VISPĀRĒJĀS TIESAS SPRIEDUMS (devītā palāta)
2015. gada 8. jūlijā (*)
Kopienas preču zīme – Spēkā neesamības atzīšanas process – Kopienas grafiska preču zīme “REDROCK” – Agrākas valsts vārdiskas preču zīmes “ROCK”, “KEPROCK”, “FLEXIROCK”, “FORMROCK”, “FLOOR‑ROCK”, “TERMAROCK”, “KLIMAROCK”, “SPEEDROCK”, “DUROCK”, “SPLITROCK”, “PLANAROCK”, “TOPROCK”, “KLEMMROCK”, “FIXROCK”, “SONOROCK PLUS”, “VARIROCK”, “SONOROCK” un “MASTERROCK” – Relatīvs atteikuma pamats – Regulas (EK) Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkts un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkts
Lieta T‑548/12
Deutsche Rockwool Mineralwoll GmbH & Co. OHG, Gladbeka [Gladbeck] (Vācija), ko pārstāv J. Krenzel, advokāts,
prasītāja,
pret
Iekšējā tirgus saskaņošanas biroju (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB), ko pārstāv V. Mahelka, P. Geroulakos un M. Rajh, pārstāvji,
atbildētājs,
ko atbalsta
Redrock Construction s.r.o., Prāga (Čehijas Republika), ko pārstāv D. Krofta, advokāts,
par prasību, kas celta par ITSB Apelācijas ceturtās padomes 2012. gada 16. oktobra lēmumu (lieta R 1596/2011‑4) attiecībā uz spēkā neesamības atzīšanas procesu starp Deutsche Rockwool Mineralwoll GmbH & Co. OHG un Redrock Construction s.r.o.
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
šādā sastāvā: palātas priekšsēdētājs G. Berardis [G. Berardis], tiesneši O. Cūcs [O. Czúcz] (referents) un A. Popesku [A. Popescu],
sekretārs I. Dragans [I. Drăgan], administrators,
ņemot vērā prasības pieteikumu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2012. gada 18. decembrī,
ņemot vērā ITSB atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 14. maijā,
ņemot vērā personas, kas iestājusies lietā, atbildes rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 16. aprīlī,
ņemot vērā replikas rakstu, kas Vispārējās tiesas kancelejā iesniegts 2013. gada 21. augustā,
pēc tiesas sēdes 2014. gada 12. novembrī,
pasludina šo spriedumu.
Spriedums
Tiesvedības priekšvēsture
1 2004. gada 20. maijā persona, kas iestājusies lietā, Redrock Construction s.r.o., iesniedza Iekšējā tirgus saskaņošanas birojam (preču zīmes, paraugi un modeļi) (ITSB) Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikumu atbilstoši grozītajai Padomes 1993. gada 20. decembra Regulai (EK) Nr. 40/94 par Kopienas preču zīmi (OV 1994, L 11, 1. lpp.) (aizstāta ar Padomes 2009. gada 26. februāra Regulu (EK) Nr. 207/2009 par Kopienas preču zīmi (OV L 78, 1. lpp.)).
2 Reģistrācijai pieteiktā preču zīme ir šāds grafisks apzīmējums:
3 Preces un pakalpojumi, attiecībā uz kuriem tika pieteikta preču zīmes reģistrācija, ietilpst 1., 2., 17., 19. un 37. klasē atbilstoši pārskatītajam un grozītajam 1957. gada 15. jūnija Nicas Nolīgumam par preču un pakalpojumu starptautisko klasifikāciju preču zīmju reģistrācijas vajadzībām, un attiecībā uz katru no šīm klasēm atbilst šādam aprakstam:
– 1. klase: “Ķimikālijas rūpniecības vajadzībām; tepes, kas ietvertas šajā klasē; ķīmiskie palīgmateriāli rūpnieciskai izmantošanai; sintētiskie sveķi; neapstrādāti mākslīgie sveķi; epoksīdsveķi; ķīmiskie savienojumi rūpnieciskai izmantošanai; rūpniecībā izmantojamās līmvielas; cementa konservēšanas līdzekļi, izņemot krāsas un eļļas; ķīmiskās pildvielas un uzpildītāji”;
– 2. klase: “Materiāli krāsošanai (krāsas) un palīgmateriāli; krāsas; pulverveida krāsas un pildvielas; materiāli krāsošanai, lakas; neapstrādāti dabīgie sveķi; tepes, kas ietvertas šajā klasē; pretkorozijas līdzekļi; atšķaidītāji krāsām un lakām”;
– 17. klase: “Blīvēšanas un izolācijas materiāli; pildījumu mastikas; izolācijas materiāli”;
– 19. klase: “Būvmateriāli (nemetāla); betons; java; cements; apmetums; apmetums; cementa maisījumi; celtniecības materiāli virsmas pārklāšanai; ceļu būves materiāli, kas nav no metāla; grīdas, kas nav no metāla; materiāli, kas nav no metāla, izmantošanai mitruma novadīšanas konstrukcijās; maisījumi grīdu ieklāšanai; būvkoki”;
– 37. klase: “Būvniecība; [ēku] būvniecība; celtniecības informācija; remonta darbi un uzstādīšanas pakalpojumi; konsultācijas būvniecības jomā”.
4 2010. gada 5. martā attiecīgais apzīmējums tika reģistrēts kā Kopienas preču zīme (turpmāk tekstā – “apstrīdētā preču zīme”) attiecībā uz iepriekš minētajām precēm un pakalpojumiem ar numuru 3866365.
5 2010. gada 6. aprīlī prasītāja Deutsche Rockwool Mineralwoll GmbH & Co. OHG iesniedza pieteikumu par apstrīdētās preču zīmes spēkā neesamības atzīšanu atbilstoši Regulas Nr. 207/2009 53. panta 1. punkta a) apakšpunktam, lasot to kopā ar minētās regulas 8. panta 1. punkta b) apakšpunktu.
6 Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu bija pamatots ar šādām preču zīmēm:
– agrāka vārdiska preču zīme “ROCK”, kas 2003. gada 24. martā reģistrēta Vācijā ar Nr. 30229274 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 1., 6.–8., 17., 19., 37. un 42. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “KEPROCK, kas 2003. gada 30. maijā reģistrēta Vācijā ar Nr. 30312115 attiecībā uz šādām precēm un pakalpojumiem:
– 17. klase: “Minerālvates produkti lokšņu, mašu, minerālfilca, plākšņu, lamelāru mašu, lamelāru plākšņu un veidņu elementu formā, iepriekš minētās preces arī kopā ar plastmasas dispersijas pārklājumu no vienas vai abām pusēm un/vai šķidro stiklu un/vai hidrauliskajām saistvielām un/vai uz sintētisko sveķu pamata, kopā vai bez pildījummateriāliem un/vai krāsas pigmentiem, visas preces, kas paredzētas termiskajai un akustiskajai izolācijai, tostarp jumta izolācijas elementi plakaniem jumtiem, plakaniem ieslīpiem jumtiem un slīpiem jumtiem; elementi ļoti slīpiem jumtiem, vēlams, plākšņu veidā”;
– 19. klase: “Minerālvates produkti režģu, mašu, filca, plākšņu, lamelāru mašu, lamelāru plākšņu un veidņu elementu formā; akustiskās izolācijas plāksnes sausai virsmai un invertētas jumta plāksnes no minerālšķiedrām, iepriekš minētās preces arī kopā ar plastmasas dispersijas pārklājumu no vienas vai abām pusēm un/vai šķidro stiklu un/vai hidrauliskajām saistvielām un/vai uz sintētisko sveķu pamata, kopā vai bez mastikas un/vai krāsas pigmentiem, visas preces, kas paredzētas ugunsdrošības nodrošināšanai un/vai izmantošanai par būvmateriāliem, it īpaši jumta izolācijas elementi plakaniem jumtiem, plakaniem ieslīpiem jumtiem un slīpiem jumtiem; elementi ļoti slīpiem jumtiem, vēlams, plākšņu veidā”;
– 37. klase: “Celtniecības un būvniecības nozare; ēku ierīkošanas darbi, it īpaši termiskās izolācijas un/vai akustiskās izolācijas uz jumtiem darbi; ugunsdrošības aprīkojuma uzstādīšana, it īpaši uz jumtiem”;
– agrāka vārdiska preču zīme “FLEXIROCK”, kas 1994. gada 21. septembrī reģistrēta Vācijā ar Nr. 2078534 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “FORMROCK”, kas 1994. gada 21. septembrī reģistrēta Vācijā ar Nr. 2078535 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “FLOOR‑ROCK”, kas 1994. gada 6. oktobrī reģistrēta Vācijā ar Nr. 2079579 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “TERMAROCK”, kas 1995. gada 18. septembrī reģistrēta Vācijā ar Nr. 39502727 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “KLIMAROCK”, kas 1996. gada 7. maijā reģistrēta Vācijā ar Nr. 39517348 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “SPEEDROCK”, kas 1996. gada 21. maijā reģistrēta Vācijā ar Nr. 39543868 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “DUROCK”, kas 1996. gada 11. jūnijā reģistrēta Vācijā ar Nr. 39551027 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “SPLITROCK”, kas 1996. gada 23. maijā reģistrēta Vācijā ar Nr. 39605619 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “PLANAROCK”, kas 1999. gada 17. decembrī reģistrēta Vācijā ar Nr. 39644214 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “TOPROCK”, kas 1997. gada 23. aprīlī reģistrēta Vācijā ar Nr. 39707589 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “KLEMMROCK”, kas 1997. gada 10. oktobrī reģistrēta Vācijā ar Nr. 39737546 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “FIXROCK”, kas 1999. gada 23. augustā reģistrēta Vācijā ar Nr. 39920622 attiecībā uz precēm, kas ietilpst 6., 17. un 19. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “SONOROCK PLUS”, kas 2002. gada 11. februārī reģistrēta Vācijā ar Nr. 30166175 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 17., 19. un 37. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “VARIROCK”, kas 2002. gada 11. februārī reģistrēta Vācijā ar Nr. 30166176 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 17., 19. un 37. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “SONOROCK”, kas 2002. gada 11. februārī reģistrēta Vācijā ar Nr. 30166177 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 17., 19. un 37. klasē;
– agrāka vārdiska preču zīme “MASTERROCK” kas 2002. gada 9. jūlijā reģistrēta Vācijā ar Nr. 30212141 attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ietilpst 17., 19. un 37. klasē.
