietas ierosināšanu – Formas prasības – Kopsavilkums par izvirzītajiem pamatiem – Tiesību pamati, kas nav izklāstīti prasības pieteikumā – Vispārēja atsauce uz citiem prasības pieteikumam pievienotiem dokumentiem – Nepieņemamība

((1991. gada) Vispārējās tiesas Reglamenta 44. panta 1. punkta c) apakšpunkts un (2015. gada) Vispārējās tiesas Reglamenta 76. pants)

2.      Uzņēmumu koncentrācija – Administratīvais process – Tiesību uz aizstāvību ievērošana – Uzņēmumu uzklausīšana – Komisijas pienākums paziņot attiecīgajam uzņēmumam galīgo ekonometriskā modeļa redakciju, kas izmantota pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas

(Padomes Regulas Nr. 139/2004 18. panta 3. punkts; Komisijas Regulas Nr. 802/2004 13. panta 4. punkts)

3.      Konkurence – Koncentrācija – Administratīvais process – Procedūras starpposmu termiņu īsums – Ātruma prasības vērā ņemšana, novērtējot tiesību uz aizstāvību ievērošanu

(Padomes Regula Nr. 139/2004, Komisijas Regula Nr. 802/2004)

1.      Skat. nolēmuma tekstu.

(skat. 192. punktu)

2.      Tiesību uz aizstāvību ievērošana ir vispārējs Eiropas Savienības tiesību princips, kas noteikts Eiropas Savienības Pamattiesību hartā un kas ir nodrošināms visās procedūrās, tajā skaitā koncentrācijas procedūrās Komisijā. Sacīkstes princips, kas ietilpst tiesībās uz aizstāvību, prasa, lai attiecīgajam uzņēmumam administratīvajā procesā būtu tikusi dota iespēja darīt zināmu savu viedokli par apgalvoto faktu un apstākļu patiesumu un atbilstību, kā arī par Komisijas rīcībā esošajiem dokumentiem, kas izmantoti šajos apgalvojumos.

Šajā ziņā attiecīgā ekonometriskā analīze, ko Komisija ir izmantojusi lēmumā, ar kuru attiecīgā koncentrācija ir atzīta par nesaderīgu ar iekšējo tirgu, balstījās uz ekonometrisko modeli, kas atšķīrās no modeļa, par kuru bija notikušas uz sacīkstes principu balstītās debates administratīvajā procesā. Proti, lai gan patiešām var tikt izceltas vairākas līdzības starp galīgo ekonometrisko modeli un administratīvajā procesā pārrunātajiem, veiktās izmaiņas tomēr nav uzskatāmas par nenozīmīgām.

Tādēļ Komisija nevar apgalvot, ka tai nebija pienākuma paziņot attiecīgajam uzņēmumam ekonometriskās analīzes galīgo modeli pirms apstrīdētā lēmuma pieņemšanas.

Tādējādi attiecīgā uzņēmuma tiesības uz aizstāvību netika ievērotas, tāpēc ir jāatceļ apstrīdētais lēmums, ja minētais uzņēmums ir pietiekami pierādījis, ka, ja nebūtu šī procesuālā pārkāpuma, nevis apstrīdētajam lēmumam būtu cits saturs, bet gan tam būtu bijusi kaut visniecīgākā iespēja labāk nodrošināt savu aizstāvību, ja pirms lēmuma pieņemšanas uzņēmuma rīcībā būtu bijusi Komisijas izmantotā ekonometriskā modeļa galīga redakcija.

(skat. 198.–200., 205., 209., 210. un 215. punktu)

3.      Novērtējot tiesību uz aizstāvību ievērošanu koncentrāciju pārbaudē, ir jāņem vērā nepieciešamību pēc ātruma, kas raksturīgs vispārējai Regulas Nr. 139/2004 par kontroli pār uzņēmumu koncentrāciju sistēmai.

(skat. 219. punktu)