Prasība, kas celta 2014. gada 17. decembrī – Banco Espírito Santo/Komisija

(lieta T-814/14)

Tiesvedības valoda – portugāļu

Lietas dalībnieki

Prasītāja: Banco Espírito Santo, S.A. (pārstāvji – M. Gorjão-Henriques un L. Bordalo e Sá, advogados)

Atbildētāja: Eiropas Komisija

Prasītājas prasījumi:

atcelt Eiropas Komisijas 2014. gada 3. augusta Lēmuma C(2014) 5682 final, par valsts atbalstu Nr. SA.39250 (2014/N) – Portugāle, Banco Espírito Santo, S.A noregulējums, II pielikuma 9. un 18. punktu, ciktāl tajos ir noteikta vai tos var interpretēt tādējādi, ka tajos ir noteikta prasītājas (Banco Espírito Santo, S.A. vai “BESˮ) atbildība nodrošināt monitoringa pilnvarnieka atalgojuma vai citu izmaksu segšanu;

piespriest Eiropas Komisijai atlīdzināt tiesāšanās izdevumus.

Pamati un galvenie argumenti

Prasības pamatošanai prasītāja izvirza trīs pamatus.

Ar pirmo pamatu tiek apgalvots, ka, liekot BES segt izmaksas, kas ir saistītas ar Portugāles Republikas saistību ievērošanas monitoringu, ir pārkāpti ar Līguma piemērošanu saistītie noteikumi:

nosakot BES saistības attiecībā uz trešās personas rīcību, kurai BES nav sniegusi savu piekrišanu un no kuras tā negūst nekādu labumu, un kas netika izraudzīta atbilstoši kritērijiem, kas nodrošina atbilstību ekonomiski izdevīgākā risinājuma principam, iespējams, nodarot kaitējumu BES kreditoriem un akcionāriem;

saskaņā ar apstrīdēto lēmumu monitoringa pilnvarnieku ieceļ Noregulējuma fonds. Tomēr, lai arī par vienīgā monitoringa pilnvarnieka iecelšanu ir atbildīga tikai Portugāles Republika, nav pieļaujams, ka monitoringa pilnvarnieka atalgojuma nasta būtu jāuzņemas tikai BES. Šāds risinājums pārkāpj principus, kas ir valsts atbalsta pamatā: (i) tas nostiprina pagaidu bankas priekšrocības, atbrīvojot to no noregulējuma izmaksām, kas pretējā gadījumā tai tiktu noteiktas ar likumu; (ii) kropļo konkurenci par labu pagaidu bankai, atbrīvojot to no izmaksām, kas netika aprēķinātas, atļaujot valsts atbalstu;

EU valsts atbalsta tiesiskajā regulējumā nav pamata, saskaņā ar kuru monitoringa pilnvarnieka atalgojuma nasta būtu jāuzņemas BES, kura, kā tiek uzsvērts, nav ne lēmuma adresāte, ne atbalsta saņēmēja;

(ES) Regulā Nr. 806/2014 par vienoto noregulējuma mehānismu, kas būs piemērojama, sākot no 2016. gada, šajā ziņā nav papildinājumu, neraugoties uz to, ka tās 19. pantā ir paredzēts pilnvarnieks, tāpat nav papildinājumu Regulā Nr. 1093/2010 vai Direktīvā 2014/59/ES, kuras transponēšanas periods vēl nav beidzies;

ES tiesību kontekstā un DG COMP (Eiropas Komisijas Konkurences ģenerāldirektorāts), kas ir par apstrīdētā lēmuma sagatavošanu atbildīgais dienests, darbības jomā ir paredzēti skaidri interpretējoši noteikumi saistībā ar monitoringa pilnvarnieku un viņa atalgojumu, kas var tikt izmantoti, lai novērstu trūkumus tiesību aktos saistībā ar aplūkoto situāciju, īpaši saistībā ar monitoringa pilnvarnieka kvantitatīvo atalgojuma struktūru, kam ir jābalstās uz vienošanos starp pusēm un kas ir jāapstiprina Eiropas Komisijai, tai nodrošinot neatkarību un piešķirot līdzekļus;Eiropas Komisija nevar noteikt prasītājai veidu, kādā praktiski būtu jāatalgo monitoringa pilnvarnieks, tādējādi tam, ka Eiropas Komisija ir saistoši noteikusi šādu finansiālo slogu (proti, BES iepriekš neakceptējot tā apmēru), nav tiesiska pamata ne (ES) Regulā Nr. 806/2014, ne kādā citā tiesību aktā;pati Eiropas Komisija apstrīdētajā lēmumā tikai noteica, ka monitoringa pilnvarnieks ir jāalgo “sliktajai bankaiˮ “veidā, kas nekavē tam neatkarīgi un efektīvi veikt uzticētos pienākumus”. Tādējādi atalgojuma struktūra nav īpaši definēta, it īpaši, nav noteikts, kā tas tiks īstenots praksē un kādi ir ierobežojumi.Ar otro pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts tiesiskās paļāvības princips un princips, ka administratīvajām iestādēm ir saistoši to noteikumi:Komisija ir pārkāpusi tiesiskās paļāvības principu u

n principu, ka administratīvajām iestādēm ir saistoši to noteikumi, ciktāl tajos ir noteikts vai tie var tikt interpretēti tādējādi, ka tajos ir noteikts pienākums BES segt ar monitoringa pilnvarnieku saistītās izmaksas;tā tas it īpaši ir, ņemot vērā, ka BES, trešā persona lēmuma kontekstā, bija pilnīg

i izslēgta no monitoringa pilnvarnieka izraudzīšanās procedūras un tādējādi, neietekmējot lēmumā noteiktos līdzekļus un neatkarību, nevarēja nodrošināt tās saistību (un tās direktoru fiduciāro saistību) izpildi, cenšoties nodrošināt, lai saistību monitorings BES radītu pēc iespējas mazāku finansiālo nastu;Ar trešo

pamatu tiek apgalvots, ka ir pārkāpts samērīguma princips:Komisija pārkāpa samērīguma principu, nosakot BES tādas vienpusējas saistības pilnā

apmērā, kas, ņemot vērā BES kā iestādes, uz kuru attiecas noregulējuma darbība, pašreizējo finansiālo stāvokli, ne tikai šķiet ārkārtīgi apgrūtinošas un ievērojamas, bet arī pārkāpj samērīguma ierobežojumus stricto sensu;tas tā vēl jo vairāk ir tādēļ, ka BES skatījumā atb

ildība par šiem izdevumiem, tā kā to saistību veidā neuzņēmās Portugāles valsts, ir jāuzņemas pašai Eiropas Komisijai saskaņā ar tās atbildību banku noregulējuma jomā un dalībvalstu saistībām šo pasākumu kontekstā.