7 Pieteikums par spēkā neesamības atzīšanu bija pamatots ar visām precēm un pakalpojumiem, kas ir aptverti ar agrākajām preču zīmēm, un bija vērsts pret visām precēm un pakalpojumiem, kas ir aptverti ar apstrīdēto preču zīmi un ir minēti 3. punktā.
8 Ar 2011. gada 12. jūlija lēmumu Anulēšanas nodaļa noraidīja prasītājas iesniegto pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu. Tā atzina, ka ar konfliktējošajiem apzīmējumiem aptvertās preces un pakalpojumi bija identiski vai līdzīgi. Attiecībā uz elementu “rock” tā atzina, ka tas ir aprakstošs attiecībā uz precēm, kas ir aptvertas ar agrākajām preču zīmēm, un ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir zināma līdzības pakāpe. Tomēr, ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas īpaši augsto uzmanības pakāpi, tā secināja, ka sajaukšanas iespēja saistībā ar visām agrākajām preču zīmēm nepastāv. Visbeidzot tā noraidīja prasītājas argumentu par varbūtējo preču zīmju saimes pastāvēšanu.
9 2011. gada 3. augustā prasītāja iesniedza apelācijas sūdzību ITSB par Anulēšanas nodaļas lēmumu.
10 Ar 2012. gada 16. oktobra lēmumu (turpmāk tekstā – “apstrīdētais lēmums”) Apelācijas ceturtā padome apstiprināja Anulēšanas nodaļas lēmumu. Attiecībā uz pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kas bija pamatots ar agrāko preču zīmi “ROCK”, tā uzsvēra, ka sajaukšanas iespējas neesamību Vispārējā tiesa jau ir galīgi konstatējusi 2009. gada 13. oktobra spriedumā Deutsche Rockwool Mineralwoll/ITSB – Redrock Construction (“REDROCK”) (T‑146/08, EU:T:2009:398). Attiecībā uz pieteikumu par spēkā neesamības atzīšanu, kas bija pamatots ar agrāko preču zīmi “KEPROCK”, Apelācijas padome atzina, ka konkrētās sabiedrības uzmanības pakāpe bija augsta, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces, kas ietilpst 1. un 2. klasē, un 19. klasē ietvertie būvkoki bija atšķirīgi, kamēr pārējās apstrīdētās preces un pakalpojumi bija daļēji identiski un daļēji līdzīgi precēm un pakalpojumiem, kas ir aptverti ar preču zīmi “KEPROCK”. Turklāt konfliktējošajiem apzīmējumiem esot tāda vizuālās līdzības pakāpe, kas ir zemāka par vidējo, un vidēja fonētiskās līdzības pakāpe, nepastāvot konceptuālajai līdzībai. Visbeidzot kopējam elementam “rock” esot tikai vāja atšķirtspēja. Līdz ar to sajaukšanas iespēja nepastāvot. Apelācijas padome atzina, ka sajaukšanas iespēja pārsvarā tādu pašu iemeslu dēļ ir izslēgta arī saistībā ar pārējām agrākajām preču zīmēm. Turklāt tā secināja, ka preču zīmju saimēm piešķirtā paplašinātā aizsardzība šajā lietā nevarēja tikt piemērota.
Lietas dalībnieku prasījumi
11 Prasītājas prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– atcelt apstrīdēto lēmumu;
– piespriest ITSB atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
12 ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumi Vispārējai tiesai ir šādi:
– prasību noraidīt;
– piespriest prasītājai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.
Juridiskais pamatojums
13 Savas prasības atbalstam prasītāja izvirza vienu vienīgu pamatu, kas attiecas uz Regulas Nr. 207/2009 8. panta 1. punkta b) apakšpunkta un 53. panta 1. punkta a) apakšpunkta pārkāpumu.
14 Saskaņā ar šīm tiesību normām Kopienas preču zīmi pēc agrākas preču zīmes īpašnieka pieteikuma atzīst par spēkā neesošu, ja tās identiskuma vai līdzības ar agrāko preču zīmi dēļ un preču vai pakalpojumu, ko aptver abas preču zīmes, identiskuma vai līdzības dēļ sabiedrībai tajā teritorijā, kurā ir aizsargāta agrākā preču zīme, pastāv sajaukšanas iespēja. Sajaukšanas iespēja ietver asociāciju iespēju ar agrāko preču zīmi. Turklāt saskaņā ar Regulas Nr. 207/2009 8. panta 2. punkta a) apakšpunkta ii) punktu par agrākām preču zīmēm uzskata dalībvalstī reģistrētas preču zīmes ar pieteikuma iesniegšanas datumu, kas ir pirms Kopienas preču zīmes reģistrācijas pieteikuma iesniegšanas datuma.
15 Saskaņā ar pastāvīgo judikatūru sajaukšanas iespēja ir iespēja, ka sabiedrība varētu uzskatīt, ka attiecīgās preces vai pakalpojumi ir no viena uzņēmuma vai, attiecīgā gadījumā, no ekonomiski saistītiem uzņēmumiem. Sajaukšanas iespēja ir jāvērtē visaptveroši, atbilstoši tam, kā konkrētā sabiedrības daļa uztver attiecīgos apzīmējumus un preces vai pakalpojumus, un ņemot vērā visus faktorus, kam ir nozīme konkrētajā lietā, it īpaši savstarpējo saistību starp apzīmējumu līdzību un preču vai pakalpojumu, kurus šie apzīmējumi apzīmē, līdzību (spriedumi, 2003. gada 9. jūlijs, Laboratorios RTB/ITSB – Giorgio Beverly Hills (“GIORGIO BEVERLY HILLS”), T‑162/01, Recueil, EU:T:2003:199, 30.–33. punkts, un 2013. gada 7. novembris, Three‑N‑Products/ITSB – Munindra (“AYUR”), T‑63/13, EU:T:2013:583, 14. punkts).
16 Šajā lietā ir jānorāda, ka savā spriedumā “REDROCK”, minēts 10. punktā (EU:T:2009:398), Vispārējā tiesa konstatēja, ka starp apzīmējumiem “ROCK” un “REDROCK” nepastāv sajaukšanas iespēja. Prasītāja nav apstrīdējusi šo secinājumu, un tas turklāt ir ieguvis res judicata spēku. Līdz ar to ir jāizvērtē sajaukšanas iespēja starp apzīmējumu “REDROCK” un pārējām agrākajām preču zīmēm.
17 Šajā ziņā ir jāmin, ka gan ITSB, gan Vispārējā tiesā prasītāja ir vērsusi savu argumentāciju uz sajaukšanas iespēju starp apzīmējumu “REDROCK” un agrāko preču zīmi “KEPROCK” un ir koncentrējusies uz precēm, kas ir aptvertas ar agrākajām preču zīmēm un kas galvenokārt tiek izgatavotas no minerālvates, nepaužot atsevišķu argumentāciju attiecībā uz pakalpojumiem, kas ir aptverti ar šīm preču zīmēm.
Par konkrēto sabiedrības daļu
18 Saskaņā ar judikatūru attiecībā uz konkrētās sabiedrības daļas uzmanības pakāpi sajaukšanas iespējas visaptveroša vērtējuma veikšanas mērķim tiek uzskatīts, ka attiecīgo preču un pakalpojumu vidusmēra patērētājs ir samērā informēts, uzmanīgs un saprātīgs. Tāpat ir jāņem vērā apstāklis, ka vidusmēra patērētāja uzmanības pakāpe var mainīties atkarībā no konkrēto preču vai pakalpojumu kategorijas (skat. spriedumu, 2007. gada 13. februāris, Mundipharma/ITSB – Altana Pharma (“RESPICUR”), T‑256/04, Krājums, EU:T:2007:46, 42. punkts un tajā minētā judikatūra).
19 Šajā lietā Apelācijas padome atzina, ka par attiecīgo teritoriju ir uzskatāma Vācijas teritorija, kas ir agrāko preču zīmju reģistrācijas un aizsardzības valsts, un ka konkrēto sabiedrības daļu veido būvdarbu nozares speciālisti un atsevišķos gadījumos – vidusmēra patērētāji, kas ir labi informēti būvniecības jomā un kas iegādājas aptvertās preces mājamatniecības preču veikalos. Tā secināja, ka sabiedrības uzmanības pakāpe pirkuma izdarīšanas brīdī ir īpaši augsta, ņemot vērā attiecīgo preču cenu un paredzamo ilgstošo lietošanu.
20 Prasītāja šo vērtējumu nav apstrīdējusi.
21 Jāuzsver, ka attiecīgās preces, kas galvenokārt ir būvmateriāli, vidusmēra patērētāji neizmanto ikdienā. To specializētais raksturs paredz konkrētu un informētu izvēli neatkarīgi no pārdodamo preču cenas un daudzuma. Turklāt tas vien, ka patērētājs kāda veida preci neiegādājas regulāri, liecina par to, ka patērētāja uzmanības pakāpe būs visai augsta. Jāpiebilst, ka, lai arī daļa no attiecīgajām precēm ir pieejama plašai sabiedrībai, vienkāršie patērētāji šādas preces iegādājas samērā reti, jo tie parasti uztic šo uzdevumu speciālistam vai konsultējas ar citiem patērētājiem, kuru zināšanu līmenis attiecīgajā jomā ir augstāks par vidējo (šajā ziņā skat. spriedumu “REDROCK”, minēts 10. punktā, EU:T:2009:398, 45. un 46. punkts).
22 Jāpiebilst, ka zināšanas par būvniecības materiālu īpašībām, kvalitāti un komerciālo izcelsmi ir vēl jo svarīgākas konkrētajai sabiedrības daļai tādēļ, ka šīs preces – tiklīdz tās ir inkorporētas ēkā – bieži vien var tikt aizstātas tikai ar augstām izmaksām. Turklāt to sliktā kvalitāte var nodarīt kaitējumu ēkai, kam var būt nepieciešama dārga iejaukšanās. Šo iemeslu dēļ ir saprātīgi paredzēt, ka pat vidusmēra patērētājs, kurš neuztic šo produktu izvēles uzdevumu speciālistam, veiks izpēti internetā par attiecīgajām precēm un to katrā ziņā interesēs šo preču izcelsme un to ražotāja identitāte.
23 Tas pats attiecas arī uz būvniecības pakalpojumiem, kas ietilpst 37. klasē un kuru izvēle ir saistīta ar precīzu un informētu izvēli, kam ir nepieciešams augsts konkrētās sabiedrības daļas piesardzības līmenis.
24 Līdz ar to ir jāsecina, ka konkrētās sabiedrības daļas uzmanības pakāpe ir īpaši augsta (šajā ziņā skat. spriedumu “REDROCK”, minēts 10. punktā, EU:T:2009:398, 47. punkts).
Par to preču un pakalpojumu salīdzinājumu, kas ir aptverti ar preču zīmēm “REDROCK” un “KEPROCK”
25 Apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padome atzina, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertās preces, kas ietilpst 1. un 2. klasē, un 19. klasē ietvertie būvkoki ir atšķirīgi, kamēr pārējās apstrīdētās preces un pakalpojumi ir daļēji identiski un daļēji līdzīgi precēm un pakalpojumiem, kas ir aptverti ar preču zīmi “KEPROCK”.
26 Prasītāja apstrīd šo vērtējumu. Tā norāda, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertajām precēm, kas ietilpst 1. un 2. klasē, ir tāds pats izmantošanas mērķis kā ar preču zīmi “KEPROCK” aptvertajām precēm, kas ietilpst 17. un 19. klasē, vai ar tām var papildināt šīs preces. Turklāt izplatīšanas kanāli esot vieni un tie paši. Līdz ar to minētās preces esot līdzīgas. Turklāt tā uzskata, ka ar apstrīdēto preču zīmi aptvertie “blīvēšanas materiāli”, kas ietilpst 17. klasē, ir ne tikai šķietami līdzīgi ar preču zīmi “KEPROCK” aptvertajiem izolācijas materiāliem, kas ietilpst 17. un 19. klasē, bet ir ļoti līdzīgi.
27 Jākonstatē, ka no apstrīdētā lēmuma izriet, ka “izolācijas materiāli; pildījumu mastikas; izolācijas materiāli”, kas ir ietverti 17. klasē un aptverti ar apstrīdēto preču zīmi, ir līdzīgi “visām precēm, kas paredzētas termiskajai un akustiskajai izolācijai”, kuras ir ietvertas tajā pašā klasē un aptvertas ar preču zīmi “KEPROCK”. Tāpat Apelācijas padome atzina, ka “būvmateriāli (nemetāla)”, kas ir ietverti 19. klasē un aptverti ar apstrīdēto preču zīmi, ir identiski būvmateriāliem, kas ir ietverti tajā pašā klasē un aptverti ar preču zīmi “KEPROCK”. Visbeidzot Apelācijas padome uzskata, ka būvniecības pakalpojumi, kas ir aptverti ar attiecīgajiem apzīmējumiem un ietverti 37. klasē, arī ir identiski.
28 Tā secināja, ka, neraugoties uz šo preču un pakalpojumu, kas ir aptverti ar konfliktējošajiem apzīmējumiem, identitāti, sajaukšanas iespēja nepastāv.
29 Līdz ar to vispirms ir jāizvērtē jautājums par to, vai Apelācijas padome varēja lietderīgi secināt, ka nepastāv sajaukšanas iespēja attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir aptverti ar konfliktējošajiem apzīmējumiem, kurus tā uzskatīja par identiskiem. Šāda apstrīdētajā lēmumā izdarīta secinājuma spēkā esamība nozīmētu, ka pārbaude par pārējo preču un pakalpojumu līdzības pakāpi ir lieka.
30 Līdz ar to Vispārējā tiesa uzskata, ka vispirms ir jāizvērtē apzīmējumu “REDROCK” un “KEPROCK” līdzība.
Par apzīmējumu “REDROCK” un “KEPROCK” salīdzinājumu
31 Prasītāja kritizē Apelācijas padomi par to, ka tā ir kļūdaini novērtējusi apzīmējumu “REDROCK” un “KEPROCK” līdzību un elementa “rock” aprakstošo raksturu saistībā ar būvniecības nozares precēm.
32 Jāatgādina, ka konfliktējošo apzīmējumu vizuālās, fonētiskās vai konceptuālās līdzības sajaukšanas iespējas visaptverošam vērtējumam ir jābalstās uz šo apzīmējumu radīto kopējo iespaidu, it īpaši ņemot vērā to atšķirtspējīgos un dominējošos elementus. Minētās sajaukšanas iespējas visaptverošajā vērtējumā noteicošā loma ir preču zīmju uztverei, kāda piemīt attiecīgo preču vai pakalpojumu vidusmēra patērētājam. Šajā ziņā vidusmēra patērētājs parasti preču zīmi uztver kopumā un neanalizē tās atsevišķas sastāvdaļas (skat. spriedumu, 2007. gada 12. jūnijs, ITSB/Shaker, C‑334/05 P, Krājums, EU:C:2007:333, 35. punkts un tajā minētā judikatūra).
33 Divu preču zīmju līdzības vērtējumā nevar aprobežoties tikai ar viena kombinētas preču zīmes elementa ņemšanu vērā un tā salīdzinājumu ar citu preču zīmi. Gluži pretēji, salīdzinājums, pārbaudot attiecīgās preču zīmes, ir jāveic, katru no tām apskatot kopumā, kas neizslēdz, ka noteiktos apstākļos konkrētās sabiedrības daļas atmiņā radīto kombinētas preču zīmes kopējo iespaidu nosaka viena vai vairākas tās sastāvdaļas (skat. spriedumu ITSB/Shaker, minēts 32. punktā, EU:C:2007:333, 41. punkts un tajā minētā judikatūra). Vienīgi tad, ja visi pārējie preču zīmes elementi ir nenozīmīgi, līdzības novērtējumu var veikt, pamatojoties tikai uz dominējošo elementu (spriedumi, ITSB/Shaker, minēts 32. punktā, EU:C:2007:333, 42. punkts, un 2007. gada 20. septembris, C‑193/06 P Nestlé/ITSB, C‑193/06 P, EU:C:2007:539, 42. punkts). Tā tas varētu būt it īpaši tad, ja šis elements viens pats var dominēt šīs preču zīmes attēlā, kas paliek konkrētās sabiedrības daļas atmiņā, tā, ka visas pārējās preču zīmes sastāvdaļas tās radītajā kopiespaidā nav nozīmīgas (spriedums Nestlé/ITSB, minēts iepriekš, EU:C:2007:539, 43. punkts).
Ievada apsvērumi
34 Saskaņā ar judikatūru, vērtējot preču zīmi veidojoša elementa atšķirtspēju, ir jāvērtē šī elementa izteiktākā vai mazāk izteiktā spēja identificēt preces vai pakalpojumus, attiecībā uz ko preču zīme reģistrēta, kā tādus, kas ir no noteikta uzņēmuma, un tādējādi nošķirt šīs preces vai pakalpojumus no citu uzņēmumu precēm vai pakalpojumiem. Veicot šo novērtējumu, it īpaši ir jāņem vērā attiecīgā elementa raksturīgās iezīmes saistībā ar to, vai tas ir aprakstošs precēm vai pakalpojumiem, attiecībā uz ko ir tikusi reģistrēta preču zīme (spriedumi, 2006. gada 13. jūnijs, Inex/ITSB – Wiseman (Govs ādas attēlojums), T‑153/03, Krājums, EU:T:2006:157, 35. punkts, un 2008. gada 27. februāris, Citigroup/ITSB – Link Interchange Network (“WORLDLINK”), T‑325/04, EU:T:2008:51, 66. punkts).
35 Šajā lietā saistībā ar vizuālo salīdzinājumu Apelācijas padome secināja, ka konkrētā sabiedrības daļa identificēs elementu “rock” kā vārdu, taču izvērtēja konfliktējošos apzīmējumus kopumā. Attiecībā uz fonētisko salīdzinājumu Apelācijas padome konstatēja, ka apzīmējumu “REDROCK” konkrētā sabiedrības daļa uztvers kā angļu valodas vārdu, kas sastāv no pamatleksikas vārdiem, kamēr preču zīme “KEPROCK” tiekot uztverta kā izdomāts izteiciens. Tāpat, tās ieskatā, no konceptuālā viedokļa konkrētie Vācijas patērētāji uzreiz uztveršot abu to angļu valodas pamatleksikas vārdu nozīmi, kas veido preču zīmi “REDROCK”. Tāpat, ņemot vērā attiecīgās preces un pakalpojumus, patērētāji asociēšot elementu “rock” ar vārda “akmens” ekvivalentiem vācu valodā, proti, vārdiem “Fels” un “Stein”, kā dēļ minētajam elementam esot vāja atšķirtspēja. Turklāt Apelācijas padome ir atzinusi, ka burtu “kep” kombinācijai nav nekādas nozīmes angļu un vācu valodā. Līdz ar to tā secināja, ka sabiedrībai nav pamata veikt preču zīmes “KEPROCK” analīzi un tā to uztvers kā izdomātu vārdisku kombināciju.
36 Pirmkārt, prasītāja norāda, ka konkrētā sabiedrības daļa uztver preču zīmi kā vienu veselumu. Līdz ar to tā uzskata, ka Apelācijas padome ir kļūdaini izvērtējusi atsevišķi pirmo un otro konfliktējošo apzīmējumu zilbi.
37 Šajā ziņā ir jānorāda, ka, pat ja vidusmēra patērētājs parasti uztver preču zīmi kā vienu veselumu un neanalizē tās dažādās sastāvdaļas (spriedums, 1999. gada 22. jūnijs, Lloyd Schuhfabrik Meyer, C‑342/97, Recueil, EU:C:1999:323, 25. punkts), tomēr, uztverot vārdisko apzīmējumu, tas identificēs tos vārdiskos elementus, kuri tam izraisīs noteiktu nozīmi vai atgādinās tam zināmus vārdus (spriedumi, 2004. gada 6. oktobris, Vitakraft‑Werke Wührmann/ITSB – Krafft (“VITAKRAFT”), T‑356/02, Krājums, EU:T:2004:292, 51. punkts, un “RESPICUR”, minēts 18. punktā, EU:T:2007:46, 57. punkts). Patērētājam saprotamo vārdisko elementu identificēšana ir būtiska no fonētiskās, vizuālās un konceptuālās līdzības starp konfliktējošajiem apzīmējumiem novērtēšanas viedokļa (šajā ziņā skat. spriedumu, 2010. gada 25. jūnijs, MIP Metro/ITSB – CBT Comunicación Multimedia (“Metromeet”), T‑407/08, Krājums, EU:T:2010:256, 37. un 38. punkts).
38 Līdz ar to Apelācijas padome ir pamatoti atzinusi, ka konkrētā sabiedrības daļa identificēs vārdisko elementu “rock” kā vārdu, pat nepastāvot nekādam vizuālam nodalījumam starp šo elementu un pārējiem konfliktējošo apzīmējumu elementiem. Pat ja Vācijas vidusmēra patērētājam nav padziļinātu angļu valodas zināšanu, termins “rock” ir angļu valodas pamatvārds un gan speciālisti, gan patērētāji asociēs terminu “rock” ar vārdu “akmens” (spriedums “REDROCK”, minēts 10. punktā, EU:T:2009:398, 53. punkts).
39 Tas pats attiecas uz apstrīdētajā preču zīmē ietverto elementu “red”, ar kuru angļu valodā ir apzīmēta sarkanā krāsa, un, ciktāl tas pieder pie angļu valodas pamata vārdu krājuma, konkrētajai sabiedrības daļai tas būšot tieši saprotams (spriedums “REDROCK”, minēts 10. punktā, EU:T:2009:398, 78. punkts).
40 Līdz ar to Apelācijas padome nav pieļāvusi kļūdu tiesību piemērošanā, secinot, ka konkrētā sabiedrības daļa sadalīs preču zīmi “REDROCK” divos elementos – “red” un “rock” un ka tā identificēs preču zīmē “KEPROCK” ietverto elementu “rock” kā vārdu, kuram ir konkrēta nozīme.
41 Jāpiebilst, ka savā argumentācijā attiecībā uz preču zīmju saimi, kuras kopējais elements ir vārds “rock”, prasītāja atzīst, ka minētajam elementam visās agrākajās preču zīmēs, tostarp preču zīmē “KEPROCK”, ir zināma autonomija, jo, tās ieskatā, šis elements ir sērijveida elements, kas ļauj sabiedrībai asociēt visas šīs preču zīmes ar vienu komerciālo izcelsmi. Līdz ar to tā nevar citā kontekstā lietderīgi apgalvot, ka elements “rock” ir atsevišķs elements, kuru konkrētā sabiedrības daļa var identificēt.
42 Visbeidzot no apstrīdētā lēmuma skaidri izriet, ka pēc tam, kad tā bija identificējusi elementu “rock” kā vārdu, kuram ir konkrēta nozīme, Apelācijas padome, veicot salīdzinājumu, ņēma vērā visus konfliktējošos apzīmējumus un ka tā arī konstatēja, ka apzīmējums “KEPROCK” kopumā no fonētiskā un konceptuālā viedokļa tiekot uztverts kā izdomāta vārdiska kombinācija.
43 Nekas neliedz Apelācijas padomei vispirms identificēt konfliktējošo apzīmējumu saprotamos elementus, novērtēt to atšķirtspēju un pēc tam salīdzināt minētos apzīmējumus kopumā. Šāda pieeja pilnībā atbilst šī sprieduma 32. un 37. punktā minētajai judikatūrai. Turklāt “atšķirtspējīgo” un “dominējošo” elementu identificēšanai var būt nepieciešams izvērtēt visu preču zīmi veidojošo sastāvdaļu relatīvo atšķirtspēju un tādējādi identificēt elementus ar mazāku atšķirtspēju. Tas neietekmē iespēju vēlākā izvērtēšanas posmā ņemt vērā preču zīmju radīto vispārējo iespaidu.
44 Līdz ar to prasītājas arguments par konfliktējošos apzīmējumus veidojošo elementu atsevišķu izvērtēšanu ir jānoraida.
45 Otrkārt, ir jāatgādina, ka Apelācijas padome vairākās apstrīdētā lēmuma rindkopās ir pamatojusies uz elementa “rock” aprakstošo raksturu.
46 Šajā ziņā ir jānorāda, ka vismaz daļa no būvmateriāliem, kas ir aptverti ar apstrīdēto preču zīmi, un gandrīz visas preces, kas ir aptvertas ar agrākajām preču zīmēm, ir izgatavotas no izejvielām, kuru pamatā ir akmens, ko, it īpaši to dabiskajā stāvoklī, konkrētā sabiedrības daļa viegli var asociēt ar terminu “rock”, pat saprotot ar to “klinšakmeni” vai “klinti”, kā dēļ tas ir lielākoties aprakstošs (spriedums “REDROCK”, minēts 10. punktā, EU:T:2009:398, 54. punkts)
47 Šo konstatējumu nevar apstrīdēt ar prasītājas argumentu, saskaņā ar kuru terminam “rock” vācu valodā ir citas nozīmes, proti, tas ir mūzikas stila un sieviešu apģērba gabala apzīmējums. Būtībā, lai novērtētu apzīmējuma atšķirtspējīgo vai aprakstošo raksturu, ir jāņem vērā minētā apzīmējuma nozīme, kas attiecas uz aptvertajām precēm vai apzīmē kādu no to īpašībām (spriedumi, 2003. gada 23. oktobris, ITSB/Wrigley, C‑191/01 P, Recueil, EU:C:2003:579, 32. punkts, un “REDROCK”, minēts 10. punktā, EU:T:2009:398, 55. punkts).
48 Turklāt šajā lietā terminam “rock” ir arī slavinoša nozīme attiecībā uz aptverto preču un pakalpojumu īpašībām, kas it īpaši attiecas uz būvmateriāliem un būvniecības darbību, jo to var saprast tādējādi, ka tas ietver atsauci uz klinšakmeņu vai citu akmens veidojumu izturīgumu un stabilitāti. Tomēr slavinošam vārdam, kas attiecas uz aptverto preču vai pakalpojumu īpašībām, nav paaugstinātas raksturīgās atšķirtspējas attiecībā uz šīm precēm vai pakalpojumiem (šajā ziņā skat. spriedumus, 2008. gada 16. janvāris, Inter‑Ikea/ITSB – Waibel (“idea”), T‑112/06, EU:T:2008:10, 51. punkts, un “REDROCK”, minēts 10. punktā, EU:T:2009:398, 56. punkts).
49 No tā izriet, ka kopējais elements “rock” ir lielākoties aprakstošs un slavinošs attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, ko aptver konfliktējošie apzīmējumi, un tādējādi tam ir tikai vāja raksturīgā atšķirtspēja, kā to pamatoti ir atzinusi Apelācijas padome.
Par salīdzinājuma vizuālo aspektu
50 Apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padome norādīja, ka apzīmējumiem “REDROCK” un “KEPROCK” ir kopēja otrā daļa un burtu skaits. Tomēr apzīmējumu sākuma daļās esot ievērojamas atšķirības un šīm daļām sabiedrība parasti pievēršot papildu uzmanību, un tās šajā gadījumā arī esot konfliktējošo preču zīmju visatšķirtspējīgākās daļas. Kopējais burts “e” preču zīmes “REDROCK” gadījumā un preču zīmes “KEPROCK” gadījumā esot vizuāli atšķirīgs, jo tam esot oriģināla stilizācija. Līdz ar to apzīmējumi vizuāli esot līdzīgi tādā līmenī, kas ir zemāks par vidējo.
51 Prasītāja uzskata, ka preču zīmes ir ļoti līdzīgas no vizuālā viedokļa. Tā apgalvo, ka lielajiem burtiem “K” un “R”, kā arī “P” un “D” ir līdzīga struktūra.
52 Jānorāda, ka abas preču zīmes sastāv no septiņiem burtiem un tām ir kopēja otrā zilbe “rock”.
53 Tomēr ir jākonstatē, ka minēto zilbi konkrētā sabiedrības daļa identificē ar vārdu “rock”, kurš ietver atsauci uz attiecīgo preču un pakalpojumu īpašībām un kuram ir tikai vāja atšķirtspēja.
54 Turklāt saskaņā ar judikatūru patērētājs parasti piešķir lielāku nozīmi preču zīmes vārdisko elementu sākuma daļai nekā pārējām daļām (spriedums, 2004. gada 17. marts, El Corte Inglès/ITSB – González Cabello un Iberia Líneas Aéreas de España (“MUNDICOR”), T‑183/02 un T‑184/02, Recueil, EU:T:2004:79, 81. punkts). Turklāt, lai arī ir tiesa, ka konkrētā sabiedrības daļa saprot arī vārdu “red” un saista to ar elementu “rock”, tomēr grafiskais elements – lielā burta “E” stilizēta reprodukcija pelēkā krāsā – atrodas preču zīmes “REDROCK” sākuma daļā.
55 Līdz ar to no vizuālā viedokļa konkrētā sabiedrības daļa daudz lielāku vērību pievērš konfliktējošo apzīmējumu sākuma daļām, nevis to kopējam elementam “rock”.
56 Tomēr šajā lietā konfliktējošo apzīmējumu sākuma daļā atšķiras divi no trim burtiem, ciktāl tikai lielais burts “E” ir kopējs. Turklāt minētā lielā burta “E” stilizācija un pelēkās krāsas izmantošana vēl jo vairāk attālina apstrīdētās preču zīmes elementa “red” radīto vizuālo priekšstatu no agrākajā preču zīmē ietvertā elementa “kep”.
57 Attiecībā uz apgalvoto līdzību starp lielajiem burtiem “K” un “R”, kā arī “P” un “D” ir jākonstatē, ka, ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas īpaši augsto uzmanības pakāpi, tā noteikti pamanīs atšķirību starp šiem burtiem, pat ja tai būtu tikai nepilnīgs priekšstats par agrāko preču zīmi.
58 Līdz ar to ir jāapstiprina Apelācijas padomes vērtējums, saskaņā ar kuru attiecīgie apzīmējumi no vizuālā viedokļa ir līdzīgi tādā pakāpē, kas ir zemāka par vidējo, un turklāt ir jāprecizē, ka minētā līdzība ir vāja.
Par salīdzinājuma fonētisko aspektu
59 Attiecībā uz salīdzinājumu no fonētiskā viedokļa no apstrīdētā lēmuma izriet, ka konkrētā Vācijas patērētāju daļa izrunā abas preču zīmes divās zilbēs. Patskaņu secība esot vienāda. Apzīmējums “REDROCK” tiekot uztverts kā angļu valodas vārds, kas sastāv no pamatleksikas vārdiem, un tādēļ attiecīgā preču zīme tiekot izrunāta atbilstoši angļu valodas izrunas noteikumiem. Agrākā Vācijas preču zīme “KEPROCK” tiekot uztverta kā izdomāts izteiciens, un tādēļ tā tiekot izrunāta atbilstoši vācu valodas izrunas noteikumiem. Lai arī nobeiguma daļa tiekot izrunāta ļoti līdzīgi, atšķirīgā sākuma daļa esot skaidri uztverama. Tādējādi no fonētiskā viedokļa preču zīmēm esot vidēja līdzības pakāpe.
60 Prasītāja apgalvo, ka nepastāv neviens praktisks iemesls tam, lai vācu valodā runājošie patērētāji izrunātu apstrīdēto preču zīmi atbilstoši angļu valodas izrunas noteikumiem, vienlaicīgi izrunājot agrāko preču zīmi “KEPROCK” atbilstoši vācu valodas izrunas noteikumiem. Vidusmēra patērētājs nesaprotot elementa “rock” nozīmi tādējādi, ka tas atbilst vācu valodas vārdiem “Fels” vai “Gestein”. Tieši pretēji – Vācijas sabiedrība saistot vārdu “rock” ar identisku vācu valodas vārdu, kas nozīmējot “svārki”, vai, domājot angļu valodā, ar vārdu, kas apzīmē konkrētu mūzikas stilu. Tā kā konfliktējošie apzīmējumi tiekot izrunāti atbilstoši vācu valodas izrunas noteikumiem un skaņu “r” un “k”, kā arī “d” un “p” skanējums esot ļoti tuvs, minētie apzīmējumi esot ļoti līdzīgi no fonētiskā viedokļa.
61 Jāatgādina, ka konfliktējošajiem apzīmējumiem ir vienāds garums un tiem ir viena un tā pati patskaņu secība. Otrā zilbe, vārds “rock”, arī ir kopējs.
62 Savukārt sākuma daļa satur atšķirīgus līdzskaņus.
63 Turklāt konkrētā sabiedrības daļa nenoliedzami saprot angļu valodas vārdu “red” un “rock” nozīmi. Tomēr tas neliedz daļai patērētāju izrunāt apstrīdēto preču zīmi atbilstoši vācu valodas izrunas noteikumiem.
64 Katrā ziņā pat gadījumā, ja attiecīgie apzīmējumi tiktu izrunāti atbilstoši vācu valodas izrunas noteikumiem, atšķirība starp skaņas “r”, kas vācu valodā ir guturāla, skanējumu un skaņas “k” skanējumu joprojām būtu visai ievērojama. Turklāt, pat ja atšķirība starp līdzskaņu “d” un “p” skanējumu ir nedaudz mazāka, konkrētā sabiedrības daļa var to uztvert.
65 Ņemot vērā šos apsvērumus, pat ja vērtējuma pamatā būtu vācu valodas izruna, līdzība starp attiecīgajiem apzīmējumiem ir vidēja no fonētiskā viedokļa, kā to pamatoti ir atzinusi Apelācijas padome.
Par salīdzinājumu konceptuālo aspektu
66 Apstrīdētajā lēmumā ir norādīts, ka no konceptuālā viedokļa konkrētā Vācijas patērētāju daļa tūlītēji uztvers to divu pamatleksikas vārdu nozīmi, kas veido preču zīmi “REDROCK”. Līdz ar to šiem patērētājiem apstrīdētā preču zīme asociēšoties ar sarkanas krāsas akmeni. Savukārt preču zīmes “KEPROCK” sākuma daļai neesot konkrētas nozīmes un tādēļ tā tikšot uztverta kā izdomāta vārdiska kombinācija. Tādējādi konfliktējošie apzīmējumi esot atšķirīgi no konceptuālā viedokļa.
67 Jāatgādina, ka prasītāja nav izvirzījusi nevienu argumentu attiecībā uz salīdzinājumu no konceptuālā viedokļa.
68 Savā spriedumā “REDROCK”, minēts 10. punktā (EU:T:2009:398), Vispārējā tiesa jau nosprieda, ka elementu “rock”, kas veido apstrīdēto preču zīmi, konkrētā sabiedrības daļa, kura saista angļu valodas īpašības vārdu “red” ar angļu valodas lietvārdu “rock”, uztvers kā tādu, kas nozīmē “akmeni”, “pamatiezi” vai “klinti”. Līdz ar to tas kopumā apraksta priekšstatu, ko nosaka šo vārdu nozīme (spriedums “REDROCK”, minēts 10. punktā, EU:T:2009:398, 80. punkts).
69 Savukārt preču zīme “KEPROCK” nerada patērētājam nekādu konkrētu priekšstatu, jo elementam “kep” nav konkrētas nozīmes. Līdz ar to, lai arī konkrētā sabiedrības daļa piešķir elementam “rock” noteiktu nozīmi, apzīmējums “KEPROCK” kopumā tiek uztverts kā vārdiska izdomāta kombinācija, kurai nav konkrētas nozīmes.
70 Tādējādi ir jākonstatē, ka apzīmējumus “REDROCK” un “KEPROCK” nav iespējams salīdzināt, un tādēļ salīdzinājums no konceptuālā viedokļa šajā lietā paliek neitrāls elements.
71 Ņemot vērā iepriekš minēto, ir jāsecina, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv vāja līdzība no vizuālā viedokļa un vidēja līdzība no fonētiskā viedokļa, bet salīdzinājums no konceptuālā viedokļa ir neitrāls.
Par sajaukšanas iespēju
72 Apelācijas padome ir konstatējusi, ka starp apstrīdēto preču zīmi un agrākajām preču zīmēm nepastāv sajaukšanas iespēja.
73 Prasītāja apstrīd šo vērtējumu.
Par sajaukšanas iespēju starp apzīmējumiem “REDROCK” un “KEPROCK”
74 Pirmkārt, ir jānorāda, ka agrākās preču zīmes “KEPROCK” atšķirtspēja ir vidēja, kā to pamatoti ir norādījusi Apelācijas padome. Vispārējā tiesa konstatē, ka apzīmējums “KEPROCK” nav īpaši inovatīvs vai uzkrītošs, nedz arī tam ir tāda raksturīgā atšķirtspēja, kas ir augstāka par parasto līmeni. Jāpiebilst, ka prasītāja pati nav identificējusi faktorus, kas pierādītu, ka preču zīmei “KEPROCK” būtu lielāka atšķirtspēja nekā vidusmēra preču zīmei, kurai nav nekādas konkrētas nozīmes. Turklāt prasītāja nav norādījusi, ka preču zīmei “KEPROCK” būtu izmantošanas rezultātā iegūta atšķirtspēja.
75 Otrkārt, ir jāuzsver, ka konkrētās sabiedrības daļas uzmanības pakāpe, iegādājoties attiecīgās preces un pakalpojumus, ir īpaši augsta un ka tā vēlas zināt to komerciālo izcelsmi.
76 Treškārt, ir jāatgādina, ka starp konfliktējošajiem apzīmējumiem pastāv vāja līdzība no vizuālā viedokļa un vidēja līdzība no fonētiskā viedokļa, bet apzīmējumu salīdzinājums no konceptuālā viedokļa ir neitrāls.
77 Šajā ziņā ir jāpiebilst, ka konfliktējošo apzīmējumu vizuālajiem, fonētiskajiem un konceptuālajiem aspektiem ne vienmēr ir vienāda nozīme un ka sajaukšanas iespējas visaptverošā vērtējumā ir svarīgi ņemt vērā attiecīgo preču veidu, kā arī analizēt objektīvos apstākļus, kādos preču zīmes var atrasties tirgū (spriedums, 2004. gada 6. oktobris, New Look/ITSB – Naulover (“NLSPORT”, “NLJEANS”, “NLACTIVE” un “NLCollection”), no T‑117/03 līdz T‑119/03 un T‑171/03, Krājums, EU:T:2004:293, 49. punkts).
78 Divu preču zīmju fonētiskās līdzības pakāpei ir mazāka nozīme gadījumā, kad preces tiek tirgotas tā, ka parasti konkrētā sabiedrības daļa pirkuma laikā preču zīmi, kura tās aptver, uztver arī vizuāli (spriedumi, 2003. gada 14. oktobris, Phillips‑Van Heusen/ITSB – Pash Textilvertrieb und Einzelhandel (“BASS”), T‑292/01, Krājums, EU:T:2003:264, 55. punkts, un “idea”, minēts 48. punktā, EU:T:2008:10, 78. un 79. punkts).
79 Tā tas ir ar konfliktējošajiem apzīmējumiem aptverto būvmateriālu gadījumā, kuri tiek tirgoti tādā veidā, kas ļauj vidusmēra patērētājam vizuāli uztvert attiecīgas preču zīmes. Tāpat ir jānorāda, ka pirms konkrētās sabiedrības daļas veiktās attiecīgo preču izvēles noteikti tiek veikts šo preču īpašību izvērtējums veikalos vai internetā, jo tā vēlas pārliecināties par to, ka izmantotie materiāli ilgtermiņā izpildīs savas funkcijas ēkā, kurā tie tiks integrēti. Šie apstākļi arī nozīmē, ka konkrētā sabiedrības daļa pirms savas izvēles izdarīšanas vizuāli novērtē preču zīmes radīto priekšstatu.
80 Šādos apstākļos Vispārējā tiesa uzskata, ka starp preču zīmēm “REDROCK” un “KEPROCK”, aplūkojot tās atsevišķi, nepastāv sajaukšanas iespēja, pat saistībā ar precēm, kas ir aptvertas ar abām preču zīmēm un kas ir identiskas. Vidusmēra patērētājs, kuram iegādes brīdī ir īpaši augsta uzmanības pakāpe, uztvers atšķirības starp attiecīgajām preču zīmēm un nedomās, ka preces, kas ir apzīmētas ar konfliktējošajiem apzīmējumiem, nāk no viena un tā paša komerciālā avota.
81 Tas pats attiecas uz pakalpojumiem, kas ir aptverti ar preču zīmēm “REDROCK” un “KEPROCK”, attiecībā uz kuriem prasītāja turklāt nav izvirzījusi konkrētus argumentus. Konkrētā sabiedrības daļa nesajauks konfliktējošos apzīmējumus šī sprieduma 74.–76. punktā minēto iemeslu dēļ.
82 Līdz ar to būtu lieki izvērtēt prasītājas argumentus, kuru mērķis ir pierādīt, ka saistībā ar atsevišķām precēm līdzība ir lielāka nekā apstrīdētajā lēmumā konstatētā, jo nepastāv nekāda sajaukšanas iespēja pat saistībā ar identiskajām precēm un pakalpojumiem. Šajā ziņā ir jāatgādina, ka termins “rock” ir lielākoties aprakstošs un slavinošs attiecībā uz visām precēm un slavinošs attiecībā uz pakalpojumiem, kas ir aptverti ar agrākajām preču zīmēm.
Par sajaukšanas iespēju starp preču zīmi “REDROCK” un pārējām agrākajām preču zīmēm
83 Attiecībā uz pārējām agrākajām preču zīmēm Apelācijas padome bija atzinusi, ka ar attālumu starp minētajām preču zīmēm un apzīmējumu “REDROCK” ir pietiekami, lai kompensētu aptverto preču un pakalpojumu identitāti vai līdzību.
84 Prasītāja, koncentrējoties tikai uz preču zīmju “REDROCK” un “KEPROCK” salīdzinājumu, kā arī uz tās argumentu par preču zīmju saimi, nav izvirzījusi nevienu konkrētu argumentu attiecībā uz pārējām agrākajām preču zīmēm (“FLEXIROCK”, “FORMROCK”, “FLOOR‑ROCK”, “TERMAROCK”, “KLIMAROCK”, “SPEEDROCK”, “DUROCK”, “SPLITROCK”, “PLANAROCK”, “TOPROCK”, “KLEMMROCK”, “FIXROCK”, “SONOROCK PLUS”, “VARIROCK”, “SONOROCK” un “MASTERROCK”), aplūkojot tās atsevišķi.
85 Šajā ziņā attiecībā uz salīdzinājumu no vizuālā viedokļa ir jāprecizē, ka no pārējām agrākajām preču zīmēm tikai preču zīmēm “TOPROCK” un “FIXROCK” ir tāds pats burtu skaits kā preču zīmei “REDROCK”. Tomēr šo preču zīmju sākuma daļas, kurām konkrētā sabiedrības daļa parasti pievērš lielāku uzmanību, kā tas izriet no judikatūras (skat. šī sprieduma 54. punktu), ir pilnībā atšķirīgas, jo neviens no elementos “top” un “fix” ietvertajiem burtiem neatbilst elementam “red”. Turklāt, lai arī agrākās preču zīmes “KLEMMROCK” un “SPEEDROCK” satur burtu “e”, ir jāatgādina, ka pārējā attiecīgo apzīmējumu sākuma daļa pilnībā atšķiras no preču zīmes “REDROCK” sākuma daļas un turklāt minētās agrākās preču zīmes satur deviņus burtus, kamēr preču zīme “REDROCK” satur tikai septiņu burtus. Līdz ar to, ņemot vērā arī preču zīmē “REDROCK” ietverto grafisko elementu, preču zīmēm “TOPROCK”, “FIXROCK”, “SPEEDROCK” un “KLEMMROCK”, no vienas puses, un preču zīmei “REDROCK”, no otras puses, labākajā gadījumā ir tikai vāja līdzība no vizuālā viedokļa, neraugoties uz kopējo elementu “rock”. Tas a fortiori attiecas arī uz pārējām agrākajām preču zīmēm.
86 Turpinājumā attiecībā uz salīdzinājumu no fonētiskā viedokļa ir jāpiebilst, ka tikai agrākās preču zīmes “KLEMMROCK” skanējumam ir zināma līdzība ar preču zīmes “REDROCK” skanējumu, ņemot vērā vienādo patskaņu secību un vienādo zilbju skaitu. Tomēr līdzskaņu “k” un “l” apvienojums apzīmējuma sākuma daļā nedaudz apgrūtina izrunu, ko papildina arī dubultā “m” esamība, kas vēl vairāk atšķir šīs preču zīmes izrunu no preču zīmes “REDROCK” izrunas. Līdz ar to fonētiskā līdzība starp “KLEMMROCK” un “REDROCK” labākajā gadījumā ir vāja. Tas a fortiori attiecas arī uz pārējām agrākajām preču zīmēm.
87 Visbeidzot attiecībā uz salīdzinājumu no konceptuālā viedokļa ir jāprecizē, ka lielākajā agrāko preču zīmju daļā terminam “rock” ir tāda pati nozīme kā preču zīmes “REDROCK” gadījumā. Tomēr sākuma elementiem “flexi”, “form”, “floor”, “terma”, “klima”, “speed”, “split”, “plana”, “top”, “klemm”, “fix”, “sono”, “vari” un “master” ir pilnīgi atšķirīga nozīme no vārda “red” nozīmes, tādēļ, kopumā ņemot, līdzība no konceptuālā viedokļa starp attiecīgajiem apzīmējumiem labākajā gadījumā ir vāja. Attiecībā uz preču zīmi “DUROCK” ir izdarāms tāds pats secinājums, ja tiek prezumēts, ka Vācijas vidusmēra patērētājs identificēs elementu “dur” kā tādu, kas ietver atsauci uz izturīgumu vai stabilitāti. Citādi – ja tiek pieņemts, ka konkrētā sabiedrības daļa nepiešķir nekādu nozīmi elementam “dur” – konceptuālais salīdzinājums paliktu neitrāls.
88 Līdz ar to ir jāsecina, ka, ņemot vērā konkrētās sabiedrības daļas īpaši augsto uzmanības pakāpi, atšķirības, kas nošķir apstrīdēto preču zīmi no agrākajām preču zīmēm “FLEXIROCK”, “FORMROCK”, “FLOOR‑ROCK”, “TERMAROCK”, “KLIMAROCK”, “SPEEDROCK”, “DUROCK”, “SPLITROCK”, “PLANAROCK”, “TOPROCK”, “KLEMMROCK”, “FIXROCK”, “SONOROCK PLUS”, “VARIROCK”, “SONOROCK” un “MASTERROCK”, ir pietiekamas, lai izslēgtu jebkādu sajaukšanas iespēju.
Par sajaukšanas iespēju, kas varbūtēji izriet no preču zīmju saimes ar kopējo elementu “rock” esamības
89 Apstrīdētajā lēmumā Apelācijas padome secināja, ka prasītāja nevar atsaukties uz preču zīmju saimei piešķirto plašāko aizsardzību.
90 Prasītāja apgalvo, ka agrākās preču zīmes “KEPROCK”, “FLEXIROCK”, “FORMROCK”, “FLOOR‑ROCK”, “TERMAROCK”, “KLIMAROCK”, “SPEEDROCK”, “DUROCK”, “SPLITROCK”, “PLANAROCK”, “TOPROCK”, “KLEMMROCK”, “FIXROCK”, “SONOROCK PLUS”, “VARIROCK”, “SONOROCK” un “MASTERROCK” veido preču zīmju saimi. Tās ieskatā, vidusmēra patērētājs uzskatīs, ka apstrīdētā preču zīme arī pieder šai sērijai, un līdz ar to – ka ar apstrīdēto preču zīmi aptverto preču komerciālā izcelsme ir viena un tā pati, kas ir uzskatāms par asociēšanas iespēju.
91 Jāatgādina, ka asociācijas iespēja ir īpašs sajaukšanas iespējas gadījums, ko raksturo fakts, ka attiecīgās preču zīmes, kuras nav tādas, ko mērķsabiedrība varētu tieši sajaukt, varētu tikt uztvertas kā viena un tā paša īpašnieka divas preču zīmes (skat. spriedumu, 2003. gada 9. aprīlis, Durferrit/ITSB – Kolene (“NU‑TRIDE”), T‑224/01, Recueil, EU:T:2003:107, 60. punkts un tajā minētā judikatūra). Lai šis kritērijs tiktu izpildīts, pieteikumam par spēkā neesamības atzīšanu ir jābūt pamatotam ar vairāku tādu preču zīmju pastāvēšanu, kurām ir kopējas iezīmes, kas tās ļauj uzskatīt par tās pašas preču zīmju saimes vai sērijas daļu (spriedums, 2008. gada 18. decembris, Les Éditions Albert René/ITSB, C‑16/06 P, Krājums, EU:C:2008:739, 101. punkts). Tomēr preču zīmju sērijas vai saimes faktoram ir nozīme tikai tad, ja kopējais elements ir atšķirtspējīgs. Ja šis elements ir aprakstošs, tas nevar radīt sajaukšanas iespēju (šajā ziņā skat. spriedumu, 2004. gada 6. jūlijs, Grupo El Prado Cervera/ITSB – Héritiers Debuschewitz (“CHUFAFIT”), T‑117/02, Krājums, EU:T:2004:208, 59. punkts).
92 Pirmkārt, ir jāatgādina, ka Vispārējā tiesa jau ir nospriedusi, ka uz preču zīmju saimei piešķirto plašāko aizsardzību nevar lietderīgi atsaukties, ja agrāko preču zīmju kopējais elements ir lielākoties aprakstošs attiecībā uz aptvertajām precēm un pakalpojumiem. Termins, kurš ietver atsauci uz minēto preču un pakalpojumu veidu, nevar veidot atšķirtspējīgu preču zīmju saimes pamatkoncepciju (šajā ziņā skat. spriedumu, 2012. gada 13. jūlijs, Caixa Geral de Depósitos/ITSB – Caixa d’Estalvis i Pensions de Barcelona (“la Caixa”), T‑255/09, EU:T:2012:383, 82. punkts).
93 Jāatgādina, ka elements “rock” ir lielākoties aprakstošs un slavinošs attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir aptverti ar agrākajām preču zīmēm. Līdz ar to, piemērojot šī sprieduma 91. un 92. punktā minēto judikatūru, tas nevar būt preču zīmes saimes kopējais elements.
94 Otrkārt, šo konstatējumu apstiprina 2014. gada 30. janvāra rīkojums Industrias Alen/The Clorox Company (C‑422/12 P, Krājums, EU:C:2014:57, 45. punkts), kurā Tiesa nosprieda, ka konstatējums par sajaukšanas iespējas esamību starp preču zīmēm “CLOROX” un “CLORALEX” nenozīmē, ka agrākās preču zīmes īpašniekam ir jāatzīst monopoltiesības uz elementu “clor”, kas ir lielākoties aprakstošs attiecībā uz konkrētajām precēm, jo sajaukšanas iespējas esamība nosaka vienīgi aizsardzību attiecībā uz konkrētu elementu kombināciju, tomēr neaizsargājot šajā kombinācijā ietverto aprakstošo elementu kā tādu.
95 Tomēr tādas preču zīmju saimes atzīšana, kurā ir ietverts sērijveida elements “rock”, tieši radītu elementa “rock” monopolizēšanu, kurš ir lielākoties aprakstošs un slavinošs attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir aptvertas ar agrākajām preču zīmēm. Aizsardzība, kas ir palielināta ar preču zīmju saimes pastāvēšanas atzīšanu, nozīmētu, ka praksē neviens cits saimnieciskās darbības subjekts nevarētu reģistrēt preču zīmi, kas ietver elementu “rock”, un tam attiecīgā gadījumā pat varētu tikt aizliegts izmantot šo elementu tā reklāmas saukļos un materiālos. Šāds brīvas konkurences ierobežojums, kas izrietētu no angļu valodas pamattermina rezervēšanas vienam vienīgam saimnieciskās darbības subjektam, nevar tikt pamatots ar vēlmi kompensēt agrāko preču zīmju īpašnieka radošos centienus vai centienus reklāmas jomā. Ja runa nav par izmantošanas rezultātā iegūtu atšķirtspēju, komercvērtība, kas ir šai iepriekš minētajai rezervēšanai, nav šādu īpašnieka centienu rezultāts, bet tikai tā vārda nozīmes rezultāts, kas atbilst attiecīgajai valodai, kurā ir ietverta atsauce uz attiecīgajām precēm un pakalpojumiem.
96 Treškārt, prasītāja nevar lietderīgi atsaukties uz 2010. gada 27. aprīļa spriedumu UniCredito Italiano/ITSB – Union Investment Privatfonds (“UNIWEB”) (T‑303/06 un T‑337/06, EU:T:2010:160). Šajā spriedumā Vispārējā tiesa būtībā uzsvēra sērijveida elementa “uni” atšķirtspēju attiecībā uz aptvertajiem pakalpojumiem un atzina, ka šai atšķirtspējai bija tāda pakāpe, ka attiecīgais elements pats par sevi varēja radīt konkrētajai sabiedrības daļai tiešu asociāciju ar attiecīgo sēriju (spriedums “UNIWEB”, minēts iepriekš, EU:T:2010:1601, 35., 38. un 39. punkts). Tomēr šajā lietā šādas atšķirtspējas pakāpes nav.
97 Elementam “uni” nenoliedzami ir nozīme no Vācijas vidusmēra patērētāja viedokļa, bet to nevar tieši salīdzināt ar finanšu pakalpojumiem, it īpaši ar ieguldījumu fondiem, kurus lietā, kurā tika taisīts spriedums “UNIWEB”, minēts 96. punktā (EU:T:2010:160), aptvēra agrākās preču zīmes. Savukārt šajā lietā norādītais elements “rock” ietver atsauci uz agrāko preču zīmju aptverto būvniecības materiālu un pakalpojumu īpašībām. Līdz ar to, tā kā faktiskais konteksts šajā izšķirošajā aspektā ir atšķirīgs, iepriekš minētajā spriedumā īstenotais risinājums nevar tikt transponēts šajā lietā.
98 No tā izriet, ka, tā kā šajā lietā elements “rock” ir lielākoties aprakstošs un slavinošs attiecībā uz precēm un pakalpojumiem, kas ir aptverti ar agrākajām preču zīmēm, tas nevar veidot preču zīmju saimes kopējo pamatkoncepciju.
99 Pilnības labad ir jākonstatē, ka prasītāja katrā ziņā nav iesniegusi pierādījumus par tādu pietiekama skaita preču zīmju faktisku izmantošanu, kas varētu veidot preču zīmju saimi.
100 Saskaņā ar judikatūru preču zīmes faktisko izmantošanu nevar pierādīt ar varbūtībām vai pieņēmumiem, bet tā ir jābalsta uz konkrētiem un objektīviem pierādījumiem par efektīvu un pietiekamu preču zīmes izmantošanu attiecīgajā tirgū (spriedumi, “VITAKRAFT”, minēts 37. punktā, EU:T:2004:292, 28. punkts, un 2009. gada 30. novembris, Esber/ITSB – Coloris Global Coloring Concept (“COLORIS”), T‑353/07, EU:T:2009:475, 24. punkts).
101 Tomēr šajā lietā pierādījumus par faktisko izmantošanu, ko prasītāja bija iesniegusi ITSB, veido ar zvērestu apliecināts paziņojums un katalogi, kuros ir ietvertas ar agrākajām preču zīmēm aptvertās preces.
102 Līdz ar to, kā pamatoti ir norādījusi Apelācijas padome, prasītāja nav iesniegusi neatkarīgus pierādījumus, kā, piemēram, tirgus pētījumus, rēķinus vai skaitlisku informāciju par reklāmu, kas varētu pamatot ar zvērestu apliecinātajā paziņojumā minētos skaitļus. Turklāt katalogi apliecina tikai agrāko preču zīmju pastāvēšanu, nenorādot izplatīto apjomu un laikposmus, kuros šī izplatīšana ir notikusi.
103 Tādējādi prasītāja nav iesniegusi konkrētus un objektīvus pierādījumus, ar kuriem būtu iespējams pierādīt faktisku un pietiekamu visu agrāko preču zīmju izmantošanu vai vismaz pietiekami liela skaita šo agrāko preču zīmju izmantošanu, ko jau varētu kvalificēt kā preču zīmju saimi. Tomēr šāda pierādīšana ir paredzēta judikatūrā par preču zīmju saimi (šajā ziņā skat. spriedumu, 2006. gada 23. februāris, Il Ponte Finanziaria/ITSB – Marine Enterprise Projects (“BAINBRIDGE”), T‑194/03, Krājums, EU:T:2006:65, 126. un 127. punkts).
104 Ņemot vērā visu iepriekš minēto, prasītājas argumenti par varbūtējo preču zīmju saimes esamību ir jānoraida.
105 Līdz ar to vienīgais prasītājas izvirzītais pamats ir jānoraida un tādējādi ir jānoraida arī prasība kopumā.
Par tiesāšanās izdevumiem
106 Atbilstoši Vispārējās tiesas Reglamenta 134. panta 1. punktam lietas dalībniekam, kuram spriedums ir nelabvēlīgs, piespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus, ja to ir prasījis lietas dalībnieks, kuram spriedums ir labvēlīgs. Tā kā prasītājai spriedums nav labvēlīgs, tai jāpiespriež atlīdzināt tiesāšanās izdevumus saskaņā ar ITSB un personas, kas iestājusies lietā, prasījumiem.
Ar šādu pamatojumu
VISPĀRĒJĀ TIESA (devītā palāta)
nospriež:
1) prasību noraidīt;
2) Deutsche Rockwool Mineralwoll GmbH & Co. OHG sedz tiesāšanās izdevumus.
Pasludināts atklātā tiesas sēdē Luksemburgā 2015. gada 8. jūlijā.
[Paraksti]